Par zaļo vīziju un Latvijas nākotni
Saistītie raksti
Viedoklis /
26. oktobris 2023
Dati pret mītiem: vai Latvija ir zaļākā valsts pasaulē?
Viedoklis /
20. oktobris 2023
Apzinīgākajiem sabiedrības locekļiem jāuzņemas vadība un jābūt paraugam
Vide /
19. decembris 2022
Cik zaļa būs Latvija?
Pusdienās /
27. aprīlis 2022
Līdzsvaram ar dabu
Viedoklis /
12. oktobris 2021
Privātā, publiskā un NVO sadarbība – pamats ilgtspējas attīstībai
Komentāri (76)
va85515 24.09.2012. 19.20
Vidējā termiņa NAP,kurš šobrīd jau skaitās sabiedrības akceptēts, pienākas iekļauties ilgtermiņa NAP.Apskatot tajā 75.lpp “Latvijas nacionālo interešu telpu”,redzama Latvijas kartes shēma,kurā var redzēt to,ka neskatoties uz šobrīd visapkārt redzamo un “dzirdamo” Latvijas ZAĻUMU,tās teritorija lielākajā daļā, jau 2010.gadā ir aizkrāsota ar PELĒKO krāsu, visa “Lauku attīstības telpa-, Valsts ekonomikai nozīmīgākie dabas resursi-lauksaimniecības zeme,meži,ūdeņi,derīgo izrakteņu atradnes”
Un tā nav taisnība,ka Latvijā, nav iespējami derīgie izrakteņi,daži zinātnieki uzskata, ka mēs burtiski staigājam pa dimantiem savā teritorijā,un interneta vietnē, atsķirībā,no mums pasniegtā NAP ir minēti arī pavisam konkrēti skaitļi-no 20-25.gadam, tikai varēšot iesākties,to reālie izrakšanas darbi,sakarā ar to,ka tie atrodas ļoti dziļi zemē.
0
va85515 24.09.2012. 19.16
Ņemot vērā jau reāli notiekošo Latvijā, rodas jautājums,kā labā,tad īsti visi labi plānotie, noteikumi darbosies?
Lai to izprastu, sabiedrībai būtu jāzin,kāda ir plānotā aizsardzība tieši,Latvijas esošo zemnieku un citu Latvijas pamatiedzivotāju nacionālajām interesēm, pašām pārvaldīt savu zemi,šo skaisti plānoto pasākumu ietvaros?
Pagaidām aktivitātes norāda vienīgi uz to,ka vai nu netiek pilnībā apzināta esošā realitāte,vai arī tiek veicinātas un atbalstītas, jau pašvaldībās akceptēto, tādu milzu investoru projektu intereses,kā Zaļās lielās EKO pilsētas būvēšana Madonas rajona Liezerē,kā Priekulē un Madonā atbalstītās ‘Agro Food Holding Lily”plānotās ieceres priekš Latvijas reģioniem,kā 5.km garā kuģojamā kanāla izrakšana, no mūsu dziļākā Drīža ezera Latgalē,par kuru ietekmi uz Latvijas dabīgo eko -sistēmu nav pietiekošu ziņu,lai arī tie visi ir saistīti ar zemes rakšanu.Tiem blakus, vietējai sabiedrībai,(mūsu pamatiedzīvotājiem) attīstīt savas daudz mazāka apjoma ieceres,var kļūt pilnīgi neiespējami realitātē,jo visu savu darbību nāktos pielāgot,tikai šiem,jau starta gatavībā esošajiem, tālredzīgo ekonomistu, apjomīgajiem plāniem Latvijā.Balstoties uz rakstā minētajiem augsti plānotajiem pasākumiem,pašvaldības tikai iegūs tiesības visatļauti rīkoties tālāk,un var ieviest tādus noteikumus,ka kamēr vietējais zemnieks, vēl tikai gatavos savu projektu,uz viņa zemes jau stāvēs ” Agro Food Holding Lily” novatoriskā siltumnīca, vai arī tiks rakts zivju dīķis.
Zemāk pievienoju saitītes ar info: par minētajiem,projektiem,kur daļa no tiem,ir bijuši iecerēti Latvijai sen,vēl pirms ilgtermiņa NAP pieņemšanas.
http://www.tv3.lv/content/view/12493/282/
http://www.ir.lv/2011/3/28/ligatnes-dome-nav-zinu-par-noslepumaino-investoru-no-asv
http://www.agrofoodholdinglily.eu/LILY_O_HOLDINGE/PRESENTATION/AGRO_FOOD_HOLDING_LILY_AICINAJUMS_LAUKSAIMNIECIBAS_ZEMES_IPASNIEKIEM_LAT.pdf
http://www.delfi.lv/news/national/criminal/izmekle-draudus-iedzivotajai-par-iebildumiem-pret-zogu-ap-kargina-gimenes-zemem.d?id=40102997
Kamēr sabiedrībai nebūs izskaidrots,kā šadi projekti var iekļauties visas Latvijas ekonomiskās attīstības kopsakarā,neapdraudot tās pamatiedzīvotāju tiesības un intereses pašiem uz savu zemi,visas rakstā minētās aktivitātes liecina tikai par to,ka atbilstoši NAP plānam tiek veicināta Latvijas iedzīvotāju labprātīga atteikšanās no savas zemes,sakarā ar to,ka pašiem realitātē,vienkārši vairs nebūs iespējams konkurēt ar lielajiem ārvalstu investoru projektiem,kuri jau atrodas starta gatavibā Latvijā.
Ar cieņu Andra Rācenāja
0
Egitazz 21.09.2012. 21.44
pēdējos pāris gados Latvijas valsts ir ieguvusi aptuveni 200 miljonus eiro jeb 140 miljonus latu no tirgošanās ar gaisu. Dati: 2011. gads).
======
tikai tā nelaime, ka krīzes dēļ cena nokrita 3reiz un tāpēc šogad nekas netika pārdots, bet KPFI pārtiek no naudas, ko saņem no lauztiem līgumiem iepriekšējās programmās..
un vēl viena nelaime. autore jau visu smuki apraksta, tikai visur ir vārdiņš “jāiegulda”. bet lai ieguldītu, jānopelnī sākotnēji.
0
alise_zande 21.09.2012. 15.05
Kas ir vajadzīgs NAP ekoloģiskajā sadaļā ( un tās nav tikai manas personiskas domas ) – konkrētība – kas? kad? par cik? tiks darīts
1
grislits > alise_zande 21.09.2012. 19.35
Tas ir vajadzīgs visās NAP nodaļās :) Un ar starpposmu mērķiem. lai tas ir kā čeklists, ko var katru gadu beidzot atķeksēt, kas ir izdarīts. Tam būtu jābūt ne tikai vēlmei/redzējumam, bet arī konkrētam biznesa plānam.
0
Andis 21.09.2012. 14.20
“kamēr mēs nedzīvosim ar stabilu peļņu, tikmēr nav iespējams arī “vidējam aritmētiskajam” cilvēkam iestāstīt par šo nākotni, jo viņam bērnus ir jāpabaro šodien”
Tik traki nav, katrs “vidējais aritmētiskais” cilvēks jau domā arī uz priekšu. Mana pieredze ir, ka – ja politiķim / plānotājam / priekšniekam ir traka bet pārliecinoša (un – tīra!) ideja, latvieši ir gatavi pieciest grūtības, lai beigās kļūtu par ieguvējiem. Viskaitinošākā jau ir tā nevarība, muļļāšanās un nespēja pieņemt skaidrus lēmumus.
Piem. novadu reforma – memļājās 10 gadus un beigās kaut kādu pļeku sataisīja. Iedzīvotāju skaita atšķirība starp lielāko un mazāko pašvaldību vairāk kā 500 reizes.
Būtu tak cilvēkiem saprotamā veidā pateikuši – “Tagad ir tik un tik administratīvais aparāts, tas mums izmaksā tik un tik, tik mazs pagasts nevar pats sev normāli attīstību plānot, vietējo darba un izglītības tirgu veidot utml., katra ministrija par nodokļu naudu tāpēc taisa 1001 reģionālos kantorus ar 10001 lietvedēm, grāmatvedēm, palīgiem un šoferiem (kuri vairumā gadījumu ir jauki cilvēki, bet…). Apvienojam un uztaisām 20 – 30 pašvaldības – ietaupīsim uz administratīvo tik un tik un vietā iegūsim pašvaldības, kuras spēs sev gan izglītību plānot un profesionālās skolas veidot, gan ceļus būvēt, gan industriālos parkus attīstīt.”
Cilvēki BŪTU sapratuši.
1
mariterage > Andis 21.09.2012. 15.12
Cilvēki jau būtu sapratuši, pagastveči (kas zaudētu amatus) gan nekad un vēl ieguldītu visu savu enerģiju lai cilvēkus noskaņotu pret jebkādām viņiem (pagastvečiem protams) neizdevīgām reformām.
Tāpat jau ar visām valstij kopumā ilgtermiņā svarīgām lietām (īstermiņā kādam no tām rodas zaudējumi) bet valdības koalīcijā vienmēr vismaz kādai (ja ne visām) partijām pats svarīgākais būs nezaudēt kādu reitinga punktu (vai vēl svarīgāk nesabojāt specifiskas biznesa intereses kādam vadošam partijas biedram).
0
Ilona Auziņa 21.09.2012. 11.11
Manuprāt visa nelaime ir mūsu galvās. Reti kāds no mums prot dzīvot nākotnei. Mēs dzīvojam, precīzāk eksistējam tikai šodienai un nākotnei līdz tuvākajai algai. Bet pa vidu ir ikdienas pelēkā rutīna, kura nu nekādi nerada “gaišās nākotnes” vīzijas. Savus tēriņus un aktivitātes plāno ilgākam laika periodam tikai tie cilvēki, kuriem ir ienākumi virs vidējā, kuri var ko atlikt savu plānu realizēšanai, bet milzīgs pārsvars ir tiem, kuri dzīvo no “rokas mutē”, īpaši jaunās ģimenes, kuriem ir jāaudzina bērni. Kamēr valsts kopējā ekonomika būs pašreizējā līmenī, kamēr mēs nedzīvosim ar stabilu peļņu, tikmēr nav iespējams arī “vidējam aritmētiskajam” cilvēkam iestāstīt par šo nākotni, jo viņam bērnus ir jāpabaro šodien. Un tajā pašā laikā viss ir savstarpēji cieši saistīts. Kaut vai tas pats mājokļu siltināšanas plāns, kurš šeit ne visai veiksmīgi tiek risināts, bet no kura ir ļoti atkarīga daudzu cilvēku labklājība nākotnē, jo viņu mājoklis izmaksās daudz lētāk, būs mazāk jāražo siltums un netiek piesārņots gaiss, netiek lieki tērēti energoresursi un cilvēkiem, māju siltinātājiem, ir darbs. Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu piemēru ir ik uz soļa. Vai šis plāns palīdzēs mums apjēgt “zaļās valsts” milzīgo nozīmi nākotnei? Vai tas liks tieši ierēdņiem godīgi darīt savu darbu un neņemt kukuļus, kā arī uzņēmējiem maksāt nodokļus? Protams, ka ir jārunā, jo ar represīvām metodēm parasti nevar sasniegt šādu plānu realizāciju, to jau mēs pieredzējām. Te ir vajadzīgs cilvēku entuziasms un izpratne par to visu.
2
rostoka_santa > Ilona Auziņa 21.09.2012. 13.46
Jā, ļoti trāpīgi.
0
alise_zande > Ilona Auziņa 23.09.2012. 10.41
Janka teica: manuprāt visa nelaime ir mūsu galvās
ervinsk piebilda: jā, ļoti trāpīgi
Manuprāt, šeit IR Latvijas ZAļās attīstības IESPĒJAS atslēga,
JA
par “nopietnu” un vēra ņemamu ekonomikas kategoriju mēs ieviesīsim ne tikai efektivitāti materiālā plānā(kas tiks darīts? par cik? kad?), bet arī
… LAIMI, vienkārši PRIEKU, SIRDSMIERU
0
Sarmīte Vilciņa 21.09.2012. 11.08
Vēstule laba, vismaz kāds nav vienaldzīgs par notiekošo. Neredzu vēstulē nevienu teikumu kas apstiprinātu k arūpniecība un lauksaimniecība būtu jāzinīcina. Ir teikts, ka tās ir jāpadara videi draudzīgas, un tas jau ir pavisam nopietni, jo musm latvijā vispār neviens neseko sertifikācijai un vides normām. Ja tā nop[ietni – daudzas lietas tiek vienk;arši uzpirktas. Zaļasi tēls vairāk strādātu kā aŗējais marketings un par dzeramo ūdeni – arī piekrītu autorei. Par to runā visa pasaule, ka pēc 50 gadien dzeramais ūdens būs tikpat dārgs kā nafta….der par to qizdomāties. Attīstības plāns jau nav domāts uz rītdienu vai nāklamo gadu. Tas ir plāns uz 50 gadiem un vides lietas vajadzētu pakāpeniski integrēt it visā ko mēs te Latvijā plānojam darīt.
3
Sandris Maziks > Sarmīte Vilciņa 21.09.2012. 12.03
cikita2424
“ka pēc 50 gadien dzeramais ūdens būs tikpat dārgs kā nafta….der par to qizdomāties.”
Ar litru naftas vienmēr varēs atsāļot daudzus litrus okeāna ūdens un tas nebūs nekur jāved. Tādu ūdeni jau sen dzer Okinavas salā, Ziemeļāfrikā, Turcijā un daudzviet citur.
0
Sarmīte Vilciņa > Sarmīte Vilciņa 21.09.2012. 12.12
Iespējams, ka tā ir taisnība, tikai protams mazliet samazināta – ar vienu litru naftas varētu uzražot pudelīti ar smaržām , nevis attīrīt ūdeni. Un vēl – iespējams, ka nafta pēc 50 gadiem vairs nebūs.
0
Sandris Maziks > Sarmīte Vilciņa 21.09.2012. 19.12
cikita2424
Ūdeni var atsāļot ar vējdzirnavām, ēzeļiem, vai cilvēka spēku. Tas vienmēr būs lētāks kā vests tūkstošiem kilometru attālumā.
0
Andis 21.09.2012. 10.39
Doma par Latvijas starptautisko specializāciju ir ļoti laba un apsveicama. Igauņi sekmīgi sevi popularizēja kā IT lielvalsts, Latvija tiešām to var darīt, kā “zaļā lielvalsts”. Tas valsti padara pozitīvi atpazīstamu, jo sevišķi attiecīgajā nozarē strādājošos.
Arī ekonomiskā jomā šī nozare pilnībā spēj Latviju uzturēt un padarīt mūs turīgus. Viens pats Ķemeru – Jaunķemeru kūrorts varētu dot LIELAS algas kādiem 5000 cilvēku un labas algas – kādiem 150 tūkstošiem. Nekur citur pasaulē nav šādu sērūdens un sērūdens dūņu balneoloģisko resursu + jūra + nacionālais parks + interesanta lielpilsēta (Rīga) + starptautiska lidosta vienkopus. Vēl jau arī Baldone un potenciāli – Allažu + Jūdažu sērūdens.
Latvijā var konsekventi iet uz to ka šeit ražo un patērē ekoloģisko pārtiku, videi draudzīgu sadzīves ķīmiju. Dāņi, piemēram, šādu iespēju ir zaudējuši uz pāris gadsimtiem vismaz – pesticīdi.
Latvija joprojām nav zaudējusi iespēju apsteigt pārējās pasaules valstis elektrotransporta izmantošanā. Tas būtiski uzlabotu mūsu eksporta – importa bilanci (nav jāimportē degviela), radītu milzumu jaunu darba vietu šeit pat, radītu vietējās inovācijas.
Liepāja un Jelgava + to apkārtējie reģioni varētu intensīvāk pētīt ģeotermālās enerģijas izmantošanu – http://www.meteo.lv/lapas/geologija/zemes-dzilu-resursi/perspektivie-resursi/geotermalie-resursi/geotermalie-resursi?id=1488&nid=496
Latvija neizbēgami novecos straujāk kā citas valstis – bet, lūdzu – piedāvāsim sev un citiem tieši “zaļo” risinājumu. Veselīga pārtika + veselīgāka sadzīves ķīmija + tīra vide + veselīgs dzīvesveids + sabiedrības vērtību maiņa = ilgāks darba mūžs.
Jā, šis virziens ir ļoti perspektīvs!
6
Ilona Auziņa > Andis 21.09.2012. 12.05
Ķemeru “Baltais kuģis” ir lielisks piemērs mūsu saimnieciskumam un ierēdņu kompetencei, kad augstos amatos nonāk ne nozares speciālisti bet politiķi bez sajēgas un vēlēšanās pildīt savu pienākumu, tikai raust un raust visu sev. Ja mēs necirstu mežus, ja tos nekoptu, tad tajos drīz vien nemaz nevarētu ieiet pat paši pēc sēnēm, kur nu vēl tūristi. Tikai to nedrīkst darīt tā pat, kā to darīja Latvijas Ceļa, Tautas partijas un pārējās iepriekšējās valdības daudzās jomās. Tagad mums būs jāpieliek daudz vairāk pūļu lai novērstu viņu sastrādātā radītās sekas, nekā lai valsti sakārtotu ja tā visa nebūtu bijis.
0
Andis > Andis 21.09.2012. 13.25
Ķemeri tiešām ir simbols mūsu nevarēšanai. Un kad tie atdzims (piedodiet, pašlaik ar šo komentāru atrauju pāris minūtes no sava darba tieši pie Ķemeru attīstības) – tas būs simbols tam, ka mēs atkal varam.
Es nesapratu par mežu. Mežs ir dabiska ekosistēma, tas NAV pakārtots cilvēka pastaigu un sēņošanas iegribām. Peļņas gūšanai saimnieciskie meži tiešām tiek cirsti, un, lai koki ātrāk augtu un pēc tam tos būtu ērtāk cirst, saimnieciskajos mežos tiešām būvē gan ceļus, gan meliorē, gan arī veic dažādas kopšanas cirtes. Kamēr to dara saprātīgi, viss ir OK. Bet nevajadzētu iedomāties, ka dievs vai kam nu mēs ticam, mežus ir radījis tieši tāpēc.
0
rostoka_santa > Andis 21.09.2012. 13.36
Paldies, Gati, man vienmēr patīk lasīt Tavus izsvērtos un racionālos komentārus! Tevis rakstītais lieliski demonstrē, ka runas par “resursiem nabadzīgo” Latviju vairāk saistītas ar neprasmi šos resursus ievērot un novērtēt. Un tā ir tikai viena nozare!
0
rostoka_santa > Andis 21.09.2012. 13.56
Gati, Janka jau par mežu kopšanu un ciršanu kā nepieciešamu lietu arī raksta.
0
Andis > Andis 21.09.2012. 14.10
Sirsnīgs paldies par paldies! Un es jau no Jankas toņa sapratu, ka ir domāts pozitīvi. Vienkārši apnikušas tēzes: “Kāpēc vairs mežus nemiglo – odi kož!” – it kā cilvēks būtu pārāks par pārējo dabu.
0
alise_zande > Andis 21.09.2012. 15.03
Būt “zaļai” valstij nenozīmē neražot.
Paskatieties Jēlas reitingā progresa vides kvalitātes uzlabojumā pēdējos 20 gados ir, piemēram, Beļģija, kuras būtiska eksporta pozīcija vēsturiski ir melnā metalurģija, kuras vajadzībām ūdeni ražo.
Tur ir Azrbaidžāna. Kura “pārtiek” lielā mēra no naftas.
Tur ir Ēģipte, kur apmēram 2/3 Latvijas teritorijas dzīvo 45 miljoni cilvēku …
Latvija … nu vienkārši ir .. ar potenciālu kļūt par ekoloģijas flagmani … mums kaut kā jāpieņem šī doma
0
Ieva 21.09.2012. 09.41
Izlasot šo diskusiju, secinājums iznāk tāds – zaļums nevar būt pašmērķis, zaļums var būt līdzeklis.
Ja Latvija ir nonākusi tik tālu, ka jau ir zaļa, pie kam pašai pie tā nepiestrādājot, tad svarīgi ir to pieņemt par Status Quo, un to saglabāt. Jeb izrietošais secinājums- runas vīri vairs nedrīkst pieļaut atkāpes no ekoloģisko normu ievērošanas. Tagad vairs bez tā labāk nepaliks.
Ir jāiemācās efektīvi izmatot, to kas mums ir- daba, tātad pārtikas ražošana, koksne, kura ir jāizmanto daudz vairāk un efektīvāk (te starp citu nepiekrītu pseido zaļajiem, kas bļauj par katastrofu mežu izciršanā, jo aizmirst, ka koksne arī aug,atjaunojas. Struktūra mainās, bet krājumi nesamazinās)
Vīzijas par dzeramā ūdens eksportu, jo citur tas būs beidzies, Jelgavas un Valmieras nojaukšanu, lai rīkotu tur tūristu apmetnes neskartās dabas izpētei, ir vienkārši naivas. Un, ja Šveice, piemēram, ir zaļāka par mums, kāpēc lai tur pēkšņi iestātos ekoloģiskā katastrofa? Rietumeiropas valstis nav dumjāka par mums, drīzāk otrādi.
Tāpat naivi ir visi mēģinājumi attīstīt tūrismu. Tas darbojas vienīgi Rīgā, kur ir drusku ko redzē, un ir kaut minimāls serviss. Un ideja par gastronomisko tūrismu varbūt pat ir interesanta – jo Rīgā šādi elementi jau ir. Viesu mājas Latvijā- šī koncepcija ir plīsusi. Lai apturētu Jūsu pretargumentus- kad pēdejo reizi esat bijuši viesu mājā? Nu labi ne Latvijā, bet Igaunijā, Lietuvā? Un domājat, leiši vai igauņi ir citādi? Norvēģi vai vācieši? Nu nav Latvijas odu kodumi nekas oriģināls, un nianses veģetācijā grib un spēj saskatīt tiki cilvēki, kam tas interesē, ne normālas Eiropas pilsētas iedzīvotājs, viesu mājas tika saceltas par kredītiem, un nu stāv tukšas, izņemot tās dažas dienas vasarā, kad tiek svinētas kāzas… Valsts būtībā ir iedzīvotājus piečakarējusi, stāstot, ka nu tik ies vaļā tūrisms…
Ekoloģiskumu, savukārt, var un vajag pārvērst par preci. Linu, piemēram, kas, starp citu, vislabāk aug Latvijā, pārsvarā nepērk tā smukuma dēļ ,pērk tā dabiskuma dēļ. Savukārt pārvēst linu baķi smukās un stilīgā drēbēs ir pa spēkam mūsu pašu bāleliņiem dizaineriem. Iemācīties izmantot VISU koksni. stimulēt finiera un tā izstrādājumu ražošanu. Vai ražot eko mājas, kā te ir minēts, vai dabisko kosmētiku, vai eksportēt sienu dienvidzemju mājas mīluļiem (jo tur pie mājas nopļautais zāliens jau nav ekoloģisks:)) Tikai daži piemēri, kas nebalstās uz utopiskiem pieņēmumiem un kategoriskiem apgalvojumiem.
Nevajag izdomāt vīzijas, vajag apiet ap stūri un paskatīties, kas jau tiek darīts. Un stimulēt to. To, ko Latvija VAR. Var jau tagad!
4
Sandris Maziks > Ieva 21.09.2012. 10.17
Ķīps
“kas bļauj par katastrofu mežu izciršanā, jo aizmirst, ka koksne arī aug,atjaunojas.”
Kas to iestāstītu Libānas ciedriem, no kuriem tikai nosaukums palicis? Pie “labas” gribas, un es nešaubos, ka tāda ir Zemkopības ministrijai un Latvijas mežiem, Latviju var pārvērst tuksnesī.
“vai eksportēt sienu dienvidzemju mājas mīluļiem”
Neeksportēt aitas un liellopu gaļu, bet kļūt par izejvielu piedēkli attīstītām valstīm
0
esmeralda_se > Ieva 21.09.2012. 10.58
@articulus 100
>>>Kas to iestāstītu Libānas ciedriem, no kuriem tikai nosaukums palicis?>>
Ak tad tādi pie mums kādreiz auga?
Ieteiktu sameklēt grāmatnīcā/bibliotēkā grāmatu “Latvijas mežu vēsture”, palasīt to vismaz fragmentāri. Varbūt tad sapratīsi, la Libānas ciedra gadījums ir pilnīgi cita kategorija, nekā Pinus silvestris var. Rigensis.
0
Sandris Maziks > Ieva 21.09.2012. 12.07
raitis_licitis
Alkatīgiem Latvijas meži darboņiem un viņu kukuļotājiem, mežistrādātājiem(izlaupītājiem), pie pakaļas Cedrus libani vai Pinus silvestris
0
Sandris Maziks > Ieva 21.09.2012. 19.27
raitis_licitis
“Ak tad tādi pie mums kādreiz auga?”
Vai es minēju Latvijas ciedrus?
0
alise_zande 21.09.2012. 08.07
Atgādinu, ka Jēlas reitingā pēc tā stāvokļa KĀDS IR patreiz
1. Šveice
2. Latvija
3. Norvēģija
Es pievēršu uzmanību Vides stāvokļa IZMAŅU REITINGAM pēdējo 20 gadi laikā
Atrašanās šajā vides kvalitātes reitingā līdz 84 vietai ( Norvēģija ieskaitot) nozimē, ka visās šajās valstīt vides kvalitāte nav pasliktinājusies vai ir uzlabojusies. Jēlas reitings visa cita starpā apgalvo, ka Šveicē, kur patreiz esot labāka vides kvalitāte, tā pēdējo 20 gadu laikā esot nedaudz pasliktinājusies. Divpadsmit vides kvalitātes IZMAIŅU TENDENČU REITINGA gavgals ir … visai raiba kompānija, BET, manuprāt, tās visas kopumā ļauj spriest par pasaules ekonomiku 2050. gadā. Reitingu noslēdz Krievija – valsts, kurai ir bagātākie dabas resursi un ….. (klusēju)
0
alise_zande 21.09.2012. 08.07
Jau ilgi ( vismaz kādus septiņus vai astonus gadus) gaidu izsvērtu analīzi par Jēlas reitingu. Jēla, domāju, ir visai nopietna universitāte, kuru laikam beiguši vairaki ASV prezidenti un vesela rinda vadošu pasaules politiķu. Šoreiz vēl analīzes no manas puses nebūs un komentāros tai nu nav vienkārši vietas. TIKAI vēršu uzmanību uz kādu reitingu, kas ARĪ atrodams (Jēlas) Vides Kvalitātes Reitinga vietnē.
http://epi.yale.edu/epi2012/rankings
Runa ir par reitingu, kas rāda TENDENCES VIDES KVALITĀTES IZMAIŅĀS salīdzinoši pēdējo 20 gadu laikā:
1. Latvija
2. Azerbaidžāna
3. Rumānija
4. Albānija
5. Ēģipte
6. Angola
7. Slovākija
8. Īrija
9. Beļģija
10. Taizeme
11 Šrī Lanka
12 Itālija
Autsaideri
121. Katara
122 Bolīvija
123 Turkmēnija
124 Dienvidāfrika
125 Iraka
126 Kazahstāna
127 Kirgizstāna
128 Igaunija
129 Bosnija Hercegovīna
130 Sauda Arābija
131 Kuveita
132 Krievija
40 Baltkrievija
54 Somija
63 Zviedrija
84 Norvēģija
89 Sveice
104 Lietuva
107 Polija
0
juhans 20.09.2012. 21.28
“Latvijai ir jābūt tik oriģinālai un savdabīgai, lai mūs pamanītu” un … smietos? Tā izskatās, ja tiek paredzēti šādi priekšlikumi: „Ja pasaulē drīz beigsies kvalitatīvs dzeramais ūdens … tad Latvija varētu būt tā vieta, kas vismaz daļu no Eiropas ar to apgādās”
Pagaidām vienīgie, kas pārtiek no „zaļās vīzijas” ir Vides ministrijas un dažādo saistīto pārvalžu ierēdņi, daudzajos parkos, rezervātos un liegumos nodarbinātie, saujiņa t.s. bioloģisko zemnieku un, kas vēl? (Vilmāra 7777 sniegtā vīzija ir ne vien naiva, bet arī briesmīga – izņemot Rīgu zemi atkal klās pirmatnējie džungļi) Tāpēc rodas iespaids, ka „zaļās vīzijas” vienīgais mērķis ir, lai PAMANĪTU mazāk varbūt pašu vīziju, kā tās autorus.
2
mariterage > juhans 20.09.2012. 21.43
>o_ja3_14
Vilmāra 7777 sniegtā vīzija ir ne vien naiva, bet arī briesmīga – izņemot Rīgu zemi atkal klās pirmatnējie džungļi
============================================================================
Par gaumi nestrīdas – man piemēram kadri ar mežonīgo salu filmā “Jurasic Park” patīk labāk par skatu kas redzams Imantā vai kādā Rīgas industriālā zonā (pareizāk sakot to paliekās no PSRS laikiem).
0
Sandris Maziks > juhans 20.09.2012. 22.07
o_ja3_14
„Ja pasaulē drīz beigsies kvalitatīvs dzeramais ūdens … tad Latvija varētu būt tā vieta, kas vismaz daļu no Eiropas ar to apgādās”
Lai atsāļotu okeāna ūdeni, izmantojot RO, enerģijas patēriņš būs mazāks kā ūdeni transportējot no Latvijas.
0
mariterage 20.09.2012. 21.06
>Gundars Dāvidsons
Es šādu (Nacionālās attīstības) plānu uztveru kā reālās situācijas izvērtējuma apvienojumu ar drosmīgu vīziju par veidu kā dzīvos mūsu valsts vislabākajā attīstības scenārijā. Ja gribam tāpat kā pašlaik čunčināties uz priekšu (reaģējot uz notiekošo nevis virzot ierobežotos valsts līdzekļus tā lai tie tiktu izmantoti tur kur tiem būs ilgtermiņā pozitīvs pienesums) tad tāds plāns nemaz nav vajadzīgs.
P.S. Par tām rindu un privātmājām es rakstīju kā par rezultātu ceļam pa kuru mēs ietu, nevis vietu kur valsts ieguldītu savus ierobežotos līdzekļus.
1
loptik > mariterage 20.09.2012. 23.32
Ir ok, man jusu vizija liekas pat simpatiska. Es tikai saku, ka shii vizija, vismaz patreizejaa sapnja formaa, neizbegami “atsitisies” pret tekoshaa konta ierobezhojumu, jo lai shadu smalku dzivesveidu vestu ne-nozheelojamaa veidaa, vajag milzigas importa-intensivas investicijas. Ja vien nav kada ideja, ko precizi varam eksportet milzigos apjomos, lai to kompenseetu vai kaa limiteet importu, ideja uzkaarsies atri vien vai nu 1) izchaakstot nenozimibaa; vai arii 2) novedot valsti jaunaa “balance of payments” kriizee.
Teoretiski, var ierobezhot importa intensitati, ja saak no zinatnes finanseshanas attiecigajas nozares. Piem. buuvnieciibaa a) izveido “Buvniecibas materialu institutu”, sapeercies top zinatniekus no visas pasaules, lai izgudro leetu maaju no vieteejiem resursiem: tur nezaaleem, kuudras vai alkshnjiem :); b) Tad nosubsidee ar letiem izejmaterialiem institutam piederoshas firmas razhosanu, teiksim, caur Latvijas Mezhiem; c) uzliec IN subsidiju pateretajiem, lai butu interese; d) saved kartiba Nek ip tirgu, lai zeme nemaksaa vajpraataa. Skandinavijaa apmeeram taa visu laiku ekonomika “attiistaas”, viniem gan pec tam naak punkts e) “meginat to visu iesmeret luuzeriem no Austrumeiropas”. :) Protams, tur vajadzigi arii kompetenti ierednji, lai izbeegtu no ES sankcijam un nenorulleetu kaarteeja korupcijas un nepotisma purvaa. Es, personiski, esmu mazliet skeptisks par shadiem variantiem, shaubos, vai shaadi var ilgi notureties, bet kaadu bridi var… Bet principa tas ir vienigais veids kaa “zaljums” var sanakt kaut isterminjaa kaut kas jedzigs…
0
loptik 20.09.2012. 20.15
Ir vairāk nepieciešams skaidrot, ko Latvijas zaļie, arī ministrs Sprūdžs (vai Vilmārs7777 te komentāros), domā ar šo zaļumu, jo piemēram man galīgi nav skaidra tā ideja. Manuprāt, zaļums var būt tikai veids KĀ kaut ko dara, nevis mērķis. Teiksim šo rakstu arī ar interesi izlasīju, taču tā arī nesapratu “Kur īsti mēs strādāsim?” un galvenais “Ko piedāvāsim pasaulei?”. Runas par dzeramā ūdens izbeigšanos, atvainojos, ir kaut kas stipri jocīgs. Latviešu nācija būs beigusies stipri pirms tā brīža, kad cilvēkiem tiešām būs masveidā jāpārvietojas meklējot ūdeni. Arī svaiga gaisa trūkumu pagaidām neredzu, redzu to, ka globalizācijas rezultātā mirst vietējais turisms visur ziemeļos, un turpinās mirt, arī Latvijā, jo aizbraukt uz Karību vai Vidusjūras valstīm ir lēti, nav vairs bīstami, un kļūst aizvien ērtāk. Tūrismam Latvijā nav perspektīva, tādas oduvalstis ar draņkīgu klimatu apkārtnē ir daudz. “Veselības aprūpes un rehabilitācijas” iespējas? Tam vajag augsti kvalificētus ārstus masveidā, t.i. grūti iedomāties kā tas var būt nozīmīgs nodarbinātības avots (tas uz soliņa sēdošais “Apinīša” cienītājs varētu ārstēt vāciešus?), piedevām vēl mazāk skaidrs kā tās ārstu kohortas noturēt Latvijā. Ekoprodukti. Atkal, “ko darīt” ir “attīstīt eko lauksaimniecību”, nevis “zaļums”. Atzīmēšu gan, ka ar ekoproduktiem ir tāpat kā ar e-lietām, kamēr mēs pa tukšo murmulējam, citur pasaulē ir ekoproduktu lielveikali. Šajā nišā milzīgas priekšrocības ir bagātām un reputācijas valstīm, jo nabags par to nevar maksāt.
T.i. apkopojot, šis “zaļums” izvairās atbildēt uz jautājumu “ko darīt?”. Tas, kas ir, – ir švaki, lielākoties tas sastāv no neskaidriem mājieniem un sapņiem.
Ok, ir virkne zaļas lietas, ko citur valstis tiešām izmanto vietējās ekonomikas celšanai. Piemēram, tehnoloģiski intensīvu pasīvo māju būvniecību, kur rastos virkne prasības pēc tehnoloģiju precēm; Vācijā u.c. ziemeļos milzīga industrija. Tas var būt variants, taču tad mērķis ir nevis mistisks “zaļums”, bet zinātnes ekselence šajās jomā. Tikai tad, ja LV ir kāda cutting-edge firma, kura ražo piemēram Eiropā konkurētspējīgus rekuperatorus, tam ir pozitīva ietekme uz vietējo ekonomiku. Tā patreizējā prakse ar importa subsidēšanu (piem. elektroauto) ir taisnī pretēji, ceļš uz drīzu nākamo balance of payments krīzi. T.i. atbilde uz “ko darīt” ir “izveidot pasaules līmeņa zinātnes institūtu pasīvo māju tehnoloģiju jomā”. Taču neko tādu nedzirdam, tik sapņi par to kā visi dzīvos jauki zaļumā, bet kur nopelnīs naudu šim dzīvesveidam paliek neskaidrs. Īsak sakot: apgaismojiet – par ko ir runa!
13
Vita Vasiļjeva > loptik 20.09.2012. 20.29
>Gundaram Dāvidsonam.
Piekrītu – “Manuprāt, zaļums var būt tikai veids KĀ kaut ko dara, nevis mērķis.”
Par pasīvajām mājām – latvieši ir pliki un nabagi, un reti kurš spējīgs uzbūvēt jaunu māju. To saku kā būvinženieris. Bet labprāt šādā industrijā strādātu un beizot ieguldītu savas zināšanas.
Ražotu arī elektromobīļus, siltumsūkņus, rekuperatorus – tikai nav finansējuma un nejūtu nekādu valsts atbalstu. Valstij ir vieglāk visu iepirkt gatavu ārzemēs un neattīstīt savu ražošanu.
0
Sandris Maziks > loptik 20.09.2012. 20.59
Mareks Gabrišs
“Valstij ir vieglāk visu iepirkt gatavu ārzemēs un neattīstīt savu ražošanu.”
Jā, grūti izlīst no sovoka šineļa.
Ražo rekuperatorus, gāzģeneratorus, tvaika kondensatorus, kas dos iespējas Latvijai pilnībā nodrošināt vajadzības pēc enerģijas, izmantojot tikai pašu resursus un dzīvo zaļi, tiešā un pārnestā nozīmē.
Par pasīvajām mājām. Pasīvais mājokli izmaksā tikai nedaudz dārgāk par parasto un papildus ieguldījumi atmaksāsies jau tuvāko četru gadu laikā. Jebkuram mājoklim var būtiski paaugstināt energoefektivitāti un īpašniekam jāizlem, vai viņam jauns autiņš jāpērk jau šogad, vai labāk ieguldīt piķi labklājībai nākotnē.
0
Vita Vasiļjeva > loptik 20.09.2012. 21.42
>articulus100.
Pamēģini pats kaut ko ražot. Ātri vien sapratīsi, ka pie šāda valsts atbalsta tas ir bezcers. Un, lai ražotu kaut ko nopietnu, ir vajadzīgas lielas investīcijas. Man patiktu, ja valsts būtu investors un nevis kāds sveszemju onkulis.
Tāpat redzu, ka no būvniecības maz ko saproti.
Starp citu, daudzas pasīvās mājas ir cilvēka veselībai kaitīgas – reāli cilvēks dzīvo plēves kastē, kurai, lai cilvēks nenosmaktu, nepārtraukti tiek pievadīts svaigs un uzsildīts skābeklis. To saku kā būvinženieris un no pieredzes. Aicinu cilvēkus izvēlēties veselīgas un energoefektīvas ēkas.
Bez tam, lai uzbūvētu pasīvo mājokli, daudzi būvmateriāli (vairāk kā 50%) jāimportē no ārzemēm un atkal sanāk, ka latvieši silda citu valstu ekonomiku un neatbalsta savus ražotājus.
Ir alternatīva izmantot kā siltumizolējošu materiālu vietējo “produktu”: salmus, linus, kaņepes, skaidas, niedres. Lūk, tas jau būtu kaut kas no zaļajām tehnoloģijām.
0
Signija Aizpuriete > loptik 20.09.2012. 21.59
———articulus100.—- Mareks Gabrišs (..)
Valstij ir vieglāk visu iepirkt gatavu ārzemēs un neattīstīt savu ražošanu. ============================================================================== 4. maija republikas ‘atkarība’ – tā nav 18. novembra republikas neatkarība. Par to jau pat pamatskolām paredzētajā mācību grāmatā ‘Latvijas vēsture’ (G.Kurlovičs,A.Tomašūns) skaists apraksts pieejams: ‘Saimnieciskajā dzīvē laikaposmā no 1934. līdz 1940. gadam tika gūti ļoti nozīmīgi sasniegumi.(..)Rūpniecībā tika pārvarētas saimnieciskās krīzes sekas. Piecos gados gandrīz divas reizes pieauga rūpniecībā strādājošo skaits. Valsts no ārzemju firmām atpirka daudzus uzņēmumus, pārņēma (!) vairākus nozīmīgus privātuzņēmumus. Šajā laikā tika uzceltas skolas, tilti, iestāžu ēkas.(..)Tika uzcelta Ķeguma spēkstacija.’ (231.- 232.lpp.) – Pat LPSR laikos Ulmaņlaika cilvēkiem pietika prāta, goda un sirdsapziņas, lai nosargātu savām rokām un galvām uzcelto VEF – pat pašiem ‘atsaldētajiem’ komunistiem pietika prātiņa, lai saprastu savas RAŽOŠANAS nozīmīgumu.
0
Sandris Maziks > loptik 20.09.2012. 22.01
Mareks Gabrišs
“reāli cilvēks dzīvo plēves kastē, kurai, lai cilvēks nenosmaktu, nepārtraukti tiek pievadīts svaigs un uzsildīts skābeklis.”
Pasīvā māja ir hermētiska un svaigu gaisu nodrošina ventilācijas rekuperators. Viennozīmīgi.
0
Vita Vasiļjeva > loptik 20.09.2012. 22.23
Precīzi – “4. maija republikas ‘atkarība’ – tā nav 18. novembra republikas neatkarība.”
0
mariterage > loptik 20.09.2012. 22.25
>edge_indran
Nu PSRS laikā attīstīt savu ražošanu valstī ar 270 miljonu iedzīvotāju iekšējo tirgu, ko aizsargāja slēgta robeža, kurai pāri plaša patēriņa preces ieveda tikai ierobežotam kompartijas un valdības elites slānim, milzīgu derīgo izrakteņu klāstu un zemi apmaksātu strādnieku (kuriem nebija iespēja braukt strādāt uz britu salām) armiju nebija nekāda māka.
Arī 30.gados starpvalstu tirdzniecība vēl bija vāji attīstīta (salīdzinot ar mūsdienām) un tad jau vēl nebija lētās rūpniecības preču ražotāj valstis (kā Ķīna mūsdienās) ar ko būtu iekšējā tirgū jākonkurē (drīzāk jau Latvija bija zemo izmaksu valsts (starp valstīm kas vispār bija spējīgas uz rūpniecisku ražošanu)).
0
Vita Vasiļjeva > loptik 20.09.2012. 22.26
>articulus100.
Skatos, ka tev ir viedoklis par visu, bet ar zināšanām tā pašvaki.
Vismaz būvniecības lietās nemāci būvinženieri. Un vēlreiz atkārtoju – pašreizējā pasīvo māju tehnoloģija ir kaitīga cilvēku veselībai.
0
rostoka_santa > loptik 21.09.2012. 13.07
Marekam Gabrišam – ja Jūsuprāt “pašreizējā pasīvo māju tehnoloģija ir kaitīga cilvēku veselībai”, būtu interesanti lasīt profesionāla būvinženiera argumentus, kāpēc tā ir.
0
rostoka_santa > loptik 21.09.2012. 13.26
Gundar, nemaz tik ļoti “tehnoloģiski ietilpīgas” pasīvās ēkas nav. Vairāk tās ir zināšanu, izdomas un profesionāla godaprāta, rūpīga darba ietilpīgas. Rekuperācijas ventilācijas iekārta maksā kādus 3-5% no kopējām būvizmaksām, pārējie komponenti (cauruļvadi, izolācija, ierīkošana utt.) vēl aptuveni tikpat vai nedaudz vairāk, atkarībā no objekta specifikas. Jā, ražot efektīvas un kvalitatīvi izgatavotas iekārtas varētu Latvijā un vēl eksportēt, jo pieprasījums augs visā pasaulē. No pašu izejvielām vajadzētu ražot izolācijas materiālus (dažādus koka un kokšķiedras produktus), koka būvelementus, logus (kas jau notiek, un, cerams, attīstīsies turpmāk). Savukārt zināšanas varam ražot jau tagad, liekot pamatu tai skaitā eksportspējai, bet pirmkārt pašu komfortam un labklājībai. Un gāzes importu varētu samazināt par 30-50% apmēram 10 gadu laikā, paralēli novēršot enerģijas izniekošanu rūpniecības uzņēmumos, kas vairotu mūsu konkurētspēju.
Šoziem varēsim novērtēt ne tikai savrupmāju jaunbūves, bet arī vairāku lielu ēku renovācijas ar pasīvo ēku komponentiem efektivitāti – viena no tām ir 4800 kvm piecstāvu kopmītne Ērgļos.
0
Vita Vasiļjeva > loptik 21.09.2012. 13.47
>ervinamk
Kaitīgums slēpjas tajā, ka dzīve notiek “neelpojošā” telpā. Dzīve plēves kastītē ir pielīdzināma dzīvei zemūdenē un dzīvei kosmiskajā kuģī.
Uz zemūdenes ir papildus citas nedabiskas lietas, piem., nav dabiskās gaismas, šūpojas “grīda” u.t.t. Kosmosa kuģī nāk klāt bezsvara telpa un citas iedarbes uz organismu. Par šo tēmu ir salīdzinoši daudz pētījumu Krievijā – autori militārpersonas un militārie ārsti. Un, ja zemūdeni un kosmosa kuģi salīdzina ar pasīvo ēku – tad es redzu lielas līdzības.
Un vēl – visa sistēma, kas “pumpē” iekšā skābekli. Tur parādās tādi mikroorganismi, kas veicina alerģijas un dažādas elpvadu ceļu slimības. Atliek izjaukt vienkāršāko kondicionieri – tur var ieraudzīt aļģes, pelējumu un ko tik vēl nē – esmu redzējis un tas bija pārliecinoši, lai kaut ko tādu vairs nelietotu.
Ja man pašam priekš sevis būtu jābūvē, tad būvētu tā, ka nesošās sienas būtu no kokmateriāla (guļbūve), kas no ārpuses būtu siltinātas ar dabisku siltumizolācijas materiālu – salmi, linšķiedra, kaņepes, arī skaidas. Pie šāda pīrāga (tas ir ļoti biezs) nav nepieciešama tvaika izolācija no iekšpuses – mitrumu uzņem koks un garenvirzienā (guļbūves variantā) izvada pa abiem galiem.
Liekas, ka esam redzējušies. Sen atpakaļ strādāju “a222”. P.S. Mazliet veselības un citos jautājumos esmu ietekmējies arī no arhitekta Kristofera Deija grāmatas “Vieta, kur mīt dvēsele”.
0
Sandris Maziks > loptik 21.09.2012. 19.25
Mareks Gabrišs
“Kaitīgums slēpjas tajā, ka dzīve notiek “neelpojošā” telpā.”
Tā nebūs pasīvā māja, kur sienas elpo un gaisa apmaiņa notiek caur logu rāmju šķirbām. Pasīvās mājas būtība ir maksimāla termoizolācija ar dubultpakešu logiem un hermētisms. Ventilācijas siltummaiņi jeb rekuperatori ar augstu koeficientu nodrošina svaigu gaisu.
0
Vita Vasiļjeva > loptik 21.09.2012. 22.13
>articulus100.
Pasīvās ēkas būtība ir neaktivitāte jeb pasivitāte siltumenerģijas “ēšanā”.
Pasīvās ēkas būtība ir zems enerģijas patēriņš. Ideālā gadījumā – nekāds.
Un dubultpakešu (starp citu ir arī 3 un 4 pakešu) logi, hermētiskums ir tikai viens no veidiem kā tuvoties pasīvās ēkas standartam.
Es dodu un došu priekšroku sienām ar lielu siltuminerci (vēlams koks, jo silikātkieģeli, bloki un dzb nav labi “elpojoši” materiāli), kas papildus un ļoti pamatīgi tiek nosiltinātas no ārpuses. Sienām bez vērā ņemamas siltuminerces nepieciešama tvaika izolācija un tieši tāpēc šo variantu neatbalstu, jo tas noved pie dzīvošanas plastmasas jeb plēves kastītē. Tās ir 2 atšķirīgas tehnoloģijas! 3.variants ir “elpojošas” salmu sienas apmēram 1m biezumā ar māla apmetumu iekšpusē un ārpusē.
Tāpēc vienmēr aicinu domāt ne tikai par zemām apkures izmaksām, bet aicinu padomāt arī par cilvēku veselību. “Zaļajām” tehnoloģijām ir gan savi plusi, gan mīnusi.
0
mariterage 20.09.2012. 20.09
Atļaušos citēt daļu (nedaudz uzlabotu) no savas atbildes (pirms apmēram mēneša) rakstam kurā Ilmārs Mežs centās zīmēt apokaliptiskas vīzijas sakarā ar Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos:
Latvijai kā vienai no valstīm kas atrodas šo pozitīvo pārmaiņu avangardā (iedzīvotāju skaita samazināšanās) skaidri apzināties nākotnes modeli – viena nācija – viena pilsēta (Rīga) ap kuru (pierīgā) atrodas lopkopju saimniecības, Zemgalē-graudaugu lauki, pārejā Latvija – mežkopības zemes un neskartu mežu (dabas parku masīvi). Ārpus Rīgas un tās tuvējās apkārtnes dzīvotu tikai dabas parku un ekotūrisma viesu māju personāls, vēl mežrūpnieku un graudkopju apmetnes (kuri tur ierodas uz maiņām), un kuri darbam izmantos modernu tehniku bez nepieciešamības pēc daudzu darbinieku klātbūtnes. Arī Rīgā pamazām samazinoties iedzīvotāju skaitam tiktu nojaukti padomju laiku daudzstāvu nami, paliktu centra debesskrāpji un vēsturiskā centra labākās daļas (biznesa un tūrisma zona), absolūts vairākums dzīvotu Rīgas priekšpilsētu (pašreizējo PSRS laika daudzstāvu mikrorajonu pašreizējā teritorijā) personiskajās mājās vai rindu mājās maksimāli ar kokiem, ķošumkrūmiem un ziediem apzaļumotā vidē.
P.S. Bet tūrisma reklāmai Latvijai nāksies gudri ieguldīt reālu naudu – vislabāk – apmaksājot pietiekamu daļu pāris lielbudžeta Holivudas grāvējiem, lai tos ievilinātu visu filmas darbību izvērst Latvijā (piemēram “Hangover” nākamo filmu Rīgā, bet kādu adventure tipa grāvēju (par dabas parka reindžeru piedzīvojumiem vai/un noklīdušiem tūristiem) Gaujas senlejā), lai radītu imidžu par vietu kas ir īpaša un kur notiek kino cienīgas lietas.
5
loptik > mariterage 20.09.2012. 20.21
Atvaino, bet man tie liekas nereali sapnji. Ja kaut kas taads veel kaadaa valsti ar tik drankigu klimatu butu realizets – ticeetu. Bet pagaidam turisms ir tikai “papildu fiicha” jebkur virs 55as paraleles (vai kaa nu sauca to liiniju uz globusa). Nevajag domat, ka pasaulee kaads ir muljkis, visi paskatas saulaino dienu skaitu un juras un gaisa temperaturu un izvelas savu atvalinajumu pavadit citur. Lauksaimnieciba, eko vai nee, LV var attistities, tachu taa nevar but ekonomikas dzinejs, ne nodarbinatibas, ne finanshu zinjaa.
0
Vita Vasiļjeva > mariterage 20.09.2012. 20.22
>Vilmāram
Šādu Latviju negribu – “Ārpus Rīgas un tās tuvējās apkārtnes dzīvotu tikai dabas parku un ekotūrisma viesu māju personāls, vēl mežrūpnieku un graudkopju apmetnes (kuri tur ierodas uz maiņām), un kuri darbam izmantos modernu tehniku bez nepieciešamības pēc daudzu darbinieku klātbūtnes.”
Tā ir naudas, materiālisma un BEZKULTŪRAS ideoloģija!!! Tā ir latviešu tautas nāve!
0
loptik > mariterage 20.09.2012. 20.26
Piem. “nojaukt daudzstaavu namus nu uzbuvet kaut ko vietaa” ir patiikami iedomaties, tachu tas uj kaa maksaa (budzeta deficits – up!), tas arii ir importa ietilpigi (tekshaa konta deficits – cauri griestiem!) Ko mees eksporteesim masveidaa, lai to visu atlautos?
0
Ilona Auziņa > mariterage 21.09.2012. 11.43
Kāpēc tad daudzi angļi jau tagad ir sajūsmā par Latviju? To saka mans dēls, kurš dzīvo Anglijā.
0
Egitazz > mariterage 21.09.2012. 22.12
Janka
es esmu sajūsmā par Šveici un kas? es jau tāpēc netaisos pārbraukt tur dzīvot (dārgi un sveša vide).
0
mariterage 20.09.2012. 19.37
>Mareks Gabrišs
Ir jāražo automašīnas, elektroierīces, datorus, telefonus. ========================================================================== Minētās preces pasaulē ražo vietās kur jau ir esošās rūpnīcas (jo nav jāiegulda jaunu celtniecībā, vai aiz inerces šo firmu izcelsmes zemēs, jo slēdzot rūpnīcu tām būtu jāmaksā lielas atlaišanas kompensācijas + imidža zaudējumi vai zemēs kur ir daudz lēta darbaspēka (Ķinā). Latvijai neviens no šiem nosacījumiem neatbilst.
3
Vita Vasiļjeva > mariterage 20.09.2012. 20.19
>Vilmāram.
Un tā katru dienu miljoni lati aizies uz Ķīnu par minētajām precēm.
Kur mēs ņemsim naudu, lai varētu nopirk Ķīnā ražotu automašīnu, televizoru vai veļasmašīnu? Atbildu – nocirstajos mežos un ekportētajos baļķos, kā arī starptautiskajā aizņēmumā. Ir ļoti stulbi aizņemties naudu un to tērēt ārzemju ražotāju atbalstam – pareizi būtu, ja atbalstītu savējos uzņēmējus un ražotājus.
Zaļāk ir attīstīt savu rūpniecību un ražot savam tirgum, protams, balstoties uz vietējiem dabas resursiem. Dzelzs rūda mums ir sliktas kvalitātes un nebūsim metalurģijas valsts, bet šādas tādas nelielas iekārtas varam ražot. Iepirkt preces Ķīnā ir nezaļi – kaut vai tāpēc, ka tāls ceļš un šī tālā ceļa pārvarēšanai tiek izmantota videi un atmosfērai kaitīgā degviela, tiek izmantots bērnu darbaspēks, tiek izmantotas videi kaitīgas tehnoloģijas Ķīnas preču ražošanai. Un galu galā – Ķīnā ražotās preces ir nekvalitatīvas un īsmūžīgas.
Latvijai ir jābūt zaļākajai valstij pasaulē un jābūt arī tā, lai šajā zaļākajā valstī pasaulē katram latvietim ir darbs, pie tam, labi atalgots darbs. Pagaidām ir tā, ka valsts ir zaļa, bet no šīs zaļas valsts latvieši bēg prom un laukos paliek tikai pensionāri. Es ļoti negribu piedzīvot dienu, kad Latvija būs zaļākā valsts pasaulē bez latviešiem.
0
mariterage > mariterage 20.09.2012. 20.38
Latvijā ražotas minētās preces nespēj konkurēt ar Ķīnas precēm (ārējos tirgos) dēļ algu starpības, savukārt ražot tikai iekšējam tirgum (paļaujoties uz pircēju patriotismu un nelieliem izdevumiem transportam un loģistikai) var Polija ar gandrīz 40 miljonu iekšējo tirgu (ne Latvija ar 2 miljoniem iedzīvotāju), jo saskaitot gan algu starpību ar 3.pasaules valstīm gan mazo apjomu (dēļ ierobežotā iekšējā (patriotisko pircēju) tirgus, cenu starpība būs vienkārši nesamērojama (kaut kādi varianti ražošanā parādās tikai nišas produktiem kam uz kādu laiku nebūtu lētu konkurentu).
0
Vita Vasiļjeva > mariterage 20.09.2012. 20.52
Tā gluži nav, ka ir pilnīga bezizeja un tāpēc jāpadodas Ķīnas preču priekšā. Ir parāk daudz neizmantotu iespēju.
Iepazīsties ar Latvijas zinātnieku pētījumiem – ir daudzas preces, ko varam ne tikai lētāk, bet arī kvalitatīvāk ražot salīdzinot ar Ķīnu, ja iesākām par ķīniešu preču invāziju. Preces galvenokārt saistītas ar koksni – Ķīnā ir milzīgs kokmateriālu trūkums, bet Latvijas gadījumā ir absurds – mēs nozāģējam mežu un gandrīz visus baļķus aizvedam uz ārzemēm, kaut no koka varētu ražot 5000 dažādas preces (raksta autore nosauca tikai koka rotaļļietas, bet no koka var ražot daudz ko un ar lielu pievienoto vērtību).
Un iekšējais tirgus var mierīgi plaukt arī tad, ja būs vien 2 miljoni vai pat 1,3 miljoni iedzīvotāju. Palasi profesora Ivara Brīvera darbus. Daudzkas ir atkarīgs arī no valsts politikas – var likumus sakārtot tā, ka vienkārši būs izdevīgi būt patriotam un būs izdevīgi atbalstīt savus ražotājus.
Ja man būtu vara, tad ar likumu noteiktu, ka pensionāri un valsts iestāžu darbinieki drīkst pirkt par savu algu tikai uz vietas ražotās preces, protams, ja neražo kaut ko uz vietas, tad drīkst pirkt importu. Pagaidām sanāk tā, ka aizņēmāmies miljardus un no šiem miljardiem maksājam pensijas un algas, bet atkal šīs pensijas un algas aiziet atpakaļ uz ārzemēm kā samaksa par Vācijā vai Francijā ražotu lietu. Mēs aizņēmāmies lielu naudu, bet to ieguldījām nevis rūpniecībā vai zaļajā uzņēmējdarbībā, bet importa atbalstīšanā!
Valsts vadība piekopj pašnāvniecisku politiku.
0
mariterage 20.09.2012. 19.06
>Ķīps
Pati atpalikušākā valsts ir pati zaļākā. Latvijas zaļums lielā mērā ir atvasinājums no industrijas sabrukuma, un tās faktiskās neesamības.
============================================================================
Nu ne obligāti – rietumu puslodes visatpalikušākā valsts bez rūpniecības (Haiti) nebūt nav zaļa – pat no gaisa uzņemtās fotogrāfijās var redzēt kur beidzas Dominikānas Republika (beidzas meži) un kur sākas Haiti (sākas izcirsto mežu erodētā zeme).
Savukārt Latvijas Zaļie tiešām dzīvo zaļi, jo par viņu zaļumu samaksā nezaļie (dubultie tarifi, garantētie iepirkumi utt).
============================================================================
Nu tie jau vienkārši valsts izzagšanas shēmotāji ko par zaļajiem var nosaukt tikai īsteni demagogi (tas nav domāts attiecībā par Ķīpu).
0
Ieva 20.09.2012. 18.18
Pati atpalikušākā valsts ir pati zaļākā. Latvijas zaļums lielā mērā ir atvasinājums no industrijas sabrukuma, un tās faktiskās neesamības. Savukārt Latvijas Zaļie tiešām dzīvo zaļi, jo par viņu zaļumu samaksā nezaļie (dubultie tarifi, garantētie iepirkumi utt).
Tāpēc Zaļums lielā mērā ir sinonīms atpalicībai, un nesaprātīgai resursu izlietošanai, un pat daudz kur tiek saprasts ačgārni. Piemēram, AES, pēc būtības, ir daudz zaļāks par TECiem ar to milzīgajiem skursteņiem, bet tas daudzu prātos ir otrādi.
Pabraucot pa pasauli, agri vai vēlu acīs iekrīt viena būtiska atšķirība – praktiski visur ir vērojama pārapdzīvotība. Nav vairs ne mežu, ne pļavu, ir tikai zālieni, parki un būves, būves… Latvija ar savu mazo iedzīvotāju blīvumu ir patīkams izņēmums, ko varētu izmantot. Bet vai attīstot tūrismu, piemēram, nenozāģēsim to zaru, uz kura sēžam? Vai pie liela tūristu skaita pieplūduma ,varēsim runāt par mazu blīvumu? Vai vientulību var izbaudīt organizētā tūristu grupā? Neskartās dabas klusumu? …Bez tam tūristi (vēl) nebrauc uz svaigu gaisu, tie brauc uz unikāliem dabas objektiem, kuru nav, siltiem kūrortiem ūdeņu tuvumā, kuru nav, un drusku uz servisu, kurš ir švaks. Un iznāk, ka nav jau īsti tam tūristam Latvijā ko meklēt. Nez vai viņš grib nosalt, salīt un tikt apšmaukts bārā.
Izeja varētu būt citur- lauksaimniecībā. Pārtikas cenas pastāvīgi aug, savukārt Latvijā ir gan vieta, gan iespējas šo pieprasījumu aizpildīt. Un nez vai vajag graudus audzēt bez minerālmēsliem un novākt ar rokām- ja vien ar nodomu negribam būt atpalikuši.
Industrializācija savulaik raksturoja valsts attīstības līmeni. Vai joprojām?
2
Vita Vasiļjeva > Ieva 20.09.2012. 18.54
Šim piekrītu – “Latvijas zaļums lielā mērā ir atvasinājums no industrijas sabrukuma, un tās faktiskās neesamības.”
Par tūrismu – visi latvieši nekad nebūs tūristu mītņu īpašnieki. Ar tūrismu Latvijā varētu nodarboties ~5% iedzīvotāju, bet kā naudu pelnīs pārējie??
Par izeju lauksaimniecībā. Ir “forši” būt par kungu un saimnieku, bet kaut kā jaunieši negrib strādāt par traktoristiem, govju slaucējām, sūdu mēzējiem jeb vienkārši sakot – saimnieku kalpiem. Laukos pazūd nelielās saimniecības un parādās monsti ar 5 000 – 10 000 ha zemes. Protams, šo monstru saimnieki ir miljonāri, bet latviešu kalpi vergo par Ls250 mēnesī.
Latvijā sen nav nopietnas industrializācijas un ilgi nebūs. Vienīgā industrializācija ir mežu izgriešana un “pērc-pārdod” bizness.
0
Egitazz > Ieva 21.09.2012. 22.04
Laukos pazūd nelielās saimniecības un parādās monsti ar 5 000 – 10 000 ha zemes.
====
a ko tu gribēji? ka zemnieks ar 30 ha varēs no peļņas traktoru par 20 000 eur nopirkt? paskaties apkārt, globalizācija soļo.
0
Vita Vasiļjeva 20.09.2012. 17.55
“Kamēr Latvija sapņo, Zviedrija plāno līdz 2050.gadam pāriet tikai uz atjaunojamiem energoresursiem ”
http://www.ir.lv/2012/9/19/zalais-merkis
Latvijā ir jāattīsta rūpniecību un jāražo preces, lai mēs kļūtu energoneatkarīgi. Jautājums autorei un citiem lasītājiem – kāpēc valsts neatbalsta siltumsūkņu ražotājus, kāpēc valsts neatbalsta saules bateriju un kolektoru ražotājus, kāpēc valsts neatbalsta vēja ģeneratoru ražotājus, kāpēc valsts neatbalsta elektrovelosipēdu, elektromopēdu, elektromotociklu un elektroautomobiļu ražotājus???? Kāpēc valsts nolēmusi 1 miljardu latu ieguldīt Visaginas AES būvniecībā, bet nevis rūpniecības attīstīšanā?
3
grislits > Vita Vasiļjeva 21.09.2012. 10.58
AES statistiski ir joprojām drošākā enerģijas ražošana. Saules paneļi un vēja ģeneratori ir naudas izmešana vējā un atļaušana dažiem nopelnīt uz visu iedzīvotāju rēķina. Un kamēr būs nafta un gāze, tikmēr nekādu lētāku enerģiju neviens neatradīs, jo katrā gāzes un naftas litrā nepieliekot nekādu enerģiju un izdevumus no cilvēces puses, enerģija ir uzkrājusies miljoniem gadu.
Un tā kā tiek attīstītas arvien jaunas tehnoloģijas, tad apgūstamie gāzes un naftas krājumi ar katru jaunu tehnoloģiju palielinās, jo patērējamajos resursos tiek rēķināti tikai ar peļņu apgūstamie resursi.
Lai būtu energoneatkarīgi no Krievijas, ir jāattīsta alternatīvas – kodolenerģija un resursu piegāde no citurienes (sašķidrinātās gāzes terminālis).
Kādēļ gan somi attītsa ātomenerģiju un būvē pirmie jaunu kodolreaktoru pēc Černobiļas Eiropā? Un plāno jau nākamo reaktoru. Un tas viss pie jūras. mūsdienu kodolstacijas nav vairs nekādi milzīgi objekti, bet gan nelielas būves, kā Alfas lielveikals – http://en.wikipedia.org/wiki/Olkiluoto_Nuclear_Power_Plant
Arī kodolenerģija attīstās un būs nākotnē daudz drošāki kodolenerģijas veidi.
0
Ilona Auziņa > Vita Vasiļjeva 21.09.2012. 11.34
Saules baterijas un vēja ģeneratori tik dārgi ir tāpēc ka tos joprojām ražo tikai atsevišķi uzņēmumi atsevišķās valstīs. Tas pats ir ar vēja ģeneratoriem. Bet faktiski tas ir tas pats elektromotors kurā kopā ar tinumiem ir ievietoti parastie magnēti (es runāju par mazajiem ģeneratoriem individuālajiem patērētājiem) un pievienots propelers, bet elektronika pēc būtības ir tas pats pārveidotājs kādu šodien lieto daudzi savās automašīnās komplektā ar akumulatoru. Tā elektronika, kuru ražo lielos daudzumos, ir pavisam lēta. Tieši tas pats ir ar saules baterijām. Viņu galvenā sastāvdaļa ir silīcijs, tātad smiltis, no kurām iegūst attiecīgos pusvadītājus kuri ultravioleto starojumu pārveido elektriskajā strāvā. Un ja katra lauku māja būtu nokomplektēta ar šādu komplektu, kas sastāv no vēja ģeneratora un saules baterijas, tad mēs iegūtu milzīgu elektroenerģijas ekonomiju un fosīlā kurināmā ietaupījumu. Arī pilsētās uz māju jumtiem ir iespējams uzstādīt šādas stacijas, jo ir vertikālie vēja ģeneratori kuri darbojas bez trokšņa. Pārējā laikā protams mēs lietotu elektrību no kopējā tīkla. Tikai tādam tīklam ir jābūt ļoti lielam, lai ja vienā vietā to nenoslogo, tad citā reģionā ir jāizmanto elektrības pārpalikums, kamēr nav izdomāts kā šādu pārpalikumu uzkrāt. AES, HES un arī koģenerācijas stacijas nevar ieslēgt un izslēgt pēc laika apstākļiem, bet tie plašākā teritorijā nekad nav vienādi. Protams, ka rūpnīcām šāds modelis neder.
0
Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 21.09.2012. 13.05
>robertam_j
Jautājums joprojām neatbildēts – kā zaļā vīzija saskan ar to, ka Latvija katru dienu maksā 1 miljonu latu Krievijai par gāzi, pie tam, lai dabūtu šo ikdienas maksājamo miljonu – mēs rietumiem pārdodam nevis gatavu produkciju ar pievienoto vērtību, bet nozaģētus baļķus?
Kur Latvijas energoneatkarības nacionālais plāns? Kāpēc netiek strādāts pie tā, ka Latvija vairs masveidā nepirks no Krievijas gāzi (pirks ļoti minimāli), bet iztiks ar atjaunojamiem dabas resursiem?
0
Vita Vasiļjeva 20.09.2012. 17.50
Latvija katru dienu maksā 1 miljonu latu Krievijai par gāzi. Katru dienu 1 miljons latu aiziet prom no Latvijas! Vēl daži miljoni dienā aiziet par citām importa precēm, ko ievedam no ārzemēm.
Jautājums autorei – kur Latvija dabū gadā tos 365 miljonus latu, kas aiziet uz Krieviju par gāzi? Es redzu, ka šie 365 miljoni latu ir izgrieztie meži.
Mežu masveida izgriešana nekādi nesaskan ar zaļo vizīju. Savukārt, ja mežus negriezīs, tad ziemā bez gāzes apkures lielo pilsētu iedzīvotāji nosals. Ja mežus negriezīs – nebūs naudas no kā maksāt algas valsts iestāžu darbiniekiem, pensijas, pabalstus.
Ko darīt? Latvijā nauda no dabas un putnu vērošanas nerodas. Ir jāražo automašīnas, elektroierīces, datorus, telefonus. Pagaidām izskatās, ka Latvijas kā pasaulē zaļākās valsts vārdā ražošana netiek un netiks attīstīta. Bet bez rūpniecības Latvijai nav nākotnes, pie tam, no latviešiem vairs nesanāks arī zemnieki, jo liela daļa zemes pieder ārzemniekiem.
4
+2
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@grislits > Vita Vasiļjeva 21.09.2012. 10.42
Koks un koka izstrādājumi ir mazāk kā 20% no eksporta (laikam ap 17% bija). Un tas, ka mežu zāģē, protams, var redzēt uzreiz kailcirtes, kas lec acīs, bet vidēji mežs netiek izcirsts vairāk kā iestādīts.
Pie tam Latvijā aizsargājamās teritorijas, kur netiek un netiks cirsts nekas, ir vairāk kā 10% no mežiem, un pat ja visus pārējos mežus izcirtīs, mēs tāpat paliksim zaļāki par daudzām Eiropas valstīm.
Latvijas Valsts meži, lai arī ar naudām rīkojas uz urrā, tomēr mežus viņi cērt saprātīgos apjomos, stāda jaunus un rēķinoties ar regulāru meža ataugšanu. Latvijas Valsts mežiem pieder gandrīz puse Latvijas mežu, tātad puse Latvijā esošo mežu automātiski jau tiek apsaimniekota pietiekami labā līmenī.
Tāpat daudzi privātie mazo mežu īpašnieki (daži hektāri līdz dažiem desmitiem hektāru) jau ir pārgājuši uz regulārām izlases cirtēm, lai būtu kaut mazs, bet ikgadējs ienākums.
Tā kā Latvijas meži nekur nepazudīs. Mazliet reizēm besī ārā tie mežu izciršanas bļāvēji. Ja tos mežus necirtīs, tie tāpat paliks nederīgi kā kokmateriāla avots un pāraugs. Un tie nebūs nekādi dabīgie meži, jo tāpat lielāka daļa Latvijas mežu ir cilvēku stādītie. Latvijas laikā vispār mežu bija gandrīz divreiz mazāk kā tagad.
0
grislits > Vita Vasiļjeva 21.09.2012. 10.43
Zemāk Latvijas eksporta sadalījums 2011. gadā. iesaku izlasīt šo te un mazāk bļaut – http://neogeo.lv/?p=14781:
• Koks un koka izstrādājumi – 16,8% no kopējās eksporta vērtības,
• Parastie metāli un metālu izstrādājumi – 14,5%,
• Mehānismi un mehāniskās ierīces – 12,7%.
• Minerālprodukti – 9,2%,
• Pārtikas rūpniecības ražojumi – 7,4%,
• Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi – 7,4%,
• Dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti – 4,4%,
• Augu valsts produkti – 4,3%,
• Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi – 4,1%,
• Plastmasas un to izstrādājumi – 3,1%,
• Papīra masa no koksnes, papīrs un kartons – 2,1%
0
grislits > Vita Vasiļjeva 21.09.2012. 10.48
Protams, ka ir jāattīsta arvien vairāk pārstrādes rūpniecība, tehnoloģijas u.t.t., bet vajag nākt ar konstruktīviem piekšlikumiem, nevis ņaudēt un nākt ar bļāvieniem, ka nekā nav un tikai mežus izcērt.
0
Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 21.09.2012. 13.27
>robertam_j
Eksporta sadalījums izskatās skaisti, bet dzīvojot Latgalē nejūtu, ka uzlabotos cilvēku kopējā labklājību – redzu tikai to, ka katru dienu jauni cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm un iedzīvotāju skaits radikāli samazinās. Esmu pamanījis, ka attīstās tikai spēcīgākie un lielākie gateri, mazie gaterīši nīkuļo un bez investīcijām uz priekšu netiek – Daugavpilī un lielajās Latgales pilsētās aina mazliet atšķirīga.
Jautājums – kur var nopirkt Latvijā ražotu automašīnu? Kur var nopirkt Latvijā ražotu veļasmašīnu? Kur var nopirkt Latvijā ražotu datoru? Kur var nopirkt Latvijā ražotu mobilo telefonu? Kur var nopirkt Latvijā ražotu spuldzīti? Kur var nopirkt Latvijā ražotu ekskavatoru? Kur var nopirkt Latvijā ražotu siltumsūkni? Kur var nopirkt Latvijā ražotus zābakus meža darbiem?
Redzams, ka rūpniecības attīstībai ir ļoti daudz iespēju. Bet kā gan attīstīsies rūpniecība, ja Latvijā populārākās studiju programmas ir juristi, ekonomisti, psihologi un PR speciālisti – varbūt ne gluži tādā secībā un īpatsvars varētu atšķirties – Latvijai trūkst inženieru un trūkst savas “Silikona ielejas”.
Vai neogeo.lv ir raksts par importu? Tikpat īss un kodolīgs, jo garajos statistikas pārskatos tagad negribu iedziļināties un nav arī laika. Bet īsu importa kopsavilkumu labprāt papētītu.
0