Ēnu autobusi • IR.lv

Ēnu autobusi

26
Foto: LETA
Krista Vitena

Cena – viena, bet ātrāk un ērtāk

Rīgas-Liepājas autopārvadātāju kasei pērn garām pagājuši 604,4 tūkstoši latu – tie ir oficiālie valsts kompensējamie zaudējumi 2010.gadā. Taču nelegālie pārvadātāji jeb tautā saukti par „dušmaņiem” nekaunīgi turpina savu biznesu, pārvadājot tikpat nelegālus pasažierus. Šie privātie „uzņēmēji” pelna, veidojot savu pasažieru tīklu, nemaksājot valstij nodokļus un pārņemot oficiālo pārvadātāju klientus.

Ļoti populāri un rentabli maršruti ir Bauska-Rīga-Bauska un Liepāja-Rīga-Liepāja, kuros ir vismaz trīs reisi dienā, kā arī vairāki pārvadātāji. Pārvadātāji izmanto gan vieglās automašīnas, gan busiņus, kur minimālais pasažieru skaits ir astoņi cilvēki. Parasti transportlīdzeklis ceļā dodas pilns.

Četras Stradiņa universitātes komunikāciju studentes pētīja, kas liek izmantot šos pārvadātājus pasažieriem, ko iegūst pārvadātāji.

„Bauska! Iecava, Bauska!”

Tuvojoties Rīgas Starptautiskās autoostas ieejai, katru dienu no privātpersonām dzirdami piedāvājumi „Bauska! Iecava, Bauska”. Šādi „dušmanis” iegūst sev pasažierus, kuri sākumā ir plānojuši braukt ar autobusu. Cena par braucienu abos ir viena un tā pati – divi lati. Tomēr pasažieris ērtības labad izvēlas pārvietoties ar privāto transportu – parasti tas izbrauc 10-15 minūtes pirms sabiedriskā transporta un galapunktā nonāk ātrāk.

„”Dušmaņi” neņem iereibušus vīriešus. Citreiz ir pat jautri ar viņiem braukt,” atzīst kāda baušķeniece, kas vēlējās palikt anonīma. Nelegālajiem pārvadātājiem, iepriekš piezvanot, varot pieteikt sev vietu transportlīdzeklī. Pasažieri kā galvenos ieguvumus „dušmaņu” izmantošanai min ceļā pavadīto laiku – tas ir īsāks, un komfortu, jo šoferim var palūgt, lai izlaiž jebkurā pasažierim ērtā vietā.

Braucot ar „dušmani” X, noskaidrojām, ka šoferis strādā katru dienu. Pirmais reiss sākas plkst. 6.45 no Bauskas viesnīcas laukuma, pa ceļam apstājoties arī Iecavā, Codē un Ķekavā, ja pasažieriem ir tāda nepieciešamība. Noteikta reisu skaita dienā nav, „jāskatās pēc darba dienas un cilvēku daudzuma”, atzīst šoferis, kurš brauc ar astoņvietīgu busiņu un labprāt sarunājas ar pasažieriem. Brauciena laikā busiņš piestāj arī pieturās ceļmalā, lai jau iepriekš uzņemtu papildus pasažierus, zinot, ka pēc brīža daļa cilvēku kāps ārā. Samaksa vienmēr tiek veikta brauciena beigās.

Liepājniekus izvadā pa mājām

„Ir divi tādi mikriņi, atšķirīgas kompānijas. Vieni savāc Rīgā pie Zinātņu akadēmijas, otri – pie Centrāltirgus tādos sešpadsmitvietīgos busiņos,” stāsta students Kristaps, kas šos mikriņus izmanto regulāri, lai nokļūtu mājās Liepājā. „Cenas ziņā nekādas atšķirības nav, bonuss ir ātrāka nokļūšana (tiesa, ne vienmēr tā ir ātrāka, jo auto reizēm brauc caur lidostu un paņem pasažierus arī no tās) un tas, ka Liepājā mūs izvadā pa mājām – lai ar pilsētas transportu nokļūtu mājās, arī aiziet nauda, tāpēc izdodas nedaudz ietaupīt.” Arī braucot uz Rīgu, sistēma esot tāda pati – piezvanot sarunā laiku, paņem no mājām un Rīgā izlaiž pie Zinātņu akadēmijas.

Mēģinām pieteikties nelegālajiem pārvadātājiem, piezvanot Liepājas mikriņiem. Telefona numurs tiek atrasts internetā, saruna norisinās oficiāli un laipni, bet tomēr it kā slēpti. Pēc fona trokšņiem secinām, ka zvanu pieņēmusi sekretāre, kas visu informāciju tūlīt ievada datorā. Tātad zvanīšana nenotiek tieši šoferim.

Autobusu parki pret nelegālajiem

Liepājas Autobusu parka valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons pastāstīja, ka maršrutā Rīga-Liepāja vien valsts kompensējamie zaudējumi 2010.gadā bijuši 604,4 tūkstošu latu. SIA „Liepājas Autobusu parks” (LAP) veicis komplicētu pētījumu, ko izvēlas pasažieri, apsverot gan LAP un „mikriņu” piedāvājuma vājās puses, gan klientu vēlmes un vajadzības. Tomēr iegūtos datus Kristapsons nevēlējās izpaust. Vien norādīja, ka jaunums pārvadājumu jomā ir. Tā kā lidostas iekļaušana maršrutā ir viens no „mikriņu” piedāvātajiem plusiem, sākusies sadarbība ar „Baltic Taxi”, kas no šā gada 1.novembra klientiem piedāvā iegādāties kuponus, lai Rīgā lētāk nokļūtu lidostā vai no lidostas līdz centram. Tur viņus gaidīs autobuss, lai dotos uz Liepāju.

Vaicāts par citiem veidiem, kā liepājnieki cīnās ar šīs mazās uzņēmējdarbības pastāvēšanu, Kristapsons stāsta: „Regulāri veicam izmaiņas autobusu maršrutu plānojumā. Nevis braucienus samazinām, bet gan pieliekam klāt. Patlaban autobusi uz Liepāju kursē gandrīz katru stundu, pēdējais atiet plkst. 20.30. Kad tiks pārbaudīta šī laika rentabilitāte, domāsim par vēl vēlāku reisu ieviešanu.”

Izsniedz licences, bet nepārbauda

Pasažieru pārvadātāji, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus Autotransporta direkcijā (ATD), uz pieciem gadiem var saņemt licenci, kas dod tiesības veikt neregulārus pasažieru pārvadājumus, piemēram, tūristu braucieniem. Taču viņi šo licenci var arī izmantot, lai regulāri pārvadātu pasažierus starppilsētu maršrutos, par to nemaksājot nodokļus.

Oficiālie pārvadātāji tai pašā laikā saņem valsts dotācijas, kas paredzētas zaudējumu segšanai nerentablajos pasažieru pārvadājumos. Tādējādi valsts apmaksā pustukšu autobusu kursēšanu. Statistikas dati rāda, ka līdz šā gada 1.janvārim pasažieru autopārvadājumiem Latvijas teritorijā bija 30 darbojošas licences un 1817 licences kartītes.

„Licenci var iegūt jebkurš, kuram ir kaut vai viens autobuss. Neviens nejautā, kurp vedīs, cik daudz un cik bieži,” informē Autotransporta direkcijas Sabiedriskā transporta finanšu analīzes un audita daļas vadītāja vietniece Ināra Briksne. Vienīgais veids, kā direkcija licences kontrolē, ir to izsniegšanas brīdī. ATD Licencēšanas daļas vadītājs Māris Vaics stāsta, ka „pārbaudes uz ceļiem veikt esot tiesības gan tikai valsts policijai”.

Interesējoties, vai pārvadātajiem izsniegtās licences un to lietošana atbilst visām likuma prasībām, Valsts policijas pārstāvis Ģirts Mundurs teica, ka policijai kontrolēt un atklāt šādus likumpārkāpumus esot grūti. „Konstatēt, vai ir noticis pārkāpums, var tikai maršruta galapunktā, kad šoferis par braucienu iekasējis naudu. Taču viena maršruta „izsekošana”, kurā jāiesaista lieli laika un naudas resursi, ir nerentabla – pārvadātajam pienākas vien administratīvais sods,” saka policists.

No ēnas uz caurspīdīgumu

Nelegālie pārvadātāji ir daļa no Latvijas „ēnu ekonomikas” barotājiem. Legalizējot savu biznesu un maksājot nodokļus, pārvadātāji dotu būtisku pienesumu budžeta robu aizlāpīšanai.

Te kā piemēru var minēt tuvākos kaimiņus – Igauniju un Lietuvu, kur valsts dotācijas tiekot maksātas tikai dažos gadījumos, tā radot dabisku brīvā tirgus konkurenci. Brīvajā tirgū gan mazajiem, gan lielajiem pasažieru pārvadātājiem ir jādomā par piemērotākajām cenām un reisu laikiem, par kvalitatīvu transportu.

Tā Lietuvā pārvadātājiem valsts kompensē tikai zaudējumus pakalpojumu sniegšanā vietējos autobusu un dzelzceļa maršrutos. Savukārt Igaunijā valsts kompensē tikai piecus maršrutus, kas ir nerentabli.

Toties Latvijā starppilsētu maršruti tiek dotēti 15-25% apmērā, un 2010.gadā kompensācija kopā ar sociālā tīkla finansējumu šajā sektorā pārsniedza 14 miljonus latu.

Autores ir Stradiņa Universitātes Komunikāciju fakultātes studentes

 

Komentāri (26)

ivarsd 15.11.2011. 08.30

Dara uzmanīgu tas, ka “ēnu autobusi” prasa tādu pašu biļetes cenu, kā regulārās satiksmes autobusi. “Ēnas braucējus” neviens nesubsidē, bet pakalpojums ir labāks nekā “legālajiem”. Var jau teikt, ka “ēnas” nemaksā visus nodokļus, bet parēķinot iznāk cik garš tik plats – vai nu maksā nodokļus un to apmērā saņem valsts subsīdijas, vai nemaksā neko. Sanāk reāla konkurence: uz klientu vērtsās “ēnas” pret Visuma Valdniekiem, kas nereti sēž aiz regulāro busu stūrēm.

+13
0
Atbildēt

4

    Maija > ivarsd 15.11.2011. 15.06

    re, Zanders vienā no saviem rakstiem Dienā bij izklāstījis to kā darbojas oficiālie un dotētie pasažieru pārvadātāji.
    shēma ir vienkārša – pārvadātājs strādā ar zaudējumiem un uz to pamata prasa regulāru valsts dotāciju (tas ir, arī tavu un manu naudu), bet šo pārvadātāju apkalpojošais servisa uzņēmums ( “neatkarīgs” un ar pārvadātāju “nesaistīts” :D ) strādā ar itin iespaidīgu peļņu.
    manuprāt, pareizais risinājums ir dotēt tikai un vienīgi konkrētus nerentablus maršrutus!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    aldis_grunde > ivarsd 15.11.2011. 11.07

    1. Ne jau visi maršruti ir nerentabli. Uz dažiem maršrutiem autoparks pelna, bet citos cieš zaudējumus. Tāda sistēma ir izveidota, lai kāds vispār brauktu uz attāliem lauku nostūriem.

    2. “Ēnu autobusi” nebrauc pēc noteikta grafika, viņa var nebraukt, ja nav pasažieru.

    3. “Ēnu autobusi” bez maksas vai ar atlaidēm neved invalīdus, bērnus, u.c.
    (šo it kā valsts vai pašvaldība subsidē).

    4. Un nemaksājot nodokļus arī ir vieglāk gūt peļņu.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    trewe2 > ivarsd 15.11.2011. 11.19

    ,tvverotajs
    Taisnība! Tomēr, darbošanās ar valsts naudas injekcijām un bez konkurences (jo tās dažas pārvadātājfirmas tirgu savstarpēji jau ir sadalījušas) ir radījusi vēlmi saņemt vēl valsts naudu un darīt darbu šā tā. Un, ja parādās kāds, kurš iesaistās “spēlē” ārpus savējo vienošanās, tad tas izraisa briesmīgu sašutumu. Un, kas ir interesanti, ka līdz šim nav nācies dzirdēt jautājumu, kā tad tā – dotāciju saņemošie vispār nevar konkurēt ar tiem, kuri nav dotēti un vēl darbojas ar privātajām mašīnām, nevis lielajiem pasažieru autobusiem… Nu, kā tā var būt, ja tie dotētie ir konkurētspējigi? Nu, kā!?

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    ingus > ivarsd 15.11.2011. 19.25

    Vispār jau cienītais smagi kļūdies kā Satiksmes ministrija atzina, tad lielie pārvadātāji ir aizgājuši jau tik tālu, ka pat Rīga-Liepāja ir kļuvusi nerentabla, bet es par to nebrīnos, ja Nordekai viena autobusa mazgāšana maksā 30 ls. Un šeit visi kopā sakam paldies onkulim Šleseram par to, ka viņš ar Savickim un Šķēlem piederošajiem autobusu parkiem saslēdza valstij tik neizdevīgus līgumus.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

jana_duhovska 15.11.2011. 08.14

Rakstam pievienotajā bildē attēlotais Lux Express autobuss gan laikam neietilpst “šaubīgo” pārvadātāju lokā. Tieši otrādi – tas iespējams parāda pozitīvu nākotnes tendenci – veidot Latvijā augstākas komforta klases pasažieru pārvadājumus par, protams, arī augstāku cenu. Arī pasažieru vilcienos, manuprāt, vajadzētu ieviest ‘komforta klasi’, kurā būtu pieejama kafija, tēja, avīzes un wi-fi. Tā vietā, lai izspiestu nodokļu santīmus no “šaubīgajiem” pārvadātājiem un tos izmantojošās mazturīgās publikas, vairāk domāt par to, kā pelnīt no relatīvi turīgākās populācijas daļas.

+12
0
Atbildēt

4

    raimonds_bossltd > jana_duhovska 15.11.2011. 20.43

    to Čigānites lakatiņš
    “lai tikai tiem “resnajiem purniem” netiktu PVNs un citi nodokļi.”

    Ne Slesars ne Kalvitis, ne Godmanis neko vairs nenosmels, pasiem jaraustas ka visu ko ierijusi, tiem izraus ar visam ieksam lauka.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    zanejurjane7 > jana_duhovska 15.11.2011. 18.30

    Pareizāk būtu ieviest “scum class”. Neēvēlta koka soli (labāk notur ļenganos rumpjus); salmu pakaiši uz grīdas (perfekti savāc vēmekļus un mazina urīna smaku); caurums grīdā (kur kārtot vajadzības)

    Ja par vienādu cenu cilvēki izvēlās dušmani, labi apzinoties, ka valsts tiek apjāta…. tad ko tad te vēl spriedelēt… Lielākā daļa brauc ar dušmaņiem lai tikai tiem “resnajiem purniem” netiktu PVNs un citi nodokļi.

    Valsts pati ir pagriezusies pret cilvēkiem ar (_|_) un brīnās, ka cilvēki to čakarē. LOL

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    affa_ > jana_duhovska 16.11.2011. 10.07

    Es gan ar nelegālajiem braucu, lai tiktu mājās/uz darbu, turklāt laikā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > jana_duhovska 15.11.2011. 13.49

    ——-
    Relatīvi turīgā populācija, starp citu, nepārtraukti samazinās (trends) –
    tāpēc jau ‘dušmaņu’ skaits un ‘ēnu ekonomikas’ apjomi palielinās.
    Info pārdomām:
    ”Kopējais secinājums: bez parastas sabiedrības noslāņošanās Latvijā notiek koncentrēšanās nabadzībā un minimālās algas apgabalā, to līdzsvarojot polarizēšanās bagātībā. Abi šie procesi draudoši samazina vidusšķiru. Un tas, pēc daudzu uzskatiem, ir drauds sabiedrībai ļoti plašā izpratnē.”
    Oļģerts Krastiņš, Dr.habil.oec. Valsts emeritētais zinātnieks
    KUR TU ESI, LATVIJAS VIDUSŠĶIRA http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1304&Itemid=243

    +2
    0
    Atbildēt

    0

trewe2 15.11.2011. 08.54

Iedomājieties, kas par feinu biznesu, valsts visu laiku naudu dod (dotācijas). Vari pelnīt uz līdzenas vietas, nekreņķējoties, jo esi uz dikti zaļa zara. Un tad parādās kaut kādi ar takša licenzi, kuri bez dotācijas sāk darboties un atņem tev klientus… Nelieši, vai ne? Tu ņem dotāciju un dod medijiem, lai par to problēmu raksta, ka kāds bez dotācijas pelna tur, kur tava dotācija un vēl sniedz labāku pakalpojumu! Un tu iedod no dotācijas kādu naudiņu augstskolai, lai dekāns uzdod studentēm papētīt – Kā tā, bez dotācijas?! Un, raugi, esam nonākuši no pie situācijas, ka bez dotācijas pakalpojums ir peļņu dodošs un kvalitatīvāks kā ar dotāciju. Lai šo situāciju likvidētu, jānovāc tie – bez dotācijas pelnošie!!

+7
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu