Sašutušajam Ivaram 2.sep 15:05: “Atvainojiet par ziņkārību, bet ko ļaunu jums nodarīja latu ieviešana lai to minētu kopā ar krīzi, ciešanām un cukurbiešu vagu?”
Nezinu, kas jūs pārsteidza manās atmiņās par latu ieviešanas krīzi. Arī man nauda ir tuva tēma. Varbūt Jums bija cita situācija, bet cik atceros, toreiz alga bija Ls 45, bet vilciena mēnešbiļete maksāja Ls 8. Un bija labi, ja kaut ko varēja izaudzēt un pārdot. Tagad lauku cilvēkiem ir iespēja kaut ko izaudzēt, bet nav vairs pircēju, jo pilsētnieki visu importēto nopērk lielveikalos.
Dīvaina domāšana zviedru kreisajiem; viņuprāt Latviju laikam vajadzētu apjozt ar dzeloņdrāšu tīklu un tos, kas aizlavījušies piepelnīties pie zviedru mietpilsoņiem ķert un likt nometnēs kā to jau dara ar daudziem “nelegālajiem” (pārtikušjā R-Eiropā “legāla” ir tikai pašu pārticība un vienlīdzība un brīvība izvēlēties dzīves un darba vietu) imigrantiem no citām zemēm. Varētu padomāt, ka ja zviedru mājsaimnieces nenodarbinās mājkalpotājas, tad visas latviešu mazturīgo ģimeņu problēmas tiks atrisinātas.
Tamdēļ ir skābi lasot ,ka sviedri par kļūdām nemaksās, un var atļauties kārtējo sociālo “brīnumu”, savukārt letiņš (arī latvijieši) saņem pēc pilnas programmas ne tikai nabadzību ,bezdarbu un grūtības, bet viņu bērni vēl cieš totālas psihotraumas.
Vismaz varēja neieviest šādu sviestu ( mājkalpotāju būšanu), bet vismaz atvērt tirgu LV uzņēmumiem (tām jomai kuri zaudēja arī zviedru banku vainas dēļ apgrozījumu par 60-905) , solidaritātei, bet ko nu sviedri jau cilvēkmīļi un sociāli atbildīgi TIKAI pret savējiem, bet PR tāds ka tup un turies.
Žēl ka Vācijai neizdevās tos sviedrus iesaistīt 1.P.K.savā pusē, stulbi Nikolāša atsauca Baltijas floti atpakaļ uz St.Pēterburgu, tā sviedrus grasījās piespiest pie sienas, žēl, nebūtu aizaudzējuši ar taukiem sirdsapziņu.
Nu ar tiem sviedriem ir +- nav jau gluži tā LV un tās politjefiņi -melnie, zviedru “nekustamo investori” (SWEDBANK,SEB,NORDEA(mazākā mērā)un pārējo skandināvu fīrētāji SAMPO,DnB utt..) baltās avis.
Vienkārši ir pelēkā toņa gradācijas. Vieni vairāk uz grafītu pavelk, otri tā tā uz aukstā betona toni. Tādejādi pelnījuši būtu abi.
Tas nozīmē ja sviedru pendžuki,mietpilsoņi un jebkura cita pilsonības daļa ieguldīja, un nekādi caur savām institūcijām nekontrolēja ko tad pašu”bāleliņi” izpildās pāri jūrai, augstākminētajos “nekustamo investoros”, tas ir kļuva līdzatbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem ( pieredze taču bija tik svaiga 90.gadi ar skandināvu banku krahiem), tad pēc būtības bija arī pelnījuši saņemt savu tiesu par savu betona pelēkumu. mēs par savu grafītu ta saņemam pēc pilnas programmas, bet vai sviedri?
skatījos vakar un raudāju. un tomēr vai kāds ir padomājis, ka ļoti iespējams filmā uzņemtie neiedomājās, ka viņus tagad pašmājās tā apspriedīs un publiskos. vai tad kādam gribas savu bēdustāstu LV publiskot? vai visiem skolas biedriem jāredz, kādos apstākļos šie bērni dzīvo, un jādod iemesls izsmieklam? jārāda, ka puika raud? zviedriem tas ir puika no austrumeiropas. bet LV skatītājiem/lasītājiem tas ir konkrēts Alens, Vaira, Aira u.tml. tāpēc bez uzskates materiāliem jau varēja arī iztikt…
Foršo puiku Alenu tā nedrīkstēja raudināt.Viņš ir pārāk mazs.Lai raud lieli.Viņiem lielākas asaras, smukāk uzfīlmējas. Lai raud Alena māsa. Kāpēc netika izraudinātas tās mazās meitenītes, kuras dzīvo bez mammas? Tāpēc, ka viņām tētis blakus?
piekrītu. kauns par to sistēmu, kurā Alena mammai ir mēnešiem ilgi jābūt svešā zemē, turklāt saņemot ar vietējiem salīdzinoši nelielu algu. kamēr zviedri berzē rokas, skaitot, cik ietaupījuši gan naudas, gan laika ziņā. Alens raud tāpēc, ka viņam trūkst māmiņas, nevis tāpēc, ka viņu filmē. ak, jā, bet tas taču ir brīvais tirgus – un asaras nav nekāds produkts vai pakalpojums, tam nav cenas, vērtības, nozīmes…
bet par žurnālistu darbu – varbūt tomēr nevajag te pielietot “kill the messenger” metodi.
Domājams, ka vietējie salīdzinoši lielāko algu saņem, strādājot salīdzinoši kvalificētāku darbu, nevis par skaistām acīm. Un kurš ir radījis šo sistēmu, kurā māmiņai jābūt svešā zemē mēnešiem ilgi, lai pabarotu savu ģimeni? Zviedri? Vai tomēr mēs paši, latvieši.
Alens,visticamāk,kā jau bērns,jauks bērns,atbildēja uz lielo cilvēku jautājumiem.Tikai jāatceras,ka Alenu nav,kas aizstāv.Vecvecāki noteikti nav no tiem, kuri bruks iekšā istabā un teiks – beidziet puiku mocīt, jau tā grūti.
Vairākkārt esmu runājusies ar puišeļiem un meitenēm ne jau viņu skaistākajos dzīves mirkļos un zinu, cik smagi pēcāk var iedragāt šāda publicitāte.Viņi paši to neapzinās – piekrīt nofilmēties,jo nezina kā tas var izvērsties.Viņiem vēl pēc tam ir jādzīvo savā mazājā miestā.Žurnālistam šādos gadījumos ir milzīga atbildība.Tas nekas, ka citas valsts žurnālists.
Bet filma spēcīga.
nē. Es runāju par savu pieredzi. Filma ir profesionāla. Viss būs labi, Didzi, man jau pārgāja sāpes par mazo puiku. Es nevienu neapsūdzu. Tu kategorizē.
Jā, sliktie zviedri dod darba vietas un iespēju nopelnīt nabaga latviešiem. Sliktie zviedri rūpējas par savu pilsoņu – vecāku – iespējām savu enerģiju izlietot produktīvā darbā un kvalitatīvi pavadīt savu brīvo laiku. Un protams, ka sliktie zviedri ir vainīgi, ka nabaga latvieši ievēl parlamentā valsts nozadzējus jau cik desmitgades pēc kārtas, nespēj sakārtot savu valsti, sagrauj visas iespējamās sociālā atbalsta un izglītības sistēmas un tā tālāk un tā joprojām. Protams, sliktie zviedri arī nav ieinteresēti vienkārši atdot savu naudu nabaga latviešiem, lai paši kļūtu nabagi kā latvieši un tad vēl Andrim, Aināram un Aivaram būtu VĒL ko nozagt. Briesmīgi sliktie zviedri. Nabaga latvieši. Ai ai.
Jāaaaaa, aizmirsi pieminēt – Ai, cik mums nabaga uztvere!!
Ta kā tā būtu tikai Latvijas un Zviedrijas savstarpējā problēma. Tā ir visas Eiropas problēma un drīz kļūs starptautiska, kad pie mums masveidā sāks ierasties austrumu zemju pārstāvji.
Eiropaa minimalajai algai visaas dalibvalstiis butu jabuut vienaadai vai +/-20% ietvaros. Tad sadu beedu stastu butu mazaak.
Latvijaa loti daudz kas maksaa tik pat vai gandriz tikpat cik Zviedrijaa un ir lietas, kas maksaa dargaak. Bet nu caurmeeraa, teiksim +/- 25%. Biznesmeni brauc tadas pasaas vai glaunaakaas masinas. Neesmu socialists, tacu uz meles ir jautajums – kapec algas vairumam profesiju atskiras 2-10 reizes?
zini, kāds ir joks ar to minimālo algu? Zviedrijā, piemēram, nemaz nav tādas likumā noteiktas minimālās algas. ir tika koplīgumi starp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām dažādās nozarēs.
Pat “vecajās” dalībvalstīs minimālā alga mēdz atšķirties teju divas un vairāk reizes. Piemēram, Īrijas un Beļģijas teju 1400 – 1500 eiro un Gireķijas, Spānijas 700 – 800 eiro. Esmu reāli satikusi pusmūža spānieti, kura ilgi krājusi naudu, lai aizbrauktu uz IRE un iemācītos pietiekami ang”lu valodu, lai tur strādātu un darbu dabūtu.
Jā, dzeri, “Nu nav vēl iestājies komunisms visā pasaulē, katram jācīnās pašam, arī katrai valstij, pirmkārt, jāpalīdz saviem pilsoņiem, un tikai tad svešiem.”
Tieši tā. Vispirms savējiem un tad svešajiem.
Tikai mūsu valdības nez kāpēc likvidēja visas darba vietas, ko vien varēja, iztopot “svešajiem”. Pēdējais punkts tika pielikts ar cukrfabrikām, iztopot Francijas ārējā biznesa sabalansēšanai, ne jau domājot par mums. Tagad dzirdam, ka rūpnīcu pārprofilēšanai saņemtās kompensācijas esot izniekotas, lai iegādātos īpašumus Spānijā (vai tās būtu baumas?)
Ja krīzi neatkarības sākumā un latu ieviešanas laikā varējām pārciest, kopā ar bērniem ravējot un novācot cukurbietes, tad tagad bezdarbniekiem un ģimenēm ar bērniem pat tādas iespējas vairs nav.
Cik esmu lasījis, kamēr mēs tās cukurfabrikas likvidējam, Lietuva esot uzcēlusi divas jaunas, un valsts tāpēc nav izputējusi.
Bet, te jau runa par mentalitāti.
Latviešiem mentalitāte ir kā bijušiem vergiem, nu, tur mūsu dzimtbūšana gadu simtiem, utt., un , kā zināms, vergu mentalitāte tāda, ka, tiekot brīvībā, par savu vienīgo mērķi viņš redz apčakarēt citus vergus un nopelnīt uz to rēķina, tādā vai citādā veidā tos paverdzinot, bet, pašam kļūt par vergturi.
Brīvu cilvēku mentalitāte ir pilnīgi pretēja – kļūstot brīviem, padarīt brīvus arī citus.
Jautājums – kuru mums ir vairāk, un, vai daudzi vispār grib būt brīvi cilvēki un paši par sevi atbildēt?
Varu tev piekrist tomēr es izvēlētos vārdu kalpu sindroms. Un šeit nu jāsaka paldies Sovjetu domāšanai un smadzeņu skalošanai, jo paskatamies uz Krieviju un redzam ka tur nekas nenotiek bez citu apčakarēšanas, nu un protams šajā paaudzē, kas ir pie varas un kas ir skolota pēc padomju principiem un kas savu vienīgo brīvību redz naudas kalnos un kaut kādās materiālās vērtībās, nekādas vēlmes padarīt citus brīvus nav un nebūs. Labākajā gadījumā jūtami savādāka attieksme un cita domāšana var iestāties pēc gadiem 40 kad vecā varas šlaka ar saviem sabojātajiem iedīgļiem būs totālā mazākumā…
Ivars – tur ir stāsts par to ,ka vajag sakraut visu vienā kaudzē , lai domraksts izskatītos gruntīgāks un rakstītājam rastos ilūzija par to , ka radīts kas fenomenāls.
TIKAI pieprasot nemitīgi politiķiem no korupcijas tīru politiku, tikai liekot viņiem drebēt par savām vietām un nepakļaujoties muļķīgiem un smieklīgiem argumentiem, ir iespējams ko mainīt.
Atmetot visu politisko nost – ko darīt? Konceptuāli mūsu valsts ir purvs – zema produktivitāte, vājš eksports, vienīgais veids kā uzkarsēt ekonomiku ir tās karsēšana ar lētiem patēriņa kredītiem – nevis vienkārši ļaut nopelnīt.
Problēma ir tāda, ka tie slāņi, kas deviņdesmitajos nolēma pelnīt uz citu rēķina un mugurām par katru cenu, nav atlaiduši šo spiedienu no Latvijas. Pirms pieciem gadiem es teicu – ja Lembergs un Šķēle aizstīsies prom, mēs būsim laimīgi – un viņus neviens nemeklēs. Bet kas pie mums ir – šī kasta, šī šķira joprojām grib mūs nospiest. Jo redziet, viņi grib dzīvot labi. Un basta.
Kā tas saistīts ar ekonomiku? Jo kolosālais korupcijas līmenis arī liedz jebkādām investīcijām te ienākt, kas varētu ražot, kas savukārt nestu servisa nozares pieaugumu. Viss kas notiek – naudiņa rinķo šeit apkārt, turklāt Lattelecom un Latvenergo steidzas lielīties ar latiem, ko noplēsuši no cilvēkiem, kas spiesti izmantot viņu pakalpojumus, jo konkurences nav.
Latvijā ir salīdzinoši lēta zeme, salīdzinoši nelielas būvniecības izmaksas un Eiropas mērogiem salīdzinoši zems atalgojuma līmenis. Tās būtu labās ziņas rūpniecības attīstībai. Bet ir arī sliktās ziņas. Latvijā ir ļoti augsts korupcijas līmenis, nesamērīgi nodokļi darbaspēkam un ļoti neefektīva ierēdniecība. Nu un, ja noliek sev priekšā biznesa plānu – plusi, ieguldījumi, mīnusi, izmaksas, tad izveidot efektīvu ražotni ar labu produkcijas noietu, tātad arī konkurētspējīgu cenu, Latvijā ir NERENTABLI. Ja nu vienīgi ražotni ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Bet arī tajā gadījumā peļņas procents ir loti zems. A ko tad lai tas cilvēciņš dara, ja viņam tepat, uz vietas, šīs ražotnes,kurā strādāt, nav? Viņam ģimeni jābaro. A valsts politikas ražošanas attīstībai arī nav.
Nav jau ko diži prātot.. vnk ir aptuveni 2-3% klans,kas pievācis valsti.Ierēdņos sēž radi,kaimiņi,savējie.Un nekustināmi sēž.Galvenā partija,kas jebkuru ideju var nomuģīt atvilknēs,saskaņojumos, utt. Da kaut tur sv.Pēteris atnāks, tāpat aizies ar- atnāciet pēc mēneša,vai diviem..Acīmredzams, ka kalpīgā,bezdomu ierēdniecība izrādās šīs paaudzes mentālā latiņa.Nu nav ar ko runāt,vienkārši nav kapacitātes.
Var jau būt, ka zviedri rīkojas ne pārāk ētiski, bet, galu galā, par Latvijas pilsoņiem jārūpējas Latvijas valdībai.
Viņi dod iespēju piepelnīties, ja kādu tas neapmierina, viņš taču to var nedarīt.
Un daudziem tā ir vienīgā izeja.
Saprotams jau, ideāli būtu, ja zviedri par latviešiem rūpētos, kā par zviedriem, bet, par nožēlu, laikam jau viņi tam vēl nav gatavi.
Nu nav vēl iestājies komunisms visā pasaulē, katram jācīnās pašam, arī katrai valstij, pirmkārt, jāpalīdz saviem pilsoņiem, un tikai tad svešiem.
Vai nav tā, ka zviedru bankas šeit palīdzēja pūst to NĪ burbuli? Lai uzņemas daļēju atbildību par savu banku laupītājpolitiku Latvijā. Liekulīga tā filma. Vai tagad izraidīs no Zviedrijas Latvijas viesstrādniekus? Liekulības tirgus.
Protams, līdzjūtība bērniem un vecākiem, bet jocīgi liekas, ka rakstā, šķiet, pie vecāku aizbraukšanas tieši un netieši tiek vainoti Zviedri un viņu likumi. Zviedrijā noteikti vajag uzlabot viesstrādnieku darba apstākļus, bet centrālās problēmas cēlonis ir jāmeklē un jārisina šeit. Vienkārši padomājam loģiski, skatamies no tā, ka teikts rakstā — vecāku strādāšana Zviedrijā nodrošina bērniem Latvijā ne vairāk kā dzīvošanu nabadzīgā dzīvoklītī pie vecvecākiem. Bet cilvēks jau nebrauc prom, lai pelnītu mazāk, tātad, strādājot šeit, bija vēl sliktāk, grūtāk, nabadzīgāk!
Zviedrija šajā gadījumā tiek minēta tikai kā piemērs, nevis kā galvenais grēkāzis. Pie tam Zviedrija, varbūt ir pirmā, kur par šo problēmu sāk runāt.
Un tas, ka Eiropā “aug tā saukto eirobāreņu (euroorphans) skaits” ir visas Eiropas problēma ne tikai Latvijas. Eiropai ir jārod risinājums nevienlīdzībai, kas radusies Eiropas valstu starpā.
Starptautiskie aizdevēji mums liek apciprt algas, tai pat laikā PB prezidents brīnāts par 100Ls atalgojumu tā sauktajiem “simtlatniekiem”, kas Siguldā 34 grādu t cīnās ar latvāņu izskaušanu.
Apģērbs mums ir dārgāks nekā citur Eiropā, pārtikas cenas tuvu Eiropas cenām, sadzīves pakalpojumu cenas arī tuvu Eiropas cenām. Bet atalgojums????? Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pat nesaņem Zviedrijas studentu stipendiju.
Eiropa ir ieteikusi izvēlēties likvidēt cukura ražošanu, Neskatoties uz visām kompensācijām, ko Eiropa par to maksāja, ražošanas likvidēšana mums ir devusi tikai zaudējumus.
Komentāri (46)
vērtīgs relikts 03.09.2010. 22.18
Sašutušajam Ivaram 2.sep 15:05: “Atvainojiet par ziņkārību, bet ko ļaunu jums nodarīja latu ieviešana lai to minētu kopā ar krīzi, ciešanām un cukurbiešu vagu?”
Nezinu, kas jūs pārsteidza manās atmiņās par latu ieviešanas krīzi. Arī man nauda ir tuva tēma. Varbūt Jums bija cita situācija, bet cik atceros, toreiz alga bija Ls 45, bet vilciena mēnešbiļete maksāja Ls 8. Un bija labi, ja kaut ko varēja izaudzēt un pārdot. Tagad lauku cilvēkiem ir iespēja kaut ko izaudzēt, bet nav vairs pircēju, jo pilsētnieki visu importēto nopērk lielveikalos.
0
Vasara 03.09.2010. 16.05
Dīvaina domāšana zviedru kreisajiem; viņuprāt Latviju laikam vajadzētu apjozt ar dzeloņdrāšu tīklu un tos, kas aizlavījušies piepelnīties pie zviedru mietpilsoņiem ķert un likt nometnēs kā to jau dara ar daudziem “nelegālajiem” (pārtikušjā R-Eiropā “legāla” ir tikai pašu pārticība un vienlīdzība un brīvība izvēlēties dzīves un darba vietu) imigrantiem no citām zemēm. Varētu padomāt, ka ja zviedru mājsaimnieces nenodarbinās mājkalpotājas, tad visas latviešu mazturīgo ģimeņu problēmas tiks atrisinātas.
0
Jânis Bankoviès 03.09.2010. 09.19
Tamdēļ ir skābi lasot ,ka sviedri par kļūdām nemaksās, un var atļauties kārtējo sociālo “brīnumu”, savukārt letiņš (arī latvijieši) saņem pēc pilnas programmas ne tikai nabadzību ,bezdarbu un grūtības, bet viņu bērni vēl cieš totālas psihotraumas.
Vismaz varēja neieviest šādu sviestu ( mājkalpotāju būšanu), bet vismaz atvērt tirgu LV uzņēmumiem (tām jomai kuri zaudēja arī zviedru banku vainas dēļ apgrozījumu par 60-905) , solidaritātei, bet ko nu sviedri jau cilvēkmīļi un sociāli atbildīgi TIKAI pret savējiem, bet PR tāds ka tup un turies.
Žēl ka Vācijai neizdevās tos sviedrus iesaistīt 1.P.K.savā pusē, stulbi Nikolāša atsauca Baltijas floti atpakaļ uz St.Pēterburgu, tā sviedrus grasījās piespiest pie sienas, žēl, nebūtu aizaudzējuši ar taukiem sirdsapziņu.
0
Jânis Bankoviès 03.09.2010. 09.19
Par tiešām sociāli nepatīkamo problēmu.
Nu ar tiem sviedriem ir +- nav jau gluži tā LV un tās politjefiņi -melnie, zviedru “nekustamo investori” (SWEDBANK,SEB,NORDEA(mazākā mērā)un pārējo skandināvu fīrētāji SAMPO,DnB utt..) baltās avis.
Vienkārši ir pelēkā toņa gradācijas. Vieni vairāk uz grafītu pavelk, otri tā tā uz aukstā betona toni. Tādejādi pelnījuši būtu abi.
Tas nozīmē ja sviedru pendžuki,mietpilsoņi un jebkura cita pilsonības daļa ieguldīja, un nekādi caur savām institūcijām nekontrolēja ko tad pašu”bāleliņi” izpildās pāri jūrai, augstākminētajos “nekustamo investoros”, tas ir kļuva līdzatbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem ( pieredze taču bija tik svaiga 90.gadi ar skandināvu banku krahiem), tad pēc būtības bija arī pelnījuši saņemt savu tiesu par savu betona pelēkumu. mēs par savu grafītu ta saņemam pēc pilnas programmas, bet vai sviedri?
0
apsis07 02.09.2010. 20.47
bet LV skatitajiem/lasitajiem shi parraide nemaz nebija domata…
0
karlis_pots 02.09.2010. 19.50
skatījos vakar un raudāju. un tomēr vai kāds ir padomājis, ka ļoti iespējams filmā uzņemtie neiedomājās, ka viņus tagad pašmājās tā apspriedīs un publiskos. vai tad kādam gribas savu bēdustāstu LV publiskot? vai visiem skolas biedriem jāredz, kādos apstākļos šie bērni dzīvo, un jādod iemesls izsmieklam? jārāda, ka puika raud? zviedriem tas ir puika no austrumeiropas. bet LV skatītājiem/lasītājiem tas ir konkrēts Alens, Vaira, Aira u.tml. tāpēc bez uzskates materiāliem jau varēja arī iztikt…
0
vzlotnikovs 02.09.2010. 17.09
Šī filma ir priekšvēlēšanu obligātā literatūra deputātu kandidātiem.
0
vzlotnikovs 02.09.2010. 15.38
Foršo puiku Alenu tā nedrīkstēja raudināt.Viņš ir pārāk mazs.Lai raud lieli.Viņiem lielākas asaras, smukāk uzfīlmējas. Lai raud Alena māsa. Kāpēc netika izraudinātas tās mazās meitenītes, kuras dzīvo bez mammas? Tāpēc, ka viņām tētis blakus?
5
egita_n > vzlotnikovs 02.09.2010. 15.55
piekrītu. kauns par to sistēmu, kurā Alena mammai ir mēnešiem ilgi jābūt svešā zemē, turklāt saņemot ar vietējiem salīdzinoši nelielu algu. kamēr zviedri berzē rokas, skaitot, cik ietaupījuši gan naudas, gan laika ziņā. Alens raud tāpēc, ka viņam trūkst māmiņas, nevis tāpēc, ka viņu filmē. ak, jā, bet tas taču ir brīvais tirgus – un asaras nav nekāds produkts vai pakalpojums, tam nav cenas, vērtības, nozīmes…
bet par žurnālistu darbu – varbūt tomēr nevajag te pielietot “kill the messenger” metodi.
0
advokate > vzlotnikovs 02.09.2010. 16.33
Domājams, ka vietējie salīdzinoši lielāko algu saņem, strādājot salīdzinoši kvalificētāku darbu, nevis par skaistām acīm. Un kurš ir radījis šo sistēmu, kurā māmiņai jābūt svešā zemē mēnešiem ilgi, lai pabarotu savu ģimeni? Zviedri? Vai tomēr mēs paši, latvieši.
0
vzlotnikovs > vzlotnikovs 02.09.2010. 17.07
Alens,visticamāk,kā jau bērns,jauks bērns,atbildēja uz lielo cilvēku jautājumiem.Tikai jāatceras,ka Alenu nav,kas aizstāv.Vecvecāki noteikti nav no tiem, kuri bruks iekšā istabā un teiks – beidziet puiku mocīt, jau tā grūti.
Vairākkārt esmu runājusies ar puišeļiem un meitenēm ne jau viņu skaistākajos dzīves mirkļos un zinu, cik smagi pēcāk var iedragāt šāda publicitāte.Viņi paši to neapzinās – piekrīt nofilmēties,jo nezina kā tas var izvērsties.Viņiem vēl pēc tam ir jādzīvo savā mazājā miestā.Žurnālistam šādos gadījumos ir milzīga atbildība.Tas nekas, ka citas valsts žurnālists.
Bet filma spēcīga.
0
egita_n > vzlotnikovs 02.09.2010. 23.02
tu tikko savus zviedru kolēģus nosauci par neprofesionāļiem, kuri rīkojas neētiski. tā ir ļoti nopietna apsūdzība.
0
vzlotnikovs > vzlotnikovs 03.09.2010. 00.20
nē. Es runāju par savu pieredzi. Filma ir profesionāla. Viss būs labi, Didzi, man jau pārgāja sāpes par mazo puiku. Es nevienu neapsūdzu. Tu kategorizē.
0
advokate 02.09.2010. 14.58
Jā, sliktie zviedri dod darba vietas un iespēju nopelnīt nabaga latviešiem. Sliktie zviedri rūpējas par savu pilsoņu – vecāku – iespējām savu enerģiju izlietot produktīvā darbā un kvalitatīvi pavadīt savu brīvo laiku. Un protams, ka sliktie zviedri ir vainīgi, ka nabaga latvieši ievēl parlamentā valsts nozadzējus jau cik desmitgades pēc kārtas, nespēj sakārtot savu valsti, sagrauj visas iespējamās sociālā atbalsta un izglītības sistēmas un tā tālāk un tā joprojām. Protams, sliktie zviedri arī nav ieinteresēti vienkārši atdot savu naudu nabaga latviešiem, lai paši kļūtu nabagi kā latvieši un tad vēl Andrim, Aināram un Aivaram būtu VĒL ko nozagt. Briesmīgi sliktie zviedri. Nabaga latvieši. Ai ai.
1
markonimarkoni > advokate 02.09.2010. 15.10
Jāaaaaa, aizmirsi pieminēt – Ai, cik mums nabaga uztvere!!
Ta kā tā būtu tikai Latvijas un Zviedrijas savstarpējā problēma. Tā ir visas Eiropas problēma un drīz kļūs starptautiska, kad pie mums masveidā sāks ierasties austrumu zemju pārstāvji.
0
mliepina 02.09.2010. 14.57
Eiropaa minimalajai algai visaas dalibvalstiis butu jabuut vienaadai vai +/-20% ietvaros. Tad sadu beedu stastu butu mazaak.
Latvijaa loti daudz kas maksaa tik pat vai gandriz tikpat cik Zviedrijaa un ir lietas, kas maksaa dargaak. Bet nu caurmeeraa, teiksim +/- 25%. Biznesmeni brauc tadas pasaas vai glaunaakaas masinas. Neesmu socialists, tacu uz meles ir jautajums – kapec algas vairumam profesiju atskiras 2-10 reizes?
2
egita_n > mliepina 02.09.2010. 15.50
zini, kāds ir joks ar to minimālo algu? Zviedrijā, piemēram, nemaz nav tādas likumā noteiktas minimālās algas. ir tika koplīgumi starp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām dažādās nozarēs.
0
ir_lv > mliepina 02.09.2010. 16.26
Pat “vecajās” dalībvalstīs minimālā alga mēdz atšķirties teju divas un vairāk reizes. Piemēram, Īrijas un Beļģijas teju 1400 – 1500 eiro un Gireķijas, Spānijas 700 – 800 eiro. Esmu reāli satikusi pusmūža spānieti, kura ilgi krājusi naudu, lai aizbrauktu uz IRE un iemācītos pietiekami ang”lu valodu, lai tur strādātu un darbu dabūtu.
0
vērtīgs relikts 02.09.2010. 13.37
Jā, dzeri, “Nu nav vēl iestājies komunisms visā pasaulē, katram jācīnās pašam, arī katrai valstij, pirmkārt, jāpalīdz saviem pilsoņiem, un tikai tad svešiem.”
Tieši tā. Vispirms savējiem un tad svešajiem.
Tikai mūsu valdības nez kāpēc likvidēja visas darba vietas, ko vien varēja, iztopot “svešajiem”. Pēdējais punkts tika pielikts ar cukrfabrikām, iztopot Francijas ārējā biznesa sabalansēšanai, ne jau domājot par mums. Tagad dzirdam, ka rūpnīcu pārprofilēšanai saņemtās kompensācijas esot izniekotas, lai iegādātos īpašumus Spānijā (vai tās būtu baumas?)
Ja krīzi neatkarības sākumā un latu ieviešanas laikā varējām pārciest, kopā ar bērniem ravējot un novācot cukurbietes, tad tagad bezdarbniekiem un ģimenēm ar bērniem pat tādas iespējas vairs nav.
9
mary75 > vērtīgs relikts 02.09.2010. 14.00
Cik esmu lasījis, kamēr mēs tās cukurfabrikas likvidējam, Lietuva esot uzcēlusi divas jaunas, un valsts tāpēc nav izputējusi.
Bet, te jau runa par mentalitāti.
Latviešiem mentalitāte ir kā bijušiem vergiem, nu, tur mūsu dzimtbūšana gadu simtiem, utt., un , kā zināms, vergu mentalitāte tāda, ka, tiekot brīvībā, par savu vienīgo mērķi viņš redz apčakarēt citus vergus un nopelnīt uz to rēķina, tādā vai citādā veidā tos paverdzinot, bet, pašam kļūt par vergturi.
Brīvu cilvēku mentalitāte ir pilnīgi pretēja – kļūstot brīviem, padarīt brīvus arī citus.
Jautājums – kuru mums ir vairāk, un, vai daudzi vispār grib būt brīvi cilvēki un paši par sevi atbildēt?
0
jirgensone_ieva > vērtīgs relikts 02.09.2010. 14.14
Varu tev piekrist tomēr es izvēlētos vārdu kalpu sindroms. Un šeit nu jāsaka paldies Sovjetu domāšanai un smadzeņu skalošanai, jo paskatamies uz Krieviju un redzam ka tur nekas nenotiek bez citu apčakarēšanas, nu un protams šajā paaudzē, kas ir pie varas un kas ir skolota pēc padomju principiem un kas savu vienīgo brīvību redz naudas kalnos un kaut kādās materiālās vērtībās, nekādas vēlmes padarīt citus brīvus nav un nebūs. Labākajā gadījumā jūtami savādāka attieksme un cita domāšana var iestāties pēc gadiem 40 kad vecā varas šlaka ar saviem sabojātajiem iedīgļiem būs totālā mazākumā…
0
mary75 > vērtīgs relikts 02.09.2010. 14.29
Jā, “kalpu sindroms” skan labāk.
0
Valdemārs Valdemārs > vērtīgs relikts 02.09.2010. 15.05
Atvainojiet par ziņkārību, bet ko ļaunu jums nodarīja latu ieviešana lai to minētu kopā ar krīzi, ciešanām un cukurbiešu vagu?
0
garausiitis > vērtīgs relikts 02.09.2010. 15.12
Ivars – tur ir stāsts par to ,ka vajag sakraut visu vienā kaudzē , lai domraksts izskatītos gruntīgāks un rakstītājam rastos ilūzija par to , ka radīts kas fenomenāls.
0
Valdemārs Valdemārs > vērtīgs relikts 02.09.2010. 16.07
Man šodien strīdniecisks noskaņojums, un gribēju komentāra autori sporta pēc izvilkt uz tepiķa par “38 papagaiļi” tēmu:)
0
garausiitis > vērtīgs relikts 02.09.2010. 23.09
Atardis gan oponenti…
0
Valdemārs Valdemārs > vērtīgs relikts 02.09.2010. 23.21
Nauda man ir tuva tēma, un viņa pati uzprasījās…
0
garausiitis > vērtīgs relikts 02.09.2010. 23.35
Zinu Ivar…. Bet nu oponenti ar jāšķiro…
0
andrisskrastins 02.09.2010. 13.05
TIKAI pieprasot nemitīgi politiķiem no korupcijas tīru politiku, tikai liekot viņiem drebēt par savām vietām un nepakļaujoties muļķīgiem un smieklīgiem argumentiem, ir iespējams ko mainīt.
0
andrisskrastins 02.09.2010. 13.05
Atmetot visu politisko nost – ko darīt? Konceptuāli mūsu valsts ir purvs – zema produktivitāte, vājš eksports, vienīgais veids kā uzkarsēt ekonomiku ir tās karsēšana ar lētiem patēriņa kredītiem – nevis vienkārši ļaut nopelnīt.
Problēma ir tāda, ka tie slāņi, kas deviņdesmitajos nolēma pelnīt uz citu rēķina un mugurām par katru cenu, nav atlaiduši šo spiedienu no Latvijas. Pirms pieciem gadiem es teicu – ja Lembergs un Šķēle aizstīsies prom, mēs būsim laimīgi – un viņus neviens nemeklēs. Bet kas pie mums ir – šī kasta, šī šķira joprojām grib mūs nospiest. Jo redziet, viņi grib dzīvot labi. Un basta.
Kā tas saistīts ar ekonomiku? Jo kolosālais korupcijas līmenis arī liedz jebkādām investīcijām te ienākt, kas varētu ražot, kas savukārt nestu servisa nozares pieaugumu. Viss kas notiek – naudiņa rinķo šeit apkārt, turklāt Lattelecom un Latvenergo steidzas lielīties ar latiem, ko noplēsuši no cilvēkiem, kas spiesti izmantot viņu pakalpojumus, jo konkurences nav.
2
disassociative > andrisskrastins 02.09.2010. 16.54
Latvijā ir salīdzinoši lēta zeme, salīdzinoši nelielas būvniecības izmaksas un Eiropas mērogiem salīdzinoši zems atalgojuma līmenis. Tās būtu labās ziņas rūpniecības attīstībai. Bet ir arī sliktās ziņas. Latvijā ir ļoti augsts korupcijas līmenis, nesamērīgi nodokļi darbaspēkam un ļoti neefektīva ierēdniecība. Nu un, ja noliek sev priekšā biznesa plānu – plusi, ieguldījumi, mīnusi, izmaksas, tad izveidot efektīvu ražotni ar labu produkcijas noietu, tātad arī konkurētspējīgu cenu, Latvijā ir NERENTABLI. Ja nu vienīgi ražotni ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Bet arī tajā gadījumā peļņas procents ir loti zems. A ko tad lai tas cilvēciņš dara, ja viņam tepat, uz vietas, šīs ražotnes,kurā strādāt, nav? Viņam ģimeni jābaro. A valsts politikas ražošanas attīstībai arī nav.
0
www.vecamate.lv > andrisskrastins 02.09.2010. 18.31
Nav jau ko diži prātot.. vnk ir aptuveni 2-3% klans,kas pievācis valsti.Ierēdņos sēž radi,kaimiņi,savējie.Un nekustināmi sēž.Galvenā partija,kas jebkuru ideju var nomuģīt atvilknēs,saskaņojumos, utt. Da kaut tur sv.Pēteris atnāks, tāpat aizies ar- atnāciet pēc mēneša,vai diviem..Acīmredzams, ka kalpīgā,bezdomu ierēdniecība izrādās šīs paaudzes mentālā latiņa.Nu nav ar ko runāt,vienkārši nav kapacitātes.
0
mary75 02.09.2010. 12.53
Var jau būt, ka zviedri rīkojas ne pārāk ētiski, bet, galu galā, par Latvijas pilsoņiem jārūpējas Latvijas valdībai.
Viņi dod iespēju piepelnīties, ja kādu tas neapmierina, viņš taču to var nedarīt.
Un daudziem tā ir vienīgā izeja.
Saprotams jau, ideāli būtu, ja zviedri par latviešiem rūpētos, kā par zviedriem, bet, par nožēlu, laikam jau viņi tam vēl nav gatavi.
Nu nav vēl iestājies komunisms visā pasaulē, katram jācīnās pašam, arī katrai valstij, pirmkārt, jāpalīdz saviem pilsoņiem, un tikai tad svešiem.
4
ir_lv > mary75 02.09.2010. 16.30
Reāli neētiski ir tad, ja auklītes / mājkalpotājas SWE nemaksā nodokļus un netiek nodarbinātas legāli.
0
sanitai19 > mary75 02.09.2010. 20.17
Vai nav tā, ka zviedru bankas šeit palīdzēja pūst to NĪ burbuli? Lai uzņemas daļēju atbildību par savu banku laupītājpolitiku Latvijā. Liekulīga tā filma. Vai tagad izraidīs no Zviedrijas Latvijas viesstrādniekus? Liekulības tirgus.
0
egita_n > mary75 02.09.2010. 23.04
tad sanāk, ka Eiropas Savienībai nav jēgas.
0
egita_n > mary75 02.09.2010. 23.05
šajā raidījunā tika stāstīts arī par to, ka cilvēki joprojām tiek nodarbināti šajā sfērā nelegāli.
0
Edīte Dancberga 02.09.2010. 12.30
Protams, līdzjūtība bērniem un vecākiem, bet jocīgi liekas, ka rakstā, šķiet, pie vecāku aizbraukšanas tieši un netieši tiek vainoti Zviedri un viņu likumi. Zviedrijā noteikti vajag uzlabot viesstrādnieku darba apstākļus, bet centrālās problēmas cēlonis ir jāmeklē un jārisina šeit. Vienkārši padomājam loģiski, skatamies no tā, ka teikts rakstā — vecāku strādāšana Zviedrijā nodrošina bērniem Latvijā ne vairāk kā dzīvošanu nabadzīgā dzīvoklītī pie vecvecākiem. Bet cilvēks jau nebrauc prom, lai pelnītu mazāk, tātad, strādājot šeit, bija vēl sliktāk, grūtāk, nabadzīgāk!
2
+6
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@markonimarkoni > Edīte Dancberga 02.09.2010. 15.05
Zviedrija šajā gadījumā tiek minēta tikai kā piemērs, nevis kā galvenais grēkāzis. Pie tam Zviedrija, varbūt ir pirmā, kur par šo problēmu sāk runāt.
Un tas, ka Eiropā “aug tā saukto eirobāreņu (euroorphans) skaits” ir visas Eiropas problēma ne tikai Latvijas. Eiropai ir jārod risinājums nevienlīdzībai, kas radusies Eiropas valstu starpā.
Starptautiskie aizdevēji mums liek apciprt algas, tai pat laikā PB prezidents brīnāts par 100Ls atalgojumu tā sauktajiem “simtlatniekiem”, kas Siguldā 34 grādu t cīnās ar latvāņu izskaušanu.
Apģērbs mums ir dārgāks nekā citur Eiropā, pārtikas cenas tuvu Eiropas cenām, sadzīves pakalpojumu cenas arī tuvu Eiropas cenām. Bet atalgojums????? Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pat nesaņem Zviedrijas studentu stipendiju.
Eiropa ir ieteikusi izvēlēties likvidēt cukura ražošanu, Neskatoties uz visām kompensācijām, ko Eiropa par to maksāja, ražošanas likvidēšana mums ir devusi tikai zaudējumus.
0
martins_spravniks > Edīte Dancberga 02.09.2010. 20.20
Likvidēt cukura ražošanu bija mūsu izvēle. Pašu bāleliņi saņēma kompensācijas.
0