AM nesaskata iespējas Herberta Cukura pārapbedīšanai

Viedīgāk būtu ļaut apbedīt Cukuru Brāļu kapos, tas būtu drosmīgi, latviski, ātri un iedarbīgi. Darbība. Tad redzētu pretdarbību. Vismaz kaut kas notiktu. Tagad i kā Bavis un Butthead — boring — saka: Nothing ever changes, nothing ever happens to us! Mēs te paši vārāmies, info nav, action nenotiek… Izraēlā nemaz nesajūt kāda mums nacionālā vētra Baltijas jūrā, Krievija arī nerunā, lielā artilērija klusē ;)

Es ministrijas vietā būtu izmantojis iespēju beidzot noskaidrot, kas un kā ar HC ir bijis. Izcila iespēja.
Mani, piemēram, interesē, ko par šo lietu domā Vaira, PBLA priekšsēdis, Vilis Vītols. Pie tam – viņu patiesās domas, nevis ko dāsnu presei.

Nu ir redzams viens, ka nebūtu, jau nekas pretīm(par Pabriku gan tā neteiktu), bet atklāti teikt jā nevar, jo redz nesapratīs un rupji runājot vienkārši nav iekšā, tāpēc labāk uzspēlēsim futbolu savā starpā, lai publiku pamuļķotu, jo asu nē pateikt arī nav iekšā – kā nu nacionāliem vēlētājiem acīs paskatīsies ? Neko sliktu Bangerska atdusā Brāļu kapos nesaskatu pretēji Gasūnam, bet nu tāda sūtība laikam nīst visus labējos – būtībā Bangerskis ir visu laiku karojis pret sarkanajiem, tādā vai savādākā armijā.
Par Cukuru nevarētu runāt, kā noziedznieku pirms tas nav pierādīts neatkarīgā ekspertu un juristu komisijā – tad arī varētu lemt par apbedīšanu !

>>> BJL: Situācija interesanta, jo ja tiek pierādīta H.Cukura konkrētā vaina, tad viss kārtībā kā ir.
======
Šķiet, 1995.gadā Brāļu kapos pārapbedīja Rūdolfu Bangerski. Latvijas brīvības cīņās viņš nepiedalījās – tajā laikā karoja kopā ar Kolčaku Krievijas tālajos austrumos un no Mandžūrijas atgriezās Latvijā. Nu un 2.pasaules kara laikā tomēr bija kolaborants – t.sk. piedalījās prettiesiskā okupētās Latvijas iedzīvotāju mobilizēšanā.
Es to nesaku tamdēļ, lai teiktu, ka R.Bangerska piemiņas vietai tur nepiekrīt atrasties, bet lai pasvītrotu domu, ka atdusas vietas izvēlē “konkrētās vainas pierādījumi” tomēr nedrīkst būt noteicošais.

Nebūtu labi, ja sabiedrībā nostiprinātos “Oļiņietes sindroms” (tāda epizode Mērnieku laikos, kur Oļiņiete apgalvo, ka Lienu nevarot apglabāt kapos, jo kas tad varēšot no ķēmiem glābties). Šāda iemesla dēļ būtu labi, ja jautājumu par H.Cukura pārapbedīšanu dzimtenē nerisinātu politikāņi. Bet gan īsi un formāli pārbaudītu pieteikuma atbilstību esošajiem Brāļu kapu kritērijiem – tāpat kā to darītu jebkura cita aizgājēja gadījumā.

Padomāsim, kā jūtas tuvinieki, ja viņu cilvēcīgi saprotamo vēlmi sāk izķidāt Rīgas mērijā, Aizsardzības ministrijā, vazāt pa avīzēm. Vai ir bieži tie gadījumi, kad aizgājēja tuviniekiem pirms iegūt atļauju apbedīšanai ir bez maz vai jāsagādā (nekad nenotikušu) tiesas procesu izziņas, utml. Manuprāt, kapos nevajag ieviest pārejošo un pasaulīgo kņadu. Brāļu kapiem ir komisija – un viņas lēmumam jābūt pamatotam un neviena neapstrīdētam. Lai kāds tas būtu.

Pietiktu aprakt šķēlistu, SCP-odsķilku, latviešu nīdēju, Pabriku, lai problēmu ar Latvijas izcilā dēla, patriota Cukura pārapbēdīšanu, ar viņam pienākošos godu, nevajadzētu būt.

Rotaļa, karstā kartupeļa mētāšana, ir izvērsta. Situācija interesanta, jo ja tiek pierādīta H.Cukura konkrētā vaina, tad viss kārtībā kā ir. Ja tiek pierādīts pretējais, tad, ai un vai, karstais kartupelis pārvēršas par tādu mērenu politisko bumbu, ņemot vērā publiski dokumentēto cilvēka noslaktēšanu.