Rīgas fasāžu drudzis

2

Komentāri (2)

lindab456 06.03.2025. 14.32

Atceramies, ka NĪN tika strauji paaugstināts krīzes gados kā kompensējošs mehānisms pašvaldību rūkošiem budžetiem un sociālai palīdzībai. Parādījās arī tendence pelnīt ar sodu politiku, vienlaicīgi auga visa veida administratīvas prasības un ierobežojumi. No politiskiem spēkiem pie pirmsākumiem klāt stāvēja S un vēlāk GKR. Par kuru lomu arī gribēju atgādināt, domājot par tuvojošām vēlēšanām. Liels bija pārsteigums ieraugot rakstam pievienoto NĪN sodu diagrammu ar nepārprotamu augšupejošu dinamiku, kas nepārprotami parāda Vienotības un PRO izprati par to, kur rodas ieņēmumi. Ir jau arī Konservatīvais un nacionālais spārns, kas iepriekšējās vēlēšanās aizstāvēja pirmā mājokļa atbrīvošanu no NĪN ideju – kur tas viss ir palicis?

0
0
Atbildēt

0

lindab456 06.03.2025. 12.52

Paldies par tēmas atvēršanu! Tā nav tik vienkārša un viennozīmīga, kā pavirši skatoties var šķist, vai pašvaldība skaidro. Apskatot visus ar to saistītos aspektus, bilance var izrādīties negatīva. Pašvaldības skaidrojums neņem vērā vairākus būtiskus momentus. Pirmkārt, kontekstu attiecībā uz likumdošanu, kas joprojām nosaka to, ka spēkā ir pārejas laika Īres likuma denacionalizētajiem namiem normas (līdz 2036.g.), kas apgrūtina šīs īpašumu grupas ekonomisko darbību, neļauj to pilnvērtīgi apsaimniekot atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām, apgrūtina remontu uzkrājumu veidošanu un tekošo remontu darbus, toties veic sociālo funkciju.
Pašvaldībai būtu jāskata pilsētas apbūve ne tikai no tūristu autobusu loga un tūristu pienesuma pilsētai, prioritātei būtu jābūt iedzīvotājiem, rīdziniekiem, t.i. tiem, kas veido ar saviem nodokļiem budžeta pamatu.
Tēma ir atvērta, pietrūkst pārskata, statistikas, kas notiek ar īpašumiem, kas nonāk graustu statusā un tiek iztukšoti ar paaugstinātu nodokli, kas pilda pašvaldības kasi. Statistikas par rīdziniekiem, vēsturiskajiem nī īpašniekiem, īrniekiem, kas konkrētos īpašumos dzīvojuši paaudzēs. Cik graustu nodokļa rezultātā zaudēti, nojaukti, izūtrupēti īpašumi un kā tas atsaucies uz iedzīvotāju sastāva maiņu, cik procentuāli vēsturiskie iedzīvotāji ir bijuši spiesti pamest savas mājas, apkaimes šo darbību rezultātā. Būtu vēlams sociālais pētījums. Un nojaukto vēsturisko ēku skaits.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: