Apportioning blame
Saistītie raksti
Īsumā /
4. februāris
Latvija vienā lappusē
Viedoklis /
22. janvāris
Latvia is in an economic crisis!
Īsumā /
3. decembris 2023
Pasaule vienā lappusē
TOP101 /
4. decembris 2022
Katra krīze ir arī iespēja
Eksperta viedoklis /
31. jūlijs 2022
Gadsimta lielākā krīze — pārvarama tikai kopīgi
Komentāri (56)
Līva Caune 09.03.2011. 23.14
Nasing spešal! rakstīja: minēšu tikai dažus piemērus, kuriem latviešu valodā nav atbilstoša vārda: uzskaitījums bla bla bla.
Manuprāt, ka minētajiem terminiem gan ir tīri labi latviski vārdi, jāņem vērā, protams, konteksts kādā tos lieto, bet ja runājam par uzņēmējdarbību, tad zemāk to nozīme latviski.
P.S.
Nasing spešal! minēja, ka strādājot starptautiskā uzņēmumā, jāsaka, ka dažos starptautiskos uzņēmumos (gan ne McDonalds vai Statoil) vikne darbinieku tiešam nezin latviešu vārdus pat diezgan primitīviem terminiem un vienmēr tak kārkluvāciešiem ir gribējies būt labākiem par vienkāršu latvieti, jo private equity investors tak izklausās daudz labāk nekā privātais aizdevējs.
austerity – izdevumu samazināšana
mezzanine – privāts aizdevums ar papildus nosacījumiem (ņemot vērā, ka šāds aizdevuma darījums var izpausties dažādi, tad šis nav tas ekonomikas jaunievedums, kam latviešu valodā vajadzētu speciālu terminu. ASV izdomā daudz visādas modes muļķības).
price shock – cenu šoks
convergence – savienoto trauku princips, saplūšana
spin-off – komercsabiedrības sadalīšana (Komerclikuma 336.pants)
private equity – privātais kapitāls
due diligence – padziļināta pārbaude
0
aquu 09.03.2011. 14.54
Hansena kgs. savā rakstā cenšas pievērst uzmanību tam, ka Latvijā, lai arī esam tie, kas krīzē vissmagāk dabūjuši pa spārniem, neviens negrib veikt nopietnu analīzi par tās cēloņiem un kāpēc iznāca tā kā ir. Tā vietā …”everybody has someone/something they like to blame”…(arī lielā daļā raksta komentāru). Tāpat analīze netika veikta pēc 1994. gada banku krīzes un, skat, uzsprāga Parex, “negaidot??”. Loģika vienkārša- nemācoties vismaz no savām kļūdām, kaut gan to esot spiesti darīt tikai muļķi, mēs atveram durvis jaunai krīzei, kuru, baidos, šitā valsts vairs nepārdzīvos. Un nebūtu jādiskutē, cik tas maksās, kas to darīs utt.
0
maris 09.03.2011. 13.57
http://www.bloomberg.com/news/2011-03-09/kaupthing-collapse-inquiry-leads-to-arrest-of-nine-people-in-u-k-iceland.html
The U.K. Serious Fraud Office and police in Britain and Iceland arrested nine men after searching homes and businesses in London and Reykjavik during a probe of the collapse of Iceland’s Kaupthing Bank hf.
Seven men, aged 42 to 54, were arrested in London after two businesses and eight residences were searched, while two men, aged 42 and 43, were arrested in Reykjavik in a coordinated operation, the SFO said today in a statement. The Financial Times reported that two of the men arrested were U.K. entrepreneurs Vincent and Robert Tchenguiz.
0
madararaa 08.03.2011. 23.08
Can you blame 3yr old kids for eating too much sweets, when they find them in open place? The financially uneducated people of Latvia had no clue how to estimate neither their credit ability, nor the price of credits.
2
Janis > madararaa 09.03.2011. 11.10
And no responsibility to not go into things they don’t understand either.
0
madararaa > madararaa 10.03.2011. 10.46
Please, this is included in the concept of incompetence: a person incompetent in certain field could be led to false beliefs that she in fact understands something. Self-delusion or a conviction imposed from outside, that’s another issue.
I’m not saying that those people who mindlessly hoarded credits are not among the causes of Latvian crisis. Indeed, they most certainly are those cogs and wheels who pushed the levers so severely. And, in fact, the bad news is that most of them still can not make themselves admit that they could have been more reasonable in their actions, choosing to blame “someone else” instead.
0
AijaLaksta 08.03.2011. 22.40
Well, I find the idea of making independent team of researchers/investigators to make such report is great idea.
The only thing what bother me – who’s gonna pay for it and how much it would cost. Also how much time would it take to make such important report…
0
Elīna Stepanova 08.03.2011. 21.29
Full support for the financial crisis inquiry report. One have to make it respectful to earn some trust. I assume our parliament has no tradition in writing quality public inquiry reports. How about some university to take a lead and start the process in appropriate way? At least as an exercise? Moreover, it will take a generation to clean the insitutions and officials from the dirt of very private conflicts of interest in this subject matter.
0
Vineta Ungailo 08.03.2011. 20.44
sprechen sie Deutsch? vieleicht konnen wir in dieser Sprache diskutieren? die Wirtschaft ist eine interesante Sache. einverstanden?
aga eesti keel? mulle meeldib majandus rakida. kas te olete majandus ka oppinud?
1
Dzintars > Vineta Ungailo 09.03.2011. 14.30
Vi kan da også fortsætte på dansk, om det måtte ønskes… :-)
0
photocom 08.03.2011. 19.58
Bonsoir
Mesdames
8 mars de vœux
champagne sur la table
et comme dit le grand Lona
l’économie doit être économiquement
la joie
0
brigita_damme_rtk_lv 08.03.2011. 19.00
С праздничком, товарищи господа! О чем базар?
0
veltapriedite 08.03.2011. 12.46
“A sinister cabal consisting of the IMF, the EU and other evil foreign wrongdoers? – a few cranks seem to subscribe to that; let a commission find out that it is not so.”
I wouldn’t hope that findings of any commission could convince conspiracy theorists – because, by definition, the commission is part of the conspiracy! Some theories are too absurd to be tackled by rational means.
0
Janka, Janic 08.03.2011. 10.10
liekas ka atveeris kaadu Vašingtonas vai Ņujorkas meediju , domaaju ka šis latvisks …
0
Atis Bille 08.03.2011. 00.04
An excerpt from the RTFL report on IMF (wrong) policies for Latvia:
Here’s how IMF calculated that Latvia could pay:
1. Start by adding up what they owe in debt service during the course of the coming year.
2. Then, calculate how much of a trade surplus must be generated to produce this amount.
3. Then, infer how much GDP must grow and how high taxes must be to squeeze out a surplus (“free” exports) to be sold abroad.
This methodology makes it unnecessary to START with the economy’s potential output, its break-even consumption and investment needs (capital replenishment) and ability to produce a taxable surplus and then turn it into foreign exchange (or to calculate the impact on the terms of trade of sharply increased cod exports). The economy becomes a derivative, a residual of what is claimed to be owed to foreigners.
0
Līva Caune 07.03.2011. 19.55
Cik nepatīkami, ka mēs, latvieši, pārejam uz svešu valodu (angļu, krievu, vācu) pat bez īpašas vajadzības un lūguma. :(
18
sarmīte > Līva Caune 07.03.2011. 20.36
reiz jau par šo tēmu (arī M.Hansena raksta komentāros) izteicos. taču ģenētiski modificētās kalpu muguras smadzenes vispār neapjēdza, par ko runa. jo, lūk, viņi runājot ar autoru, bet šis varot nesaprast. tas nekas, ka autors diskusijā iesaistās tikai retu reizi (un, liekas, ir atbildējis arī uz latviski izteiktiem komentāriem) un tā notiek ekskluzīvi pašu komentētāju starpā. latvietis takš ir pieklājīgs, uzvedīgs un visādi citādi tolerants, politkorekts un [multi]kulturells. un tāpēc kur ir, tur rodas: 75% jaunlaikos Latvijā iebraukušo ārzemnieku uzskata, ka, šeit dzīvojot, vispirms jāmācās krievu, nevis latviešu valoda. kārkluingliša nacionāli politiskās drosmes kalngals ir lamāt KRRRistovska un Slaktera angleni, par Kravcova tramdīšanu viņš jau šaubās, bet prasība reformēt padomju okupācijas ieviesto dažādu tautu imigrantu izglītošanu eksteritoriālā garīgā anklāvā, kas dēvēts par krievu skolām, viņam šķiet ķecerība un “tautu naidošana”.
0
Una Grinberga > Līva Caune 08.03.2011. 08.39
1. Par valodas prasmēm nav jākaunās, bet ir jālepojas! Tas, ka sabiedrībā ar normālu uzskata, ka augstas valsts amatpersonas var lauzītā angļu vai krievu valodā boksterēt, tā jau ir diagnoze! Valoda neiedzimst – to var salīdzinoši īsā laikā apgūt un uzlabot!
2. Visi ārzemnieki ļoti augstu novērtē, ka parasti latvieši spēj sazināties vairākās valodās nevis tikai savā dzimtajā.
3. Gribētu atgādināt, ka Mortens ir dānis un viņa profesionālā valoda ir angļu. Tas, ka viņš saprot latviski, vēl nenozīmē, ka var profesionāli spriedelēt par to latviski. Un vispār, atdarinātā ekonomikas terminoloģija latviešu valodā ir tik ļoti attālināta no dzīves, ka tālāk par vārdnīcām un Valodas komisijas protokoliem arī netiek! Par ekonomiku visprecīzāk var izteikties angliski.
4. Komentāri blogiem pa lielam ir komunikācija ar autoru nevis vārīšanās savā starpā! Ja neinteresē, nesaproti vai kaut kas traucē, nejaucies iekšā un negāz savu “žulti” laukā! Sen jau pagājis depresīvi tumšais rudens laiks.
0
Valdemārs Valdemārs > Līva Caune 08.03.2011. 10.02
Par ekonomiku visprecīzāk var izteikties angliski?! Tas gan ir vienīgi prakses jautājums, pretējā gadījumā latviešiem nespēja izteikties par ekonomiku latviski drīzāk ir gara nabadzības apliecinājums. Nu nav ekonomika pati, pati niansēm bagātākā un komplicētākā zinātne/mācība. Līdz Dekartam arī franču valodu uzskatīja par pārāk nabadzīgu filozofijai, jo “visprecīzāk” varēja izteikties tikai latīniski:)
0
Una Grinberga > Līva Caune 08.03.2011. 11.25
@Ivars
Diemžēl Latvijā ekonomiku ieviesa 1990-ajos, kad pasaulē jau pa pēdējie 50 gadiem bija ievērojami attīstīta ekonomikas teorija un līdz ar to arī terminoloģija. Tas, ko mēs tagad redzam – itkā latviskie vārdi ir izkropļoti anglicismi. Ja ekonomikai pieķerās nopietni, tad arī šī sfēra ir ļoti niansēta un komplicēta, bet, ja katrs iedzīvotājs ir eksperts ekonomikā un politoloģijā, tad, jā, šīs jomas ir seklas un prastas.
0
Valdemārs Valdemārs > Līva Caune 08.03.2011. 13.01
Kaut arī neapgalvoju, ka ekonomika nav niansēta un komplicēta (lūdzu, būsim precīzi), pieņemu kritiku, ka neesmu tai pieķēries gana nopietni. Tik un tā uzskatu, ja tu par kādu jautājumu nespēj precīzi izteikties dzimtajā valodā, tad tā ir visai droša pazīme, ka neesi to izpratis, t.i., atkārtojis domāšanas procesu, kura rezultātā nonāc līdz tam vai citam jēdzienam. Protams, jēgpilna terminu tulkošana nav viegls darbs:), bet problēma nav vis valodā, bet gan izpratnes dziļumā un prāta slinkumā domāt.
0
Una Grinberga > Līva Caune 08.03.2011. 13.46
@Ivars
Viens ir domāšana, otrs – idejas paušana un diskusija. Valoda, kas ir nabadzīgāka nespēj nodrošināt precīzu idejas formulējumu kā arī var radīt daudz nepatīkamu pārpratumu diskusijas partneriem. Dabas zinātnes noteikti var nodrošināt efektīvu komunikāciju latviešu valodā, jo tas lauciņš ir kopts ilgus gadus, bet kas attiecas uz jomām, kuras padomju laikos neeksistēja vai arī ir attīstījušās pēdējos gados, tad jēga īpaši mākslīgi radīt nav pat nepieciešams. Tieši tāpat kā ārsti visu pārzina latīniski.
0
Valdemārs Valdemārs > Līva Caune 08.03.2011. 14.29
Piekrītu, ka vārda piešķiršana jēdzienam jeb termina radīšana ir ekonomistu sabiedrības vienošanās jautājums, bet precīzu idejas formulējumu jau nu gan jāspēj izteikt dzimtajā valodā. Starp citu, kas tie ir par ekonomikas jēdzieniem, kuriem pagaidām trūkst atveidojumu latviešu valodā?
0
garausiitis > Līva Caune 08.03.2011. 14.41
Maza piebilde – vai tā ekonomika vai kvantu mehānika – viennozīmīgi aplausi pienākas tam ,kas to spēj paskaidrot saprotami un pietiekami vienkārši, tā ,ka tas nav atkarīgs no komunikāciju valodas.
0
sarmīte > Līva Caune 08.03.2011. 16.29
Nasing! Pēc Taviem un Tavu domubiedru iebildumiem skaidri redzams, ka okupācijas zonā izaugušie letiņi un viņu pēcteči vēl arvien sava kaunīguma, gļēvuma un slinkuma attaisnošanai lieto tos pašus argumentus, ko jaunlatviešu laikā. Valdemārs pie savām durvīm piesprauda zīmīti “Latvis” ne jau tādēļ, ka nespētu runāt krieviski vai vāciski. Taisni otrādi: viņa sieva bija augstāko aprindu vāciete un sākotnēji klaji noraidošo Rīgas vācu sabiedrību viņš paņēma uz izbrīnu ar savu aso prātu. Vēl labāk viņam veicās krievu impērijas augstākajā administrācijā, runājot krieviski. Taču tas neliedza jūrskolu valodu no nulles veidot latvisku (aizbrauciet uz Ainažu muzeju un palūkojiet ar roku rakstītās mācību grāmatas un pierakstus).
Ja Valdemārs, Kronvalds, Barons un Co. darbotos šodien, jūs, jēra dvēseles, viņus norietu kopā ar Urbanoviču un Plineru. Jo jums ir kauns, kauns un vēlreiz kauns. Hromosomu līmenī.
Tavi pirmie divi argumenti ir perfekts šā milzu kauna piemērs. Draugs, angliski es spēju gan lasīt, gan rakstīt labāk par lielo vairumu šeit boksterējošo, tāpat krieviski, vāciski un vēl pāris valodās. Taču šeit nav anglenes stunda, kurā jālepojas ar valodas zināšanām, vai jākaunās par to trūkumu. Kaut gan man tiešām kauns, par to līmenī, ar kuru daži švauksti te lepojas, – gan valodas, gan domas skaidrības līmeni. Īpaši tādēļ, ka šā raksta terminoloģija ir tik “sarežģīta”, ka to saprastu pat viegli iešmigojis vidusskolnieks.
Tādēļ Tavs 3.arguments vismaz šā raksta sakarā ir pilnīgs bleķis. Einšteins vienreiz ir sacījis: ja tu nespēj sava biroja apkopējai paskaidrot, ar ko nodarbojies, tad tu pats nesaproti, ko dari. Protams, “par ekonomiku visprecīzāk var izteikties angliski”. Jo īpaši tad, ja “izteikšanās” izpaužas kā citātu iekopēšana no citurienes. Taču necenšanās to pašu paveikt latviski pat TIK vienkāršā gadījumā kā šis, liecina pirmkārt par intelektuālu gļēvumu.
4. “Pa lielam”, kā Tu izsakies, komentāri blogiem NAV VIS komunikācija ar autoru. Vismaz ne pie latviski rakstītajiem blogiem. Lai par to pārliecinātos, nav jābūt studējušam statistiku. Izņēmums ir šis blogs, kura komentētāji cits pār citu tiecas apliecināt savu piederību pie civilizācijas, diskutējot SAVĀ STARPĀ (jeb “savā sulā”, kā Tev patīk) valodā, kuru zina acīmredzami švaki. Laikam tā jūs cīnaties ar savu “rudens depresiju”.
0
Una Grinberga > Līva Caune 08.03.2011. 17.01
@karlis
1. Atļaušos atzīmēt, ka mēs vairs nedzīvojam 19.gs. beigās… Piezīmēšu, ka Kronvaldu Atis kā arī Pliekšāns diezgan aktīvi nodarbojās ar jaunvārdu dibināšanu. Diemžēl liela daļa arī palika tikai muzeja eksponāti, jo tauta tos vienkārši nepieņēma – pārgudri un nesaprotami priekš vienkāršajiem ļaudīm.
2. Ceru, ka tajās svešajās valodās raksti labāk, jo latviešu valodā vēl vajadzētu pamācīties interpunkciju un leksikoloģiju.
3. Nu, citātu kopēšana ir tas, ko LU studenti ļoti cītīgi apgūst sociālo zinību programmās, bet lai nu paliek… jo medijos pilns ar “copy+paste” (šo te latviski laikam varētu nosaukt “kopē un pielīmē” :) ). Traki gudra apkopēja Einšteinam ir bijusi – patiešām nezināju!
4. Ja esi jaunpienācējs, tad piedodu, jo Ir.lv atšķiras no dienas.lv, delfi.lv ar to, ka rakstu autori tomēr seko līdzi komentāriem un reflektē uz konkrētiem jautājumiem vai interesantām idejām. Ja Tu paskatītos cītīgāk (ja saproti angļu valodu), tad redzētu, ka visi komentāri ir replika vai atbilde uz autora retorisko jautājumu. Latvieši savā starpā šeit nekomunicē angliski!!!
P.S. Piekrīt, ka mums vēl ir daudz jāmācās, lai spētu efektīvi un KULTURĀLI komunicēt gan paši savā starpā, gan ar citu tautu pārstāvjiem! Tā nav liela māksla baurot latviski visur un kā pagadās. Bet māksla ir izmantot komunkācijai visatbilstošāko valodu un tik pat atbildīgi arī veidot sarunas saturu, kas balstās uz savstarpēju cieņu un ieklausīšanos vienam otra idejās.
0
sarmīte > Līva Caune 08.03.2011. 17.52
@Nasing!
1. Tiešām vairs nav 19.gs.? Drosmīgs atklājums, nudien! Ja nav noslēpums, cik ir 2×2?
2. Piekrītu, ka interpunkciju der pārbaudīt pirms “enter” nospiešanas. Leksikoloģiju gan studēt neuzskatu par lietderīgu. Citiem gan vienmēr iesaku nelietot pa ausu galam dzirdētus svešvārdus (piem., “leksikoloģija”), kuru nozīme miglā tīta.
3. ???
4. Paldies par augstsirdību, piedošana ir sabiedrības saistviela, ja no sirds, nevis paša deguna pacelšanai. Šaubos, vai esi viens no ir.lv veidotājiem, jo tikai tas apstāklis Tev ļautu mani saukt par jaunpienācēju. Latvieši šeit savā starpā komunicē angliski, tāpat kā padomju laikā komunicēja krieviski, ja viens no desmit bija krievs. Bet dažu lietu saprašana, kā runā, esot Dieva dāvana. Un ne katram tā dota.
0
Una Grinberga > Līva Caune 08.03.2011. 18.03
@kārlis
“Latvieši šeit savā starpā komunicē angliski, tāpat kā padomju laikā komunicēja krieviski, ja viens no desmit bija krievs.”
—
Esi tik labs, argumentē šo apgalvojumu ar piemēriem!
P.S. Atvainojos, biju domājis leksiku nevis leksikoloģiju (kas, protams ir zinātne par vārdu krājumu).
0
sarmīte > Līva Caune 08.03.2011. 22.09
@ Nasing!
Ja vēlies piemērus, lūdzu!
Still 3rd from the bottom http://www.ir.lv/2010/9/14/still-3rd-from-the-bottom/viedokli#viedoklis_49661
Redzams, ka sākumā Viņķelis runā latviski. M.Hansenam tas problēmas nesagādā un viņš pievieno savu viedokli. Komiskā daļa sākas pēc tam.
Tomēr jautrākais ir pirmais M.Hansena raksts, kurā komentāros izvēršas garāka diskusija (tajā laikā autors tikai 1x iestarpinājis komentāros savu sakāmo – pašā pirmajā rakstā) ir The Devil and the Bible: Belated follow-up. Uzjautrinoši lasīt, kā visi letiņi omulīgi tērzē angliski, kaut nekas neliecina par autora klātbūtni vai vēršanos pie viņa.
Ceru, ka negaidi, lai komentāra ietvaros veicu šī raksta (un citu) komentāru izsmeļošu kontentanalīzi ar piemēriem (kā nekā 5000 zīmju ierobežojums). Domāju, ka Tavs mērķis nav obstrukcija.
Tādēļ pieiešu no citas puses. Kas liecina, ka komentāru adresāts ir raksta autors? Ja atbilde ir – komentāru valoda, tad tas ir apļveida definīcijas gadījums un kā tāds nederīgs. Ja autors uzrunāts vārdā, tad tas ir ticamāk. Tomēr rodas jautājums, kādēļ gadījumos, kad raksta autors ir latvietis, pie viņa vēršas izteikti reti, un pat tad vairumā gadījumu – trešajā personā. M.Hansens gan, protams, atšķiras no A.Ozoliņa ar diezgan regulāru iesaistīšanos diskusijā. Tomēr viņš tāds nav vienīgais.
Cits aspekts: ja komentāru adresāts būtu tikai autors, komentāru vietā būtu jāliek epasta adrese, kā tas dažos citos portālos tiek papildus piedāvāts. Taču komentāri domāti, lai tos lasītu visi. Un “visi” šai gadījumā ir jebkurš, kam domāts ir.lv. Un tas, lai cik dīvaini arī neliktos, domāts latviešiem un latviski lasošai publikai. Šis portāls nav neitrāla teritorija, kur var runāt kā grib. Šajā portālā lingua franca ir latviešu valoda. Lai cik ļoti arī kādam par to negribētos kaunēties.
0
Una Grinberga > Līva Caune 09.03.2011. 10.53
@karlis
Neapšaubāmi Tev ir taisnība par to, ka savā starpā sarunāties svešā valodā ir ne tikai dīvaini, bet arī degradējoši ilgtermiņā. Es tam absolūti pievienojos. Tomēr konkrētajā gadījumā, kad raksts ir angliski un komentāri tiek rakstīti angliski, kā papildinājums autora idejai, es uzskatu par normālu pieeju. Tas, ka raksts ir angliski, jau pats par sevi sašaurina lasītāju loku un atsaukties uz to, ka kāds tagad nesaprot komentārus, ir bezjēdzīgi. Raksta autora loma šajā medijā ir viesis. Tas būtu tikai dīvaini, ja piem. LU tiktu uzaicināts kāds vieslektors (ne-latvietis) un pēc lekcijas diskusija notiktu tikai latviski. Vai latviešu valodas “sargāšanas” vārdā mēs varam izstumt cilvēku no vidus un savā veidā izrādīt necieņu viesim? Tādēļ es iepriekš rakstīju, ka katrai situācijai ir sava labākā formulam, kad forma nenomāc saturu vai saturs nenomāc formu. Nevajag šo gadījumu nonievelēt līdz parastai sarunai veikalā, kur tai vienmēr būtu tomēr jānorit valsts valodā starp pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem.
P.S. Nevar salīdzināt Tavu valodas lietojumu pirmajā komentārā un pēdējos – šķiet, ka divi dažādi cilvēki! Ņemu atpakaļ savus vārdus par to, ka Tev vajadzētu labāk apgūt latviešu valodu.
0
Valdemārs Valdemārs > Līva Caune 09.03.2011. 11.32
Atgādināšu, ar ko aizsākās šis diskusijas zars. Runa bija nevis par to, ka Mortenam Hansenam būtu jāraksta latviski, bet gan visai aizvainojošā frāze: “Par ekonomiku visprecīzāk var izteikties angliski.” Godīgāk būtu sacīt, ka es vai tu nespējam precīzi izteikties latviski. Ja terminoloģijā ir robi (konkrētības dēļ gaidu kādu piemēru), tad tā nav latviešu valodas, bet mūsu – ekonomistu vaina, un Latvijas ekonomistu sabiedrības pienākums ir diskusijās šos robus aizpildīt nevis zākāt latviešu valodu par nabadzīgu.
0
ilmisimo > Līva Caune 09.03.2011. 11.44
frāze: “Par ekonomiku visprecīzāk var izteikties angliski.”
————————————————————
par krīzes laiku ekonomiku krieviski.
0
Una Grinberga > Līva Caune 09.03.2011. 12.33
@Ivars
Tici man, latviešu valodas ekonomikas terminoloģija ir vāja. Pats strādāju starptautiskā uzņēmumā un, kad nepieciešams kaut ko sagatavot ekonomikas vai finanšu jomā latviski, tad ir jāvelta milzumdaudz laika, lai varētu mēģināt piemeklēt puslīdz līdzīgu latviešu vārdu vai frāzi, lai spētu paskaidrot vienu vārdu. Minēšu tikai dažus piemērus, kuriem latviešu valodā nav atbilstoša vārda: austerity, mezzanine, price shock, convergence (konverģence – tipisks angliskošanas piemērs, kuram no latviešu valodas ir tik pat daudz kā jebkuram oriģinālvalodā rakstītam angļu vārdam), spin-off, private equity, due diligence… Vēl ir milzīga kaudze vārdu, kuri ir vienkārši pārrakstīti no angļu valodas latviešu valodā pēc latviešu fonētikas likumiem. Bet vai tā ir latviešu valoda?
0
Valdemārs Valdemārs > Līva Caune 09.03.2011. 13.47
Due diligence ir juridisks, nevis ekonomisks jēdziens – neizteikšos. Konverģence kā termins jau sen tiek lietota arī matemātikā, bet, ehh, cenu u.c. šokus būtu bijis labāk dēvēt par grūdieniem. Tie jau ir dziļi iesakņojušies termini, latviskojumi var neiedzīvoties. Toties publiski netirgojamas akcijas vai finanšu taupības pasākumi ir jēdzieni ar puslīdz latvisku izcelsmi. Ja finansisti kopā ar juristiem ir radījuši daudz dažādu pakārtoto saistību veidu, nekas cits neatliek kā vienkārši vienoties par kādu labskanīgu latvisku apzīmējumu. Piemēram, starpstāvu finansējums nezinātājam arī angliski neizteiks vairāk kā latviski:)
0
Atis Bille 07.03.2011. 16.00
Just some excerpts from RTFL report on Latvian bank regulator (FKTK):
RTFL meeting with Bank regulators, Financial and Capital Market Commission, May 25, 2010
We asked: what does a bank regulator do, and what is their job?
The bank regulators said that their concern was simply to maintain bank solvency. This means protecting their interests regardless of the macroeconomic economy-wide effect. The logical conclusion of this policy is to protect the banks AT THE EXPENSE OF the economy at large.
Irena Krumane, Chairwoman of the Financial and Capital Market Commission, said that Swedish banks in particular had spearheaded the bank opposition to tighter regulatory standards. She said that her agency tried to warn about the real estate bubble, but Latvia moved much more slowly than Estonia and Lithuania did. If Latvia had moved faster, it would have only half as much mortgage debt and other debt as it does, she said.
We asked about the following conundrum: The Latvian government is pursuing a policy of “internal devaluation”: lowering wages by running a budget surplus, draining money out of the economy and shrinking it.
This will make it even harder for mortgages to be paid. The banks plan to survive by going after the income of family members of defaulting creditors.
A few years ago the regulators and banks shifted from a focus on collateral coverage of the loan, to coverage based on the income of the borrower – and the borrower’s extended family members, who are responsible for repaying debts on property in negative equity.
In effect, this dooms them to a lifetime of debt peonage.
All this is being done in the name of “democracy” and “free markets.”
We asked the bank regulators if they had a wish, what they would with for. We expected them to say, “More regulatory power.” Instead, they said, “to harmonize Latvia’s laws with those of the EU.” But EU laws give almost no regulatory power to the government.
Latvia cannot TELL banks to write off part of their loans. That would be the equivalent of nationalization, the bank regulators told us. All that they can do is that banks do this voluntarily – self-regulation.
But why should a bank do this, we asked.
Regulators cannot discourage banks from making high-mortgage loans by setting higher capital adequacy and reserve requirements. This is an “arbitrary” intrusion into “free markets,” and hence is central planning.
So this leaves the banks as central planners. They call themselves “the market.” There is no structuring of the market to promote lending to industry or commerce in contrast to real estate. All the regulators can do is to sit passively by while the banks destroy the economy. They have no power to save the economy – only to see that the banks remain solvent, regardless of the economy-wide cost.
1
daks_klave > Atis Bille 08.03.2011. 00.23
Where can I find “RTFL report on Latvian bank regulator (FKTK)”, I cannot locate it in RTFL website…Thanks!
Art
0
idzelme 07.03.2011. 14.59
Responsibility.
Reason for such deep crises in Latvia I see in no responsibility.
One by one as you mentioned:
1) politicians are not responsible for long term country development. This is fault of political(election) system created in Latvia.
2) I would say all banks. Banks in long term will not loose money from this crises. Credits are given under condition that property and loan belongs to bank. Now they have property and will receive landed money. To make banks responsible for given credits solution is “returned key principle”.
3) Latvia Bank in all this story look like most responsible. Mistake with EUR promotion is not critical in such dramatic money landing. What will be the difference if they promote to take lats for loans?
4) FKTK – sorry I still do not understand what they are for. Look like they are politically not economically oriented.
5) It is more from conspiracy theory. Unfortunately financial sector world wide didn’t act with responsibility. Only now we can hear about sustainability.
6) Borrowers also didn’t act with responsibility. But I believe that average borrower do not have economical degree and hardly are capable of making assumption of they long term income and cycles in economic processes. I would lay this responsibility to the banks. Banks have capacity and educated personal to help borrowers make right decition. And with “returned key principle” borrower has opportunity to control did bank made good recommendation.
“Best” recommendation from bank few years ago: “You have a problems. Come to us we will lend you money that will solve all your problems”.
It is not responsible bank policy.
0
Gingis 07.03.2011. 14.09
See the Oscar wining documentary “Inside job” and many things will become clearer. It’s a work of large system. Of course in Latvia it was way smaller in scale, then it is in USA, but main elements are the same: powerful and greedy lobby of political parties, greedy politicians, lies, uneducated fools as ministers (Šlesers and Slakteris are best examples), and of course uneducated consumer. It all adds up.
But it’s all never ending story from the beginning of human civilization. Maybe when greed at last will be treated as psychological disease (what it actually is), only then something will change.
0
daina_tabuna 07.03.2011. 13.41
I still believe that most the blame should go to our politicians who only in the middle of 2007 made changes in law which says how and who can get loans. It took almost 3 years for them to finally approve that loan should be given only upon document from Tax authority about loaner real income. [Speculation here is that politicians did it intentionaly because political parties were sponsored by real estate profiteers].
And second to blame is FKTK who was not insistent enough to get Saeima approve Credit registry. In that situation was possible for those profiteers to take loans in different banks by showing the same paper issued by employer stating huge salary (even though sometimes salary was few hundred lats). And again- it was very convenient for politicians to keep that situation so their source of donations is so generous.
World level crisis was just a co-incident to our which made it so deep. We would have it sonner or later without crisis in USA, Iceland or Papua New Guinea.
0
martins_spravniks 07.03.2011. 12.12
To my opinion, we all felt like playing Monopoly game. Without any study about possible consequences. We still didn’t understand a lot of economics. Otherwise, why Plaude and Kirsons, both of them dependent on local consumption, joined PLL, party which has in great part destroyed it?
Our government still avoid “simple economy” teaching, the most powerful weapon for them. If a lot of things is still unclear, it is very easy to plant wrong expectations and hopes.
0
Sarma 07.03.2011. 11.07
Do not want to offend anybody, but this one is rather jolly:
•Bank of Latvia? Did they promise the euro too soon, adding to the massive borrowing in EUR? They warned early against excessive fiscal spending but could they have done more? Let someone investigate.
As if I am not mistaken the current ruler of LB has/had also rather impressive credit-liabilities, I doubt wether he had to be the one to share the best practices.
0
Sarma 07.03.2011. 10.59
The point is that the-like researches would always be used as populism for political parties to fight one another. We people were stupid, unexperienced, irresponsible and that’s it. All other surrounding conditions (swedish banks, latvian bank, government, whatsoever) were either as incompetent or unwilling to prevent such foolishness.
0
Janka, Janic 07.03.2011. 10.53
aizmirsu piebilst , varbuut kaads israeeļa deels vareetu šeit publiceet kaadu gudriibu savaa meelee , tomeer kautkaads kaifs , atkal atvainojos un gaidiišu kautko jaunu
0
Una Grinberga 07.03.2011. 10.35
Morten, now you sound like average Latvian who always blame someone except oneself! Don’t see point of such investigation as it won’t improve current situation with one twist.
6
Dzintars > Una Grinberga 07.03.2011. 10.41
If so, the I have overstayed my visit…. :-)
My point is at least two-fold: To nail various myths and to improve the system to avoid a possible future repetition.
0
Janka, Janic > Una Grinberga 07.03.2011. 10.51
…paldies ,palika viss tik skaidrs kaa tumšaa naktii ,veelreiz atvainojos!!
0
Una Grinberga > Una Grinberga 07.03.2011. 11.34
Then, I guess, it’s a nice topic for a new economic book. I agree to the point that systematic economic policy failures should be highlighted and preventive policies to be implemented eventhought they are not necessary at this stage (like anti-inflation framework, pro-cyclic budget planning etc.). Furthermore, other factor influence should also be analyzed to be able for fast reaction if it might be needed.
0
daina_tabuna > Una Grinberga 07.03.2011. 13.46
@Nasing spešal!
Correction. “If it might be needed” is very optimistic way to express the situation :-)
Should be “if politicians will allow”.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 07.03.2011. 15.59
@Dolārs
Problēma ir daudzpartiju sistēma – kamēr būs vairāk nekā 2 dažādas koalīcijas kombinācijas, neviens nedomās ilgāk par 4 gadu periodu un neviens neuzņemsies politisko atbildību, jo ir tik dažādas kombinācijas kā partijas var savirknēties un līdz ar to atbrīvoties no atbildības, kad nepieciešams.
0
idzenis > Una Grinberga 07.03.2011. 16.35
an objective study to…
nails some myths:
That’s the (academic economist) spirit!
0
Janka, Janic 07.03.2011. 09.49
… paklau , man 7 klases obligaataas izgliitiibas un karaklausiiba , es te ne vella nesapratu … par ko tur rakstiits???…iepriekš atvainojos
1
+3
-3
Atbildēt
@Andris > Janka, Janic 07.03.2011. 11.51
Neko neesi zaudējis, tukšs raksts ne par ko, vieni jautājumi bez atbildēm. Viduvējs garāmgājejs noteikti varētu pateikt kaut ko sakarīgāku.
0