Samazinās subsīdijas sabiedriskajam transportam
Saistītie raksti
Aktuāli /
25. aprīlis
Šķiltava nr.213: Stadions vai mazdārziņi? Konkursu vājās vietas. “Vienotība” krustugunīs
Radars /
13. marts
Radars Latvijā
Aktuāli /
14. decembris 2023
Šķiltava nr. 196: Disciplinētā koalīcija. Solis pretī akustiskajai koncertzālei. Rēzeknes izsaimniekotāji
Komentāri (18)
modriss 02.03.2011. 23.00
->Krišjānis Liepiņš
Izrādās, ka esi sava veida sadists – nabaga pedagoģijas studentiņus gribi uz pāris gadiem “nosēdināt” uz ~245Ls pirms nodokļu nomaksas :)
Tad jau uzņēmējdarbības specialitātes beidzējiem pēc analoģijas jāizvirza prasība pāris gados izveidot savu eksportspējīgu uzņēmumu nevis doties strādāt valsts iestādēs
1
tocelovskis > modriss 03.03.2011. 12.03
Uzņēmējdarbības specialitātes studē tie, kas to vēlas, bet skolotāju specialitātēs 1/3 ir tie, kuri citur netiek.
Un es pirmkārt vēlos, lai skolotāji saņemtu atbilstošu atalgojumu.
0
Ieva 02.03.2011. 09.16
Man tika stāstīts, ka LU Pedagoģijas fakultātē vārākus gadus atpakaļ no visiem absolventiem uz skolu strādāt neaizgāja neviens. Neskatoties uz to nākošajā gadā budžeta vietu skaits tika saglabāts tāds pats. Daudz budžeta vietu ir joprojām.
Ja man nav taisnība (jeb parādiet, lūdzu konkrētu avotu “pareizajai” statistikai), tad lūdzu mani izlabojiet.
Jebkurā gadījumā viens pavisam konkrēts jautājums ir – skolotāju skaitu valsts samazina, arī sakarā ar objektīvu skolnieku skaitu samazināšanos iepriekš sliktās dzimstības dēļ. Kā tas korelējas ar valsts pasūtījumu skolotāju gatavošanā? Vai IZM ir kādi aprēķini par šo, ja ir, tad noteikti tie ir publicēti, jo nav taču slepeni. Lūdzu iemetiet šeit norādi.
Ne velti enerģētiku, sakarus un transportu dēvē par valsts stratēģiskajām nozarēm .Jo jebkurš tarifu, cenu kāpums šeit izraisa inflācijas piegumu sakarā saistīto nozaru izmaksu pieagumu. Nesaprotu kāpēc Latvijas valdība iet tieši šo ceļu. Absurdie tarifi/atlaides maznodrošinātiem elektrības skaitītājiem, transporta nozares nestimulēšana, ir taisnākais ceļš uz katastrofu. Tā vien liekas , ka svešajiem, un itkā Latvijai nedraudzīgajiem, SVF emisāriem ir vairāk parāta, ka mūsu pašu Saeimai un valdībai. Tāpēc man SVF sāk simpatizēt, jo prasa tieši to, ko vajadzēja pašai valdībai jau sen darīt.
3
tocelovskis > Ieva 02.03.2011. 12.46
LU PPMF 2010. gadā absolvēja 792 studenti (bet daļa, iespējams, puse, no tiem ir akadēmiskie pedagoģjas bakalauri, psihologi, kā arī maģistri un doktori): http://www.lu.lv/par/dokumenti/statistika/absolventi/
Jauno skolotāju skaits 2010./2011. mācību gadā ir 204, no tiem ar jau iegūtu kvalifikāciju ir 122: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Registri_statistika/2010_2011/skolotaji_10.xls
Taču es domāju, ka šeit ļoti būtisks budžeta vietu samazinājums nav vēlams, jo skolotāju vidē ir nepieciešama paaudžu nomaiņa. Drīzāk vajadzētu, kā es iepriekš rakstīju, kaut kādā veidā piespiest par budžeta līdzekļiem studējušos strādāt skolā.
0
Ieva > Ieva 02.03.2011. 14.44
Paldies, interesanti linki. Tikai man neizdodas saprast, cik tieši no LU pedagoģijas fakultātes beidzējiem tad ir kļuvuši šie jaunie skolotāji, jo tie 122 ir visu n-to Latvijas augstkolu, ne tikai LU produkts.
Sākotnējā informācija man nāca no pašiem Pedagoģijas fakultātes mācībspēkiem, un tika pasniegts kā zināms kuriozs. Laiks par ,ko ir runa ,varētu būt 4-5 gadi atpakaļ.
Diemžēl Jūsu piedāvātie avoti neļauj man šo informāciju apšaubīt.
Te gan ir cits secinājums, ja uz skolu aiziet tikai katrs sestais, vai mums vajag mācīt 5/6?. Vai nevajadzētu padomāt- ja nestrādā profesijā, tad valsts izdotie līdzekļi būtu jātmaksā? Tas tomēr liktu abiturentiem padomāt, ka nevajag iet mācīties tikai tāpēc tur, kur ir budžeta vietas, bet tur, kur būs pieprasījums.
Un jautājums jau bija globāls, kur ir IZM pētījums, kā skolnieku skaita samazināšanās tiek ņemta vērā plānojot augstskolās budžeta vietu skaitu ar pedagoģiju saistītās profesijās.
0
tocelovskis > Ieva 03.03.2011. 12.01
“Vai nevajadzētu padomāt- ja nestrādā profesijā, tad valsts izdotie līdzekļi būtu jātmaksā?”
Piekrītu! Vai arī – ja studē par budžeta līdzekļiem, strādā profesijā gribi to vai nē. Un te tad būtu cilvēkam izvēle:
1) studēt skolotāja profesijā par budžeta līdzekļiem un pēc studijām strādāt skolā;
2) studēt skolotāja profesijā par budžeta līdzekļiem un pēc studijām tos atmaksāt;
3) studēt specialitātē, kas interesē.
Nemaz tik daudzas augstskolas Latvijā neapmāca skolotājus (kaut arī tik un tā par daudz) – LU PPMF (un dažas citas fakultātes savas specialitātes skolotājus), RPIVA, Liepājas Pedagoģiskā augstskola, Daugavpils un Rēzeknes universitātes.
Man arī sākotnēji šī informācija tapa zināma no pasniedzējiem, pirms apmēram 3-4 gadiem, taču manis piedāvātā statistika liecina, ka situācija nav mainījusies.
Par pēdējo nevaru atbildēt, bet man ir aizdomas, ka tas varētu netikt ņemts vērā.
0
mxblack 01.03.2011. 18.06
Akcīzes nodokļu celšana diemžēl ir tieši tas pats kas ienākumu nodokļa celšana, tikai slēptā veidā. Tāpēc jau aizdevēji nepiekrīt šādai budžeta lāpīšanai atkal uz nabadzīgo iedzīvotāju rēķina. To var celt alkoholam un cigaretēm, bet nedrīkst celt pārējās minētajās pozīcijās. Bet dotāciju samazināšana būs iemesls RS atkal pacelt braukšanas biļešu cenas un atkal cietīs tieši maznodrošinātie, jo biezie jau to nelieto. Toties netiks aizskartas visas tās partiju barotnes un uzrūgusī birokrātija. Tātad būtībā par visiem treknajos gados savārītajiem brīnumiem un burbuļiem ir jāsamaksā atkal mums, kaut mums ar tiem reāli nebija nekāda sakara.
0
Arcijs 01.03.2011. 17.00
Notiks tas, no kā visu laiku baidos – pensionāriem atkal nāksies maksāt par biļeti. Nu, maksās ar’, kur ta’ liksies…
0
kdaljajev 01.03.2011. 16.51
Atgādina tādu grāpstīšanos.Kad sadod pa nagiem lien citur ar cerību ka paveiksies.Te domas mainās ik pēc dienas.Paši jau apjukuši no tiem skaitļiem.
0
mary75 01.03.2011. 16.37
zskatās stipri nenopietni, kas ticēs, ka tas ir reāls plāns, kas mainās ik dienu?
0
lebronj2356 01.03.2011. 16.29
Lūk šis gan ir stulbs samazinājums. Ja LU un RTU noņemtu katrai pa 200 budžeta vietām, to domājams daudz nejustu, jo studentu dēļ demogrāfijas īpatnībam jau ir kļuvis mazāk + jaunieši brauc prom. Transports Latvijā ir ļoti sliktā stāvoklī, auto uzturēšana dārga, tādā garā drīz būs neiespējami nokļūt no viena Latvijas gala uz otru bez personīgā transporta. Ja būtu labs transports, tad varētu samazināt dažus lokālos pakalpojumus, jo drusku tālāk esošie būtu pieejami, taču tagad visticamāk to darīt nevarēs un mēģinājumi saskarsies ar ļoti niknu pretreakciju, jo visu atņemt sev cilvēki neļaus. Kas traucēja pāris padomes un valdes aizvērt ciet ?
0
gunasniedzina 01.03.2011. 16.28
Tagad Satiksmes Ministrija nepiekritīs, un sāksies viss no gala…
0
tocelovskis 01.03.2011. 16.23
“Savukārt augstākajā izglītībā patlaban sākusies programmu pārvērtēšana”
Beidzot!
To vajadzēja jau pirms kāda laika, žēl, ka, lai tas notiktu, vajadzēja piedraudēt ar finansējuma samazināšanu. Rozā brilles un ilūzijas, ka mums viss ir ļoti labi, neveicina attīstību.
Piemēram, kad es vēl studēju bakalauros (un tas bija vēl “treknajos gados”), no skolotāju izglītības programmu absolventiem tikai 2% aizgāja strādāt uz skolām. Ļoti iespējams, tie bija tie, kas ņēma kaut kādas stipendijas, kuras jāatstrādā kādā Latvijas skolā. Tādā gadījumā vajadzēja arī par budžeta līdzekļiem studējošajiem izvirzīt līdzīgus nosacījumus.
3
+5
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@disassociative > tocelovskis 01.03.2011. 16.35
Sen, sen atpakaļ bija tā, ka, beidzot augstskolu, noteikti gadi bija jānostrādā Latvijā savā profesijā. Cik gadi, neatceros. Kāpēc valsts nevarētu pāriet uz sekojošu modeli: ir budžeta vietas, tiek sagatavots noteikts valstij nepieciešamo profesionāļu skaits, bet, ja cilvēks pēc augstskolas beigšanas nestrādā kādus 5 gadus iegūtajā specialitātē, viņam visi mācību izdevumi jāatmaksā kredīta veidā atpakaļ. Protams, tas var strādāt tikai tad, ja ir korekts, pārdomāts valsts attīstības plāns. Ja valsts palaista pašplūsmā kā tagad, šāda sistēma strādāt nevar un nestrādās.
0
tocelovskis > tocelovskis 01.03.2011. 16.48
Atceros. Tie bija 3 gadi. Un ar augstāko profesionālo izglītību mēbeļu rūpniecībā mežā zāģēja kokus…
0
modriss > tocelovskis 01.03.2011. 16.52
Tad jau šādu modeli vēl labāk būtu ieviest NVA paspārnē esošajai apmācībai. Tām programmām jābūt vēl tuvāk darba tirgus reālajām vajadzībām. Arī plānošanas/realizācijas termiņi ir visai īsi. Bet ja paskatās reāli, tad cik % no šo kursu beidzējiem kļūst par algotiem darbiniekiem.
Savukārt dažu programmu beidzējiem valstij visdrīzāk būs problemātiski nodrošināt darba vietas, ja pēkšņi izdomā pieprasīt atstrādāt noteiktus gadus :)
0