Zviedrijas monarhija – politika vai uzņēmējdarbība?

labs raksts. paldlies. karaļnams zviedriem (noteikti kādai daļai zviedru) ir daļa no nacionālās identitātes. protams, lielie tēriņi tāda uzturēšanai varētu radīt arī lielo jautājumu – kam tas viss? bet no otras puses – tādas un līdzīgas summas valstīs ar parlamentāro sistēmu tērē prezidenti. un arī viņu loma taču ir tikai reprezentēt valsti. lai nu kā tur nebūtu – varbūt esmu vecmodīga, bet man patīk :) kaut kāds romantisms ir tajā visā karaļnamu padarīšanā un demokrātijai tas nebūt netraucē – vajag jau reizēm arī pasapņot :)

Paldies, izlasīju ar interesi.

>>> Konstitūcija paredz, ka monarham ir jābūt piederīgam Zviedrijas Luteriskajai baznīcai.
=======
Salīdzinot ar to, cik masveidīgi valsts izpalīdz protestantu baznīcai Zviedrijā un Norvēģijā (līdz pat tam, ka mācītājiem maksā algas no valsts kases), līdzīgi centieni Latvijā izskatās pēc bikla amatierisma.
Un jocīgākais, ka cilvēku ticībai ne tur ne te šāda sadarbība nav nākusi par labu. Tas laikam saucās “lāča pakalpojums”. Jo valstij ir smaga ķepa – it īpaši tad, ja ir runa par tik trauslām lietām, kā reliģiskā apziņa un pasaules uzskats.