Rektori pret ministru

andris902 > Kaspars Mekons 15.09.2012. 21.19

…ar maigo revolūciju un siekalošanos ap senilajiem rektoriem neko un nekad neizmainīs….jā, Ķīlis ir haotisks, bet pārsteidz Vienotības “malā pastāvēšana” un tas ir vissliktākais!…Druviete vakar bija…labi, neteikšu skaļi, lai mani par nepieklājīgu nenosauktu…kur tad cienījamā oponente bija, kad pati vadīja IZM?…kas viņas laikā tika paveikts?…

…atceramies, kādi mums bijuši IZM ministri-
Andris Piebalgs
Jānis Vaivods
Jānis Gaigals
Māris Grīnblats
Juris Celmiņš
Silva Golde
Māris Vītols
Kārlis Greiškalns
Kārlis Šadurskis
Juris Radzevičs
Ina Druviete
Baiba Rivža
Tatjana Koķe
Rolands Broks
…tagad Roberts Ķīlis…15 ministri 22 gadu laikā!!!!…ko katrs no viņiem ir izdarījis un paveicis paliekošu izglītības sistēmā?…vienīgi Šadurska laikā tika veiktas reformas izglītības sistēmā, kas satracināja krievus…
…ko Ķīlis var paveikt 10 mēnešos!?!…jā, viņš svaidās ar idejām un taustās, jo iesīkstējušo iekārtu, kuru pārstāv it kā inteliģentie – izmainīt nav vienkārši…

…varu tikai novēlēt Ķīlim stiprus nervus, labu komandu un atbalstošus domu biedrus…ja Ķīlis nespēs tikt galā ar reformām, tad to neizdarīs neviens…diemžēl!…

0

0

Atbildēt

0

garausiitis > Kaspars Mekons 15.09.2012. 22.00

zane – un tagad divi piemēri Ķīļa “sviestam” –
a) fascinē ideja par TOP 100 sasniegšanu 8 gados vienai augstskolai + TOP 1000 vēl trim – gribu redzēt , kurš spēj noticēt tam ,ka tas iespējams ( ja nu vienīgi no Tvaika ielas sanatorijas )
b) vakardienas raidījumā izskanējusī doma, ka tiks tomēr bīdīta tālāk ideja par maksas augstāko izglītību . Tad būsim reāli un paskatīsimies , kas notiek tepat kaimiņos – ” Izglītībai Zviedrijā tradicionāli ir augsta kvalitāte un tā ir bez maksas, pat ārzemju studentiem, izdevumus uzņemas Zviedrijas valsts. …. Zviedrijas universitātes ārzemju studentiem piedāvā aptuveni 400 maģistru programmas angļu valodā. Pašlaik Zviedrijā mācās aptuveni 14 tūkstoši ārzemju studentum, un ik gadus vēl aptuveni 1200 jauni studenti saņem valsts stipendiju dzīvošanai.” Nu tad kā mēs noturēsim te spējīgos studentus , ja blakus to pašu izglītību var iegūt bez maksas , arī igauņi iet šo ceļu , bet te redz viens Kembridžas absolvents ieciklējies savā idejā…

+5

0

Atbildēt

0

andris902 > Kaspars Mekons 15.09.2012. 22.46

…Klusais….o,jā!….veiksmīgu piemēru esi sameklējis – mūsu valsts iespējas nolikdams blakus Zviedrijai….:)

…labi, Tu būsi lepns, ka ar saviem nodokļiem apmaksā budžeta vietas studentiem, kuri saņēmuši diplomu, aizdodas tālēs zilajās un veicina konkurējošo uzņēmumu izaugsmi ārzemēs….uz priekšu!…ar labdarību nodarboties liegts nav nevienam….

…taču – no valsts neaizbrauks visi studētgribētāji uz Zviedriju, Angliju vai kādu citu valsti, kur bezmaksas augstākā izglītība….esi aizmirsis tikai tādu sīkumu – dzīve ārzemēs nesākas un nebeidzas ar bezmaksas izglītību, dzīves vietas un ikdienas izmaksas būs līdzvērtīgas vai krietni augstākas par skološanos šeit Latvijā….ne visiem būs tā laime saņemt ārvalstu studiju stipendiju….

….ar saprātīgiem kreditēšanas nosacījumiem ir iespējama maksas augstākā izglītība Latvijā – pēc studijām nostrādājot attiecīgu laiku Latvijā tiek dzēsta daļa kredīta; kredīta atmaksa sākas, piemēram, pēc 5 gadiem…uzņēmēji saņemot sagatavotu speciālistu uzņemas daļu kredīta dzēšanas…..variantu ir daudz, tikai JĀgrib iesaistītajām pusēm sākt normāli sarunāties, lai nonāktu pie rezultāta….aunu badīšanās uz laipas nav produktīva….

0

-2

Atbildēt

0

garausiitis > Kaspars Mekons 15.09.2012. 22.59

zane – piekrītu – gudrākie aizbrauks , ne tik gudrie paliks :) Jautājums vai gudrākie atgriezīsies ? Liela varbūtība , ka nē. Un ne jau Zviedrija ir vienīgā valsts ar bezmaksas augstāko izglītību , paskaties uz Dāniju, Austriju , Skotiju . Laikam igauņi ir galīgie dauņi ,ka arī aizdomājušies par valsts apmaksātu augstāko izglītību . Varbūt stāsts ir par to ,ka nevajag tik daudz studentu , bet augstākas raudzes , toties valsts apmaksātām studijām .

+3

0

Atbildēt

0

andris902 > Kaspars Mekons 15.09.2012. 23.51

…mani no tiesas sajautrina šī vaimanāšana par aizbraukšanu….varbūt jāattīsta dzeloņdrāšu ražošana?…:)

…ja nopietni, tad Ķīļa ideja par valsts naudas iepludināšanas izbeigšanu nekvalitatīvajām studiju programmām – ir apsveicama!….lai privātās augstskolas štancē maksātgribētājus un tici – vecāki maksās!…grauzīs sausus kartupeļus, bet maksās par sociologa vai psihologa diplomu savam bērnam, jo tas ir prestiža jautājums – esmu varējis izskolot savu bērnu, viņam ir augstākā izglītība, bet šī ļaunā valsts to nenodrošina ar darba vietu un viņam jābrauc uz Īriju sēnes lasīt….

…studentu skaits ir nesaprātīgi un pārmēru liels, bet…mums pat vienkārša darba strādniekam nepieciešams augstskolas diploms…kā šo sērgu lauzt – nezinu!….arī uzņēmējam ir iespējas palepoties, ka viņa uzņēmumā strādā augsti kvalificēti darbinieki….tā ir kaut kāda mānija, kurš mainīs šo sistēmu?….pretinieku tam būs daudz, tie paši rektori, kuru aldziņas atkarīgas no studentu skaita….

0

-1

Atbildēt

0

garausiitis > Kaspars Mekons 15.09.2012. 23.59

zane – pati pateici atbildi priekšā – jāceļ studiju kvalitāte par kurām valsts maksā , nevis visiem jānosaka maksas izglītība .
Par pārmēru lielo studentu skaitu – man piemēram nav skaidrs kapēc vajadzēja koledžas pielīdzināt augstākajai izglītībai .
Šito vari paskaidrot – “bet…mums pat vienkārša darba strādniekam nepieciešams augstskolas diploms…” ?

+2

0

Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv > Kaspars Mekons 16.09.2012. 00.00

zanE – Jāsaka gan, ka darba devēji lielā mērā tādu izglītības sistēmas izveidi ir atbalstījuši, jo meklējot darba spēku prasības lielākoties ir bijušas pēc papīra nevis pēc prasmēm. Nu ko, pieprasījums radījis atbilstošu piedāvājumu :) Tiesa, pēc vairāku gadu aplauziena prasības pēdējā laikā ir mainījušās – tagadiņās bez papīra vajag vēl 3 līdz 5 gadu pieredzi. No vienas puses prātīgi, bet no otras puses viņi dabū tos pašus, pašu jau izbrāķētos kadrus. Mainās tikai darbinieku darba vietas. Tikmēr, pat pieņemot, ka pēkšņi izglītības sistēma sagatavos ūber super truper jaunos kadrus, izrādīsies, ka tos neviens neņem, jo atbilstošas pieredzes nav, un to iegūt nav iespējams. Mūsdienās, pat praksi mācību laikā students var dabūt tikai tad ja ir ar mieru strādāt bez jebkādas samaksas. Nez vai arī pēc mācību beigšanas cilvēks būs pats gatavs iet uz uzņēmumu, kurš, tā teikt, nav uzskatījis izmantot darbaspēku, samaksājot kaut vai “vēdera tiesu”. Kā no apburtā loka tikt ārā, pat nezinu. Cik garš, tik plats…

+1

0

Atbildēt

0

garausiitis > Kaspars Mekons 16.09.2012. 00.12

mūsu alus – par praksi . Man puikam tagad pavasarī jāiet prakse – ir versijas:
a) starptautiska auditorfirma – min. alga , bet darbs kā auditoram pa pilnu slodzi
b) darbs pie komersantiem – kur maksā , kur nemaksā …
c) atradu variantu Vācijā banku sistēmā , samaksa ap 1500 EUR mēnesī …
Ko izvēlēties ?

+1

0

Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv > Kaspars Mekons 16.09.2012. 00.22

klusais – Izvēlies, ko vēlies; vēlies, ko izvēlējies! :)

+1

0

Atbildēt

0

andris902 > Kaspars Mekons 16.09.2012. 00.53

…Klusais…”Šito vari paskaidrot – “bet…mums pat vienkārša darba strādniekam nepieciešams augstskolas diploms…” ?

…ieskaties darba piedāvājumos – pasta operatoram, pārdevējam – konsultantam, auklītei, sekretārei utt. nepieciešama augstākā izglītība….
…jā, var būt specifiski darbi, kuriem tā būtu nepieciešama, bet to visu var nodrošināt arodizglītība – tehnikumi, proftehniskās skolas….
…bet mūsu valstī arodizglītība tiek uzskatīta gandrīz vai par nespējnieka sertifikātu, uz šiem jauniešiem skatās kā uz neveiksminiekiem…
…arī Ušakovs Rīgā arodskolniekus uzskata par otrās šķiras skolniekiem, tiem sabiedriskais transports bez maksas nepienākas…..

…cīnoties par augstskolas reformām, arodizglītība atkal tiek atstāta novārtā, lai gan tas būtu viens no neatliekamākajiem Ķīļa darbības virzieniem….

+3

-1

Atbildēt

0

piziks > Kaspars Mekons 16.09.2012. 07.44

Klusais, klusas aizdomas, ka Ķīlis ir sapratis, cik rentabla Latvijā spēj būt zviedru banku lobēšana un cer, ka tiesības kreditēt vietējos studētgribētājus dabūs tiešī tās.

+1

0

Atbildēt

0

garausiitis > Kaspars Mekons 16.09.2012. 09.34

zane- palīgs google –
” Pasta operators Rīgas 25. pasta nodaļā-
Prasības pretendentiem
Amata pienākumu veikšanai nepieciešama vismaz vidējā vai augstākā izglītība.”
komentārs – vidējā VAI augstākā

” http://visidarbi.lv/vakances/aukle/amats/aukle ”
vari parakāties – pārsvarā vēlamā izglītība – vismaz vidējā
atradu vienu rakstu , kur pašvaldības dārziņā gribēja aukli ar psihologa vai pedagoga izglītību, bet tas bija viens pasākums no 18 pašvaldību dārziņiem, kur prasīja vidējo izglītību.

” http://visidarbi.lv/vakances/p%C4%81rdev%C4%93js-konsultants ” – vari iepazīties pati – izglītība – vispārējā vidēja , pirmajās divās lapās neko citu neatradu . Algu ar piedāvā 300 -700 LVL :)

+1

0

Atbildēt

0

garausiitis > Kaspars Mekons 16.09.2012. 10.10

OT – Ķīlis pēc būtības ir nemiera cēlājs un nav svarīgi kā to sauc – reformas vai kā savādāk. Viņam vajag action . Kā pirms gada viņu labi raksturoja – mazohists – proti viņam pat varbūt izraisa baudu, ka viņu gāna.

+3

0

Atbildēt

0

piziks > Kaspars Mekons 16.09.2012. 10.29

Dienas Bojārs (?) TV strelkās Ķīlim prasīja, — laika nepietiks, naudu budžets reformām nebus paredzējis, koalicija nav izdebatejusi: kādēļ jāsteidzas? Ķīlis atbild… ķip… toties bus troksnis… nekāda nauda uzreiz nav jāprasa… nekas nav koalīcijā/valdiba jārunā…! Esot jādara! (?!) Tatad galvenais tiešām ir vienigi pasmērķigs troksnis, RP PR un … viss!

+1

0

Atbildēt

0

garausiitis > Kaspars Mekons 16.09.2012. 10.34

OT – TV strelkās pat labvēlīgais Bojārs apjuka , kad Ķīlis paziņoja,ka kurss uz maksas augstāko izglītību joprojām ir spēkā :)

+2

0

Atbildēt

0

piziks > Kaspars Mekons 16.09.2012. 12.34

Atlicis Ķīlim neuzdots jautājums: ja visapkārt šaislaikos pietiekami tuvu ir augstskolas, kur var mācīties par velti, pašiem sedzot tikai sadzīvi, kur Latvijā radīsies tik daudz sadomazohistu, kuri gribēs maksāt Ķīlim & Co par augstākās izglītības burbuli un turpināt barot bankas ar savu — un neveiksmes gadijuma arī budžeta — naudu?! :)

+2

0

Atbildēt

0

garausiitis > Kaspars Mekons 16.09.2012. 12.40

OT – tur jau jautājuma būtība … un daži negrib to saprast :)

+2

0

Atbildēt

0

piziks > Kaspars Mekons 16.09.2012. 18.10

Klusais… To dažu, diemžēl, daudz.

+2

0

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > Egitazz 12.09.2012. 23.24

Šoreiz piekritīšu, kolpant.

“Katrai jaunai specialitātei jauna augstskola”. Pie tam, šo specialitāti sagatavo nevis 1 augstskolā, bet daudzās, jo redz, ka bizness iet un “preci” vajag pievest pie durvīm arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī.

Tātad – katrai jaunai specialitātei jaunas 5 augstskolas. Tas ir absurds, bet tā notiek. Tāpēc palieku pie iepriekš rakstītā – “jākoncentrē augstskolas pa nozarēm”. Vajadzīgo speciālistu jāsagatavo tikai 1 augstskolā, bet nevis jādod iespēju mācīties 10 skolās, kur dublējas programmas un galu galā pazūd kvalitāte. Vienā augstskolā “jāsavāc” un jāsakoncentrē nozares labākos speciālistus un mācībspēkus -un tad būs efekts!

+4

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > Egitazz 12.09.2012. 23.42

——-Mareks Gabrišs Šoreiz piekritīšu, kolpant.
(..)
Tātad – katrai jaunai specialitātei jaunas 5 augstskolas. Tas ir absurds, bet tā notiek.
==============================================================================

Strādā tā Ā.Smita aprakstītā ‘tirgus neredzamā roka’, darbojas ‘brīvais tirgus’ – un ar vienām runām un liel-gribēšanu neizdosies šito absurdu apturēt.

+2

-2

Atbildēt

0

ilmisimo > Egitazz 13.09.2012. 10.22

kolpants ja ir tāda specialitāte, ka “kultūras socioloģe”,…
__________________________

Kultūras sociologi apdraud specialitāti kolonists/okupants?

atņem grantus?

+5

-3

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > dro 12.09.2012. 22.56

Jocīgi ar to lojalitāti.

Personīgi es esmu lojāls latviešu un līvu interesēm, bet esmu nelojāls (pie tam esmu VL! biedrs) noziedzīgajam un politmafiozajam 4.maija režīmam, kas apdraud latviešu un līvu intereses.

+5

-2

Atbildēt

0

Egitazz > dro 12.09.2012. 23.23

Es ceru, ka NA valde būs konsekventa un vērsīsies DP ar iesniegumu par sava biedra publiski pausto nelojalitāti valstij:)))

+6

-4

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > dro 12.09.2012. 23.44

Rekur jau DP atbilde gatava:

http://puaro.lv/lv/puaro/dp-rafalska-attieksme-pret-valsti-nevar-but-par-pamatu-tiesiskai-izvertesanai

+5

0

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dro 13.09.2012. 09.24

kolpants
Vai kriev-zidu fasistu mesls Rafalskis busu Latvijas valsts?

+5

0

Atbildēt

0

ilmisimo > dro 13.09.2012. 09.34

….esmu lojāls latviešu un līvu interesēm, bet esmu nelojāls (pie tam esmu VL! biedrs) noziedzīgajam un politmafiozajam 4.maija režīmam……..
_____________________
šo Jums vajadzētu apspriest ar VL biedru Kalvi Apsīti.

Derīgi šai gadienā būtu iepazīties ar kustības Sinn Feinn vēsturi…

.. kā arī izsekot mūsu pašu J. Kučinska aizraujošajai idejiskajai evolūcijai..

+3

-3

Atbildēt

0

dro > dro 13.09.2012. 13.09

articulus100. Krievžīdu un krievlatviešu draudzība slacīta asinīm jau no Oktobra apvērsuma, un valsts vadība tikpat gļēva kā Ulmaņa administrācija. Mums šobrīd nav Ulmaņa, toties uz Muntera “godu” pretendējošo vesels bars, sākot ar Pabriku…

+5

-1

Atbildēt

0

Andris > dro 13.09.2012. 21.31

> Ino,
vai Jūs nebūtu tik laipns un plašāk neizteiktu savu viedokli par secinājumu “valsts vadība tikpat gļēva kā Ulmaņa administrācija”? (protams, ne jau par mūsdienām – tur acīmredzot esam vienisprātis, bet gan par salīdzinājuma pamatojumu, jo man ir nācies runāt ar tagad jau sirmajiem brīvvalsts robežsargiem, kuri Masļenku naktī un nākamajā dienā stāvēja uz Austrumu robežas.)
Jau iepriekš – paldies!

+1

0

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dro 13.09.2012. 21.38

lno
Munteri mums ir veselas partijas un apvienibas.

+3

0

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dro 13.09.2012. 21.45

ciniits
15. maija Ulmanis bija ricibas cilveks, 17. junija Ulmanis bija glevulis, kas nespeja dot paveli pretoties, vai ari armijai izklist un tas izversas par musu karaviru masu slaktinu Litene.

+2

0

Atbildēt

0

Andris > dro 13.09.2012. 22.23

> articulus100.
Redzat, tieši šī “17. jūnija gļēvuļa” kontekstā atļāvos palūgt Ino viņa viedokļa pamatojumu. Kā jau minēju, iegadījies tā, ka esmu runājusi ar vairākiem brīvvalsts robežsargiem, arī ar dažiem no tiem, kas bija tieši Masļenkos. Un viņi, par 17. jūn. jautāti (runāts tika nevis ar visiem kopā, bet ar katru atsevišķi), vienā balsī apstiprināja, ka pirmā pavēle no Rīgas esot bijusi pretoties, taču tūlīt pēc tam – šīs pavēles atsaukums.
Un tagad, pieņemot, ka Jūs, articulus100., tāpat kā Ino, esat vīrietis un cik necik orientējaties militārajā jomā (ja jau izsakāt tik striktu viedokli par gļēvulību un vainojat K.U. Litenes un Ostroviešu traģēdijā), – cik lielas izredzes, ņemot vērā PSRS armijas dislokāciju, skaitu un bruņojumu, Latvijas armijai 17. jūn. bija uzvarēt/ilgstoši pretoties? Un vai tas novērstu Liteni un lopu vāģus, kas uzsāka gaitu ne tikai no Gulbenes? Vai varbūt, ja Latvijas armija 1940. gadā būtu pretojusies, kā nebijis pagaistu arī 1939. gada oktobrī uzšņāptais Maļenkova autogrāfs zem rīkojuma nr. 001223 (protams, kopā ar visu dokumentu!) “Par kontrrevolucionāro personu apzināšanu Baltijas valstīs neatkarīgi no konkrētiem pierādījumiem par viņu pretpadomju darbību”?
Jā, varbūt, varbūt..
Ļoti ceru izlasīt Jūsu (un arī Ino) viedokli.

+2

-1

Atbildēt

0

dro > dro 13.09.2012. 22.32

ciniits. Es ar administrāciju saprotu valsts vadību, precīzāk Ulmani, kurš kā hercogs Jēkabs sekmējis tautsaimniecības uzplaukumu, izglītību un patriotisko audzināšanu, bet atstāja novārtā valsts aizsardzību. Nevar vainot Latvijas brīvvalsts militāristus,vai Jūsu pieminētos robežsargu, kuri bija gatavi stāties pretī agresijai. Interesanti lasīt Ulmaņa drauga un līdzgaitnieka Valtera vēstules vadonim, kurās viņš brīdināja, ka Latvija agresijas gadījumā paliks viena, jo novērsusies no rietumu demokrātijām un Tautu Savienībā parasti atbalsta Hitlera Vāciju.

+2

0

Atbildēt

0

dro > dro 13.09.2012. 22.53

ciniits…pirmā pavēle no Rīgas esot bijusi pretoties, taču tūlīt pēc tam – šīs pavēles atsaukums.
___________________
Jā, esmu to dzirdējis no viena bijušā Latvijas armijas virsnieka pie Brīvības pieminekļa 1988. gadā. Esmu lasījis Latvijas armijas virsnieku atmiņas, kurās viņi pārdzīvoja, ka viņiem netika dota iespēja cīnīties, jo tauta bija maksājusi par armijas uzturēšanu. Latvijas sūtnis Beļģijā brīdināja Ulmani par Muntera raksturu, uzskatiem un neabilstību ieņemajam amatam. Muntera dēļ bija sarežģījušās Latvijas – Igaunijas attiecības. Ja Ārlietu ministra amatā būtu bijis cits cilvēks, tad Baltijas valstīm būtu bijis vieglāk vienoties pret kopīgo ienaidnieku 1939. gadā. Ulmaņa runas bija pilnas ar kvēliem solījumiem nolikt galvu uz ežiņas, bet nobeidza ar aicinājumu katram palikt savā vietā, lai gan vajadzēja aicināt glābties katram, kuram ir kaut mazākāiespēja. Kas liedza Ulmanim 1940. gadā pasaulei pavēstīt, ka valsts tiek okupēta pret viņa gribu, nevis aicināt draudzīgi sagaidīt ienākošo PSRS karaspēku?

+5

0

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dro 13.09.2012. 23.10

ciniits
Es neagitetu par Latvijas armijas pretosanos okupantam, tomer atstajot karavirus kazarmas, Ulmanis tos, kas butu varejusi velak mukosas sarkanas armijas karotajus apsist tukstosiem, nolema nokausanai ka trusus.

+1

0

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dro 13.09.2012. 23.13

lno
lai gan vajadzēja aicināt glābties katram, kuram ir kaut mazākāiespēja.

100% tiesa.

+1

0

Atbildēt

0

dro > dro 13.09.2012. 23.17

http://vesture.eu/index.php/Valters_Miķelis

+1

0

Atbildēt

0

Andris > dro 13.09.2012. 23.19

> Ino : “vajadzēja aicināt glābties katram, kuram ir kaut mazākāiespēja”.
***
Un zeme, tāpat kā 1. Mozus grāmatā, būtu “neiztaisīta un tukša”. Lai gan – nē. Tukša tā nepaliktu, jo ne velti krieviem ir sakāmvārds “svēta vieta tukša nestāv”… Līdz ar to, saskaņā ar Jūsu piedāvāto varbūtības variantu, nepaliktu ne vismazāko valsts atdzimšanu cerību/iespēju/varbūtību, bet tauta jau pēc 4-5 paaudzēm izkustu klaidā. Ideāla perspektīva?

+1

-1

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > dro 13.09.2012. 23.20

——–lno(..)
Kas liedza Ulmanim 1940. gadā pasaulei pavēstīt, ka valsts tiek okupēta pret viņa gribu, nevis aicināt draudzīgi sagaidīt ienākošo PSRS karaspēku?
==============================================================================
K.Ulmanim un viņa līdzgaitniekiem par šodien apstrīdētajiem ‘700 verdzības gadiem’ šaubu nebija – vācu nodomu realizāciju viņi savām acīm redzēja 1915. – 1919.gg. Vai nu ar nacistiem – vai pret nacistiem kopā ar Angliju, ASV un PSRS, citas izvēles kā glābt tēvzemi un Latvijas tautu toreiz nebija. Izvēli bija pareiza – tāpēc jau tālredzīgajam valstvīram piemineklis Rīgas centrā – un sava goda vieta ”tautas sirdsapziņā” (O.Vācietis).
2015.gadā, kad tiks atzīmēta 2. Pasaules kara beigu 70. gadadiena, tad droši varam uzslavēt arī tos, kas apzinājās ”lielāko ļaunumu” – un par spiti visām grūtībām spēja nosargāt pasauli no ‘brūnā mēra’:

Eduards Berklavs atmiņās ir tiešs: “Bija jākaro, jo cita ceļa uz Latvijas atbrīvošanu nebija.”

http://gulags.wordpress.com/2008/09/10/musu-jaunatne-malta-un-skelta/

+1

-1

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > dro 13.09.2012. 23.31

——–ciniits (..)
Ideāla perspektīva?
==============================================================================
Objektīvs notiekošs, plānotais vēstures process – to nespēj izskaidrot, bet ”ar iekšām” jūt daudzi, jo daudzi:

‘ Streičs: Latvija zūd, mīļie draugi ‘
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/streics-latvija-zud-milie-draugi-13937730

– Pat tāds nikns anti-staļinists kā vēsturnieks S.Peresļegins ievērojis to notiekošo procesu – ”pazušanu no vēstures”:

Прибалтика – страны покинувшие Историю

http://znatech.ru/proekty/fbarrier/pribaltika_-_strany_pokinuvshie_istoriyu/

0

-1

Atbildēt

0

Andris > dro 13.09.2012. 23.38

> Ino,
paldies, ka atgādinājāt – M.V. ir viens no maniem mīļākajiem (kautri piebilstu: Latvijas vēstures personāžiem). Par viņu ne tikai Jūsu norādītais avots, bet arī nesen izdotā Treija grāmata (manuprāt, nekas īpaši vērtīgs, jo R.T. ir statistiķis nevis analītiķis). Iespējams, ka būs vēl šāds tāds sīkumiņš.
Taču te atkal jāsaka Godmaņa “BET!” – Valters jau kopš jaunības bija stingri un negrozāmi Eiro-ticīgs, un tāds viņš bija arī, rakstot vēstules K.U.: ticēja, ka Rietumvalstis nenodod. Naivais! Tā pati Francija, kur viņš savulaik rezidēja, nodeva vienu valsti pēc otras, līdz pati pacēla ķepiņas. Tā kā totāla orientācija uz Franciju un Angliju nebija vis izeja, bet valsts glābšanas utopija. Kaut arī – tīras sirds radīta utopija: divi kanibāli bija nolēmuši sadalīt pasauli, līdz ķērās viens otram pie rīkles.
Bet Valteram mana mūžīgā apbrīna par Latvijas valsts izsapņošanu jau tad, kad visiem pārējiem tas likās ne tikai kaut kas absolūti neiespējams, bet pat nevēlams.

+1

0

Atbildēt

0

dro > dro 13.09.2012. 23.44

ciniits. Tanī laikā vēl nebija lētās aviosabiedrības, tā kā tālāk par Dundagas mežiem daudzi nebūtu aizskrējuši:)
Viens gads Dzimtenes mežā ir vieglāk pārdzīvojams kā 10 gadu Magadānā. Ja Latvija TS būtu kopā ar demokrātijām, un pasaule būtu no Ulmaņa mutes saņēmusi vēsti par okupāciju, tad iespējams arī lēmumi Jaltā būtu citādi.

+2

0

Atbildēt

0

dro > dro 13.09.2012. 23.49

ciniits..ticēja, ka Rietumvalstis nenodod. Naivais!
_______________________
Diemžēl Ulmaņa Latvija pirmā nodeva rietumvalstis, atbalstot Vāciju;) Es atšķirībā no edges tā laika Vāciju attiecībā pret latviešiem uzskatu par mazāku ļaunumu kā PSRS. Ja es būtu ebrejs, tad domātu savādāk.

+2

0

Atbildēt

0

dro > dro 13.09.2012. 23.51

ciniits. Ar labu nakti! Rīt agri jāceļas:)

0

0

Atbildēt

0

dro > dro 14.09.2012. 07.58

edge…K.Ulmanim un viņa līdzgaitniekiem par šodien apstrīdētajiem ‘700 verdzības gadiem’ šaubu nebija…
__________________
Ulmanis nešaubījās arī ,ka saņems vīzu izbraukšanai uz Šveici. Tauta tomēr domāja savādāk un 1941. gadā 98% palika Latvijā nevis bēga uz PSRS, toties 1944./1945. gadā vairāk par 200000, riskējot ar dzīvību, atstājot savu mantību, bēga uz rietumiem:) Nacistu režīms Baltijā bija maigāks salīdzinājumā ar boļševiku Baigo gadu. Protams, ebrejiem nacistu okupācija nozīmēja tikai iznīcību.

+1

0

Atbildēt

0

Andris > dro 14.09.2012. 08.41

> Ino.
Jā, saprotu, Ino:
***
„Tanī laikā vēl nebija lētās aviosabiedrības, tā kā tālāk par Dundagas mežiem daudzi nebūtu aizskrējuši:)”,
***
jo toreiz nebija ne vien lēto aviosabiedrību, bet arī tautasdziesmas rindas „… laiviņ’ – baltu zēģelīti” : tā uzradās tikai 45., vai ne?
Taču es esmu gandarīts, ka reālā vēsture tomēr Veltai Tomai deva iespēju lasīt savu dzeju Benjamiņa namā, Andr. Eglītim – apgulties līdzās mātei, utjpr.
***
„Ja Latvija TS būtu kopā ar demokrātijām, un pasaule būtu no Ulmaņa mutes saņēmusi vēsti par okupāciju, tad iespējams arī lēmumi Jaltā būtu citādi.”
***
Jums taisnība: ja K.U. 40. gada vasarā labi skaļi – tā, lai noskan visa Eiropa, būtu paziņojis SOS!!!, TS, protams, 38. gada septembrī alianses pakta 16. pantu apspriezdama, no pļāpātuves (pieņēma tādu panta redakciju, kas agresijas gadījumā katrai valstij deva brīvu izvēli – gribi, ej otram palīgā, negribi – izsaki sirsnīgu līdzjutību) būtu pārtapusi uzticamu musketieru kompānijā (viens – par visiem, visi – par vienu). Cik žēl, ka K.U. palaida garām tādu vēsturisku iespēju mainīt ne tikai WWII gaitu!

+2

-1

Atbildēt

0

dro > dro 14.09.2012. 08.54

ciniits. Es nedomāju par 1940. gadu, bet sabiedroto sarunas par izkārtojumu Eiropā pēc kara.
Ulmanis leģimitizēja padomju varu Latvijā gan lūdzot pensiju, gan personīgi ziedodams boļševikiem. Mūsdienās ar Ulmani cenšas ieborēt apziņā domu – būsim neatkarīgi tik ilgi, kamēr mums to atļaus, jo no mms jau nekas nav atkarīgs, mēs esam melni un maziņi.
Pagaidām uz redzi:)

+1

0

Atbildēt

0

garausiitis > dro 14.09.2012. 09.36

lno – vai ir reāla versija ,kas būtu, ja Ulmanis nebūtu tā rīkojies?

0

0

Atbildēt

0

Andris > dro 14.09.2012. 09.55

> Ino
”Pagaidām uz redzi:)”
***
Skaidrs. Tātad Šarlote fon Šteina raksta klāt neesošajam Gētes kungam. :-)
***
„Es nedomāju par 1940. gadu, bet sabiedroto sarunas par izkārtojumu Eiropā pēc kara.”
***
Nebūtu K.U. „leģitimizējis”, atmodas gados ASV, Anglijas, Zviedrijas utt., utjpr. „galvas” nevis, vaigus piepūtušas, stutētu un balstītu Gorbiju un brūkošo Savienību, vienlaikus kauninot Baltijas neprāšus, bet gan, pastumdamas malā sīko Islandi, pa galvu, pa kaklu mestos atzīt trīs atdzimstošās de facto? Cik aizkustinoši skaista neesamība! Tikai kurš aplamnieks izgudrojis teicienu, ka politikā nav draugu, ir tikai intereses???
***
„cenšas ieborēt apziņā domu – būsim neatkarīgi tik ilgi, kamēr mums to atļaus, jo no mms jau nekas nav atkarīgs, mēs esam melni un maziņi.”
***
Kamēr (gan valsts, gan individuālā līmenī) esam gļēvi, patiesi esam un paliksim gan melni, gan maziņi. Un mugurkauls nav atrodams nocenoto preču sarakstā: tas – katra paša ziņā.
Š. fon Š. (arī klusajam)

+1

-1

Atbildēt

0

garausiitis > dro 14.09.2012. 10.10

ciniits – jācer , Š. fon Š. ir tikai uz mirkli :) Bet ja par diskusiju , tad teorētiski ir iespējams daudz kas , diemžēl praktiski ne vienmēr tas realizējas. Spilgts piemērs man atmiņā par varbūtību teoriju , kur teorētiski pastāv iespēja tenisa bumbiņu izsist cauri sienai :)

0

0

Atbildēt

0

Andris > dro 14.09.2012. 10.58

> klusais
„teorētiski ir iespējams daudz kas , diemžēl praktiski ne vienmēr tas realizējas.”
***
Tādā gadījumā es mēģinu varbūtību kafijas biezumos izzīlēt, skatot kopsakarības. Šajā gadījumā 3 valstsis, trīs prezidenti. Konstantīns Pets, tāpat kā K.U., saņēma padomijas brīvbiļeti. Vienīgā atšķirība – viņa sakropļotās mirstīgās atliekas igauņi atrada, K.U. joprojām Krasnovodskā ir palicis „tur – nezin kur”. Trešais – Antans Smetona, tāpat kā mūsu Alfreds Bērziņš, izvēlējās citu ceļu – slepus pamest dzimteni. Kas no šīs atšķirības vēsturē mainījās? Rietumi pēc kara mazāk mīlēja „onkuli Džo”? Kādas muļķības! Zviedrijā Baltijas karogu šūdināja visu trīs vairs neesošo valstu karavīri, un Zviedrijas socdemi ar visvieglāko sirdi gan uzlika viņus uz „Beloostrova”, lai aizvestu pie baltajiem lāčiem, gan atzina, ka Baltijas valstu okupācija bijusi tikumīga un likumīga. Jā, vairākas Eiropas valstis, arī ASV, publiski atzina, ka Džugašvili rīcība, 3 valstis okupējot, nav bijusi īsti leģitīma, bet tāpat mazgāja rokas, jo ekonomika ir ekonomika, bet pārējais – emocijas.
***
„Spilgts piemērs man atmiņā par varbūtību teoriju , kur teorētiski pastāv iespēja tenisa bumbiņu izsist cauri sienai :)”
***
Arī praksē – ja siena ir no papīra. :-) Tikai bieži mums papīra sieneli mēģina uzdot par pamatīgu laukakmeņu mūrējumu. Tātad vienīgā iespēja pašiem turēt acis vaļā un reāli izvērtēt – kas ir kas.

+2

0

Atbildēt

0

garausiitis > dro 14.09.2012. 11.19

ciniits – bet tauta jau parasti priecājas par tiem taisnajiem un skaļajiem :) Redz Ķīli jau arī tagad ceļ debesīs , tāpat ka Sudrabu – tiesa niansēs neiedziļinoties . Es tomēr vairāk būtu tendēts uz tiem ,kas panāk rezultātu :)

+1

0

Atbildēt

0

Andris > dro 14.09.2012. 11.40

> klusais, “tendēts uz tiem ,kas panāk rezultātu :)”.
***
Taču (diemžēl) arī negatīvais rezultāts ir rezultāts. Tikai ar pamatīgu un bieži vien nelabojamu mīnusa zīmi (kā, nez kāpēc liekas, būs Ķīļa variantā). Neviens neapstrīd acīmredzamo, ka 60 augstskolas “milzīgajā” Latvijā ir nonsens (naudas kāšanas, studentu muļķošanas un par diplomiem nosauktu papīrīšu štancēšanas mašinērija), kas steigšus jāmaina. Taču ne jau, vietā piedāvājot utopiju – iekļūšanu pasaules 100 labāko augstskolu pulkā, pa ceļam ievazājot vēl apmācību svešvalodā. Neviens saprātīgs cilvēks neiebilst pret vieslektoriem augstskolās – atbrauc, nolasa, aizbrauc. Bet, ja paklusām vēlas mainīt pašu sistēmu, tas jau ir pavisam cits, Latvijai nepieņemams variants.

+2

0

Atbildēt

0

garausiitis > dro 14.09.2012. 11.47

ciniits – TOP 100 ir tieši tas , kas parāda, ka Ķīlis vai nu blefo vai nesaprot par ko ir stāsts . Pilnīgi piekrītu, ka augstskolu skaits ir par lielu, iegūtā izglītība neattaisno nosaukumu u.t.t. , bet tieši tāpat gribu atzīmēt , ka reformas ar ir iezīmētas ar pirkstu debesīs un nav skaidra pamatota plāna kā to veikt – tas ir gandrīz kā tēlaini izsakoties – sākt būvēt māju bez projekta, bez naudas būvmateriāliem utml… un tad jau redzēs ,kas sanāks .

+1

0

Atbildēt

0

Andris > dro 14.09.2012. 12.13

> klusais
Ko Jūs! – štrunts par plānu, par būvmateriāliem, bet bez naudas galdā – nekust! (Jo no kā tad radīsies “nobirums”?)Skumji. Jo pašlaik Latvijas realitāte – kā vecajā skaitāmpantiņā: “Zima prošla, nestalo ļeto. Spasibo parķii za eto!”

0

0

Atbildēt

0

garausiitis > dro 14.09.2012. 12.16

ciniits – ja nekļūdos, tad kaut kad ziemā bija sakalkulēts , ka Ķīļa reformas prasa 1 miljardiņu :) Cipars tikpat utopisks kā plāni :) Bet nu atkārtošos – tautai patīk revolucionāri :)

0

0

Atbildēt

0

Andris > dro 14.09.2012. 12.25

> klusais
Gaisa pili uzcelt tikai par nieka miljardiņu?! Patiesi apbrīnojama pieticība. Es prasītu visus piecus, ja ne desmit. Jūs ne, ja dod par skaidru fikciju?

0

0

Atbildēt

0

garausiitis > dro 14.09.2012. 12.49

ciniits – pirmkārt jau neviens nedod :) , otrkārt – īsti jau nav ko dot , treškārt – ne velti ir folklorizēts – trakais profesors :) , ceturtkārt – tie jau vēl ziediņi – pilnmeness tikai septembra beigās :)

+1

0

Atbildēt

0

Andris > dro 14.09.2012. 13.16

>Klusais; >Ino
Tā kā pilnmēness vēl jāsagaida un arī Ino atrodas bezvēsts prombūtnē, lai mūsu jauko pačalošanu par vēstures maiņas iespējamību/neiespējamību un starptautisko norišu “humānismu” pabeigtu optimistiskā gaisotnē, – neliela piespraudīte: http://www.diena.lv/pasaule/cercils-iebildis-pret-katinas-slaktina-starptautisku-izmeklesanu-13967748

0

0

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dro 14.09.2012. 14.56

lno
Diemžēl Ulmaņa Latvija pirmā nodeva rietumvalstis, atbalstot Vāciju;)

Ka Latvija nodeva rietumvalstis? Vai tapat ka Francijai un Anglijai vajadzeja pieteikt Vacijai karu, kas izversas par Pasaules? Briti samaksaja par savu agresiju, no Lielbritanijas kludami par Mazbritaniju, bet Francija pazaudejot Ziemelafriku.

0

0

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dro 14.09.2012. 14.59

lno
Es nedomāju par 1940. gadu, bet sabiedroto sarunas par izkārtojumu Eiropā pēc kara.

Laikam jau nekad nebusu dzirdejis par vilku un jeru, kas satikas pie strauta.

0

0

Atbildēt

0

dro > dro 14.09.2012. 15.17

ciniitis…Nebūtu K.U. „leģitimizējis”, atmodas gados ASV, Anglijas, Zviedrijas utt., utjpr. „galvas” nevis, vaigus piepūtušas, stutētu un balstītu Gorbiju un brūkošo Savienību, vienlaikus kauninot Baltijas neprāšus, bet gan, pastumdamas malā sīko Islandi, pa galvu, pa kaklu mestos atzīt trīs atdzimstošās de facto?
_________________________
Neesat pārspīlējusi ne grama, tomēr atgādināšu, ka tie bija Lielbritānijas karakuģi, kuri atbalstīja neatkarības cīnītājus kaujā pret Bermontu, Zviedrija bija pirmā, kura atvēra savu pārstāvniecību Rīgā Atmodas laikā, dāņi gan laikam bija pirmie ar savu kultūras centru? /atceros arī leģionāru izdošanu/, šīs valstis neatzina Baltijas inkorporāciju PSRS, ASV visu okupācijas laiku darbojas LV sūtniecība, Anglija beigās atdeva Latvijas zeltu. Šo sarakstu varētu turpināt.
Skabarga otra acīs vienmēr labi saskatāma, tādēļ vaicāšu, vai Latvija protestēja pret Čehoslovākijas, Polijas, Norvēģijas okupāciju? Pēc cik ilga laika mūsu saeima sadūšojās pieņemt paziņojumu Igaunijas atbalstam, kad tur ārdijās sovoku huļigāni?
Tādēl piekrītu pēdējai rindkopai: “Kamēr (gan valsts, gan individuālā līmenī) esam gļēvi, patiesi esam un paliksim gan melni, gan maziņi. Un mugurkauls nav atrodams nocenoto preču sarakstā: tas – katra paša ziņā”.

+3

0

Atbildēt

0

dro > dro 14.09.2012. 15.23

articuluss 100…Vai tapat ka Francijai un Anglijai vajadzeja pieteikt Vacijai karu, kas izversas par Pasaules?
____________________
Vai Anglijai un Francijai vajadzēja Hitleram? Latvijai nevajadzēja karot, bet ar savu balsojumu TS vienmēr atbalstīt demokrātiskās valstis. Pie tam Munteram TS taču bija tik cienījams amats.

+1

-1

Atbildēt

0

dro > dro 14.09.2012. 16.42

Pardon:) Vai Anglijai un Francijai vajadzēja kapitulēt Hitleram?

0

0

Atbildēt

0

dro > dro 14.09.2012. 16.58

klusais. Nu kāda šinī gadījumā var būt reāla versija? Vēsturē taču nelieto kā būtu, ja būtu. Ļoti iespējams, ka būtu tāpat, bet tad 1940. gadā latviešu diplomātiem nevajadzētu kaunīgi nodurt acis, satiekoties ar somiem, bet mūsdienās nevajadzētu strīdēties bija vai nebija okupācija. Mēs nenormāli pārdzīvojam par katru, kurš gājis bojā par Latviju, bet mums nospļauties par tiem simtiem tūkstošiem, kuri zaudējuši dzīvību svešu armiju rindās. Vai tik ne tādēļ daudziem vienaldzīga valsts neatkarība, kas būtībā tika uzdāvināta?

+1

-1

Atbildēt

0

garausiitis > dro 14.09.2012. 18.48

lno – tad Tu uzskati ,ka bija jākaro ar krieviem un tie upuri atsvērtu vēlākos ieguvumus ?

+1

0

Atbildēt

0

Andris > dro 14.09.2012. 19.04

> Ino
Ja Latvijas pašreizējās iekš- un ārpolitikas skabargu dēļ mani jau kuro gadu nemāktu totāla nieze, ticiet man: sēdētu mierīgi stūrītī un skrullētu ūsas. Taču šodienas nieze nekavē mani mēģināt objektīvi palūkoties uz vēstures norisēm, lai, tās zinot, skaidrāk saskatītu pašreizējos fēlerus. Vai Jūsuprāt pareizāk būtu nemitīgi bērt pelnus uz galvas un par pārējo pasauli teikt tāpat kā brāļiem Grimmiem – „viss labi, ko vecais dara”?
Sakarā ar Jūsu tēzi – „Diemžēl Ulmaņa Latvija pirmā nodeva rietumvalstis, atbalstot Vāciju;)” varu sacīt tikai vienu: ar visām manām simpātijām pret K.U. manuprāt viņam bija divas ļoti lielas kļūdas – līdz pat okupācijai netika atjaunota tautas pārstāvniecība (Saeima) un absolūts aklums attiecībā pret pēdējo ārlietu ministru. Taču piedēvēt prezidentam simpātijas pret Vāciju vai Rietumvalstu nodevību??? Vai par nodevību Jūs uzskatāt Latvijas un Vācijas neuzbrukšanas līgumu? Protams, nekāda medusmaize tā Latvijai nebija, bet NODEVĪBA? Jā, jā, bet ja reiz Andrievs Niedre raksta, ka Valters bijis vācu spiegs, kādēļ lai tāds nebūtu arī K.U.? – pasaki, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu. Tad jau varam spert solīti vēl tālāk un pieļaut, ka nevis Muntera māte un māsa repatriējās uz Vāciju, bet gan, ka tā šmuce notika K.U. ģimenē. :-)
Arī tālāk interesanti –
***
„Mēs nenormāli pārdzīvojam par katru, kurš gājis bojā par Latviju,”
***
Ja reiz „nenormāli”, tad skaidrs: Brigmanis izdarīja svētīgu darbiņu, likvidēdams Kalpaka memoriālu Airītēs, un negods pār to galvām, kuri ik gadus tur atceras kalpakiešus; nost ar karogiem, svecīšu sienu pie Pils un svētku sajūtu 11. novembrī, jo atbalstīt nenormālības ir amorāli.
***
„…bet mums nospļauties par tiem simtiem tūkstošiem, kuri zaudējuši dzīvību svešu armiju rindās.”
***
Ņemot vērā, ka latvieši pēc kara ir bijuši karakalpi (šis apzīmējums, kā Jūs zināt, radās Breslavā, kad Vācijas un Salaspils ieslodzītos ietērpa vācu Gaisa spēku uniformās un karavīru „Soldbuch’ā” ierakstīja pakāpi „Kamphelfer”, ko latvieši iztulkoja pa savam – „karakalps”. Tā tas iegājās.) ļoti daudzu valstu armijās (kaujas Korejā, Vjetnamā utt.) Ko iesakāt? Latvijas delegācijai ik gadu, teiksim, ASV Veterānu dienā doties uz Ārlingtonu nolikt vainagu un arī Rīgu vērst karogotu? To pašu – pieminot citās armijās karojušos un kritušos latviešus?
Jo spļaudīties, kā visiem zināms, nav labi…
***
„Vai tik ne tādēļ daudziem vienaldzīga valsts neatkarība, kas būtībā tika uzdāvināta?”
***
Interesanti, vai šo teikumu – par dāvanu – Jūs būtu ar mieru pasacīt arī, piemēram, Gvido Zvaigznes meitai Unai?
Atklāti sakot, Jūs mani nedaudz pārsteidzat, Ino.

+2

0

Atbildēt

0

dro > dro 14.09.2012. 19.49

ciniitis. Saruna kļūst pārāk emocionāla. Droši vien neprotu precīzi izteikties. Tālāk par Jūsu tekstu:

… līdz pat okupācijai netika atjaunota tautas pārstāvniecība (Saeima) un absolūts aklums attiecībā pret pēdējo ārlietu ministru.
_______________________
To jau Ulmanim pārmet arī Valters. Vai tas nebūs kā krievi uzskata – labais cars un sliktie bajāri? Ulmanis bija solījies atjaunot saeimas darbību, bet atlika un atlika – vadoņa gods bija pārāk iepaticies. Kā var aizmirst, ka sociķi Zobgalī viņu zīmēja bez biksēm?:)

Taču piedēvēt prezidentam simpātijas pret Vāciju vai Rietumvalstu nodevību???
____________________
Nekad to neesmu apgalvojis.Gluži pretēji, esmu lasījis, ka Ulmanis patoloģiski ienīda vāciešus. Lai vadonis saka paldies Munteram.

Interesanti, vai šo teikumu – par dāvanu – Jūs būtu ar mieru pasacīt arī, piemēram, Gvido Zvaigznes meitai Unai?
___________________________
Mūsu kino vīri un citi Bastejkalnā bojā gājušie ir liels zaudējums ne tikai Unai, bet visai latviešu tautai, bet vai šo zaudējumu var salīdzināt ar tiem vairāk par pusotra tūkstoša bojā gājušajiem Latvijas brīvības cīņu laikā, nemaz nerunājot, kādus upurus ir nesušas citas tautas, izcīnot neatkarību. Pie reizes varam skaitīt, cik gāja bojā pie Maskavas, Perekopa, Volhovas purvos, Kurzemes katlā…Lūk, nevarēja aizstāvēties 1939. gadā, būtu par daudz upuru, bet par vācu, krievu interesēm varam atdot tūkstošiem labākās latviešu dzīvības! Staļins par pretošanos 1939. gadā būtu iznīcinājis latviešu tautu? Kādēļ tad viņš neiznīcija, atriebjoties par leģionāriem? Gluži vienkārši. Iznīcināt veselu tautu okupētā Eiropas teritorijā, kas 20 gadus bijusi Tautu Savienībā, nevarēja atļauties pat Staļins.
Nav jēgas meklēt domstarpības par personu lomu valsts likteņos, bet ja man būtu bijusi iespēja lemt, kam pirmam būvēt pieminekli pēc neatkarības atjaunošanas, tad tas būtu G. Astra nevis K. Ulmanis.

+2

0

Atbildēt

0

garausiitis > dro 14.09.2012. 20.31

pirozkov – kur pazaudēji tekstu?
P.S. Ja par pamattēmu, tad tagad sākas pa TV3 filma :)

0

0

Atbildēt

0

ilmisimo > dro 14.09.2012. 21.39

iemetīs te kādu leiti:

…..Between wars, we were “concentrated” against Poland, we had no true friends and allies, we did not help neither Ethiopians nor the Finns, hence no surprise that we were “Those Utterly Alone”… After all, war of Guerrillas, was not a geopolitical project, but the restoration of moral status of what we criminally have not done at the dawn of the Second World War. We did not defend values together, hence we had to defend what was left when we became “Those Utterly Alone” ones.

Friends matter is often seen as sentimental emotions. Intension to be pragmatic results from faulty attitude that there are no friends in politics, there are only interests. Winston Churchill with a great joy is being quoted, but forgetting the fact that understanding his interests was much wider than the small successful business, as we attempt to prove ourselves today. The same Churchill called Munich Agreement, which satisfied Hitler’s ambitions, the disgrace after which the war will begin. He was right, using the word “disgrace” i.e. moral issue, as we see today, has even cost the Europe two World Wars. ..
http://www.lithuaniatribune.com/2011/11/07/e-vareikis-the-new-dawn-of-1940-part-ii-whom-are-we-going-to-fight/

0

-2

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dro 14.09.2012. 21.47

lno
Latvijai nevajadzēja karot, bet ar savu balsojumu TS vienmēr atbalstīt demokrātiskās valstis

“Demokratiska” ASV atteica demokratiskai Vacijai pardot brunojumu, toties ar lielus sparu jau no 1932. gada nedevas galeji totalitaras krievijas militarizacijai.

+1

0

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dro 14.09.2012. 21.50

lno
Ka krievs saka, “no slimas galvas uz veselo”.
Ta bija Francija un Lielbritanija, kas pieteica karu Vacijai.

+1

-1

Atbildēt

0

dro > dro 14.09.2012. 22.31

articulus 100. Ta bija Francija un Lielbritanija, kas pieteica karu Vacijai.
_________________
Šausmīgs noziegums! Cerēsim, ka tā nerīkosies ASV, ja Krievija uzbruks Latvijai:)

+1

0

Atbildēt

0

Andris > dro 14.09.2012. 23.42

> Ino
Labi, Ino, ar vēsu galvu, pilnīgi bez emocijām mēģināšu modelēt Jūsu ieteikto scenāriju. Tikai varbūt vispirms vienosimies, ka man ir tiesības manipulēt tikai un vienīgi ar Latvijas armijas un latviešu tautas likteni, jo būtu par daudz prasīts, lai kāds kaut hipotētiski pārveidotu visas pasaules vēstures gaitu. Līdz ar to netiek mainīts ne 1938. gada septembra TS gadskārtējās sanāksmes lēmums par alianses 16. pantu, nedz anulēti Joahima fon Ribentropa un Vjačeslava Molotova autogrāfi zem kāda pakta slepenās daļas (utt.).
Tātad
Ino: „vai Latvija protestēja pret Čehoslovākijas, Polijas, Norvēģijas okupāciju”
Nē, tā kā Latvija aktīvi atbalsta Anglijas un Francijas nostāju, tā kopā ar tām kopš 1938. gada piekopj tā dēvēto „Hitlera nomierināšanas politiku”. Un arī Latvijas pārstāvis, no Minhenes atgriezies, atkārto Anglijas valstsvīra slaveno frāzi – „Es jums atnesu mieru”, jo, kā pēc gadiem 70 postulēs Ino, „Latvijai nevajadzēja karot, bet ar savu balsojumu TS vienmēr atbalstīt demokrātiskās valstis”.
Un turpina: „Baltijas valstīm būtu bijis vieglāk vienoties pret kopīgo ienaidnieku 1939. gadā.”
Kā jau preambulā minēju, esmu lūdzis tiesības teorētiski manipulēt tikai un vienīgi ar Latvijas likteni, jo neba man aizbērt plaisu, kas Baltijas vienotībā radās Lietuvas un Polijas savstarpējo pretenziju dēļ, neba man mēģināt mazināt igauņu aizsardzības ministra Laidonera ego vai veikt vēl citas darbības ārpus Latvijas robežām. Tā kā Eiropas demokrātiskajām lielvalstīm – Anglijai un Francijai – nav stratēģisku interešu Baltijā, viņas ne visai interesē, ka 1939. gada rudenī trīs valstis praktiski kļūst par padomju protektorātu. Un tā pienāk 1940. gada 15. jūnijs. Sarkanarmija okupē Lietuvu, koncentrējot karaspēku visā Latvijas pierobežā.
Ino: „Esmu lasījis Latvijas armijas virsnieku atmiņas, kurās viņi pārdzīvoja, ka viņiem netika dota iespēja cīnīties, jo tauta bija maksājusi par armijas uzturēšanu.”
Tātad, ņemot vērā, ka „tauta bija maksājusi par armijas uzturēšanu”, Latvijas armija uzsāk varonīgu pretošanos pārspēkam, taču divu dienu laikā tiek iznīcināta. Ino, kas noties ar civiliedzīvotājiem?
„vajadzēja aicināt glābties katram, kuram ir kaut mazākāiespēja.”
Tātad, kā jau minēju, „jūriņ’ prasa smalku tīklu, laiviņ’ – baltu zēģelīti” – desmiti, varbūt (ideālā gadījumā) pat simts tūkstoši paspēj doties emigrācijā. Protams, Bērijas rīkojumu par deportācijām es atcelt nespēju. Tās notiek. Ne tik plašas, kā realitātē, bet 41. g. 14. jūnijs palikušos skar visnotaļ smagi. Tāpat nespēju atcelt arī leģiona organizēšana vācu laikā un turpmāko:
„„varam skaitīt, cik gāja bojā pie Maskavas, Perekopa, Volhovas purvos, Kurzemes katlā…[..] par vācu, krievu interesēm varam atdot tūkstošiem labākās latviešu dzīvības!”
To nu es, Ino, nespēju novērst, kaut arī Latvijas armija 40. gadā pretojās līdz pēdējam vīram, bet vakardienas puišeļi jau kļuvuši par jaunekļiem iesaucamajā vecumā.
Bet cerams, ka mēs esam dzimuši laimes krekliņā – klaidā.
How are you, Ino?
Ino, hur mår du?
Wie geht’s, Ino?
Valodu ziņā mums – brīva izvēle. Taču tiem, kuru senči palika Latvijas zemē, Jūs, Ino, šodien esat spiests jautāt citā mēlē – Как вы, товарищи?

Kā Jums tīk savs vēstures variants, Ino?

+3

-2

Atbildēt

0

dro > dro 15.09.2012. 02.02

Es nekad un nekur neesmu apgalvojis, ka Latvija būtu uzvarējusi PSRS 1939. vai 1940. gadā, bet pretošanās agresoram būtu cēlusi tautas pašapziņu daudz vairāk kā Ulmaņa nacionālā audzināšana. Ja vienmēr cīnītos tikai tad, kad droši izkalkulējama uzvara, tad Latvijas valsts nekad nebūtu nodibināta. Galu galā pat Somija miltāri neuzvarēja PSRS, bet morāli tas bija triumfs, kas ļāva iznest smagos pēckara pārbaudījumus.
Pirmskara Latvijā cildināja latviešu strēlniekus par Ziemassvētku cīņām, Nāves salu, Ložmetēju kalnu, nekaunējās arī par latviešu sarkanajiem strēlniekiem, no kuriem baidījās plašā Krievija. No kā ņemt piemēru mūsdienu jaunatnei? Sarkanie strēlnieki – čekisti, leģionāri – esesieši.
Varbūt tieši dēļ 1939,/1940. gada valsts nodevības latviešu bāra bērnu aizvainotības sindroms ir tik dziļs, ka vainīgi ne tikai pasaules varenie, bet arī kaimiņi – lietuvieši un igauņi? Vadonis sola cīņu par Tēvzemi līdz pēdējai asins lāsei, bet pavēl padoties armijai bez neviena šāviena!:) Gan Ludvigs Bolšteins, gan citi Latvijas ģenerāļi un virsnieki droši vien dotu priekšroku nāvei kaujas laukā, nevis pašnāvībai vai bezpalīdzīgai pēdējās stundiņas gaidīšanai kā aitām kautuvē. Vadonis pats toties gaida apsolīto vīzu, lai dotos uz Šveici, tādēļ jaunajai varai lūdz piešķirt pensiju un ziedo Sarkanajai palīdzībai…Atgādinu to tādēļ, ka nesaprašanās jau galvenokārt par Ulmani.
Sibīrijā Baltijas valstu virsnieki esot mēģinājuši sacelties, apšauti, viņu līķi sakrauti uz atklātām vilciena platformām un vairākus ziemas mēnešus vadāti pāri Urāliem turp – atpakaļ ieslodzīto iebiedēšanai. To man padomju laikā stāstīja drauga sievas tēvs – čekas aģents, kurš pirmskara laikā, nelegāli šķērsojot robežu, uzturēja sakarus starp Maskavu un vietējiem komunistiem, bet vēlāk Sibirijā uzraudzīja ieslodzītos virsniekus. Lielijās, ka esot iedevis vienam augsta ranga latviešu virsniekam maizes kukulīti /uzvārdu diemžēl neatceros/…

+1

-3

Atbildēt

0

garausiitis > dro 15.09.2012. 09.05

lno – es tomēr vairāk ieklausītos ciniits uzmodelētajā versijā , pievēršot īpašu uzmanību šim – ” Latvijas armija uzsāk varonīgu pretošanos pārspēkam, taču divu dienu laikā tiek iznīcināta. Ino, kas noties ar civiliedzīvotājiem?”
Tas , ka Latvija tiktu sakauta pāris dienās nav nekāds brīnums un atšķirība ar Somiju ir apstāklī , ka Somijā pati daba ir izveidojusi aizsardzības sistēmu ar ezeriem un klintīm . Latvijai pārspēks pārbrauktu pāri kā ar ceļa rulli. Bet tad kas notiktu ar civilajiem pēc uzvaras ? Par Vāciju tā kā stāsti ir dzirdēti …
Ja par – ” „jūriņ’ prasa smalku tīklu, laiviņ’ – baltu zēģelīti” – desmiti, varbūt (ideālā gadījumā) pat simts tūkstoši paspēj doties emigrācijā.” , tad katru gadu sanāk šo ceļu veikt atrodoties kādu metru virs ūdenslīmeņa un nemelošu ,ka vienmēr iedomājos kā šo gabalu ( nedaudz zem 90 jūras jūdzēm ) zvejnieku laivās bez navigācijas , ar velns viņu zin kādas kondīcijas dīzeļmotoriņu atklātā jūrā spēja veikt cilvēkiem pielādētas laivas. Interesanti vai kāds ir saskaitījis cik no bēdzējiem ir palikuši tur dzelmē…
Un par virsnieku sacelšanos – nebīju lasījis, interesanti vai tas vecais čekists to nebūs izdomājis , lai padižotos. Tādai informācijai būtu kaut kur jāizsūcas.

+3

-1

Atbildēt

0

ilmisimo > dro 15.09.2012. 11.50

…bet pretošanās agresoram būtu cēlusi tautas pašapziņu…
_________________________

par šīm paāam lietām diskutē leiši un igauņi .Piem. Vareiķis(jau te iemetu fragmentiņu)…

Process tā kā būtu jāskata visas Baltijas (un ne tikai Baltijas) kontekstā..

Līktenīgi bija 1939. gada bāzu līgumi. Baltijas valstu valdību rīcībā bija tikai tas laika posms starp 1939. g. 24. augustu un 16. septembri( gadījums ar Orzel)..Trijās nedēlas laikam nebija iespējams paveikt to,kas bija nokavēts iepriekšējos gados.

Pavisam īsi:

Nesaprātīgā Somija neparakstīja bāzu līgumu.
Saprātīgie baltieši- parakstīja.

Rezultāts – redzams katram.

Iedomājam kā čehi diskutē par savām lietām(kas diezgan līdzīgas baltiešu būšanām):
pamācoši būtu , ja kāds čehu valodas zinātājs pārtulkotu kādas diskusijas par 1938/39, par prezidentu Benešu(vai šim pienākas piemineklis). par 1948 un 1968…

pavisam mazs ieskats(varbūt būtu jāaplūko arīdzan Ulmanis šādā vīzē);
http://www.praguepost.com/archivescontent/35100-the-hard-legacy-of-edvard-benes.html

+1

-1

Atbildēt

0

garausiitis > dro 15.09.2012. 11.58

lama – ja somiem būtu līdzīga teritorija ( es domāju reljefa ziņā ) kā Baltijas valstīm , tad tur nekas viņus no okupācijas neglābtu … Somiem pati daba ir sabūvējusi aizsardzības objektus. Vēl skaistāk tas izskatās , ja kāds gribētu uzbrukt no jūras puses – tas praktiski būtu nerealizējams – pietiek kādreiz pavizināties pa šērām, lai to saprastu .

+3

-1

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dro 15.09.2012. 13.51

edge_indran ——–
un par spiti visām grūtībām spēja nosargāt pasauli no ‘brūnā mēra’

Anyway stalinisms un rusisms ir absolutais launums pret kuriem dereja jebkurs sabiedrotais, kaut vai citplanetiesi.

K.Ulmanim un viņa līdzgaitniekiem par šodien apstrīdētajiem ‘700 verdzības gadiem’

Latviesu “verdzibas” gadi ir loti apstridami, jo pedejo 1000 gadu laika verdziba Eiropa bija saglabajusies tikai Bizantija un krievija, kur ta pastav vel sodien.

+1

0

Atbildēt

0

ilmisimo > dro 15.09.2012. 14.26

ja somiem būtu līdzīga teritorija….
_________________ ja Baltijas valstis 1939. gadā spētu saskaņoti rīkoties…

Doma bija par to,ka
katastrofa notika noslēdzot bāzu līgumus 1939 rudenī, pēc tam- jau sekas.

Līdzīgi kā čehiem- katastrofa bija 1938, gada rudens- 1939. gada marts-

-baltiešiem katastrofa bija 1939, gada rudens ,1940. jūnijs-sekas.

Abos gadījumos ;
čehiem pēc Minhenes un un Sudetijas zaudēšanas…
Baltiešiem pēc bāzu līgumiem un PSRS garnizonu izvietošanas ..

Baltijas kopīgā nelaime tomēr arīdzan diezgan dikti sakņojas Lietuvas sarežģījumos ar Viļņu un arīdzan Klaipēdu..

…Vācija sagrāba Klaipēdas apgabalu 1939. gada martā- varbūt leišiem vajadzēja karot?

+1

0

Atbildēt

0

dro > dro 15.09.2012. 16.59

klusais. Protams, ka ciniitī jāieklausās. katrā komentā jūtama kompetence. Atklāti runājot, neesmu cinītim cienīgs pretinieks. Ar civīliedzīvotājiem manuprāt būtu noticis tas, kas notika. Manu tēvu nošāva mežā 1946. gadā, 1941. gadā viņu neizveda tikai pateicoties tam, ka čekisti sajauca durvis.
Iespējams, ka vecais čekists gribēja palielities un stāstu izdomāja.

+2

-2

Atbildēt

0

Andris > dro 15.09.2012. 23.11

Paldies, Ino, par komentu 15. sewpt. 16.59, jo iepriek`sèjais variants – Sibīrijā Baltijas valstu virsnieki esot mēģinājuši sacelties, apšauti, viņu līķi sakrauti uz atklātām vilciena platformām un vairākus ziemas mēnešus vadāti pāri Urāliem turp – atpakaļ ieslodzīto iebiedēšanai” manupràt ir nezinàtniska fantastika: augstàkà virsniecìba, kas tika laipni aizvizinàta lìdz Làma ezeram, tur arì palika uz mù`ziem. “Sirmajiem leitnantiem”(tà sevi dèvèja tie no Karaskolas pèdèjà izlaiduma leitnantiem, kurus pa`nèma Litenè un Ostrovie`sos, bet kuriem – protams, ne visiem, bet da`lai – izdevàs atgriezties) arì dzìve nebija salda – ne tur, Sibìrijas ledù, ne te, pèc atgrie`sanàs dzimtenè. Un tomèr vairàki no vi`niem pàrnàca un atmodas sàkumà atjaunotàjà Latvijà piedalìjàs pirmajà melnàs kafijas vakarà, kas notika vecajàs Karaskolas telpàs. Àrpusè, Barona ielà, stad iona pusè, gan tajà reizè stàvèja interesants autobusi`n`s ar gaaaaru antenu…
No sirds atvainojos par `sausmìgo komentu – drìz jau pusnakts, un man negribas `kèpàties, lai jumti`ni un garumzìmes sastàtos savàs vietas. Mea culpa!

+3

0

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > andris902 12.09.2012. 22.14

Atbalstu šo piedāvājumu – “Trešais — koncentrēt augstskolas pa nozarēm.”

Baznīckungus jāsagatavo vienā, pedagogus otrā un inženierus trešajā augstskolā, bet lauksaimniekus un mežiniekus ceturtajā, armijas virsniekus piektajā, jūrniekus sestajā, ārstus septītajām, savukārt visus pārējos astotajā līdz desmitajā.

Koncentrējot augstskolas pa nozarēm var panākt, ka dažas būs arī reģionos, piemēram, Rēzeknē.

+1

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > dagne7 12.09.2012. 19.59

——-
Lerijs Kings vadīja savu šovu CNN 25. gadus, Janka Domburs >10 gadus LTV uzdeva jautājumu ‘Kas notiek…’, taču līdz jēgsaturīgai atbildei tā arī netika. Tagad ‘vairāk demokrātijas’ šova baudītājiem būs jāiztiek ar Rēdera ‘Sastrēgumstundu’ – un papildus jāvēro ”auseklīšu mafijas” (predators) saķeršanos ar ”globālo banksteru” reformētājiem (alliens)?

http://www.youtube.com/watch?v=GJXSX4DFH-4

0

-5

Atbildēt

0

garausiitis > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 18.17

der ieklausīties ….

+6

-4

Atbildēt

0

Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 18.29

klusais
Scenārijs ir līdzīgs kā ar Sudrabu. Nodrošina masīvu, profesionālu,piāra kampaņu, bet aiz tā ir plāni un shēmas pavisam noteiktu mērķu sasniegšanai.
Izglītība vienmēr ir bijusi ideoloģiskā ministrija. Un nu ir, tā kā ir.

+11

-6

Atbildēt

0

garausiitis > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 18.44

interesanti… , galvenais ,ka nacionāļi nav sarosījušies :)

+5

-5

Atbildēt

0

Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 18.54

Kas nacionāļiem. Tie ar par savu Žaneti un ar saviem kulturņikiem cīnās.
Turklāt, zem to progresīvo reformu karoga jau pavelkas visi latviešu naivuļi. Galvenais, ka ti ko noārdīt. Ko un kāpēc? Kuru tas interesē.
Bet tas ir fakts, ka visās 3 RP ministrijās , īpaši Sprūdža un Roberta, reorganizāciju aizsegā notiek masīva latviešu nomaiņa un nelatviešiem.Redzēs, kā Daniels izpildīsies…Iet pēc viena dzelžaina scenārija …nezin kur izstrādāta….
Un Tev nav ienākusi prātā doma, ka ja RP nespīd vairāk par 3% nākamajās Saeimas vēlēšanās, tad tik apvienoti Sudraba&Ķilis& +kas nu tur būs izpelnījies.Kā jaunais saulvežu spēks .
Kava tiek jaukta…Redzēs, kāda partija tiks izpēlēta un kas ir piedurknē…

+10

-9

Atbildēt

0

garausiitis > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 19.37

Interesanta versija :) kas zin, kas zin …

+4

-7

Atbildēt

0

Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 19.54

Tā ir reāla versija. Rēķini, krieviem ir vitāli svarīgi noturēt Rīgu, bet vieni viņi to nevar, ir vajadzīgs kāds latviešu sabiedrotais. Ameriks nav nopietni,bet ja uzvilks RP ministru , kas startēs Rīgas vēlēšanās,reitingus un dabūs pietiekami balsis,tad viss šokolādē. Un Kukulē jau tādus mājienus deva…SC+RP, bet uz vēlēšanām RP publiskās sejas ieiet citā ‘partijā
Jo latviešu vēlētājs nepiedos brāļošanos ar moskaļiem. Bet atkal ar RP reitingiem zaudēt pa lielam nav ko…Likvidēs veco partiju un ieies jaunā valsts glābēju kliķē, kur kā lokomotīves uzliks Sudrabu, Ķīli,vēl kādu ar spožu piāru un duļķainu ideoloģiju… un rullē! Lindermanis ir tikai dūmu aizsegs uzmanības novēršanai.
Palasies, cik virtuozi Pavļuts argumentējas, kāpēc viņš RP nestājas. Un arī Ķīlis nestāsies…Tur ir cits plāniņš.

+10

-7

Atbildēt

0

garausiitis > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 20.08

Versija un tikai … Tiesa Sudraba ir faktors, jo tautai jau smukās runas patīk :)

+1

-8

Atbildēt

0

Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 20.18

Nu viss šai dzīvē ir tikai versijas…Laiks rādīs.
Rīgas vēlēšanas pēc gada.
Ļoti varbūt zatlerieši paņems revanšu par to, ka Vienotība viņus pēc Saeimas vēlēšanām apspēlēja… Un politikā nav draugu, politikā ir intereses.

+3

-6

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 20.22

>jautajums_4. Nav izslēgts šāds variants. NAP2020 šajā ziņā ir viltīgi izstrādāts.

Šeit Viļa Vītola raksts – viņš apgalvo, ka ar NAP2020 palīdzību augstskolās var parādīties krievu valoda:

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=359896:prdomas-par-nacionlo-attstbas-plnu-2014-2020-gadam-&catid=93:la-komentri&Itemid=440

+8

-1

Atbildēt

0

ilmisimo > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 20.30

Kava tiek jaukta…Redzēs, kāda partija tiks izpēlēta un kas ir piedurknē..
________________________
Viens gan skaidrs- Zatlera tanki atstājuši milzīgu aizdomu un neuzticēšanās kravu.

+7

-3

Atbildēt

0

ilmisimo > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 20.32

…s. Dokumentā teikts (citēju): “Mācību process un priekšmetu pasniegšana skolās tiek nodrošināta vairākās valodās, kas, jau sākot ar pirmajām skolas gaitām, gatavo jauniešus par konkurētspējīgiem starptautiskā darba tirgus spēlētājiem.” Mēs labi zinām, kādas būs šīs “vairākās valodas”. Tālāk dokuments nodrošina krievu valodas lietošanu universitātēs, kas palikušas līdz šim kā latviešu valodas aizstāvības pēdējā frontes līnija. Dokuments paredz novākt arī to. Par augstskolām runājot, IZM dokumentā teikts: “Studiju programmas tiek nodrošinātas dažādās valodās, un augstākā izglītība ir kļuvusi par plaši pieprasītu Latvijas eksporta preci, sevišķi Austrumu reģionā un bijušajās NVS valstīs. …
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=359896:prdomas-par-nacionlo-attstbas-plnu-2014-2020-gadam-&catid=93:la-komentri&Itemid=440

+9

-3

Atbildēt

0

garausiitis > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 20.44

lama – diemžēl ne Zatlera tankos ir “sāls” … , idejas autoros gan. Lielā mērā piepildās 2011 vasaras prognozes.

+5

-2

Atbildēt

0

Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 12.09.2012. 22.52

Un tas ļaus Latvijā legāli ienākt lielam skaitam krievvalodīgo.Un legalizēs krievu valodu .
Nedrīkst pieņemt nekādus likumdošanas aktus, kamēr nav pilnībā izsvērti visi riski un apzinātas visas iespējamās sekas.
Bet reformu zēniem palīdz ļoti profesionāli konsultanti…Ļoti.
Un pašreiz ir uzsākta kampaņa uz Rīgas vēlēšanām. Izskatās, ka tiek gatavots sabiedrotais SC.
Bet par NAP…Nu tur akaču un atvaru pietiek.

+11

-4

Atbildēt

0

gliters > Jānis Derkusovs 13.09.2012. 09.55

jautājums_4

Paldies par viedokli, kas varbūt atvēsinās vispārējo “teļa sajūsmu” par Ķīļa un Sprūdža reformām. Skaidrs, ka ideja samazināt augstskolu skaitu un “vīzija” par vietām top100 un top500 ir “dūmu aizegs”, aiz kuras šis promaskaviskas Kembridžas absolvents gatavo visas Latvijas izglītības rusifikāciju.
Kas attiecas uz vakardienas Rafaļska izlēcienu – nav ļaunuma bez labuma. Varbūt tas līdzēs sabiedrībai atvērt acis uz Ķīļa patiesajiem mērķiem.

+8

-4

Atbildēt

0

astra_ozo > Jānis Derkusovs 13.09.2012. 21.50

Varbūt tas līdzēs sabiedrībai atvērt acis uz Ķīļa patiesajiem mērķiem
————–
Tas būtu labi. KĪlis būs spiests “izgaismoties”, bet visticamāk izvairīsies – ilgstoši vāks infu, nodibinās “darba grupu”, aptaujās vecākus (tādus pašus šovinistus kā rafalskis) lai latviešus nomierinātu.

+2

-2

Atbildēt

0

piziks > Jānis Derkusovs 16.09.2012. 09.27

Klusais, neceri, — te daudzi tādās vietās un pozās, no kurām “nedzird”. Te galvenais ir lumpenprieks kauties pret da jebko… Un, ja Ķīlis atgādina, cik gada pelna rektori, tad Ķīlim masu atbalsts te nodrošināts. Protams, primitivi un nozēlojami, toties reālistiski.

0

0

Atbildēt

0

Lauma Prūse > Lauma Prūse 12.09.2012. 16.13

Cepuri nost, hip hip URĀ u.c. slavinājumi IR kolektīvam, bildes misēklis zibensātri novērsts. :))

+5

-1

Atbildēt

0

Ilona Auziņa > dace_podkalne 12.09.2012. 15.02

Viņš neguļ, viņš meditē par tēmu ka novākt no ceļa Ķīli.

+13

-1

Atbildēt

0

dace_podkalne > dace_podkalne 12.09.2012. 18.18

Kāpēc nomainīja foto?!?! Es ceru, ka pret šo foto netika saņemta rektoru padomes vēstule vai vēl kāda cita – IR.LV nosodoša rezolūcija!! Tas foto tik precīzi demonstrēja lietas būtību. Žēl – tiešām ceru, ka nebija cenzūra. Bet kāpēc foto mainīts – tas būtu ārkārtīgi interesanti – to uzzināt – motivāciju/iemeslu. Paldies!

+11

0

Atbildēt

0

Lauma Prūse > Andris 12.09.2012. 14.46

:) lai IRši met kau pat akmeņus, bet tagadējā izglītība tiešām nav vēl sasniegusi padomju Latvijas līmeni.
Padomju Gruzijas līmenis (glavnoje deņģi, i doplom budet) gan jau ritīgi daudzās no 60 rulē.

+9

-3

Atbildēt

0

ilmisimo > Andris 12.09.2012. 14.51

…. nākas vien atzīt, ka padlaiku augstākā izglītība Latvijā bija augstākā līmenī un konkurētspējīgāka nekā šodien.
________________ Jā.

īpaši teoloģijas jomā.

Postkoloniālajā zociumā tika uzradīts milzīgs pieprasījums pēc visādiem “cilvēkiem ar bumāgiem”.Gluži kā anafabētisma likvidēšanas kampaņā PSRS 20., 30 gados pēc lasītpratējiem.
Tā mumsimis tās augstkolas (viena daļa) sanāk tā kā tādas “‘izba čitaļņa”….

+6

-5

Atbildēt

0

Andris > Andris 12.09.2012. 15.04

Jā, tas jau ir visskumjākais, ka pēc “izbas čitaļņas” var būt tikai “sarkanās profesūras institūts”, par kura kvalitāti labāk nerunāsim – šemuļi pār kauliem. Un tomēr – jau šodien Latvijas realitāte.

+7

-2

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > Andris 12.09.2012. 15.07

>ciniitim.
“nākas vien atzīt, ka padlaiku augstākā izglītība Latvijā bija augstākā līmenī un konkurētspējīgāka nekā šodien.”

Nezinu vai kopumā. Atsevišķās inženierzinātnēs varētu būt, ka jā – to saku no savas būvinženiera pieredzes. Daži t.s. vecie inženieri tiešām ir vispusīgāk un kvalitatīvāk sagatavoti. Mehānika un matemātika ir klasiskas zinātnes, bet 21.gs. jaunajiem šī klasika kaut kā nepadodas, aizmirstas un tiek uzskatīta par nevajadzīgu – sak, ir IT laikmets, visus aprēķinus izdarīs nekļūdīgais dators.

Par konkurētspējīgumu grūti atbildēt, jo okupācijas gados bija regulēta tirgus ekonomika. Un kāda gan toreiz bija konkurence – ar iebrukušajiem okupantiem un kolonistiem?

Man liekas, ka baigo skādi izdara tas, ka gandrīz visi studenti strādā un nevelta pietiekamu laiku studijām. Bet tāda ir situācija, sevišķi lauciniekiem bez bagātiem senčiem – ja nestrādāsi, tad mirsi badā.

+15

-1

Atbildēt

0

ilmisimo > Andris 12.09.2012. 15.17

..”sarkanās profesūras institūts..
_________________ Lūk;

Jautājums Dagmārai B.(tak jau zina to lietu no vidspuses)- ko ar to “institūtu” iesākt un vai no tā “institūta”‘ var izsprukT?

+3

-3

Atbildēt

0

Andris > Andris 12.09.2012. 15.42

Mareks Gabrišs: “Par konkurētspējīgumu grūti atbildēt, jo okupācijas gados bija regulēta tirgus ekonomika. Un kāda gan toreiz bija konkurence – ar iebrukušajiem okupantiem un kolonistiem? ”
***
Konkurētspēju lieliski varēja novērtēt, kad gals maisam spruka vaļā: nezinu nevienu jauno zinātnieku, kurš, pāri robežai aizbraucis, nebūtu strauji kāpis pa karjeras kāpnēm, apsteidzot “iezemiešus”. Savukārt šodien daudzi Latvijas “graduētie” ārzemēs veic darbus, kur izglītība – kā zaķītim stopsignāls.

+10

-2

Atbildēt

0

dro > Andris 12.09.2012. 15.46

ciniits. Es arī tā domāju.

+4

-4

Atbildēt

0

dro > Andris 12.09.2012. 15.56

Mareks Gabrišs. Manuprāt ne tikai eksaktās, bet arī humanitārās disciplīnās. Lai arī pumpēja studentu galvās marksismu – ļeņinismu, bet vismaz latviešu studenti centās “lasīt uzpirktos rietumu deģenerātus”, lai pārliecinātos par to, ka vecāku un personīgā dzīves pieredze ir pareizāka, un rezultātā vecā paaudze gan vēsturē, gan filozofijā zināja daudz vairāk kā tagad augstskolu beigušie. Vai tagad daudz trīsdesmitgadnieku lasījuši klasiķus, apmeklē operu, izņemot tos, kuri grib pazīmēties pirmizrādēs?

+13

-1

Atbildēt

0

garausiitis > Andris 12.09.2012. 16.20

ciniits – daudzu jautājumu vērts ir šis ministra paziņojums –
” Līdz 2020.gadam vismaz vienai Latvijas augstskolai jāiekļūst labāko pasaules augstskolu simtniekā, savukārt trim augstskolām jāierindojas starp 500 labākajām pasaules augstskolām, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. ”
Protams augsti mērķi ir laba lieta un vajadzīga , bet es labprāt vēlētos ministru , kurš nebūvē gaisa pilis, bet gan reāli sasniedzamus mērķus. Šis paziņojums ,lai cik patīkami skanētu , ir manuprāt utopija un tas uzdod nopietnus jautājumus par ministra garīgo stāvokli . Manuprāt šobrīd 100-niekā piemēram ir 1 Somijas un 3 Vācijas augstskolas – gribētos redzēt kādā veidā mēs 8 gados sasniegtu šo līmeni! Manuprāt tas norāda uz to cik neizsvērti un avantūristiski ir šie paziņojumi . Pirmajā simtnieka šodien vispar ir tikai – ASV, Lielbritānija , Kanāda , Japana , Zviedrija , Honkonga, Austrālija , Singapūra , Vācija, Šveice, Ķīna, Koreja , Francija , Hongkonga , Beļģija, Nīderlande , Somija .
Varam paši papetīt – http://www.timeshighereducation.co.uk/world-university-rankings/2011-2012/top-400.html

+12

-11

Atbildēt

0

Ieva > Andris 12.09.2012. 16.25

padlaikos augstksolu varēja arī nebeigt tāpēc, ka nespēji apgūt kursu un nokārtot eksāmenu. Šobrīd, tie, kas nebeidz, nedara to tāpēc, ka studijas pamet. Parādās ģimene, darbs, kurā izglītība lielu lomu nespēlē utt. Tāpēc piekrītu cinītim, ka padlaikā augstākā izglītība, lai arī ietvēra visādus ļeņinismus, kopumā deva kvalitatīvāku rezultātu.
Šobrīd izglītības iegūšana ir tīrs biznesa pasākums- ja maksā- mācies, ja maksā – eksāmenu noliksi. Jo, ja nenoliksi, tad maksāt pārtrauksi, un no kā tad rektors dživos? Tāpēc jau rektori uztraucas – Ķīlis grauj viņu biznesu, un domā par tur nez kādām kvalitātēm..

Vispār jau brīnos par rektoriem. Ir ļoti viegli oponēt, nostāties pret, daudz grūtāk ir ieņemt konstruktīvu pozīciju, nākt ar saviem priekšlikumiem – un izdabūt cauri to ,ko paši grib. Esot opozīcijā, Ķīlis uzspiedīs to, ko grib viņš, ne ko rektori. Šķiet, ka kaut kādu iemeslu dēļ rektoriem nevaram piemērot teicienu – “gudrākais piekāpjas”

A par Kembridžu nav taisnība. Lai paceltos pāri savam pīļu dīķim , ir jālido drusku augstāk..

Kamēr augstskolām pastāvēs šī ekonomiskā atkarība no studentu skaita- no kvantitātes, tikmēr nekas nemainīsies.
Valstij būtu jābudžetē tikai un vienīgi pēc kvalitātes kritērijiem, tipa, lai ir divi, bet labi, nevis desmit, bet tādi, kas pēc tam lasa sēnes Īrijā

+14

-2

Atbildēt

0

Andris > Andris 12.09.2012. 16.35

> Ino
Paldies!
> klusais
Vai tad Jūs nezināt, ka visvieglāk ir uzcelt gaisa pilis? – vajag tikai labi lokanu mēli, un darbiņš padarīts. Par realitāti un solījumu sekām galvas lai lauza un pēcāk atbild citi, jo solīts taču reti (un katrā ziņā – ne šoreiz!) iekrīt makā. Tāpēc jau es sākotnēji teicu, ka respektēju Kembridžu kā mācību iestādi, taču nebūt ne katru, kam šīs augstskolas diploms kabatā, uzskatu par pravieti.

+10

-6

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > Andris 12.09.2012. 20.14

>ciniitim.
Par zinatniekiem ārzemēs piekrītu. Tur tiešām bija redzama konkurētspēja.

Mūsdienās par zinātnieku var kļūt gandrīz jebkurš, ja vien ir nauda vai paveicas tikt budžetā, ja ir māka pielīst un pieglaimot profesoriem, un nav slinkums mācīties doktorantūrā. Tehniskajās zinātnēs doktorantūrā vēl ir salīdzinoši labs līmenis, bet dažās humanitārajās specialitātēs līmenis ir ļoti zems. Nesen redzēju dažu pedagogu un psihologu darbus Dr.grāda iegūšanai – vispārzināmas lietas, nekā jauna un inovatīva, un apskatītas problēmas, kas svarīga 1-2 cilvēkiem/nelielai firmiņai/nelielam pagastam.

+11

0

Atbildēt

0

ilmisimo > Andris 13.09.2012. 12.59

Konkurētspēju lieliski varēja novērtēt, kad gals maisam spruka vaļā:..
________________ kad spruka…

Tagad maiss vaļā rītā un vaļā vakarā

un
daudzi jau vidusskolas laikā(visādi starptautisko olimpiāžu censoņi un tā..) paspēj uzņemt kursu uz labām aizjūras skolām…

+3

-2

Atbildēt

0

dace_roze_lmt_lv > Vita Vasiļjeva 12.09.2012. 17.47

“Reformas bez sabiedrības atbalsta ir totalitārisms”

Однако вас почему-то не заботит реформа русских школ без поддержки русских. Ведь вы хотели навязать им свой ненужный людям язык вопреки их воле.

То есть вы — тоталитаристы?

Вы, латыши?

Попробуйте мне ответить. Только, пожалуйста, без нацистских выходок.

+2

-4

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 12.09.2012. 20.04

Vasals, okupant super_e_y_e!
As asu latgaļs. I Latgolys školuos vysmoz 3-4 prīkšmetus juovuica latgaliski. Krīvu školys juolatviskoj i krīvus juoasimilej. Kolonialū minoritati i kolonialuos minoritatis školānus juoizsvīž uorā nu Latvejis – jim lobuoka i laimeiguoka dzeive byus Krīvejā!

+6

-2

Atbildēt

0

dace_roze_lmt_lv > Vita Vasiļjeva 12.09.2012. 21.28

Так и знал, что объем вашего мозга не позволит вам ответить по существу.

+2

-1

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 12.09.2012. 21.32

superac! Kaids eisti ir vaicuojums?

+2

-1

Atbildēt

0

Egitazz > Vita Vasiļjeva 12.09.2012. 23.11

Kolonialū minoritati i kolonialuos minoritatis školānus juoizsvīž uorā nu Latvejis
======
sveiciens Ludmilai Sočnevai.

+1

-1

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 12.09.2012. 23.16

Ludmila Sočneva nav koloniālās minoritātes pārstāve. Koloniālā minoritāte ir okupanti un kolonisti. Labi – nelietošu vairs jēdzienu “koloniālā minoritāte”, jo redzu, ka reti kurš to saprot.

+7

-2

Atbildēt

0

gliters > Vita Vasiļjeva 13.09.2012. 09.49

Koloniālās minoritātes pārstāvji ir tie, kuri paši izvēlējās par tādiem būt, neatzīstot Latviju par nacionālu valsti. Diemžēl tie ir 80-90% krievvalodīgo.

+7

0

Atbildēt

0

Lauma Prūse > Vita Vasiļjeva 12.09.2012. 14.48

bet var jau arī apvienot, pamatizlītībai trūkstošos katrus tai pašā rektoru padomē “pameklēt”

+7

-1

Atbildēt

0

Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 12.09.2012. 14.52

Var, jo daža “laba” rektora līmenis atbilst tam minimumam, kas nepieciešams pamatskolas skolotājam un ne vairāk.

+10

-2

Atbildēt

0

Una Grinberga > Vita Vasiļjeva 13.09.2012. 18.40

Būtu labi, ja ministrs vispirms sāktu risināt problēmas pamatskolās un vidusskolās, un tikai vēlāk lai ķeras pie augstskolām!
—
Nepiekrītu. Īstenībā lielākās problēmas ir profesionālajai un augstākajai izglītībai, un ir jārisina sāpīgākie jautājumi vispirms. Jau tagad Latvija sagatavo kvalitatīvus vidējās izglītības beidzējus citām Eiropas universitātēm un ir radikāli jāmaina augstākā izglītība, lai pārtrauktu eksponentiāli pieaugušo aizbraucēju skaitu pēc vidējās izglītības.

+3

-1

Atbildēt

0

Ilona Auziņa > janazakovica 12.09.2012. 13.58

Big-pussy-riot.

+2

-2

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam