Jūnijā benzīns varētu maksāt 95,9 santīmus litrā

Komentāri (22)

andrisskrastins 02.05.2011. 20.41

Ar bendzīnu ir divejādi – no vienas puses celšanās tiek pamatota ar ekonomisko iesilšanu. Taču ļoti pārliecinoša tā nav – katrā ziņā tas nav 2007. – 2008. gads. Tāpēc šķiet, ka cenu šobrīd skrūvē spekulanti un vairumnieki. Kāda tā būs jūnijā, jūlijā, augustā ir ļoti grūti pateikt, jo šobrīd pasaules resursu cenas ietekmē vairāki faktori:
a) Nemieri Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Ja pat valstī viss ir mierīgi noslēdzies – kā Ēģiptē – gaidīšana būs vēl ilga kāmēr patēriņš ieskriesies un cilvēki atkal sāks visu atjaunot. Jā, tur jau tas notiek, bet tomēr īstā izelpa būs tikai rudenī pēc vēlēšanām. Ja būs sabalansēts parlaments, Ziemeļāfrika pacelsies – un tam līdzi arī bendzīna patēriņš;
b) Savukārt ja Lībijā beigsies karošana – kaut vai ar pamieru un sadalītu valsti – arī tad naftas ieguve atjaunosies vecajos apjomos un tirgus uzelpos;
c) Ļoti daudz ko noteiks Jemena un Bahreina. Diemžēl tur šobrīd stāvoklis ir loti nestabīls – cilvēki tiek slaktēti par savu viedokļu paušanu, dialoga īsti nav…tas viss veicina nedrošību un ir grūti paredzēt cik regulāras būs naftas piegādes Eiropai – atkal cenas augšā;
d) Visu beidzot situācija gruzd Sīrijā un Irānā. Taču es negribu prognozēt kas notiks ja šīs valstis “uzsprāgs”;

Tā kā pamats cenu celšanai ir, bet tā 100% nav ekonomiskā aktivitāte. Tā protams palielinās, bet ne tik strauji kā bendzīna cena.

Atbildēt

Juris Millers 02.05.2011. 17.08

Kadafi ir tāds īstermiņa šķērslis. Galvenais iemesls degvielas cenas pieaugumam ir tas, ka pasaules ekonomikai atkopjoties strauji pieaug pieprasījums pēc degvielas. Tā kā piedāvājums augt vairs praktiski nespēj (nu nav tās naftas vairs tik daudz un tik viegli pieejamas kā agrāk), tad dabiski pēc visiem tirgus likumiem cena aug, kas mazliet apslāpē pieprasījumu līdz tas atkal ir balansā ar piedāvajumu.

Benzīna cena tikai augs. Farmaceiti un plasmasas ražotāji ar prieku pirks naftu arī tad, ja benzīns no tās būs pa 10 Ls litrā. Tiem, kas nevar atļauties tik daudz maksāt par benzīnu braukāšanai nāksies pielāgoties – pašlaik iespējas ir tikai divas: dabazgāze (kas arī nav bezgalīgā apjomā pieejama) un elektrība (kas kļūs vēl dārgāka, ja kaimiņi sadomās slēgt visas ātomelektrostacijas).

Senajos 90tajos nafta maksāja ap 20 USD par bareli. Tādi laiki vairs nekad nebūs. Naftas ieguves apjomi sasniedza maksimumu ap 2005/2006. gadu un tagad samazinās. Jaunatklātie naftas krājumi jau daudzus gadus ir mazāki par ikgadējiem ieguves apjomiem.

-1

Atbildēt

lebronj2356 > Juris Millers 02.05.2011. 20.29

Lūdzams nelej ! Iznāks tāpat kā ar LE absurdajām tabulām, kuras liki pa lebi un kreisi…

Ir absolūti skaidrs, ka naftas cenas diktē pirmām kārtām politika, ja ASV piegriezīsies biržas spekulanti, dēļ kuriem, lielākā daļa ekspertu atzīst, ka cena ir ~25% virs tās kur tai būtu jābūt pašlaik, tad cenas atkal novelsies līdzīgi kā 2008.gada nogalē – ja vajadzēs iemeslus izdomās. Peak oil propogandisti arī ir mazliet aplauzušies, jo AAE tīšām samazina ieguvi, lai noturētu cenu. Turklāt katru gadu attīstoties tehnoloģijām naftu iegūst arvien dziļākās vietās, kā arī iemācās ekonomiski izdevīgi pārstrādāt t.s. ”tar sands”. 20$ par naftu tiešām vairāk nebūs, jo 20$ šodien un 20$ 90to sākumā ir divas dažādas lietas un pirmais ietilpst otrajā kādas 2-3 reizes! Ir jāpanāk naudas stabīla vērtība, tad arī nebūs jāklausās spekulantu un dažādu biržas drillētāju pasakas par to, ka notikums Gobi tuksnesī atsaucas Latvijas patērētāja makā !

-4

Atbildēt

Juris Millers > Juris Millers 03.05.2011. 03.20

Ko nozīmē ‘spekulanti’? Ja brokeris A nopērk naftas fjučuru (solījumu piegadāt 1 barelu naftas konkrētajā nākotnes datumā Z) par X dollāriem, tad viņš liek savu naudu uz prognozi par naftas tirgus cenu datumā Z. Ja datumā Z naftas cena būs lielāka par X, brokeris A būs nopelnījis šo starpību par pareizu prognozi, ja datumā Z naftas cena būs zemāka par X, tad brokeris A šo summu būs pazaudejis.

Spekulanti nevar ‘nepamatoti uzskrūvet naftas cenu’. Augstajai naftas fjuchuru cenai pamats ir bailes par to ka naftas cena augs. Reālo naftas cenu ietekmē tikai piedāvājums un pieprasījums, brokeri var spekulēt tikai ar fjuchuriem. Un ja viņu cenas uzskrūvējums izrādās nepamatots, tad viņi savu naudu pazaudēs.

Atbildēt

anita_meistere > Juris Millers 03.05.2011. 09.00

cilvēk…kāds sausais atlikums ir šī te brokera darbībai? tikai starpība cenā..un kopējā sis biržas bilance ir vienmēr krietnos plusos.
tie ir spekulatīvi darījumu vistīrākajā viedā….starpniecībā, kad nauda pelna naudu.

Atbildēt

Juris Millers > Juris Millers 03.05.2011. 09.29

‘sausais atlikums’ ir tirgus paredzamība un efektivitāte pārdevējam – ja tu ražo, piemēram, vilnu, tad tu vari jau šodien pārdod vilnas futčuru uz 3. augustu – tu skaidri un droši zini pa cik tu varēsi pārdod savu produkciju, kad tu viņu saražosi, un parasti tu pat dabū to naudu uzreiz. Un tu vari neuztraukties par cenu noteikšanu (viens no smagākajiem un subjektīvākajiem darbiem biznesā), jo brokeri savā starpā izkausies par labako cenu. Galu galā ‘sausai atlikums’ ekonomikai ir tas, ka piedāvajums tiek sabalansēts ar pieprasījumu – nākotnes cena tiek ņemta vēra izmaksās un nerentablas lietas netiek ražotas un tāpēc vērtīgi resursi netiek izniekoti.

Atbildēt

kdaljajev 02.05.2011. 16.26

Cenas kritīsies.Japānā mazāks patēriņš.Kadafi arī drīz sakaus.Augstas cenas neveicina ekonomikas atlabšanu.

Atbildēt

daina_tabuna > kdaljajev 03.05.2011. 09.55

Japānas patēriņš uz pasaules cenām nekādu ūberiespaidu neatstāj. Vēl jo mazāk tas attiecas uz Latviju, kur vispār cenas jebkam ir atkarīgas no tirgotāju alkatības, nevis kaut kādiem notikumiem pasaulē.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam