Izglītības ministrs: Eiropai nepietiek ar 11 klašu izglītību
Saistītie raksti
Aktuāli /
26. jūnijs 2023
“Šķiltavas” specizlaidums festivālā LAMPA: Prezidents, žurnālisti un tauta
Analīze /
31. augusts 2022
Siets
COVID-19 /
15. aprīlis 2020
Izsekot vīrusa gaitas
Komentāri (42)
gundega_heiberga 13.08.2011. 15.46
“izglītības ministrs”: …UZ DOTO BRĪDI NAV RUNA…
0
Kur Tu steidzies draugs! 13.08.2011. 08.30
Svarīgi, ko 11 gados iemāca vai neiemāca. Vai kāds aprēķinājis, cik daudz nelietderīga laika patērēts apmācībā ar ”logiem” stundu sarakstā. Parasti rēķinās ar skolotāja darba laiku, bet skolēnu laiks ”logu” gadījumā?
Jāpārskata arī apmācība 5 un 6 gadu veciem bērniem. Viņi spēj vairāk nekā ”vidējais” latvietis uzskata.
Vai garie 3 mēnešu brīvlaiki arī nav laika neproduktīva izlietošana…
1
tuba76 > Kur Tu steidzies draugs! 16.08.2011. 10.05
Jautajums ir ko kurs uzskata par produktivitati – butu jasaprot, ka jauni cilveki macas ne tikai skolas sola. Patiesiba skola nebut nenodrosina visu dzive nepieciesamo zinasanu bagazu. Skola neiemaca piemeram uznemejdarbibu. Neliels piemers no Zviedrijas, kur ir dazas komunas, kas ieviesusas t.s. skolas brivlaika uznemumu pabalstus. Izsniedz jauniesiem, kas velas pasnodarbinaties vasaras brivlaika, pabalstu uzsaksanai (ja nemaldos 2000 kronu), pieskir komunas atalgotu mentoru un lauj skolu jauniesiem uzsakt vasaras biznesu – nelielu vasaras kafejnicu, darza darbu pakalpojumi utml.
Man skiet, ka latviesiem loti nepieciesams uznemejdarbibas uzplaukums un sis ir viens no veidiem, ka jauniesos radit par to interesi.
Es savu darba karjeru saku jau kadu 8 gadu vecuma sovhoza biesu vagas un savas skolas laika vasaras brivdienas galigi neuzskatu par neproduktivi pavaditu laiku.
0
solanay 13.08.2011. 01.42
Ja ir vēlme saglabāt 12 klases un lai skolu vairākums beigtu 18 gadu vecumā, tad ir visas iespējas pārskatīt 5 un 6 gadīgo izglītību (sagatavošanu skolai), lielākā daļa bērnu būtu gatava mācības uzsākt agrāk, ja programmas netiktu intelektuāli un fiziski pārslogotas, bet mācības daļēji notiktu rotaļu veidā, kā arī būtu nodrošināts atpūtas režīms. Tādejādi mēs neizkristu no Eiropas izglītības sistēmas un nezaudētu izglītības kvalitāti. Ja mērķis ir 1 gada ekonomija “par katru cenu”, tad vidējā un ilgtermiņā varam izrādīties zaudētāji un mazāk konkurētspējīgi tai pašā Eiropā un ar lielām bažām atkrist atpakaļ bijušās padomijas izglītības un kultūras telpā ar visām no tā izrietošajām sekām… Ceru, ka ministrs un Valsts prezidents atradīs gudrus un profesionālus padomdevējus, lai nepieņemtu sasteigtu un valsts konkurētspējai un nākotnes attīstībai riskantu lēmumu!
0
juhans 12.08.2011. 18.49
Eiropā vidējā izglītība ir jāiegūst 12 gados …. teica Broks. “Tā kā runāt par 11 gadiem varētu būt apdraudējums Latvijas vidējās izglītības atzīšanai Eiropā…”
Kaut kā negribas ticēt, ka mistiskajā Broka Eiropā (kura laikam ministra kungam pastāv atrauti no Latvijas) vidējās izglītības atzīšanu vai neatzīšanu nosaka mācību gadu SKAITS, bet nevis iegūto zināšanu apjoms. Vismaz rakstā neredzēju, ka ministrs kaut kur būtu žēlojies, ka, atsijājot lieko balastu, bez kura iespējams iztikt, 11 gados nebūtu iespējams apgūt patreizējo 12 gadu kursu.
3
krisjanis_sondors > juhans 12.08.2011. 23.55
Bez kā, Tavuprāt, var iztikt?
Un Eiropā, atzīstot izglītību (ne tikai vidējo) skatās tieši uz gadu skaitu, jo to uzskata par garantiju, ka cilvēks ir apguvis nepieciešamo izglītības saturu.
0
juhans > juhans 13.08.2011. 07.46
Krišjānis Liepiņš
„…Bez kā, Tavuprāt, var iztikt?…” Varbūt bez ticības mācības vai kā nu to sauktu.
„…Un Eiropā, atzīstot izglītību …skatās tieši uz gadu skaitu, jo to uzskata par garantiju, ka cilvēks ir apguvis nepieciešamo izglītības saturu…” Tad jau Eiropā (uz kuru,cik saprotu, tu skaties no malas) visaugstāk tiktu vērtēti kādreizējie mūžīgie studenti un otrgadnieki. Vai tev pašam nešķiet, ka šāds „vērtējums” (ja tas patiešām pastāv) ir tāds kā (saudzīgi izsakoties) nedaudz greizs?
0
tuba76 > juhans 16.08.2011. 09.53
Varbut Eiropa uzskata, ka vajadziga ne tikai kvantitate, bet ari kvalitate un divos vidusskolas gados sabazot nepieciesamo zinasanu apjomu, cietis izglitibas kvalitate?
0
Una Grinberga 12.08.2011. 15.29
Ātrāk nomainīt to nejēgu, kas ir pie sfēras, kura ir viena no nozīmīgākajiem valsts attīstības stūrakmeņiem!
0
janiso22 12.08.2011. 14.20
Priekš kam tas vajadzīgs ?!? Varbūt vēl bērniem iedosim vēlēšanu tiesības ?!?
0
Kā T Ā var būt?! 12.08.2011. 14.07
Nezinu, vai tas tā ir tikai mūsu skolā, bet mani visi trīs bērni katra mācību gada beigās (aptuveni 10 dienas – 2 nedēļas) vairs nemācās, jo mācību viela jau esot izņemta. Tātad realitātē mācību gads ir vēl īsāks.
0
ivetao2007 12.08.2011. 13.48
Ar muļķiem pat grāvi nevar izrakst. Kur vēl valsti uzturēt. Tādēļ izglītībai JĀBŪT valsts prioritātei NR 1. Jābūt obligātai 12 klašu izglītībai un labu skolotju sagatavošanai naudu nav jāžēlo. Tas ir VIENĪGAIS ceļš uz labklājību. Lūk, Somija, Norvēgija, Zviedrija, Dānija. Ja prezidents to nesaprot, jo sliktāk viņam un mums. Izglītības ministram jābūt vismaz ar ārzemēs aizstāvētu zinātņu doktora grādu.
2
Una Grinberga > ivetao2007 12.08.2011. 15.26
Pēdējā teikumā arī ieliktu “pedogoģijā”!
0
krisjanis_sondors > ivetao2007 12.08.2011. 23.51
Ne obligāti, var būt jebkādā citā saistībā ar izglītību (piemēram, izglītības zinātnes vai izglītības vadība), taču tam, ka izglītības ministram obligāti jābūt ar zinātnisko grādu izglītības jomā, piekrītu!
0
crazykronzal 12.08.2011. 13.46
Broks ir viens no nekompetentākajiem ministriem valdībā, – to, ko viņš dara, sauc par darbības un kompetences imitāciju. Ideja par pāreju uz 11.klašu izglītību ir zinātniski nepamatota, nevajadzīga un neekonomiska, Bērziņa apsvērumi ir provinciāli.
0
anita_meistere 12.08.2011. 13.36
ministram ir akūta tieksmē kaut ko manīt mainīšanas pēc. vispirms bija burtnīcas, tad bija skolā iesānas vecus, tagad macību garums utt.
argumenti, kas bastīti uz kaut kaadu pilnī apstraktu un reāli nenozīmīgi ciparu. skola jābeidz 18 gados? kapēc ne 21 vai 16? kapec runā par ilgumu (kas tieši ietekmē izmaksas)..bet nerunā par saturu..kas nevienmēr prasa papildus finansējumu.
ministrs, manuprāt, ir absolūts nulle. vecāki ir skolotāji, un par to virtuvi esmu pieklausījies tādus murgus un nejēdzības, ka nelabi sametas.
cik tālam no reālās džives un no sistēmas jabūt ministram, lai ko tādu darītu.
5
krisjanis_sondors > anita_meistere 12.08.2011. 13.45
“skola jābeidz 18 gados? kapēc ne 21 vai 16?”
Izlasi, lūdzu, manu rakstu.
Nezinu par ministra argumentiem, bet manā rakstā tie balstīti uz Ēriksona teoriju (ko Taviem vecākiem kā skolotājiem būtu jāzina kā 10 baušļi).
0
anita_meistere > anita_meistere 12.08.2011. 16.24
Eriskona teroijas? piedod, bet tas viss ir totālās muļķības un tikai un vienīgi terorijas.
Maniem vecākiem pa abiem kopā teju 80 gadi darba stāžs skolā, vairums panākumu valsts un starptaustiskās skolēnu olimpiādēs..un puķu kalni absoluvenu un abiturientu vakaros utt. esmu patiesi lepns par viņiem. un neko augstāk nevērtēju kā šādu te pasniedzēju praktisko pieredzi un dzīves gudrību. līdz kurai tādam brokam kā līdz marsa.
kā vērtā ir kāda svešzemniekas Eriksona teorija, attiecība pret mūsu bērniem. nevar attiecināt vienu un tos pašus principus uz Latviešu un vācu atvasēm…nemaz nerunājot par mūsdienu bērnu psihi un pasaules uztveri.
personīgu uzsktu, ka visa šis te grābstīsānās ap normāli atstrādātu un pec būtības korektu un saprotamu izglītības sitēmu (kā tādu) ir totālas nekompetences, vai aŗi kaut kādu slimīgu ministra un ierēdņu ambīciju piepildīšana. ja to vēl pareizina ar graujosō IZM menedzēšanas speju un izteikti zaglīgo būtību…tad rezultāts var būt neprogonējams. kāpec ir jagrauj sistēma, kas strādā.
var diskutēt par skolu skaitu, par macību saturu un veidu, kvalitāti galu galā.
0
Gaisma; Enģelis > anita_meistere 12.08.2011. 19.25
:freifunkLV
Laikam esmu ļoti atpalicis no mūsdienu pareizrakstības normām, bet Jūsu tekstu man ir ļoti grūti uztvert:( Varbūt kaut kas ar izglītības sistēmu nav kārtībā, bet varbūt valstij jāorganizē vecoļaužu pārapmācība?!
0
krisjanis_sondors > anita_meistere 12.08.2011. 23.48
Psihe visiem cilvēkiem strādā un attīstās pēc vieniem un tiem pašiem likumiem, tādēļ var vienus un tos pašus principus attiecināt gan uz latviešu, gan vācu bērniem (ar kuriem Ēriksonam, starp citu, sakars ir vien viņa vāciskā izcelsme). Un šī ir fundamentāla attīstības psiholoģijas teorija, kura ir jāzina, lai izprastu cilvēka personības attīstību. (Fundamentālās teorijas ir tādas, kurām nav tieša praktiska pielietojuma, bet kas ir ļoti svarīgas zinātnes attīstībai un kalpo par pamatu lietišķajiem – praktiski noderīgajiem – pētījumiem) Skolotājam nezināt šīs “abstraktās un ar praksi nesaistītās” teorijas ir tas pats, kas inženierim nezināt gravitācijas vai termodinamikas likumus!
Gan jau Tavi vecāki savā profesionālajā darbībā caur neskaitāmiem puniem nonākuši pie līdzīgām atziņām kā šo teoriju autori.
0
anita_meistere > anita_meistere 16.08.2011. 11.20
to morgenstern
svarīgā ir būtība vai forma? vai arī par tēmu nav ko atbildēt?
0
krisjanis_sondors 12.08.2011. 13.27
Prieks, ja mūsu izglītības ministrs (kurš, manuprāt, ir nekompetentākais vismaz kopš neatkarības atjaunošanas) ir sapratis, ka šis Bērziņa ierosinājums nav atbalstāms.
Esmu jau savu viedokli izteicis šeit: http://www.draugiem.lv/KrisjanisLiepins/news/?p=5337636
Īsumā:
Vairumā valstu, gan ES, gan citās ekonomiski attīstītās valstīs, un pat Indijā, vidējā izglītība ir 12 vai pat vairāk gadus.
Tam galvenie iemesli meklējami attīstības psiholoģijā, un to dēļ arī ir jābūt skolā līdz 18 gadu vecumam.
Saīsinot vidējo izglītību, mūsu ekonomisko konkurētspēju var tikai pasliktināt. To uzlabot var ar citiem risinājumiem, piemēram, skolas gaitu agrāka sākšana, izglītības satura reforma u.c.
2
juhans > krisjanis_sondors 12.08.2011. 18.24
…saīsinot vidējo izglītību…
To gan būtu interesanti uzzināt, kā var saīsināt vai pagarināt izglītību? Varbūt arī paresnināt?
0
krisjanis_sondors > krisjanis_sondors 12.08.2011. 23.28
Samazinot izglītības apguves laiku no 12 uz 11 gadiem.
P.S. Piekrītu, ka diskutēt var arī par mācību gada garumu.
0
Juris Sils 12.08.2011. 13.01
11 vai 12 gadi – nav jau fundamentāla atšķirība. Ja skolēni būs nomocīti ar mācībām brīvdienās, viņi vienkārši pārdegs. Drīzāk vajadzētu padomāt par to, ko viņiem mācīt un kā mācīt! Pēc pieredzes augstskolā varu teikt, ka vidusskolas beidzēju vidējais līmenis ir diezgan zems – man pat liekas, ar katru gadu nedaudz pazeminās. Vairums nemāk patstāvīgi strādāt, meklēt materiālus, ir neapmierinošas angļu valodas un pat latviešu valodas (ne tikai cittautiešiem) zināšanas. Kad jālasa jauno studentu sarakstītais, liekas, ka viņi literatūras stundas ir pavadījuši lasot komiksus…
5
lindapastare > Juris Sils 12.08.2011. 14.28
ew nu beidz. vnk jums wisiem skauž kad mums ir twitteris un facebook un draugiem.lv un mēs mākam tos lietot. tur ir īstā dzīwe bet skola ir vnk kaukāc swiesc. twītot māku ko tew wēl wajag? gan jau darbā arī ar to pietiks – uz kases aparāta nekas naw jāraksta. :))))
0
Juris Sils > Juris Sils 12.08.2011. 14.47
Neredzu tur neko apskaužamu. Man arī ir twitteris un facebook. No draugiem.lv gan izdzēsos, jo tā ir baigā miskaste – pilna ar reklāmām un tā sākotnējā ideja jau sen pazudusi dēļ vēlmes nopelnīt. Bet lai tiktu pie kases aparāta, būs jāiztur pārrunas :)
0
lindapastare > Juris Sils 12.08.2011. 16.08
Diemžēl skolā humora izjūtu nemāca :)
0
juhans > Juris Sils 12.08.2011. 18.19
Jānis K
…ja skolēni būs nomocīti ar mācībām brīvdienās…
Tad būs traki! Kaut kur dzirdēju vai lasīju, ka jau vairāk kā pirms simts gadiem skolnieki tā nomocīti ar lasīt un rakstīt mācīšanu un vēl ar rēķināšanu, ka skrējuši pa sienām augšā. Grūti iedomāties, kas notiks, ja nomocīs vēl pa “brīvdienām”.
0
Juris Sils > Juris Sils 12.08.2011. 23.38
Varbūt tad iesaki 10 gados un lai mācās svētdienās? Ja atmetam vasaras brīvlaiku, varētu iekļauties kādos 8os. Vot tad gan mūs visa Eiropa apskaustu! :D
0
Ieva 12.08.2011. 12.57
Nemainot izglītības sistēmu, ilguma samazināšana neapšaubāmi ir veids, kā ekonomēt līdzekļus. Bet tikai viens no. Savukārt, par atšķirībā mācību ilgumā var runāt kontekstā ar mācību intensitāti. Ja Latvijā uzdod mājasdarbus (un skolotājs tos arī labo), bet lielā daļā Eiropas valstu ne – vai tas nav jāņem vērā? Vai tas kas, Latvijas skolotājiem ir zemākās algas Eiropā nav jāsaista ar to, ka toties ir garākais atvaļinājums?
Ekonomiju nevajadzētu taisīt ar mehānisku griešanu. Ekonomēt vajadzētu optimizējot pārvaldi un struktūru, sākot jau ar Izglītības Ministriju, kuras reālais darba rezultāts šobrīd ir ar katru gadu sliktāki un sliktāki Latvijas izglītības rādītāji starptautiskā mērogā. Vajadzētu, tak pirmām kārtām uztraukties par to, labot to daļu, kas strādā slikti!
0
andris 12.08.2011. 11.57
Mācību gads noteikti jāpalielina! Vēl var uz skolu iet sestdienās…
8
+3
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@silvija_vitina > andris 12.08.2011. 12.04
vēl var izdarīt tā, lai LV izgl. sistēma atbilstu Āfrikas sistēmai. Tad varēs ieekonomēt kaudzi naudas, jo pietiks ar, teiksim, 5.klasēm. Vēl var atteikties no obligātās izglītības vispār. Ir tik daudz iespēju! Savukārt augstāko izglītību reformēt nebūtu prāta darbs. Mums jau šobrīd ir lielākais studējošo skaits – šis rādītājs ir noteikti jāsaglabā, lai vismaz kādā pozīcijā būtu pirmie.
0
krisjanis_sondors > andris 12.08.2011. 13.17
Vai Tu gribētu strādāt sešas dienas nedēļā, no pirmdienas līdz sestdienai?
0
Aldīna > andris 12.08.2011. 13.24
Kādreiz jau mācības sestdienās notika un neviens nenobeidzās no tā!
0
krisjanis_sondors > andris 12.08.2011. 13.28
Bet pajautā kādam no tiem, kas gāja uz skolu sestdienās – kā tas bija?
Skolēnam mācības ir tas pats, kas pieaugušajam darbs!
0
Una Grinberga > andris 12.08.2011. 15.23
Ja grib pagarināt mācību gadu, tad tas ir jādara maksimāli pielāgojot vecāku interesēm un tās noteikti nav sestdienas, kad liela daļa cilvēku nestrādā! Mācību gadu var pagarināt līdz jīnija pirmajai pusei un sākt augusta otrajā pusē t.i. bērniem ir brīvdienas, tad, kad vecāki ņem atvaļinājumus. Ļoti daudziem vecākiem atkritīs problēma ar bērnu pieskatīšanu un bērni tāpat negūst gandarījumu no vēsā laika, kas parasti ir jūnija sākumā un augusta otrajā pusē.
0
juhans > andris 12.08.2011. 18.13
Krišjānim Liepiņam
Es gāju. Un, jā tas bija normāls darbs un es nesaprotu, par ko tu šausminies.
0
krisjanis_sondors > andris 12.08.2011. 23.34
Apsveicu ar tādām darba spējām!
Bet vairums cilvēku nav nevien īpaši priecīgi par 6. darba dienu pēc kārtas, bet arī nav vairs spējīgi šai 6. dienā pietiekami kvalitatīvi strādāt.
Turklāt, kā jau te iepriekš viens komentētājs atgādināja, mūsu skolās skolēniem papildus tiek uzdoti arī mājasdarbi, līdz ar ko ir jāmācās ne tikai skolā, bet arī mājās, kas prasa aptuveni tik pat daudz laika.
0
aguslens > andris 12.08.2011. 23.38
Gājām uz skolu sestdienās, un tad? Neko tādu tajos 12 gados tagad neiemāca, ko nevarētu ietilpināt arī 11 gadu programmā. Vienīgi, ja ministrs sāk runāt gandrīz vai Labvēlīgā tipa vārsmās, tad varbūt laiks meklēt vienkāršāku darbiņu.
0