Privātais un privātais

Paldies autorei par ļoti saturīgajām pārdomām. Pilnīga taisnība, ka vienai pašai “Dienai” te nav pamata tik daudz piekasīties. Mēdiju bizness tomēr atšķiras no apavu labošanas biznesa vairāku iemeslu dēļ:

(1) Drukātiem preses izdevumiem, radio un televīzijai ir oligopola stāvoklis un nesamērīgi augstas “uzsākšanas izmaksas” (entry costs) – ja latviski ir 3 dienas avīzes, un 2-3 televīzijas kanāli, tad to grūti uzskatīt par biznesu, kur valdītu tāda pati konkurence kā apavu remontā pietiekami lielā pilsētā.

(2) Avīžu izdevēji (atšķirībā no maizes cepējiem vai apavu taisītājiem) tirgo produktu par dempinga cenu. Vairs nedarbojas tradicionālais modelis, kur reklāmas ieņēmumi sedza redakcijas darba izmaksas, bet pircēji un abonenti – avīzes papīra un piegādes izdevumus. Avīžu tirgošana zem pašizmaksas mūsdienu Latvijā ir nevis izņēmums, bet norma. Un ja reiz runa ir par apzinātu dempingu, tad diez vai izdevējam būs svarīgākie ekonomiski motīvi, t.i. minimizēt savus zaudējumus. Izdevējam var būt citi motīvi – gan ļoti atzīstami (pašapliecināšanās, vēlme būt labam “corporate citizen”), gan arī ne tik slavējami.

(3) Informācijas asimetrija. Mēdiju joma mazliet līdzinās t.s. “Akerlofa citroniem” – t.i. lasītājs ne vienmēr ir savlaicīgi informēts, CIK LIELU draņķi viņam iesmērēs. Paviršs žurnālistu darbs, ko izraisa stahanoviski darba tempi, kā arī “džinsa” jeb slēptā reklāma noved pie tā, ka daudzi cilvēki nav morāli gatavi maksāt par saturu gandrīz neko – neatkarīgi no kvalitātes. Vienīgais saturs, kuru lietotāji atzīst – ir lasāmgabali bezmaksas portālos. Līdzīga problēma ir arī apavu labošanā – cilvēks pirkuma brīdī nevar zināt, vai apavu labotājs savu darbu dara godprātīgi, vai arī nē. Tomēr apavu labošana ir krietni vienkāršāks pakalpojums – un atgriezeniskā saite ir ļoti tieša (par nekvalitatīvu darbu jau pavisam drīz liecinās samērcētās kājas). Tādēļ tirgus likumsakarības apavu remontā tomēr var izpausties daudz labāk nekā mēdiju jomā, medicīnā, izglītībā vai pat lietotu automašīnu tirdzniecībā.

(4) Mēdijiem (atšķirībā no apavu labošanas) ir ievērojamas “externalities” (ārējās izmaksas) – t.i. tie var radīt būtiskus blakusefektus, kas skar ne tikai produkta pircēju un pārdevēju vien. Labākajā gadījumā mēs iegūstam ļoti vēlamu blakusefektu – informētu sabiedrību. Sliktākajā gadījumā cilvēki ir bezvērtīgi notērējuši savu laiku, lasot visādas blēņas, vai arī noticējuši negodprātīgām slēptajām reklāmām (ja tām nebūtu nekāda efekta – diez vai par tām tiktu maksāts). Politisku reklāmu gadījumā (SC un “Gods kalpot Rīgai” politisko reklāmu gadījumā cieš ne tikai tiešais mēdija pircējs – lasītājs, klausītājs, bet sabiedrība kopumā). Šinī ziņā medijiem ir zināma līdzība ar ražotnēm, kuras piesārņo (vai attiecīgi – nepiesārņo) apkārtējo vidi.

Te redzami visi tie iemesli (monopolstāvoklis, dempings, asimetriska informācija, ārējas izmaksas), kuru dēļ var pilnīgi vai daļēji nojukt normālas tirgus attiecības. Par daudzmaz normālu tirgu varētu runāt interneta mēdiju gadījumā – jo bez 3 autores minētajiem portāliem ir arī virkne mazāku, ir sociālie tīkli, ir Twitter un YouTube, ko tāpat iecienījuši latviešu lietotāji. T.i. vismaz izvēle ir liela un “entry costs” nekavē konkurenci.

Visu laiku domāju, kas ir mediju cenzors, jo nav noslēpums, ka kāds tematus atlasa un nosaka “krāsu”. Biju galīgi aizmirsusi par reklāmas devējiem! Pareizi! Tie taču maksā, līdz ar to arī pasūta mūziku, gadu gadiem ietekmējot mūsu domāšanu.

Man arī pārsteidz, ka Ēlerte un Ašeradens pat īpaši neuztraucās, kura rokās viņu “bizness” nokļuva. Kurpnieks taču arī negrib, lai viņa taisītajās feinajās kurpēs staigātu tas, kurš visu laiku nāca un bēra sāli uz viņa ādas kurpēm

——-Sanita Upleja: “(..) Jēdziens „latvijieši” konsekventi tiek lietots visos trīs portālos krievu valodā, lai gan latviešu izdevumos nekā tāda nesastapt.” ============================================================================== Tiešām lieto? Pārbaudīsim: ierakstam pārlūkprogrammas Google lodziņā vārdu “latvijieši”, nospiežam taustiņu “Enter”. Tā……
….redz, kur ir, vienu atradu :

” Mūsu valstij ir nepieciešami krievvalodīgie latvijieši. Starp citu, ja šis vārds kādam nepatīk, tad vērsieties pie Raiņa, kurš pirmais sāka to lietot. ” Nils Ušakovs: Par referendumu – tēmas turpinājums

http://ivans.ribakovs.lv/archive/articles/nils-usakovs-par-referendumu/

p.s. Vērsties pie Raiņa – tas, iespējams, nozīme pesteļošanu – garu izsaukšanu?

Nevajag čīkstēt par Krievijas informatīvās telpas iespiešanos Latvijā, ja paši ar tādu degsmi veidojam atšķirīgu „latvijiešu” informatīvo telpu.
===================================
Šis teikums gan ir mulsinošs.. PAŠI, tas ir, MĒS veidojam? Vai tiešām? Kas tie mēs? Es kopā, piemēram, ar Upleju un “fretku”, kurus es tiešām varētu pieskaitīt savam “mēs”? Ušakova elektorāts/”Delfi” krievu auditorija man NEKAD nebūs “mēs” daļa.

Šo teikumu varētu attiecināt uz LTV7 un LR4 programmu veidošanu, jo tās vismaz kaut kā, šķiet, ir atkarīgas no MUMS, t.i., valsts, sabiedrības kopumā, kurā tad nu arī ietilpst latvieši.

Nu, nepatīk man, kad daži latvieši aizmirstas un pavisam svešos, kaut Latvijā dzīvojošos pieskaita kaut kādam ēteriskam “mēs”. Esam ļoti sašķelta sabiedrība, to ik palaikam apliecina kāda aktualitāte, bet tik un tā šis “mēs” dažu fantāzijā dīgst un dīgst.

———-nav ietekme medijos
———-nav veiksme vēlēšanās

————no portal
————no party !

-no newspaper-
-no party!

.
Hmmm…
Pat tādi komentēšanas grandi kā dzeris49 “pakaras” uz kurpju un avīžu pārdošanas salīdzināšanu. Bet autore taču skaidri un niansēti pasaka, ka apzinās, kur šādos salīdzinājumos ir vai nav atšķirības.
Un nez kāpēc Krievijas valsts kontrolētā televīzija tiek piesaukta…

Skaidrs, ka taisnība viesturs430, un raksts korelē ar zināmās 100. panta Preses kluba sarunām. Bet ne tikai ar to.

Katrā privātā biznesā gan vienai, gan otrai (patērējošai) pusei ir savas espektācijas. Un autore ir centusies pateikt, ka nav labi tās savas patērētāja cerības, uz lietām bijušajām balstot, pret kādu no tirgus dalībniekiem vērst stipri atšķirīgā rakursā.

Tieši tāpat neizskatās īsti gudri, kad viena kantora stūrētāja kategoriski paģēr cita kantora jaunizceptam vadītājam atbildēt par viņa bosu nolūkiem šo amatā ieceļot. Kā jau sacīju, visticamāk IKI vadītāju neuzskatītu par īsti, atvainojos, pieskaitāmu, ja tādu jautājumu uzdotu RIMI šefam.

Un par ticību. Ticību savam biznesam. Tas ir tikai apsveicami. Un rezultāts būs baudāmāks, nekā bez…

Vai pienāks latviešiem tie laiki, kad būs iespēja baudīt vismaz kādu mediju TIME, The New York Times, International Herald Tribune, Financial Times līmenī? Vienmēr atceros Financial Times vadmotīvu, kas nodrukāts katrā izdevumā otrajā lapā – without fear and without favour? Vai mēs neesam to pelnījuši?

Manuprāt raksta pamatā ir nesenā 100. panta preses kluba saruna par notikumiem “Dienā”.
Šajā kontekstā manuprāt jautājums nav par ĒTISKUMU, vai BIZNESU, bet par TICĪBU ! ! !
Raidījumā piemēram G.Bojārs raksturoja NRA veidotājus un lasītājus kā tādus kas savā sirdī tic tam par ko raksta vai lasa.

Un kā ir ar pašu Bojāru vai Freimani ?!??!? vai viņi arī nav tādi paši ticīgie – tam ka bizness būs veiksmīgs, jo viņi taču ir profesionāļi, ka īpašnieki neiejauksies redakcijas darbā u.t.l. ?!?!??!?!?

no dienas var sagaidit to ka taa parvertisies par nedaudz uzlabotu NRA parodiju..jo kadru nav un nebus..

..Par sabiedrības šķelšanu – visiem trim portāliem ir arī krievu izdevumi ar stipri atšķirīgu no lapām latviešu valodā saturu un akcentiem. Jēdziens „latvijieši” konsekventi tiek lietots visos trīs portālos krievu valodā, lai gan latviešu izdevumos nekā tāda nesastapt. …
___________________
Kādēl kļūst par “‘slepenu”‘ un “‘necaurspīdīgu” mēdija īapšnieku???

Var tak nopirkt “‘atklātuos”‘ un “” transparentuos””…

prātīgu sabiedrību nevar ietekmēt arī slikts medijs- diemžēl LV tā nav, jo smadzenes ir samaitātas ar padomisko skološanu un audzināšanu, tāpēc arī neko loģiski grūtāku nespēj sagremot. bet Dienu abonē aiz inerces. Ēlerte redzēja ka Diena vairs nerullē, tāpēc bija tādi gājieni;)

Ļoti kompetents un objektīvs raksts! Paldies autorei. Īpaša pateicība IR-am par provokatora un lielkrievu šovinista skribelējuma kiriļicā izņemšanu.

Nu, tomēr, kurpju pārdošanas bizness nav salīdzināms ar mēdiju biznesu, atbildības līmeni nevar salīdzināt.
Slikta kurpe ietekmēs vienu vai dažus desmitus pircēju, angažēts un negodīgs mēdijas spēj ietekmēt desmitiem un simtiem tūkstošu cilvēku, mainīt valsts politisko klimatu, pat izmainīt mentalitāti, apmuļķojot lielu daudzumu cilvēku ar propagandu.
It sevišķi, ja aiz tā mēdija stāv valsts.
Pietiek tikai paskatīties, ko Krievijas TV dara ar Krievijas cilvēkiem, kas iegūst informāciju tikai no šiem mēdijiem, 76% jau ir par bērnu adoptācijas aizliegumu uz ASV( nesen bija ap 54%) jo tie jau tic, ka tie amerikāņi adoptē tos krievu bērnus “orgāniem”, seks izmantošanai, pārdod tos bērnus tālāk, utt, tic arī tam, ka ASV to tik vēlas, kā okupēt Krieviju un maksā Krievijas opozīcijai, utt. tādā garā, jo taisni to no rīta līdz vakaram tiem borē valsts TV RTR un “privātās” ORT, un NTV, cilvēki tiek pārvērsti par idiotoiem, jo Kremlim tas ir izdevīgi.
Nu un tepat Latvijā – palasot dažas avīzes, reizēm atliek tikai noplātīt rokas, kā var rīkoties tik bezatbildīgi, mums, atkal, nedaudz cita galējība, pārāk maz tiek skaidrots ko un kāpēc valsts dara, tāpēc iespējamas dažādas spekulācijas.

Privāts ir privāts. Domā par naudu pa priekšu, un tikai tad par sabiedrisku. Dzeltenā prese, piemēram, pelna, tāpēc neiznīkst. Cilvēkiem vairāk interesē, kas ar kuru, cik reizes, mazāk ekonomistu viedoklis par Eiro ieviešanu, vai psiholoģiskas tēmas. Un pērk Privāto Dzīvi vairāk kā Rīgas Laiku. Autorei var piekrist- nav ko no naudas pelnītājiem sagaidīt nepopulāras tēmas. Nevar gribēt no Dienas to, kas tā nav. No otras puses arī Rīgas Laikam vai politika.lv ir savi lasītāji. Tā kā medijam tikai vajag atrast pareizo lasītāju, pareizo augsni, lai izdīgtu sēklas.
Šis gan man lika aizdomāties par ko citu. Valstij ir savi TV kanāli, ir radio, kurus gan NEPLP nupat grib pārtaisīt par monopolistisku vienoto mediju, bet valstij nav sava drukāta vai interneta medija. Jaunais monstrozais vienotais taisās arī internetā izpausties, bet ka ar drukāto? Kādreiz tā bija Diena, kas tagad, pat Latvijas Vēstnesis vairs neiznāk. Tas faktiski nozīmē, ka Valstij nav izejas, informatīva kanāla drukātajos medijos. Bet varbūt vajadzētu? Vai arī varbūt NEPLP monopolizētāji to jau ir ieplānojuši?