Armands Leimanis: Sajūta kā cīņā ar astoņkāji
Saistītie raksti
Radars /
24. aprīlis
Radars Latvijā
Viedoklis /
10. aprīlis
Kāpēc Latvijai ir vajadzīgi superdatori?
Intervija /
6. marts
Alise Brīnumzemē skries ātri
Komentāri (89)
g_fish 30.05.2010. 17.34
AUDIATUR ET ALTERA PARS.
Publicēju fragmentu no studentu atklātās vēstules presei:
Publicēta TVNET 2010. g. 15. martā, 17:53
“Mēs, zemāk parakstījušies filozofijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu studenti, apliecinām, ka neatbalstām Armanda Leimaņa pozīciju.
Mēs neuzskatām, ka filozofijas studiju programmas būtu radikāli jāmaina. Mēs atbalstām diskusijas par studiju kvalitātes uzlabošanu un domājam, ka atsevišķas izmaiņas nāktu par labu, taču tās būtu jārisina Vēstures un filozofijas fakultātes ietvaros. Nav skaidrs, kāpēc Armands un viņa 40 anonīmie atbalstītāji [..] savas pretenzijas vispirms ir pauduši medijos, nevis LU noteiktajā kārtībā, proti, vēršoties pie filozofijas studiju programmu padomes un fakultātes dekāna.
No jautājuma par iespējamajiem LU profesoru R. Kūļa un I. Šuvajeva, kā arī LMA profesora A. Rubeņa plaģiātiem mēs distancējamies. Filozofijas students ir spējīgs atšķirt minējumus no faktiem, [..].”
Seko 53 paraksti.
Indulis Ķēniņš.
0
g_fish 30.05.2010. 15.06
AUDIATUR ET ALTERA PARS.
Saņēmu e-pasta vēstuli no savas kādreizējās skolnieces, VFF pēdējā kursa studentes. Lūk, ko viņa raksta:
“Svarīgākais šajā visā ir tas, ka mediji atspoguļo Armandu tikai labā gaismā – kā varoni, kas glābs fakultāti no vecā un iesīkstējušā. Tam ir ļoti liela nozīme, jo cilvēku masas līdz ar to nostājas Leimaņa pusē un domā, ka visa fakultāte ir sacēlusies pret Kūli. Tomēr, tā nav. Lielākā daļa filosofijas maģistrantu un arī vecākā kursa bakalauru ir pret Armandu un viņa revolucionārajām tieksmēm. [..] Varbūt viņš vienkārši grib kļūt slavens. Es arī esmu neizpratnē par to, ka viņš kritizē Kūli Kanta tulkošanā, kaut arī pats nemaz vēl nav apguvis Kantu. Iespējams, ka viņš ir tikai marionete citu – spēcīgāku R.Kūļa nīdēju rokās [..] bet tas ir tikai mans viedoklis un novērojumi. Katrā ziņā.. mēs pārējie cenšamies saglabāt fakultāti, kāda tā ir.”
Tā, lūk. Nevajadzētu tomēr spēlēt bumbu tikai vienos vārtos.
Indulis Ķēniņš, Dr. paed., Dr. hist. h. c.
0
maracecina 29.05.2010. 13.32
Tiešām, šis skandāl parāda visu šīs “filosofu” padarīšanas bezjēdzību. Atnāk puisis no vidusskolas. Uztaisa traci, jo viņu kāda autoritāte, svešu domu tulkotājs redz atļāvās ietekmēties no kāda cita svešu domu tulkotāja svešo domu fakultātē. Un tā kā šāda autoritāte vairs nevar būt autoritāte, jo tai nav tiesību ietekmēties, tātad nav tiesību saņemt algu kā svešo domu pasniedzējam svešo domu falkultātē??? WTF?! Un tad viņam vēl ir par maz. Pāris vecos nokodis, sajutis garšu, grib turpināt. Tulīt visus atlaidīs, izmetīs. Tulīt viņš visiem parādīs kā vajag dzīvot! Tulīt viņs atbrīvos visu no astoņkāja. Viņš ir komisārs Katani!!!
Ja nopietni, tad no malas tas viss izskatās, ka viena autoritāte izrēķinās ar citām, izmantojot šo apjukušo jaunēkli, kuram ēst nedod, dod revolūciju uzrīkot. Pats aiz neko darīt izdomāja sākt meklēt blusas tais tulkojumos? Tiešām?
Visvairāk kašķējas tie, kuru darba augļu vērtējums var būt tikai subjektīvs.
0
LolitaOzolina 29.05.2010. 11.16
Latvijā kliķu un “savējo” sistēma ir gandrīz visaptveroša. Šobrīd izgaismojas situācija Filozofijas fakultātē, bet varam būt gandrīz droši, ka kas līdzīgs pastāv gan citās fakultātēs, gan izglītības sistēmā kopumā, gan arī citās nozarēs ārpus izglītības sistēmas.
Es, piemēram, pirms kāda laika mēģināju aktualizēt jautājumu par norisēm Valsts Kultūrkapitāla fondā, kur nauda plūst “savējo” kabatām, vien ar retiem izņēmumiem piešķirot līdzekļus arī “outsider” projektiem. Ministrija atrakstījās, VKKF atrakstījās, arī KNAB neuzskatīja, ka tur ir interešu konflikts.
1
martins_kibilds > LolitaOzolina 29.05.2010. 11.45
Pat vēl vairāk, Eduard, diemžēl kliķu un ‘savējo’ sistēma ir vēl visaptverošāka, jo tāda raksturīga arī rietumu universitāšu akadēmiskajai videi. Tā nu tas ir.
0
a_oleinika 28.05.2010. 15.03
Tas, kā viņš redz kliķes problēmu, man simpatizē. Lai arī es nekad neesmu piekritis viņa pozīcijai par programmas izmaiņām, tomēr kaut kādā veidā tie kvalitātes groži arī ir jāpievelk, un Rietumu pieeju pilnībā nevar ignorēt.
Augstākajā izglītībā ir saradies pārāk daudz pasniedzēju “nespējnieku” – un tur kliķei ir sava loma. Protams, ir naudas un atbilstošu kadru deficīts… bet ir patiešām daudz gadījumu, kad tos, kuriem ir potenciāls, izstumj tieši ar kliķes metodēm.
Arī prasības pret studentiem ir par pielaidīgu – esmu pats bijis klāt sēdē, kurā galvenais neizmešanas kritērijs bija “maksinieks”. (Visi klātesošie gan skaidri apzinājās situācijas ironiju, kas arī tika izteikts skaļi.)
No tāda viedokļa ar iekšējo diskusiju nepietiek. Jautājumi par augstskolu skaitu, to finansēšanas kārtību, finansējuma izlietojuma kontroli, kvalitātes kontroli, manuprāt, paliek aktuāli.
0
a_oleinika 28.05.2010. 15.02
Leimaņa izteikumi jau no sākta gala bija daudzos punktos strīdīgi un jaunības maksimālisma caurvīti. Par vienīgo produktīvo metodi uzskatu to skatīšanu atsevišķi, nevis kritiku vai atbalstu par vienu pozīciju vispārināt uz citām. (Diemžēl ļoti izplatīta problēma šajā diskursā.)
0
Zaiga 28.05.2010. 15.01
Mani arī ļoti interesētu, ja kāds beidzot izdomātu nointervēt arī citus filozofijas studentus, vislabāk – t.s. ”lielo vairumu”.
1
ilmisimo > Zaiga 29.05.2010. 11.39
nointervēt arī citus filozofijas studentus, vislabāk – t.s. ”lielo vairumu””
Ja “lielais vairums” lietots “klusējosā vairākuma” nozīmē tad intervētājam vajdzētu doties uz Lāčupes kapiem.
0
a_oleinika 28.05.2010. 14.40
Sintakse, pragmatika, gramatika, pareizrakstība, vācu un latviešu valodas elementu salīdzinājums, valodas aktualitātes novērtējums utt. – tā visa ir filoloģija. Tulkošanas, kuras pamatā ir darbs ar valodu, piederības nozare ir filoloģija, kaut praksē tulkošana parasti ir interdisciplināra – attiecīgā tematika pieprasa papildu kompetences. Bet valoda ir un paliek jebkuras tulkošanas pamats un neizbēgamība!
Būtu labi vienreiz novilkt to robežu, jo filozofi, kā jau esmu teicis, šķiet, grib katru saikli un komatu pieskaitīt filozofijas kompetencei (pataisīt par terminu?). Filozofi var izteikties par terminoloģiju, par saturiskās interpretācijas jautājumiem, par Kanta tulkošanas specifiku, bet par formu un tulkošanas teorijas jautājumiem vairums izsaka klajas muļķības!
0
jumta_kore 28.05.2010. 12.22
Kāpēc uzņemties tādu nepateicīgu darbu un labot Kūļu ārkārtīgi kļūdaino grāmatu? Jaunie, izglītotie filosofi, kopā sanākuši, noteikti var uzrakstīt daudz labāku grāmatu, par kuru nākamās paaudzes teiks viņu vārdu, kamēr Kūļu darbs nogrims aizmirstībā.
3
Marija > jumta_kore 28.05.2010. 12.38
Manuprāt, jums nav skaidrības, kas ir Sistēma. Lai uzrakstītu Grāmatu, ir nepieciešams finansējums, kuru sadala, kā mēs labi zinām, savējie savējiem. Tā nav tikai VFF problēma, tā ir vispārēja metode Latvijā.
Traģiskais tajā ir nevis puiša liktenī (viņš savu vietu dzīvē atradīs arī citur pasaulē), bet gan tajā apstāklī, ka Latvijas izglītības sistēmas stagnējums nespēj radīt konkurētspējīgu intelektuālu darbaspēku.
Rezultātā ar laiku mēs paliksim Krievijas nomales līmenī.
0
aivarstraidass > jumta_kore 28.05.2010. 13.38
>>> Parastais: Traģiskais tajā ir nevis puiša liktenī (viņš savu vietu dzīvē atradīs arī citur pasaulē), bet gan tajā apstāklī, ka Latvijas izglītības sistēmas stagnējums nespēj radīt konkurētspējīgu intelektuālu darbaspēku.
=======
Latvijas izglītības sistēmas lielākā vaina ir nevis “stagnējums”, bet gan paviršība. Latvijas Universitāte (nu un arī RTU un LLU) vēl šķiet samērā normālas augstskolas – kādas tad ir visas atlikušās jaunizveidotās sešdesmit?? LU filozofijas students A.Leimanis šajā intervijā jau visu skaidri pateica:
>>> Jautājums: Kādu rīcību sagaidāt no LU vadības?
>>> Atbilde: Aktīvu rīcību. Domāju, ka ir nepieciešama filozofijas izglītības kvalitātes izvērtēšana, lai saprastu, vai tā atbilst mūsdienām un Rietumiem.
Uzstādījums skaidrs: izglītībai nav jābūt balstītai kvalitātē un akadēmiskās tradīcijās. Izglītības procesam toties ir jābūt “mūsdienīgam” un “jāatbilst Rietumiem” – lai ko tas arī nozīmētu. Visu to lasot, nāk prātā romāns “Arbata bērni”, kur gara epizode veltīta tam, kā 30-to gadu Krievijā progresīvi noskaņoti studenti drosmīgi izvirza politiskas apsūdzības reakcionāriem pasniedzējiem.
0
Jānis Dreimanis > jumta_kore 29.05.2010. 10.43
Kalvi, diezgan muļķīgi argumenti. Tā nu ir, ka rietumu (konkrētāk, angļu) tipa augstskolas ir izrādījušās efektīvākās un kvalitatīvākās.
0
Marija 28.05.2010. 12.18
Diezgan neoptimistiska intervija. Faktiski var secināt, ka bez Auziņa atbalsta Armands būtu izrullēts plakans vai citādi garīgi nolinčots.
Puisis uzņēmies nevienlīdzīgu cīņu – lai uzvarētu stagnējošo struktūru, ar jaunības enerģiju nepietiek, vajag plašu sabiedrības atbalstu.
Prognozēju, ka pēc Somijas puisis varētu doties studēt citur rietumu universitātēs.
2
jumta_kore > Marija 28.05.2010. 12.26
Protams, ka šī cīņa nav vienlīdzīga, jo profesoram Kūlim izglītības un pieredzes ir nesalīdzināmi vairāk. Kad jaunietis atgriezīsies no Somijas un citām rietumu universitātēm ar doktora diplomu kabatā, tad cīņa nudien būs daudz vienlīdzīgāka. Pašlaik tas ir vnk smieklīgi.
0
martins_kibilds > Marija 28.05.2010. 16.42
Aberdīnas Universitāte nav Somijā.
0
signele11 28.05.2010. 11.33
Atkal mēdiji tiek piespamoti ar kaut kādiem viena teļa murgiem. Kūlis un Šuvajevs ir godājami cilvēki, kas ļoti daudz ir tulkojuši un strādājuši Latvijas filosofiskās vides labā. Leimanis – cilvēks, kurš nesajēdz ko nozīmē filosofija, ko nozīmē – izturēties ar cieņu pret citiem cilvēkiem, utt. Viņa murgi par kaut kādiem sistēmai lojālajiem studentiem ir alkohola izraisīti. Lielākā daļa studentu atbalsta Šuvajevu un Kūli.
11
Sviitijs > signele11 28.05.2010. 11.48
Pag, pag, nenolaidīsimies līdz vidējam DELFu komentāru līmenim. AL, kā jebkuram ir savs viedoklis, kuram varam piekrist vai nepiekrist.
0
signele11 > signele11 28.05.2010. 12.03
Jā. Žēl, ka publicēts tiek tikai viens viedoklis. Ko domā studentu vairākums – tas nevienu neinteresē.
0
Una Grinberga > signele11 28.05.2010. 12.36
Neaizstāvu nevienu pusi, bet jūs, studenti, skatieties, ka tā visa rezultātā jums nebūs jāpārprofilējas, jo no satrunējušās sistēmas pat arheologiem nebūs iespējams neko atrast.
Neapšaubāmi, ka lielākā daļa profesoru strādā pēc padomju izglītības principiem, bet pārmaiņas arī prasa laiku. Ja runājam par kvalitāti, tad jau jau tā būtu tik kritiski zema, tad piem., Ķīlis nevarētu iestāties Kembridžā un pabeigt tur doktora grādu.
0
Nellija Ločmele > signele11 28.05.2010. 16.21
Aicinu diskutēt ar savu vārdu, nevis anonīmi, tad saruna pēc būtības būs auglīgāka.
0
a_oleinika > signele11 28.05.2010. 17.58
Vai vārds un uzvārds ir vērtējams kā argumentācijas papildinājums? :)
Es gan pats neesmu anonimitātes piekritējs.
0
Laimonis > signele11 28.05.2010. 18.00
Kas tavuprāt ir studentu vairākums? Cik tādu vairākumu ir VFF? Par VFF studentu vairākuma viedokli manuprāt nav iespējams runāt. Ja mēģinātu noskaidrot vairākuma viedokli sanākot kopā un mēģinot diskutēt, atklātos, ka nekāda vairākuma viedokļa nav. Ir jautājumi, kuros piekrītu Leimanim, tāpat ir jautājumi, kuros nepiekrītu. Kā būtu ar šādu “studentu vairākuma” viedokli?
0
Laimonis > signele11 28.05.2010. 18.01
“Lielākā daļa studentu atbalsta Šuvajevu un Kūli.”
Kurš ir veicis anketēšanu?
0
Jānis Dreimanis > signele11 29.05.2010. 10.36
Anita Brauna: “Aicinu diskutēt ar savu vārdu, nevis anonīmi, tad saruna pēc būtības būs auglīgāka.”
Vai Jums ir zināms, ka zinātniskās publikācijas tiek recenzētas anonīmi – tā, ka ne recenzents zina raksta autoru, ne arī raksta autors zina recenzentu? Vai, Jūsuprāt, tas tiek darīts, lai diskusija būtu NEauglīgāka? Vai varbūt ir tieši otrādi?
Manuprāt, Jums kā žurnālistei bija lieliski jāzina, ka ir pietiekami biežas tādas situācijas, kad anonimitāte ir vienīgais veids, kā ir iespējams atklāti paust savu viedokli. Bez anonimitātes mēs nevis ko iegūstam, bet, tieši pretēji, daudz ko zaudējam. Man arī ir daži nopietni iemesli, kāpēc negribu publiski atklāt savu vārdu – un neviens no šiem iemesliem nav saistīts ar vēlmi izteikt personīgus apvainojumus.
0
Jānis Dreimanis > signele11 29.05.2010. 10.38
(turpinājums)
Protams, es piekrītu, ka bieži anonimitātes iespēja tiek izmantota ļaunprātīgi. Piemēri ir atrodami arī šajā diskusijā – lietotājvārdi “Brīvības esence” un “New Wittgenstein” ir nožēlojami, jo mēģina sev piešķirt lielāku svaru uz svešu lauru rēķina. Nu, apmēram tāpat kā Abibas vai Nice. Bet tas ir tikai laika jautājums, kamēr internets kļūs civilizēts un kulturāls, pagaidām šiem tipiem vienkārši pašiem nav pietiekami skaidrs, ka viņi rīkojas neētiski, kā arī nav radušies efektīvi pretlīdzekļi (piemēram, pārējo lietotāju publisks nosodījums un ignorance šādos gadījumos).
Plus, lūdzu, pievienojiet simbolu skaitītāju, ja reiz esat izvēlējušies uzstādīt zīmju skaita ierobežojumu.
0
Una Grinberga > signele11 29.05.2010. 11.30
Oponēšu Jūsu viedoklim, jo uzskatu, ka vārds un uzvārds piešķir viedoklim noteiktu ietvaru, ko definē ar sabiedrības priekšstatiem par konkrētu personu. Pseidonīma izmantošana ļauj atbrīvoties no iepriekš radīta priekšstata par personu un tādējādi vērtēt ideju vai viedokli pēc būtības nevis pēc priekšstatiem par personu, kas izsaka viedokli.
P.S. Protams, bieži anonimitāte tiek izmantota, lai paustu neētiski vai amorāli komunicētus viedokļus, bet šādus cilvēkus gudrs sarunas biedrs vienkārši ignorēs!
0
Sviitijs > signele11 09.06.2010. 15.16
Ne gluži sapratu, kas tieši lietotājvārdā “brīvībasesence” ir nožēlojami? Ko “Reinis” nožēlo?
0
Secinājums: 28.05.2010. 11.31
No “Ir” ētikas kodeksa: Žurnālista galvenais mērķis ir noskaidrot patiesību.
kur tad ir tā patiesība???
5
Nellija Ločmele > Secinājums: 28.05.2010. 16.19
Ko jūs vēlējāties, lai es šajā konkrētajā sarunā noskaidroju?
0
Secinājums: > Secinājums: 28.05.2010. 18.03
To, ko jau rakstīju pie iepriekšējiem komentāriem (un ko Jūs jau arī atbildētjāt – ka tā ir vien intervija), ko varu pārformulēt sekojoši – sagaidītu arī citus viedokļus par Leimaņa rīcību, situāciju LU VFF, kurā tagad visi staigā kā ar aukstu ūdeni aplieti, rakstot bezjēdzīgus paskaidrojumus par dažnedažādām situācijām, par kurām tagad ir sūdzējies A.Leimanis. Pēc tās ažiotāžas, ko ir sacēlis Leimanis, katram, kurš paudīs pretēju vai citādu viedokli, nekā Leimanis, gribi vai negribi, būs jātaisnojas, ka tā jau nemaz nav… Es domāju, ka pati saprotat no visiem šiem komentāriem pie šīs intervijas, ka viedoklis nav viennozīmīgs, tie ir dažādi, pat kontroversāli, taču tā otra puse tiek atspoguļota mazāk skaļi, nekā Leimaņa viedoklis.
0
Secinājums: > Secinājums: 28.05.2010. 18.11
Bet ja konkrēti – varējāt pajautāt konkrētākus jautājumus – kas tieši ir jāmaina programmās? kāpēc publiski viņa viedoklim nav pievienojies neviens pasniedzējs (arī tie, kurus viņš min kā atbalstītājus)? kāpēc viedokli nepauž citi viņa atbalstītāji-studenti? u.tml. Faktiski viņa piebilde – jo augstāka līmeņa studijās esi, jo mazāk fleksibls un vērsts uz pārmaiņām, nocērt jebkādu kritiku saknē. Nu tad ko – uzklausīsim tikai 1.kursniekus? Padomājiet pati – tagad atnāks kāds pirmā kursa žurnālists un teiks – ziniet, Jūs neprotat veidot rakstus? Kā Jūs reaģētu? Kāds būtu Jūsu viedoklis? Te tik vienkārši nav iespējams atbildēt: ir astoņkājis, bet tieši problēmas daudzšķautņainībā.
0
Nellija Ločmele > Secinājums: 28.05.2010. 21.30
Ko A.Leimanis rosināja mainīt filozofijas studijās, to viņš maniem kolēģiem stāstīja jau citadiena.lv (http://citadiena.ir.lv/2010/03/12/%e2%80%9egojko-mute%e2%80%9d-prasa-rezultatu/), nevēlējos vēlreiz apspriest to pašu.
0
martins_kibilds > Secinājums: 28.05.2010. 22.22
Norādītajā saitē parādās uzraksts The page you requested either removed or doesn’t exist
Bet varējāt vismaz Leimani pavaicāt, kā viņām klājās ar paša izsludināto 7. maija pasākumu, kurā viņš it kā nākšot klajā ar saviem ierosinājumiem? Piemēram par to, ka nekādus ierosinājumus sapulcējusies publika tā arī nedzirdēja.
Varat, protam, aizbildināties ar to, ka tā ir intervija, tomēr žurnālists jau var uzdod arī dažādus jautājumus, tai skaitā arī tādus, kas intervētajam var arī nepatikt, tomēr ir būtiski lietas būtības noskaidrošanai. Bet te jūs intervējat Leimani it kā viņš būtu Dailes teātra aktieris, kurš svin 50 gadu jubileju.
0
smill 28.05.2010. 11.26
Kāpēc neviens vēl nav iesniedzis LU ētikas komisijā iesniegumu, lai izvērtē, ka šādi skilterti guļ ar studentēm, kurām pēc tam liek atzīmes??? kāpēc Leimanis par to klusē???
0
Una Grinberga 28.05.2010. 11.23
Lai kā arī gribētos skatīties uz to visu ar argumentiem, visu interviju caurvij tikai un vienīgi Leimaņa personiskās saskarsmes problēmas. Sabiedrības labums ir tikai tādēļ, lai ietērptu savu ego. Ja runājam par ētiku, tad pats Leimanis ir gana neētiski rīkojies gluži tāpat kā Rugāte un Kūlis. Tad ar kādām morālām tiesībām Leimanis var kritizēt citus, ja viņa paša sirdsapziņa nav tīra?
0
aivarstraidass 28.05.2010. 11.18
>>> Latvijas Universitātes (LU) otrā kursa filozofijas students Armands Leimanis kopā ar studiju biedriem martā uzsāka publiskas aktivitātes…
=======
Manuprāt, vēl neesam redzējuši nevienu no tiem bieži piesauktajiem citiem studiju biedriem, ar kuriem kopā notiek A.Leimaņa publiskas aktivitātes. Domāju, ka par šo “plaģiāta skandālu” daudzi jautājumi palikuši neatbildēti. Sk. divas garas Viļņa Zariņa piebildes – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/rihards-kulis-par-realitates-sovu-filozofijas-profesoru-plagiata-lieta.d?id=32111289&com=1&s=1&no=180 .
Tad, kad notika Klimatgeitas skandāls (slaveni klimata zinātnieki tika apsūdzēti datu slēpšanā), tad visu viņu vēstuļu korpusu padarīja elektroniski pieejamu VISIEM INTERESENTIEM padziļinātai analīzei. Domāju, ka ar strīdīgajiem Rolava un Kūļa tulkojumiem jārīkojas tāpat. Viena ekspertu komisija, kura pati sēž aiz slēgtām durvīm, nevar dot vienīgo galavārdu – it īpaši Latvijā, kur visi visus pazīst.
1
Diâna Antipova > aivarstraidass 28.05.2010. 19.06
paldies par saiti
0
Secinājums: 28.05.2010. 11.04
Tā arī nesparotu, uz kāda pamata A.Brauna twitterī saka: “neticams zemiskums filozofijas studijās”??? WTF??? Es kā LU VFF students un vairāku pasniedzēju pazinējs jūtos aizskarts!!! Es pilnīgi nepiekrītu šādam apgalvojumam no “analītiska žurnāla” žurnālistes puses. Arī “IR” galvenā redaktore N.Ločmele tur ir studējusi. Vai tad viņai arī viss tur tā derdzās? Kāpēc tad viņa nāca un vadīja LU VFF diskusiju pirms gada? Kur ir CITS viedoklis par LU VFF? Kāpēc tik vienpusēji? OK, ja vajag pārmaiņas, tad vajag – sēžam pie galda, diskutējam. Bet no kurienes dzimst šie kategoriskie emocionāli uzlādētie apgalvojumi ar personiskām attieksmēm???
14
Nellija Ločmele > Secinājums: 28.05.2010. 16.15
Kā citādi nosaukt faktu, ka LU mācībspēki izmanto savu amatu, lai studentu viņa kritiskās attieksmes dēļ divreiz nelaistu uz studijām ārzemēs, ignorējot ERASMUS vērtēšanas noteikumus? Manā ieskatā tā ir zemiska, nožēlojama rīcība, jo sevišķi universitātē, kurai jābūt zināšanu, ideju un inovāciju inkubatoram.
0
martins_kibilds > Secinājums: 28.05.2010. 16.38
Bet vai Jums tomēr nešķiet, ka jūsu publikācijas kvalitāte tikai iegūtu, ja jūs pakustinātu kaut mazo pirkstiņu un apjautātu citus fakultātes studentus vai pasniedzējus. Tas varbūt palīdzētu saprast, kas tur reāli notiek. Bet tā vietā jūs kultivējat mītus par sirdsšķīstā jaunieša cīnu pret astoņkāji. Es jau it kā saprotu, ka šādu stāstu iebarot publikai ir vieglāk. Bet ja jau interesē patiesība, tad arī rīkoties vajadzētu mazliet saprātīgāk.
0
martins_kibilds > Secinājums: 28.05.2010. 16.40
(turp.)Es piekrītu, ka minētais gadījums ar Erasmus konkursu ir netīra lieta (ja ir taisnība Leimanim), un ka fakultātes mācībspēki ne vienmēr ir bijuši savu uzdevumu augstumos. Bet vai tas dod tiesības visus pasniedzējus un citus studentus izsmērēt pa sienu, nosaucot par konformisitem utt. Jo tagad sanāk, ka visi tie, kas nav ar Leimani ir pieskaitīti kādam Leimaņa apziņā dzīvojošam astoņkājim. Vai Jums šāda bilde nešķiet pārāk vienkārša? Vai Jums nemaz nerodas aizdomas, ka liela daļa cilvēku domā savādāk? Varbūt pacentieties to noskaidrot! Pretējā gadījumā man nav saprotams uz kā pamatojas jūsu priekšstats par sevi kā nopietnu un analītisku mediju.
0
Nellija Ločmele > Secinājums: 28.05.2010. 16.56
Šī ir intervija, kas neizslēdz to, ka par šo tēmu ir citas publikācijas un citi viedokļi. LU vadības lēmums plaģiāta lietā, citu autoritāšu publiski (nevis anonīmi) viedokļi un veselais saprāts jebkuram, kurš ir ieskatījies tulkojumos, liek izdarīt secinājumu, ka filozofijas studiju kvalitāte ir problēma. Tāpēc mums likās interesanti ieklausīties A.Leimanī, kā viņš pēc laiciņa atskatās uz notikušo. Un ja jūs sakāt, ka vienīgā problēma ir viena studenta lecīgums, tad atļaujiet nepiekrist.
0
martins_kibilds > Secinājums: 28.05.2010. 17.23
Fantastiski! Es nekur neesmu teicis, ka “vienīgā problēma ir viena studenta lecīgums”, tāpēc Jums nav nekādas vajadzība šajā jautājumā man nepiekrist. Es gribēju Jums tikai norādīt, ka, manuprāt, jūsu radītā aina ir ļoti pavirša un vienpusīga, un tas nedara godu jūsu medijam. Vēl dīvaināk man šķiet tas, ka jūs šādu primitīvismu tik kategoriski aizstāvat. Kā jau teicu, no Jūsu medija gribētos sagaidīt mazliet lielāku iedziļināšanos. Ja runa būtu par Vakara ziņām, tad savu laiku šeit netērētu.
Nav arī saprotama jūsu norāde par anonimitāti. Tas kaut kā mazina iebildumu kvalitāti? Galu galā, ja reiz tas šķiet nepieņemams viedokļa paušanas veids, tad jūsu varā ir liegt iespēju rakstīt anonīmus komentārus.
0
Secinājums: > Secinājums: 28.05.2010. 17.55
Es piekrītu, ka šī ir tikai intervija, kurā A.Leimanis var izteikt savu viedokli. Taču es nepiekrītu Jūsu vērtējumam. OK, pieņemsim, ka tas bija Jūsu personiskais viedoklis, nevis Jūsu kā žurnālistes viedoklis. Tas, ko vēlējos uzsvērt – nevar bez atrunas, ka “visi tādi nav” tik kategoriski izdarīt vērtējumu. Es vēlreiz saku – es tur esmu mācījies un joprojām mācos – ir pasniedzēji, kuru attieksme nereti ir bijusi augstprātīga, taču – ne visu. Arī visi, kas gribējuši tikt Erasmus programmās, ir tikuši. Es kā students arī nevaru piekrist A.Leimanim par nepieciešamību fundamentāli reformēt studiju programmu, turklāt nepiekrītu arī formai, kā viņš to pasniedz – brīžiem paranoiski (viņam jau pašam sākt rādīties ziloņi mušu vietā), pat ja saturs var būt dažreiz ir bijis atbalstāms (kaut gan viņš nav formulējis savu saturu studiju programmu maiņai). Teikt, ka vienkārši ir jāmaina, nozīmē neteikt neko.
0
Secinājums: > Secinājums: 28.05.2010. 17.55
(turp.) Manuprāt, tas, ja kāds ar viņu tagad fakultātē nerunā, ir tāpēc, ka baidās, ka viss, ko viņš teiks, var tikt izmantots pret viņu. Leimanis nevis veicina, lai kāds viņā ieklausītos, bet ir radījis pretēju efektu: ar viņu neviens nevēlas kontaktēties, lai pēc tam viņa vārds netiktu sākts locīt masu medijos.
0
Diâna Antipova > Secinājums: 28.05.2010. 19.00
Ivars – neviens mēdijs nekad nespēs iedziļināties un izprast situāciju tā, kā zina uz vietas esošais, bet arī subjektīvais dalībnieks. Bet, ka problēma pati par sevi sabiedrībai interesanta, es piekritīšu. Cita lieta, ka kaut kad ir laiks to pavērst plašākā griezumā. Augstākajā izglītībā kaut kas būtu jāmaina, gribam vai ne. Vai Leimanis spēj studiju satura jautājumus pilnībā kompetenti izspriest, neesmu pārliecināts, bet reālā atmosfēra un norises ir svarīgs aspekts jebkuram studentam. Jā, un studenti ir dažādi. Bet pasniedzēju pārspīlētā “koleģialitāte” ir un var būt problēma.
0
Marija > Secinājums: 28.05.2010. 19.54
>New Wittgenstein
Arī jūsu viedoklis ir Tikai Jūsu, ne par santīmu vērtāks kā Armanda. Jums ir visas tiesības rakstīt savu rakstu ar saviem vērojumiem, tikai, baidos, ka tas interesēs ievērojami mazāk lasītāju. Vai man jāpaskaidro, kāpēc?
0
Nellija Ločmele > Secinājums: 28.05.2010. 21.41
Jā, absolūti, anonīmi komentāri mazina diskusiju kvalitāti, jo argumentu vietā viegli izmantot personiskus apvainojumus, tāpēc mēs arī aicinām cilvēkus nebūt anonīmiem. Es šaubos, ka jūs ar savu vārdu rakstītu šādus komentārus: “Bet tā vietā jūs kultivējat mītus par sirdsšķīstā jaunieša cīnu pret astoņkāji. Es jau it kā saprotu, ka šādu stāstu iebarot publikai ir vieglāk. Bet ja jau interesē patiesība, tad arī rīkoties vajadzētu mazliet saprātīgāk.” Ja tomēr rakstītu, tad visu cieņu, aicinu to darīt atklāti. Es nesaklausīju A.Leimanī, ka viņš apgalvotu, ka pilnīgi viss un visi VFF ir slikti, un arī es tā nedomāju.
0
martins_kibilds > Secinājums: 28.05.2010. 22.26
Jā, esiet, lūdzu, tik mīļš un paskaidrojiet, jo arī mani tas interesē.
Starp citu, vai tad kāds ir teicis, ka Leimaņa viedoklis ir mazvērtīgāks par citiem. Runa jau ir tikai par to, ka to citu viedokļu nav un arī intervētājs sēņo.
0
martins_kibilds > Secinājums: 28.05.2010. 22.33
Piedodiet, bet kur manis teiktajā ir personiski apvainojumi? Esmu tur paudis savu viedokli par to, ka šī publikācija ir vienpusīga bez jebkādām pazīmēm, ka intervētājs vēlētos iedziļināties problēmā par kuru ir runa. No argumenta tur gan nav ne miņas (proti, nedz tur ir premisas, nedz arī secinājums). Bet neredzu arī sevis teiktajā neko tādu par ko man būtu jākaunās. Tāpēc principā arī varu to publicēt ne tikai ar savu vārdu, bet arī personas kodu un citiem diskusiju uzlabojošiem faktoriem.
Es nezinu, ko Jūs saklausījāt vai nesaklausījāt Leimanī. Man gluži kā citiem lasītājiem ir pieejams tikai tas, kas ir rakstīts.
0
Sviitijs > Secinājums: 29.05.2010. 02.32
Manuprāt, cilvēks ļoti korekti norādīja, ka IR, turpinot “labākās” Dienas un citas glancētās makalatūras tradīcijas, turpina virspusējo, sensacionālo pieeju dažādu situāciju izklāstam. Vai tiešām jūs (IR) neticat, ka jūsu lasītāji nevar paši salikt kopā ainu no vispusīgi piedāvātas informācijas, atbilstoši katrs savam pieredzes un intelekta līmenim? Jūsu DARBS ir savākt dažādus viedokļus un faktus, lai mēs no tiem PAŠI varētu salikt mozaīku. Lūdzu nevajag vienpusējus viedokļus un vēl ar “sētas mietu” norādīt kā būs konkrēto lietu izprast. Lūdzu, jo kaut nedaudz gribas cerēt, ka varat būt profesionālāki par pārējo dzelteno un glancēto presi.
0
Marija > Secinājums: 29.05.2010. 16.49
>Ivars
Sabiedrību ļoti maz interesē nezināmas personas viedoklis, īpaši, ja viedoklis ir – pie mumsiem viss ir kārtībā, nekas nepareizs nenotiek.
Armands uzdrīkstējās sacelties pret sistēmu un pateikt, ka Galīgi Nav Kārtībā, tad sabiedrībai kļūst interesanti, kas no tā iznāks.
0
Dina Repša 28.05.2010. 11.01
Man šķiet, ka daudzviet – vai tā būtu augstskola, vai ministrija, vai jebkura darba vieta, cilvēki maz skatās uz priekšu, maz redz darbības vietu, bet vairāk satraucas par to, lai dzīve būtu rāma, klusa un neviens viņus netraucētu. Līdzīgas problēmas kā Armandam LU savulaik bija arī LLA, jo viens otrs adekvāts studentu solis tapa uztverts skarbi – piemēram – mēs paši izvēlējāmies pasniedzēju toreiz vēl politekonomijā. Dekāns mūs atbalstīja, katedra it kā nē, bet pasniedzēja mums lekcijas tomēr lasīja.
Es nezinu, kā ir ārzemēs, bet Latvijā zinātnes un augstskolu vide ir samērā konservatīva un varas priekšā bijīga. + vēl savstarpējās īpatnās attiecības, kas man atgādina kādu zināmu romānu: esmu slikts speciālists, bet darīšu visu, lai noēstu labāku par mani. Mazliet par daudz viduvējību vai augstprātīgu talantu. Trūkst cilvēciskuma un īsta talanta!
0
Secinājums: 28.05.2010. 10.56
Pārāk daudz pārspīlējumu un neprecizitāšu. Kāpēc tad neviens nepajautā paša Šķiltera komentāru?
0
mazais peliš 28.05.2010. 10.35
@brivibasesence: modus tollens. Bet vispār Kūlis ir gan paspējis demonstrēt, ka viņam trūkst pasniedzēja ētikas, gan to, ka taviem vārdiem ir “negodīgs (vai neprasmīgs) sava profesijas pārstāvis”.
Plaģiātisma apsūdzība pārstāja būt apšaubāma, līdzko LU komisija to uzturēja. Un ja kāds apgalvo, ka šai komisijai nevar uzticēties, tad arī to uzticībai Kūļiem vajadzētu sašķobīties, jo pamati abiem tie paši.
8
Sviitijs > mazais peliš 28.05.2010. 10.56
Man visā šajā stāstā ir neinteresantas AL un pasniedzēju attiecības, tā ir viņu pašu darīšana – kā viņi tās kārto – kaut vai publiski. Man interesanta ir argumentācija par tulkojuma plaģiātismu, kuru es neatrodu par pietiekamu ne komisijas, ne minētajā Bankovska rakstā, jo liekas, ka rezultāts jau zināms pirms pašas analīzes, un tamdēļ es arī pieminēju mediju un “meinstrīma” spiedienu uz sensācijas alkstošo publiku. Arī AL intervijā neanalizē pašu apstrīdēto darbu, un tamdēļ man (kā cilvēkam no malas) tas šķiet pēc fokusa novirzīšanas no subjektīviem iemesliem (savstarpējām attiecībām fakultātē) uz itkā objektīviem (“viltus filozofs” vs. “nepieklājīgais jaunais cilvēks”). Un, protams, arī Kūļa un viņa kolēģu izteicieni ir necienīgi, bet ne jau viņu IR šodien atreferē.
0
aivarstraidass > mazais peliš 28.05.2010. 11.34
>>> Elapins: Plaģiātisma apsūdzība pārstāja būt apšaubāma, līdzko LU komisija to uzturēja. Un ja kāds apgalvo, ka šai komisijai nevar uzticēties, tad arī to uzticībai Kūļiem vajadzētu sašķobīties, jo pamati abiem tie paši.
========
Tulkojumus var salīdzināt dažādi – var lingvistiski, var analizēt no Kanta interpretēšanas viedokļa vai ar datorlingvistikas metodēm. Ja mēs tikai uzticamies ekspertiem tādēļ, ka viņi ir LU eksperti (un arī R.Kūlim, jo viņš ir LU profesors) – tad mēs pie jēgas nekad netiksim. Zinātniska izziņa nozīmē izvirzīt hipotēzes un censties tās falsificēt jeb apgāzt ar faktiem.
Plaģiāta kritērijs – ja viens darbs no otra darba atšķiras jūtami mazāk nekā mēdz atšķirties divi neatkarīgi tapuši darbi. Ja divi cilvēki tulko zāļu pudelītes sastāvu, tad abiem visdrīzāk sanāks 100% vienādi tulkojumi. Ja divi cilvēki neatkarīgi atdzejo “Beovulfu” – tad atšķirības būs milzīgas. Kants ir kaut kur pa vidu. Ir iemesls rakt dziļāk.
0
a_oleinika > mazais peliš 28.05.2010. 14.33
Pašlaik tieši salīdzinu 8 lapu fragmentu Tīrā prāta kritikas Rolava, Kūļa (vēl neizdotās, bet elektroniski pieejamās) un vācu versijās, bet vēl neesmu pabeidzis.
Redziet, tas plaģiāts tur ir tik acīmredzams, ka var uzreiz pateikt vai arī dziļi pētīt un tad secināt būtībā to pašu. Plaģiāta komisijas tīri filoloģiskie argumenti (teikumu konstrukcijas, arhaisks neterminoloģiskais vārdu krājums, paralēles kļūdās vai ļoti specifiski tulkotās vietās, kur nav vāciska ekvivalenta) ir precīzi trāpīti, bet nepietiekami nostiprināti ar pierādījumiem.
0
a_oleinika > mazais peliš 28.05.2010. 14.35
Arī par interpretāciju tā ķīniešu profesora arguments ir vietā. Atšķiras gandrīz tikai arhaiskās frāzes (tās nomainītu jebkurš redaktors!), atsevišķi termini, bet pēc nozīmes ir citādi interpretētas ļoti nedaudzas vietas. Kāda tad jēga tulkot no jauna… ja Rolava problēma bija novecojusī valoda, tad kur ir Kūļa “tulkojuma” jēga, kad 80%-90% materiāla ir vārds vārdā tādi paši un ož pēc Glika Bībeles. Kāda jēga jaunam tulkojumam, ja rezultāts ir ekvivalents redakcijai? Darbs jāiegulda vismaz 3 reizes vairāk, bet rezultāts identisks.
Jāatzīmē, ka rediģēts un salīdzināts ar Kantu ir patiešām kapitāli! Kūlis ar literāro redaktoru mierīgi varētu pretendēt uz “gandrīz oriģināltulkojumu”.
0
Sviitijs > mazais peliš 28.05.2010. 14.41
Hmm, kas tad vairāk satrauc “filozofu saimi” – ka ir kvalitatīvs/nekvalitatīvs darbs (vienalga tulkojums vai redakcionāls) vai tas, ka nav atsauces uz Rolovu (tātad autortiesību problēma)?
0
a_oleinika > mazais peliš 28.05.2010. 15.14
Tur jau tā nelaime, ka Kūlis un Kūļa apoloģētu saime pati skaidri nedefinē stingru pozīciju, bet gan haotiski atgaiņājas pret atsevišķiem argumentiem. Šķiet, ka lielākā daļa saprot, ka izmantojis ir krietni pār mēru, lai varētu atļauties pat neminēt Rolavu. Bet mēģina aizstāvēt un attaisnot visiem līdzekļiem.
Pie Diena.lv rakstiem par šo tēmu esmu strīdējies ar daudziem, kuru argumentācija savā stulbumā vienkārši satriec. Standarta arguments ir “tas nav plaģiāts, jo Kūlis ir labs, bet Ķīlis ir slikts” utt.
0
a_oleinika > mazais peliš 28.05.2010. 18.19
Kā pieredzējis tehniskais tulkotājs varu pateikt, ka arī tehniskajos tulkojumos šāda līmeņa līdzību vēl neesmu redzējis. :)
Turklāt lielākā daļa tehnisko tulkojumu top, izmantojot citu tulkotāju iepriekšējo darbu – pārstrādājot un papildinot līdzīgas instrukcijas. Individuālās iezīmes izpaužas šā vai tā, un patiesībā ir visas nozares problēma!
Pat programmatūras EULA (End User Licence Agreement) netulko 100% vienādi. Un Kants salīdzinot vēl ir daiļliteratūra.
0
Diâna Antipova > mazais peliš 28.05.2010. 18.44
BE – laikam pats nekad neesi bijis tādā augstskolā/fakultātes atmosfērā, tāpēc nesaproti. Saucam par ‘kliķi’ vai vēl kā, bet pasniedzēju ‘roka roku mazgā’ nozīmē savu pozīciju sargāšanu, savas autoritātes neapstrīdamību, un, beigu beigās – rūpes prasti par naudu. Neesi redzējis, kā pasniedzēji cīnās par studentiem (kuram tiks,tam būs maize), programmām, un kā tas atsaucas uz studentu galvām?
0
itommy_ 28.05.2010. 10.16
Tas ir labi, ka studenti cenšas uzlabot vidi, cilvēkus un sistēmu. Jaunības maksimālisms virza attīstību. Tomēr pie visa tā es vērstu jauno cilvēku uzmanību ētikas virzienā. Runa ir par tādu pašsaprotamu lietu kā “prasme cienīt sirmas galvas”. Jaunskunga polemika ar deputāti Rugāti TV tiešraidē bija reti pretīga. Es nefanoju ne par TP, ne arī par kundzi. Tomēr vienam nepieredzējušam zaļknābim neklātos rupji braukt virsū padzīvojušam cilvēkam tā, ka apkārt esošajiem kļūst neērti. To, ko jaunais cilvēks gribēja pateikt, varēja izdarīt citādi. To pašu varēja pateikt ar cieņu, citiem vārdiem un glanci. Varbūt derētu papētīt angļu džentlmeņu stilu – tā ir samērā augsta pilotāža, bet topošajam filosofam būtu jāspēj tikt galā. Veiksmi! Un aizsūtiet atvainošanās ziedus Rugātes kundzei, Armand!
10
P_Dancis > itommy_ 28.05.2010. 10.26
“Jaunskunga polemika ar deputāti Rugāti TV tiešraidē bija reti pretīga.”
Jaunskungs Rugātei pārmeta divkosību, balsojot pret algu atklātības likumprojektu, un cepuri nost, ka to izdarīja tik atklātā formā. Būtu mums vairāk tādu jaunskungu, varbūt reiz izdotos Latviju iztīrīt no homo sovieticus smakas.
0
garausiitis > itommy_ 28.05.2010. 10.31
Un kā tad būtu jādara? Varbūt Rugātes kundzei vajadzētu rīkoties tā ,lai nebūtu iemesla tādiem uzbraucieniem.
0
Māris Bluķis > itommy_ 28.05.2010. 10.53
Jaunskungs, starp citu, vienkārši manipulēja ar faktiem, es pat teiktu: samelojās.
0
mazais peliš > itommy_ 28.05.2010. 10.58
Zviedra kungs, Jūs dzīvojat 19. gadsimtā. Neviens tikai ar vecumu vai pieredzi nav pelnījis, un nevienam nav tiesības, lai viņa viedokli, vērtības, kur nu vēl nepatiesus faktuālus apgalvojumus neapgāztu. JO SEVIŠĶI tautas pārstāvji, kam jāatbild tautai. Ekstrapolējot, pēc jūsu loģikas arī Lehman Brothers, Northern Rock u.c. banku vadītājus vajadzēja “cienīt” un neaiztikt tikai tādēļ, ka viņiem finanšu lietās bija ilgāka pieredze nekā Timam Geitneram.
Piedodiet, bet Jūsu argumentācijas trūkums un tradicionālais konformisms ir nožēlojams. Jums ir pēdējais brīdis saprast, ka tieši Jūsu demonstrētā pārspīlētā vecuma autoritātei izrādītā cieņa ir desmitgades lielāko problēmu saknē – Irākas karš, finanšu krīze u.c. Mēs vairs nevaram atļauties akli sekot tādiem kā Rugātes kundze vai profesori Kūļi, un vienmēr pieņemt to darbus un vārdus par nesavtīgu altruismu. Jums patiešām derētu apdomāties, vai nav vērtīgākas un drošākas mērauklas par sirmumu, pēc kuras novērtēt cilvēkus un to teikto.
0
Edīte Dancberga > itommy_ 28.05.2010. 11.14
Cilvēkus ir jāciena par viņu sasniegumiem, nevis par to, kas ar viņiem ir noticis.
Attiecībā uz Rugāti Leimanis bija ļoti pieklājīgs un savaldīgs, ņemot vērā, ka “cienījamā sirmgalve” nekaunīgi, pierādāmi un pilnīgi atklāti meloja gan viņam, gan pārējai viņas algu finansējošajai publikai.
0
Māris Bluķis > itommy_ 28.05.2010. 11.27
elapina j-kungs, toties Jūsu pārstāvētā viedokļa augstākā pilotāža ir kultūras revolūcija Ķīnā.
Cieņai pret vecumu, pieredzi u.t.m.l. nav nekāda sakara ar konformismu vai aklu pakļaušanos, to starp citu Zviedris arī ir uzsvēris, bet to Jūs nevēlaties saklausīt. Jūsu piemēri ir dīvaini un, maigi sakot, apšaubāmi, tie tieši tāpat varētu liecināt par pretējo.
0
Dace Dubava > itommy_ 28.05.2010. 11.51
Pauls – pie tava apgalvojuma, par to ka jaunskungs ir samelojies, trūkst atsauces uz faktiem.
0
Māris Bluķis > itommy_ 28.05.2010. 13.17
Fakti jau publiskajā telpā ir izskanējuši un Rugāte pati ir paskaidrojusi, ko bija domājusi un par ko balsojusi.
Tiesa tas tāpat neatspēko faktu ka Rugāte Dombura raidījumā bija nepārliecinoša un nebija sagatavojusies.
Taču Leimanis bija gatavojies un nevarēja nezināt par ko un pret ko Rugāte bija balsojusi. Tāpēc balsojuma par Šadurska priekšlikumu izcelšana un balsojuma par pašu likumu ignorēšana ir manipulācija, kas sagroza īstenību.
0
a_oleinika > itommy_ 28.05.2010. 14.17
Vai Ķīnas kultūras revolūcija gan nebūtu skatāma vairāk kā politiskās diktatūras paņēmiens, nevis paaudžu konflikts. Otrais, protams, ir klātesošs, bet bez pirmā otrais nekad nebūtu ieguvis tādu sistemātisku raksturu un mērogu.
0
Alise Ostrouhova > itommy_ 29.05.2010. 10.18
A.Rugāte balsoja piekrītoši par likumporjektu kopumā, noraidīja konkrēto redakciju. Bet to ja visi aizmirst.
0
Edīte Dancberga 28.05.2010. 10.03
Četras reizes lasīju brivibasesence komentārus, tā arī nesapratu, ko mēģina pateikt? Vispirms esot par daudz runas par plaģiātismu, tad atkal par fakultāti kopumā, nevis konkrētām tulkojumu zādzībām… Nu tad kā vajadzētu? Par fakultāti vai par tulkojumiem? Un kāds vispār kam visam sakars ar Bankovska izvēlētajām tekstu analīzes metodēm?
0
gila 28.05.2010. 10.01
lūdzu izskaidrot vārda “debijants” nozīmi (ar atsaucēm uz avotiem)
1
Edīte Dancberga > gila 28.05.2010. 10.05
Pieļauju, ka tā ir kļūda vārda “deviants” (no angļu “deviant”, “deviance”) transkripcijā.
0
Sviitijs 28.05.2010. 09.39
P.S. Visabsurdāko apgalvojumu šīs lietas sakarā ir gadījies lasīt no Bankovska http://www.satori.lv/raksts/2884 – ar datorprogrammas palīdzību viņš esot atklājis, ka “kopīgo” vārdu un frāžu apjoms atsevišķos tekstu fragmentos ir pārsteidzoši augsts – ap 75%.” Ko neteiksi – tulkojumam un 75%!, kas gan to būtu domājis..
P.P.S. Paskatīsimies, cik mīnusus tagad “meinstrīma” lasītājs saklikšķinās..
1
a_oleinika > Sviitijs 28.05.2010. 14.12
Arī tulkojumiem no viena avota tur ir “pretdabiski” daudz līdzības. Savās apoloģijās Kūlis 1) runā ne pa tēmu, 2) manipulē ar detaļām – izceļ komisijas darba kļūdas vai nepilnības, pastiprinot ar literāriem paņēmieniem, bet neko par būtisko, 3) vienlaicīgi izsaka diezgan daudz apšaubāmus (melīgus?) apgalvojumus par sinonīmiju, vārdnīcām utt.
0
Sviitijs 28.05.2010. 09.38
Tomēr interesanti sanāk – cilvēks saka, ka sistēma ir satrunējusi un attiecības fakultāte nav radošas, bet nolemj cīnīties nevis par vides maiņu, bet ar pasniedzēju itkā pagātnes kļūdām. Un medijiem tas patīk, tie pārķer šo skandalozo auru un tiražē tālāk. Pieļauju, ka AL varētu būt taisnība par vidi VFF, bet vai ir korekti tamdēļ priekšplānā izvirzīt apšaubāmus apvainojumus plaģiātismā, jo sanāk, ka AL apgalvo, ka Kūlis ir nevis neizdevies pasniedzējs, bet negodīgs (vai neprasmīgs) sava profesijas pārstāvis, kas var būt divas dažādas lietas.
Medijiem vajadzētu padomāt, vai tie vienkārši nekaifo par puisi kapucē (ō, jē), kurš izaicina vecišķos pasniedzējus. Galu galā, zīmīgi, ka puisis intervijā runā par negatīvo atmosfēru fakultātē, nevis pierāda tulkojuma zādzību vai tmldz.
3
+4
-3
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@ievuliitis > Sviitijs 28.05.2010. 11.53
Tulkojumu “zādzību” pēc jūsu klasifikācijas ir pierādījusi komisija. Par ko tur vēl runāt?
0
Sviitijs > Sviitijs 28.05.2010. 12.21
Ironiskā kārtā tulkošanas “īstuma” pierādīšana pati par sevi ir filozofiskas dabas jautājums. Ja Kūlis nepiekrīt komisijas atzinumam (http://www.delfi.lv/news/comment/comment/rihards-kulis-savas-tiesibas-aizstavesu.d?id=31619359), tad tiesājoties tiks veikta vēl kāda padziļināta (cerams CSI līmeņa ;) ) ekspertīze.
Protams, vienkāršākā izeja montīpaitoniski paškritiskā garā Kūlim būtu nodrukāt “Kļūdu labojumu” ievadam, kurā norādīt, ka “tā kā esmu lasījis Rolova tulkojumu, tad jebkuras sakritības abos tulkojumos ir jāuzskata par nejaušām un vienam otru bagātinošām”. Domāju, konflikts lietā par plaģiātismu ar to arī būtu izsmelts.
0
qxamo > Sviitijs 11.10.2010. 19.43
Katrs, kas ir mēģinājis kaut ko tulkot, sapratīs, ka divi identiski vārds vārdā tulkojumi nav iespējami. Katrs, kas izlasīja fragmentus no Rolava tulkojuma un blakus vārds vārdā sakrītošo Kūļa tulkojumu, saprata patiesību – pat ja nav ne filosofs, ne filosofijas fakultātei blakus stāvējis.
0