LOK darbojas pret tautas sportu Latvijā

* Apgalvot, ka LOK darbojas pret tautas sportu, ir argumentācija pēc principa “ja tu neesi ar mums, tad tu esi pret mums”. Rakstā nav neviena fakta par to, ka ka LOK tiešā (un arī netiešā) veidā darbotos pret tautas sporta pasākumiem. LOK nav paziņojis, ka orientēšanās sporta nav. Tie ir patvaļīgi izsecināti viedokļi, nevis fakti.
* Būtu neloģiski, ja Olimpiskā komiteja nominētu pārstāvi, kurš nepārstāv olimpisko sporta veidu.
* Katrā ziņā, būšu vīlies, ja LOK atzīsies, ka esot sēdējuši pie galda, nobijušies no iespējamā orientieristu balsojuma.
* Vēl vairāk būšu vīlies, ja izrādītos, ka orientieristi ir tādi cilvēki, kas balso par orientieristiem tikai tāpēc, ka orientieristi.
* Gribētos respektu pret tiem, kuriem orientēšanās sports nav ikdiena, attiecīgi, ir maz iespēju uzzināt par Latvijas pārstāvju starptautiskajiem sasniegumiem.
* Acīmredzot, Šveices orientieriste ir bijusi sabiedriski aktīvs un populārs cilvēks, kā Latvijā Aigars Apinis. Statusu “populārs” nepiešķir, to izpelnās, tāpat kā medaļu. Tomēr tās nav saistītas lietas – lai būtu populārs, ne vienmēr ir vajadzīga medaļa, savukārt medaļa ne vienmēr nozīmē automātisku popularitāti.
* Kā justies tiem cilvēkiem, kuri saņēma balvas? Pēc raksta spriežot, viņiem tagad ir jājūtas mazliet vainīgiem.
* Ar varu cilvēkus sportā nevar iesaistīt, turklāt cilvēki šodien iesaistās sportā kā vēl nekad, vislabākajā veidā – brīvprātīgi. LOK pienākums ir sekmīgi pildīt savus uzdevumus.
* Ja sporta skolotājiem ir mazas algas, par to tad arī konstruktīvi jārunā.
* Apgalvot, ka vismaz 10 funkcionāri vēlas uz sportistu rēķina aizbraukt uz olimpiādi… Tas ir komisks apgalvojums, kuru grūti komentēt, jo viedoklis vispār veidots uz aplama pieņēmuma, ka funkcionāri ir tādi kā kaitnieki. Vai, ka braucieni ir dzīres uz citu rēķina.
* Tāpat, nonievāt tos, kuri spēj izpildīt olimpiskos normatīvus un viņu iespēju pārstāvēt Latviju olimpiskajās spēlēs… Lai nu tiem, kas to tik viegli dara, būtu tik pat viegli vismaz pamēģināt izpildīt olimpiskos normatīvus.
* Visbeidzot, Māris Štrombergs, nevis Mārcis, kā minēts rakstā.

Saprotams, ka tautas iesaistīšana sporta aktivitātēs ir tikai apsveicama iniciatīva. Diemžēl raksts nevis piedāvā variantus un risinājumus, bet pauž negatīvu nostāju par dažādiem jautājumiem, kas visai pastarpināti ir saistīti ar šo iniciatīvu. Kādi ir priekšlikumi tautas sporta veicināšanai un to pamatojums, tā arī īsti netop skaidrs. Drīzāk raksts apmierina sabiedrības daļas vēlmi saskatīt negatīvo un tad paust savu sašutumu.

Dr.Apinis un Freimanis šiet ir trāpijuši nagla pa galvu. Pareizāk sakot olimpiskās komitejas spekulantiem ar mietu pa galvu. Līksmojam par Strombergu, bet viņa sporta disciplīna labi ja ir daži tūkstoši dalībnieku bet sporta stadiona būs tikpat dārgas kā ledus halle. Ar divriteņeim brauc miljardipa šoseju kas jau eksistē peti no sevis. Esam aiamiruši ka šja’miljardā paši labākie bija Emilija Sonka un Romans Vainšteins. Olimpiskie volejbolisti arī pārstāv vienu miljardu atlētu 217 valstīs. Bet lai spēlētu volejbolu ar vajadzīga bumba par pāris latiem. Vai vieglatlētika, kurā Abebe Bikila manā acu prieša dabuja olimpisko zeltu skrienot ar basām kājām. Arī miljardam basktebolistu, lai sāktu vajadzīga tikia bumba. Lūk, tautas sporta veidi Bet LOK bagatniekiem vajaga izrādes, kur šķīst nauda, kas varētu iekrist arī šo kungu kabatās. Tās ledus hokeja izrādes NHL, Somija un citur skatās bagāti cilvēki, kuri maksā lielus nodokļus, ieskaitot šo izrāžu aktierus, kuri izceļas sitot ar dūri pa pretinieka seju. Normālās valstīs olimpiskā komitejas varas vīri nesaņem atalgojumu un amati ir viņu goda pienākumi.

ir diezgan dumji strīdēties par to , kurš ir tautas sporta veids ,un kurš nav. ipaši gudri tas tav pretnostatot olimpiskos un neolimpiskos, hokeju pret kādu citu.
man peldēt divreiz nedēļā sanāk lētāk nekā viereiz orientēties. baseins tuvāk. Latvijā dēļ nabadzības sportiskās aktivitātes ir diezgan nepavelkams pasākums ģimenēm. kādreiz bērnībā un agrā jaunībā mani bez maksas katru sestdienu vizināja uz orientēšanās mačiem. tagad tāds joks man sit pa kabatu. un ja vēl brauksim 5-6. nav pat tāds jēdziens kā bēnu biļetes. beidziet murgot par tautas.
p.s. paskatieties cik sponsoru ir pasaules top, un tad padomājiet ir vai nav profesionāls un naudīgs sports.

Orientēšanas sports nav olimpiskais sporta veids un punkts. Tad kad tas kļūs par olimpisko sporta veidu tad arī runāsim.

BMXistiti nepukstēja par nepietiekamu uzmanību, pirms tas kļuva par olimpisko sporta veidu 2008. gadā.

Ja orientēšanās ir tautas sports, tad tas ir cilvēku hobijs, kuru cilvēki dara brīvajā laikā un spēj paši nosegt izmaksas. Kompasu es domāju katrs var atļauties. Vai valstij ir jāpērk kompasi visiem???

Šeit nu pilnībā piekrītu Pētera Apiņa sacītajam, – Latvija (un latvieši) tik ļoti sajūsminās un cildina to ārišķīgo olimpisko, stipri novārtā pametot tautas un bērnu sportu, ka tas jau sen ir ieguvis ačgārnu proporciju. Bet nu saprotams, olimpiskās spēlēs taču ir viena no spilgtākajām iespējām mūsdienās nacionālismam izpausties, tad nu uz to ar tiek spiests, stāstot, cik vērtīga tā valsts atpazīstamība,.. kur nu visas vēl tās komerciālās lietas, jo profesionālais sports taču ir viens izklaides industrijas pamatbalstiem .. Jāpiekrīt Kristapam Freimanim, ka “lielo” sportu jēga atbalstīt tikai tik, cik tas veicina tautas sportu.

Par Latvijas orientieristu panākumu ignorēšanu man arī kreņķis, kaut gan nu – nav tas sports tāds ļoti skatāms un atraktīvs tiem, kas pie TV sēž un piedevām arī citas specifiskas lietas nepieciešamas – apvidus attiecīgs, vēlams ar mežu, – tā ka par olimpisko disciplīnu jau laikam tam nekļūt.

(atvainojos tiem kas šo manu viedokli jau lasīja pēc LOK vēlēšanām, bet tā kā nekas kopš tā laika nav mainījies tad publicēju to vēlreiz tikai tiem kas to nav lasījuši)

Pirms runāt par balvām noskaidrosim kas tas tāds mūsdienu olimpiskais/profesionālais sports tāds ir:

Tas ir –
1) šovbizness kurā daži miljardieri apmierina sava ego dižprasības (sporta spēļu komandu īpašnieki)
2) vieta kur valstu vadītāji var padižoties citiem valstu vadītājiem ar savu sportistu sasniegumiem vai olimpiskās komandas apmēriem (olimpiskās spēles)
3) vieta kur ierobežots skaits veiksmīgāko atlētu (pelnošākajos sporta veidos) var iegūt iespaidīgu bagātību (ļoti niecīgs skaits salīdzinot ar to skaitu kas bērnībā uzsāk cītīgus treniņus)
4) bizness kurā strādājošie (sportisti) ejot uz mērķi nerēķinās ar veselībai nodarīto kaitējumu (ir taču intervijās dzirdēts ka ja sportistam nav kādas (vismaz mikro)traumas un kaut kur nesāp tad viņš jau ir miris)
5) vieta kur agresīviem cilvēkiem izpaust savu agresiju un naidu pret citiem (ultru kustība sporta spēlēs)

Un kas olimpiskais/profesionālais sports nav –
1) valsts vārda iznešana pasaulē (paņemiet uz labu laimi 10 tikko notikušo Londonas spēļu disciplīnu un uz ielas aptaujājiet cilvēkus (kaut vai tikai tos kas atzītu ka par sportu interesējas) kādas valsts sportisti šajās disciplīnās uzvarēja – rezultāts būtu nožēlojams)
2) miers (pasaulē (centrālamērikā) ir bijuši pāris kari dēļ futbola mačiem) (atcerieties kāds naids atkal uzvirmoja starp Krieviju un Poliju pēc Euro 2012 futbolmača)
3) veselīgs dzīvesveids ( bizness kurā strādājošie (sportisti) ejot uz mērķi nerēķinās ar veselībai nodarīto kaitējumu (ir taču intervijās dzirdēts ka ja sportistam nav kādas (vismaz mikro)traumas un kaut kur nesāp tad viņš jau ir miris)
4) labs ieguldījums ekonomikā (ziedojumi sportam kuru dēļ nodokļu atlaidēs mēs zaudējam naudu valsts budžetam)
5) labs veids kā iemācīt vērtīgu profesiju bērniem (ja no proftehniskajām skolām tik mazs skaits audzēkņu kļūtu par meistariem kā sporta skolu audzēkņi par pelnošiem (vai vismaz medaļas gūstošiem) tad to sauktu par vājprātu

SECINĀJUMS – valstij jātbalsta tikai tautas sportiskās aktivitātes (jāiekārto un jākopj (jānopļauj zāle, jāieliek tīkli grozos,vārtos,jānodrošina elementārs apgaismojums) dažādi sporta laukumiņi (nebūt ne klasiska lieluma futbola laukumi) kur bērniem (un netikai) brīvajā laikā sava prieka pēc pasportot netālu no mājām. Bet profesionālais sports lai paliek miljardieru izklaižu lauks (noņemot atlaides nodokļiem).

P.S. Arī man patīk pavērot augstākās klases futbola mačus, bet tāpēc jau valstij nav jaizšķiež jau tā ierobežotie finanšu līdzekļi.

ja to neteiktu tautas partijas moderators apinis..tad vel taa.bet patiesibaa vnk skelistu intreses vairs netiek nemtas veraa LOKaa..tapec ari tads blaviens..kur tu biji agrak..

LOK darbojas nevis pret tautas sportu, bet pret katra Latvijas nodokļu maksātāja likumīgajām interesēm.
Par noziedzīgu šo organizāciju vēl nevaru nosaukt, diemžēl mūsu likumu nepilnības nedod iespēju LOK darboņus tiesāt. Bet ja nu ka tas tikai pagaidām?

Man šķiet, ka orientēšanās peder pie tām nodarbēm, kas ir dzīves veida sastāvdaļa un tie cilvēki, kas ar to nodarbojas nedara to popularitātes dēļ, bet tādēļ, ka viņiem tas sagādā prieku.
Vajag saprast vārda “populārs” būtību. Tas nozīmē, ka cilvēks uz ielas apgriežas un nodomā- kur es to cilvēku esmu redzējis..? Nu nevar būt orientierists populārs visā tautā, pat , ja viņš ir 10 kārtējs čempions. Šis ir sporta veids, kura atpoguļošana TV ekrānos un tālāk interneta vidē ir realizējama par ļoti dārgu naudu un tas negad nebūs ekonomiski izdevīgi. Ir kaifs skriet, bet nav nekāda kaifa skatīties. izņemot momentu, kas ir nacionālo interešu cienīgs- kad tavējais skrien pēc medāļa.
Šis ir lielisks sporta veids, taču nevajag to glorificēt attiecībā uz labāko sportistu atpazīstamību.
Taisnība bija Sporta Avīzei, ka “organizētie” orientieristi savā tusiņā zvanīja uz nebēdu un sabalsoja nebūt ne čempionu par gada populārāko, līdz ar to nopelnīja to, ka bertuks nav starp nominētajiem.
Pie kam ir zināma putra- nu nav jākrauj LOK-am virsū visu ko. Nav viņi nekādi eņģeļi, bet nav arī tie “caur kuriem” jānodrošina sporta skolotāju algas.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents. kas ir apini, zarna par īsu, lai uzrakstītu – Autors ir Latvijas orientēšanās federācijas prezidents? varbūt LOF problēmas cēlonis ir apinis, ašpadsdmit bidrību prezidents un rakstnieks. nav jau laika cīnīties par LOF.

Laikam šogad vienīgais (un nu jau laikam arī pēdējais) Apiņa raksts, kura pamatnostādnēm pilnībā piekrītu. Nav jau svarīga sportistu uzturēšana kaut kādā mazvērtības kompleksu bīdītā cīņā par “atpazīstamību”, bet gan tieši tautas sporta pastāvēšana un masveidīgums. Profesionālo “lielo” sportu ir jēga atbalstīt tiktāl, cik tas veicina tautas sporta popularitāti.