Nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem – Igaunijā neesošs, Latvijā nesamērīgs

“NĪN ir vajadzīgs…””
NĪN nav vajadzīgs: 1. Tādā formātā, kas Latvijas iedzīvotājus nostāda nevienlīdzīgā situācijā ar mūsu kaimiņu valstīm; 2. Kā nodoklis, kas kavē katra konkrēti NĪ īpašnieka ieguldījumus NĪ, attīstību; 3. Kā nodoklis, kas veicina, ir iemesls iedzīvotāju aizbraukšanai; 4. Kā nodoklis ar konfiscējošu spēku; 5. Kā soda instruments; 6. Kā nodoklis, kas ir atrauts no kopējā konteksta, piem. pieminekļu zonas, statusa apgrūtinājumiem, vēsturiskās situācijas.
Jūsu komentārā saskatu dziļu pretrunu – no vienas puses esat pret padomisko mantojumo, tai pat laikā ar padomju pilsonim ieaudzināto attieksmi ar aizdomām skataties un privātīpašumu, kaimiņa dārzā redzat augļus, bet neredzat darba sviedrus, patērēto laiku un resursus.
Piekrītu progresīvam nodoklim, bet vienīgi attiecībā uz pārmērībām, kā desmiti tūkstoši kv.m. , piem., Jūrmalā vai kādā dabas liegumā, vai Latvijai unikālā vietā, vai attiecībā uz lielajām latifundijām, briežu dārziem pa puspagastu – tā, lai NĪ norādītu uz mēra sajūtu, un bremzētu valsts iedzīvotāju aizbraukšanu, neļaujot tos ekonomiski izspiest no savas dzīves vides.
“Latviešiem ir jāpārtrauc izmisīgā turēšanās pie vietas…””
Šī tēze ir ļoti nejauka, tā ir klajā pretrunā ar latvieša dabu, dzīvesziņu, dzimtas īpašumu, tradīcijām, pārmantojamību un aicina kļūt par ekonomisku pasaules klaidoni
Regulāri uzpeld salīdzinājums, kas prasa sekot ASV paraugam. Tas ir absolūti kaitnieciski un maldinoši, jo tā ir uz citiem pamatiem būvēta valsts. Mūsu vērtības un valstiskais pamats ir definēts Satversmē.
“Dzīvokļu privatizācija bija viens no baisākiem …”‘
Dzīvokļu privatizācijā kļūda bija sertifikātus palaist brīvā tirgū, situācijā, kad iedzīvotājiem nav līdzekļu. Sertifikātu tirgus vērtību nedrīktēja nolaista zem to patiesās vērtības, ļaujot uz šī pamata veikliem ļaudīm privatizēt pusi Latvijas.
“NĪ denacionalizācijā tika pieļauta liela netaisnība, jo lielākā daļa māju bija valsts hipotēkā cita 30%, cita 60%…”
Vēl viena tēze, kas regulāri uzpeld. Lūk, šeit vēlētos konkrētu precīzu, dokumentos balstītu pamatojumu. Citādi tas ir demoralizējošs apgalvojums. Jo man, piemēram, ir cita informācija. Jūsu komentārā minētais, ka tika falsificēti dokumenti, varu papildināt ar visiem zināmo, ka atsevišķas īres mājas varēja atbrīvot un palaist brīvā tirgū, uz citām tika uzlikti 30 + g. likumdošanas apgrūtinājumus – ko lai saka, šodien tas nebūtu tik vienkārši.

1. NĪ nav džinsas, kuras kāds aizbrauks nopirks Lietuvā, tāpēc ka lētākas.
2. Neesmu padomājis, kā nodoklim būtu jāattiecas uz NĪ attīstību.
3. NĪ nodokļa dēl neviens neemigrēs, priekš tam mūsu varturi ir izdomājuši desmitiem citu instrumentu.
4. Nodoklis ar konfiscējošu spēju. Atbalstu.
5. Kā soda veidu, man nepielec, ja vien nav bijis mērķis izrēķināties ar kādu konkrēti.
Kas attiecas uz 6. punktu, es tam esmu par stulbu, tur jābūt gudrākiem prātiem. Protams es nedomāju mūsu siles lopus un to amatos sabīdītos ierēdņus.
Kas attiecas uz padomju, vismaz kopš 17 gadu vecuma es jau vairs nebiju padomju un tāpēc biju spiests audzināt savu vecākus un visu manu apzinīgo mūžu man bija sapratne par naudas – preču un naudas – pakalpojumu attiecībām, kādas valdīja civilizētā pasaulē un bijība pret privātīpašumu. Saprotams, tāpēc nedrīkst būt nekādu apgrūtinājumu
Bija tāds padumjais milicis, Jūrmalā ja nemaldos, tāds Jurka Žuravļovs, parķija Uroģina, firmas “Marika” un daudzu nekustamo īpašnieks, tas arī vienmēr bija nobažījies par latviešu māmuļām, kuras nespēj samaksāt nodokli par miljonu vērtu īpašumu. Saprotama lieta, ka tās, kuras nespēj nomaksāt nodokli par 10 000 vērtu īpašumu, viņu principā neinteresēja. Tad lūk, tas arī deklarēja, ka “NĪN nav vajadzīgs”.
Padomju mantojums, kad cilvēkam obligāti jānomirst dzīvoklī, kur nomiruši viņa vecvecāki, no tā ir jāatbrīvojas.
Ekonomiskais pasaules klaidonis un cilvēks, kurš nav ar ziliem pirkstiem iekrampējies tam piederošā stūrītī, ir pavisam dažādas lietas. Es jau minēju, ka būtu taisnīgi Latvijas Pirmās pakāpes pilsonim piešķirt NĪN atlaidi 30% apmērā, ja viņš dzīvo savu senču mājoklī.
Par sertifikātiem un privatizāciju vispār tas bija noziegums, jo
1. Pie dzīvokļiem, par kādiem tie vēl 100 gadus nevarēja sapņot, tika Latvijā ievazātie nelegāļi.
2. Vērtīgos valsts īpašumus noprihvatizēja sarkanie direktori, partorgi, proforgi un 1, nodaļu čekisti.
Piemērs; komunistu cūkas: Strautiņš un Sausnītis, nezin kā tiek pie Rīgas Piena kombināta, nesamaksā lauķiem par piegādāto pienu un atpērk no izmisumā iedzītiem viņu sertifikātus.

1.,2. ES vienotais tirgus darbojas pēc savienoto trauku principa, kur mazāks vai nav NĪN, tur aizplūst jomas resursi, notiek attīstība. 3.,4. Runājot par nodokļa konfiscējošo dabu, mums ir jārēķinās ar tādu realitāti, kāda nu mums ir, ar to, ka iespēja spekulēt ar lētiem izūtrupētiem NĪ rada ļoti neveselīgu vidi, daudz netaisnības un cilvēciskas ciešanas, ir par iemeslu cilvēku aizbraukšanai. Zinu daudzus traumatiskus netaisnības piemērus, kur NĪN uzrēķini cieši sadarbojas ar piedziņu. Neviens no mums nav pasargāts no nelaimes gadījumiem, slimībām, apgādnieka zaudējumiem. Arī 90 gadu vecumā cilvēks esot pie pilna prāta un aprūpes spējām vēlas nomirt savās mājās, savā gultā. Diemžēl mums tā prakse ir diezgan nehumāna un plēsonīga.
Runājot par kontekstu un Jūsu piesaukto ASV piemēru, tur nebūtu iespējama tāda situācija ar NĪ, kāda mums ir ar likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto īpašumu, līdz 2036.gadam.

Latviešu zeme un mājvietas nav iekļaujamas savienoto trauku principā. Ja ASV ģem-parķija tiks patriekta no Baltā nama, es saskatu milzu iespējas Argentīnā, tikai tam nav nekāda sakara ar NĪN un NĪ, bet tikai ar to, ka valdošie koprofāgi Latvijā, ASV un daudz kur citur, čakarē uzņēmējdarbības vidi. Kapitālismā visiem ir vienādas iespējas, bet pie sociālistiem vienādas tiesības, tikai dažiem zvēriem tās ir lielākas, kā pārējiem.

6. Nodokli nevar skatīt atrauti no konteksta. Nevar būt identiski NĪN kritēriji jaunajiem projektiem un vecajai apbūvei, kā arī vēsturiskajam centram un denacionalizētajiem namiem, kas ir ilgstoši apgrūtināti gan no pieminekļu aizsardzības likumu, gan no bij. Īres likuma izvirzītām prasībām.