Ēnu autobusi

Es personīgi arī izvēlos parasti braukt ar “dušmeni”, jo SIA “Aips” piedāvātie pakalpojumi personīgi mani nekad nav apmierinājuši – nolietojušies autobusi, nepārdomāta uzņēmuma sniegto pakalpojumu politika un vēl dažnedažādākie iemesli. Darbadienu sākumos un beigās vienmēr ir daudz, daudz cilvēku, kuri izmanto sabiedrisko transportu maršrutā Rīga-Bauska-Rīga. Tāda likteņa ironija vienmēr sanāk – tad kad visvairāk pasažieru, tad reisos tiek sūtīti autobusi ar vismazāko ietilpību, plus vēl, reizēm šoferīšu māka vadīt autobusu arī fascinē. Varbūt būtu vērts padomāt par to kā efektīvāk pārdot savus pakalpojumus, un lietderīgi SIA “Aips” būtu piesaistīt kvalificētu ekonomikas statistiķi, kurš palīdzētu risināt šo problēmu, nevis visus ekonomikas statistiķa pienākumus uzdot tādiem darbiniekiem, kuri nav ieguvuši attiecīgu izglītību un nav atbilstoši kompetenti! [<- fakts no prakses]

Kāda velna pēc jāpievieno LuxExpress bilde, ja šī kompānija pat nav minēta rakstā?!?!
Baigā žurnālistika — lipina klāt jebku, jo uzrāda Google uz vārdu “bus”!
Fuj!

Kopš tā laika tas buss Krustpilī arī nav redzēts…

Ek, es arī atceros to laiku, kad no Krustpils stacijas ar busu bija izdevīgāk nekā ar vilcienu: buss maksāja 1 Ls, bet vilciens- veselus 1,25 Ls!
Tagad cenas mainījušās…

Es gan gribētu pievērst uzmanību vienam citam jautājumam. Kāpēc tauta izvēlās nosacītos nelegāļus, kuri vismaz man dod biļeti, tātad par mani arī maksā nodokļus.
1. Tas ir daudz loģiskāk izplānots reisu laiks nekā lielajiem autobusiem, kuriem valsts garantē 5% peļņu tāpēc arī viņi nav īpaši ieinteresēti pieskaņot reisu laikus pasažieru velmēm.
2. Vietu autobusā es varu rezervēt pa telefonu, ekstra, kas lielajiem autobusiem nav un kas ir pats lielākais stulbums, ja tu pērc biļeti iepriekš tev sanāk vēl piemaksāt, par to, ka tu vari iepriekš nopirkt biļeti.
3. Liepājā šie pārvadātāji izvadā pasažierus pa mājām, vai tiešām Nordekas autobusiem, būtu tik grūti izbraukt cauri pilsētai, līdz Ganību ielas galapunktam, lai visiem pasažierie nav jākuļās no autoostas uz ezerkrastu un vecliepāju pašu spēkiem.

4. Tā saucamajos lielajos ērtajos autobusus, man nav vieta kājām. Lielajos autobusos ir acīmredzams, ka krēsli ir saskrūvēti tuvāk nekā ir domāts, jo uz katrām 4 rindām ir tikai 3 lampiņu rindas virs galvas.

5. Nav nekādi ar dzīvi neapmierināti šoferi, kuri bļauj, ka nesot salonā pārāk lielu somu.

6. Lielie autobusi pa ceļam uz Liepāju pietur Saldus centrā kur tualete ir par maksu, savukārt mikroautobusi pietur Saldus statoila kur tā ir bezmaksas.

Tās es varētu saukt vēl n-tās lietas, kas patērētājam liek nosvērties par labu t.s. mikriņiem, jo t.s. lielie autobusi šobrīd nedomā par klientu ērtību, bet dzīvo uz garantēto 5% peļņu ko viņiem nodrošina Šlesera dāsni noslēgtie līgumi.

Esmu braukusi ar nelegālo pārvadātāju. Jelgavā ierasta lieta. Ja neizbraucot no galapunkta no rīta uz darbu/skolu ar oficiālā pārvadātāja transportu nepaspēt (jo visi autobusi tavai pieturai jau aiziet garām pārpildīti), kas cits atliek? Kad sākumā tur pārcēlos, biju no naivajiem un godīgajiem. Pietika divus rītus celties pirms sešiem un tāpat stundu nostāvot netikt iekšā nevienā no oficiālajiem, kad oficiālajiem vairs pat virsū neskatījos un vairs pieturā velti nestāvēju. Vakaros tas pats – pieej pie kases, tuvākā brīvā vieta – pēc stundas. Kam ir tik daudz laika gaidīt????
Ja nespēj nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, paši vainīgi.

labak lai cilveki parvadaa citus cilvekus..ari tiem iznak letak..nekaa laupa zog un t.t.ko lidz valsts iekasetie nodokli ja par tiem tiek pirktas zidu parex bankas,nevajadzigas ekas -bibliotekas,tilti..un citadi valsts konkursos izsaimniekota-nozagta nauda.

—–
Brīvais tirgus liks un radīs?! Paldies, šito pasaciņu studenti var studentiem stāstīt, jo reālie notikumi 20 gadu garumā nedod pamatu šādiem apgalvojumiem. Ja kādas studentes neapjēdz tikko notikušo IUB ilggadējā vadītāja atkāpšanās saistību ar ”brīvo” tirgu, tad lai ieskatās Valsts Kontroles mājas lapā pieejamajās revīzijās! Laiks beigt amerikāņu propagandistu ideoloģiskos mītus atkārtot, laiks apjēgt reālijas!
Info pārdomām:”(..)Tas, kas iedzīvotājiem nav vajadzīgs, ātri izzudīs pats no sevis.” Kārlis Streips (‘Gribi – pērc, negribi – nepērc,..24.02.1995.LaukuAvīze.).
– “Skrēju tik ātri, domāju – Eiropa – nu tik būs, tūrisms aizies utt. Valsts bļāva, ka vajag, es arī noticēju un skrēju līdzi, nepaskatoties, ka tā nav vis Eiropa, bet banku sistēmas izdomāta lieta. Tā ir mūsu kļūda. Neskrieniet tik ātri – izrēķiniet visu un tad ejiet tālāk.”

“Lido” valdes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, analizējot kļūdas uzņēmējdarbībā (“Nozare.lv”)
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=316411%3Aspilgts-citts&catid=76%3Adienas-citts&Itemid=159

Par to pasu cenu, papildus ertibam, un, kada nelietiba, bez dotacijam un milzigo admistrativo parazitu armiju.
Seit butu vieta privata partneriba, kad cilveks mo Bauskas, maksimumstunda braucot uz Rigu panemtu sev lidzi pasazierus un, vakara atpakal, un pasvaldibu sadarbiba, kad mikrins kas no rita uz Rigu atved pasazierus, tuksa nebrauktu atpakal, bet turpinatu darbu Riga, bet vakara ar saviem provimcialiem atgrieztos atpakal.
Tam visam vajadziga valstiska pieeja un garantija, ka nevienas fasistu merglis neuzdrikstesies nenodarboties ar sabotazu.

Normāla atbildes reakcija mākslīgi radītai situācijai
http://www.ir.lv/2011/6/7/laikraksts-regionos-samazinas-autobusu-reisu-un-marsrutu-skaitu
Priekš kam tad tie autobusi vajadzīgi – pasažieru pārvadāšanai, vai subsīdiju sadalei un monopolstāvokļu uzturēšanai?

Visu nosaka konkurence. Ja paši pasažieri saka, ka TĀ IR ĒRTĀK, tad neviens nevar (nav īsti iespējams) to viņiem liegt. Kāpēc tad autobusu īpašnieki nevarētu padomāt, kā padarīt savu pakalpojumu ērtāku? Daudzi studenti brauc ar stopiem vispār par velti… Viņiem tā ērtāk.
Ja busa biļete būtu lētāka, šis it kā nelegālais pārvadājums atmirtu, nu nevar ar vieglo auto aizvest pasažierus lētāk, nakā ar autobusu, bet šobrīd autobusu biļešu cenas ir “sakruķītas” maksimāli. Valsts amatpersonu vietā es pat atbalstītu šos privātos pārvadātājus, lai tirgus visu saliek pa vietām.

Iedomājieties, kas par feinu biznesu, valsts visu laiku naudu dod (dotācijas). Vari pelnīt uz līdzenas vietas, nekreņķējoties, jo esi uz dikti zaļa zara. Un tad parādās kaut kādi ar takša licenzi, kuri bez dotācijas sāk darboties un atņem tev klientus… Nelieši, vai ne? Tu ņem dotāciju un dod medijiem, lai par to problēmu raksta, ka kāds bez dotācijas pelna tur, kur tava dotācija un vēl sniedz labāku pakalpojumu! Un tu iedod no dotācijas kādu naudiņu augstskolai, lai dekāns uzdod studentēm papētīt – Kā tā, bez dotācijas?! Un, raugi, esam nonākuši no pie situācijas, ka bez dotācijas pakalpojums ir peļņu dodošs un kvalitatīvāks kā ar dotāciju. Lai šo situāciju likvidētu, jānovāc tie – bez dotācijas pelnošie!!

Dara uzmanīgu tas, ka “ēnu autobusi” prasa tādu pašu biļetes cenu, kā regulārās satiksmes autobusi. “Ēnas braucējus” neviens nesubsidē, bet pakalpojums ir labāks nekā “legālajiem”. Var jau teikt, ka “ēnas” nemaksā visus nodokļus, bet parēķinot iznāk cik garš tik plats – vai nu maksā nodokļus un to apmērā saņem valsts subsīdijas, vai nemaksā neko. Sanāk reāla konkurence: uz klientu vērtsās “ēnas” pret Visuma Valdniekiem, kas nereti sēž aiz regulāro busu stūrēm.

Rakstam pievienotajā bildē attēlotais Lux Express autobuss gan laikam neietilpst “šaubīgo” pārvadātāju lokā. Tieši otrādi – tas iespējams parāda pozitīvu nākotnes tendenci – veidot Latvijā augstākas komforta klases pasažieru pārvadājumus par, protams, arī augstāku cenu. Arī pasažieru vilcienos, manuprāt, vajadzētu ieviest ‘komforta klasi’, kurā būtu pieejama kafija, tēja, avīzes un wi-fi. Tā vietā, lai izspiestu nodokļu santīmus no “šaubīgajiem” pārvadātājiem un tos izmantojošās mazturīgās publikas, vairāk domāt par to, kā pelnīt no relatīvi turīgākās populācijas daļas.