No tualetēm pie mums

Visas Lieldienu dienas pavadīju braukājot pa Kurzemi – mani tomēr satrieca , cik tukša, cik pamesta ir Latvija.
Man visu laiku bija jādomā par to, ko Jānis Lūsēns teica vēl pirms valsts simtgades – ka to 6 miljonu sadalīšana ir gauži negodīga, ka tautai nekas no tās nav ticis – tā ir svēta patiesība

Mūs tik daudzās vietās laukos sagaidīja atplestām rokām – ka tik nākam skatīties, klausīties, parunāties ….

Savulaik tā pati konste anete radīja to pēdējo nelaimīgo žurku Nac Teātrī, kur izņirdza Lūsēnu – sak tas arī gribot pīrāgā iekosties – cik nenormāli pretīgi – visu norīt pašiem un tad te lielīties kādi varoņi, kamēr laukos cilvēki ir visu Svēto un pirmkārt, jau šīs valsts, kuru uztur arī viņi – pamesti –

tāda nolādēta maucība – citādi to nenosaukt

Manuprāt, slikta žurnālistika.
Pamatoju savu viedokli.
Nr 1 – Latvija par dalību Londonas grāmattirgū ir samaksājusi vairākus miljonus, par tulkojumiem vēl vairākus miljonus. Savukārt, bibliotēkas laukos tiek slēgtas, bibliotēku fonds tiek noplicināts, izvirzot ideju, ka laba literatūra, lai ir pieejama tikai lielās bibliotēkās, ka mazajās pietiks ar lubenēm un citām sēnalām.
Jā mēs visi zinām, ka Igaunijā ir mazāk cilvēku, bet vairāk naudas kultūrai, tomēr vai galvenais – izšķirīgais nav tas, kā šī nauda tiek sadalīta un izmantota? Metaforās izsakoties – vai arī Iagunijā visa tiek tikai rakstītājiem, vai arī tomēr kaut kas tiek lasītājiem?
nr 2 – kā Igaunijā ar literatūrkritiku ? Arī viņiem tā ir iznīcināta un notiek aktīva vārīšanās pašslavināšanās sulā?
nr4- vai Igaunijā sabiedrība sarunājas par literatūras saturisko pusi, jeb arī tur gavenais uzdevums ir kā saka – metaforu lauciņa ( es to salīdzinu ar nāvīgi dzelteni skaistā rapšu) lauka kopšanu.
Es esmu salīdzinoši maz lasījusi jaunākos igauņu autorus – vai arī igauņi literatūrā tiek kultīvēts igauņa kā cietēja un upura tēls? Vai igauņiem ir savi rači un račko, jeb tomēr tik krasi pretpoli nav nepieciešamības radīti?
nr 5 – Vai igauņiem ir literatūras muzejs, cik un kā tas sabiedrību iesaista literatūras klasikas apguvē ? Jeb viņiem ir līdzīgi kā mums – visa literatūras vēsture sākas un beidzas ar literatūras klasiķu personīgo lietu izrādīšanu – par maksu protams.

Jā – es saprotu, ka mūsu literāti spēj apēst un notērēt ne tikai desmitiem , bet simtiem miljonu – un arī tad tiem būs par maz – bet jautājums – kāpēc man jāmaksā nodokļi tik netaisnīgas valsts kultūrpolitikas īstenošanai?
Atšķirībā no Igaunijas – latviešu skaits turpina samazināties, bet palikušo pilsoņu atvešinātība no valsts- padziļināties un šī greizā – tikai naudu , daudz naudas prasošā kultūrpolitika – to veicina

Slikta žurnālistika – ļoti
https://www.la.lv/algas-rakstniekiem-ka-kulturas-ekosistemas-dalaja-valsts-velas-lai-musu-valoda-dzivotu-un-attistitos-nacionalie-autori-un-kulturas-prese-ir-ipasi-jaatbalsta

Lai IR žurnālisti uzraksta,cik valsts iztērē naudu vienam pilsonim kultūras apgūšanai.

Vai teiksim,šogad labākā bibliotekāra nosaukumu ieguva Kuldīgas novada Vārmes pagasta bibliotekāre. Uzrakstiet žurnālisti, kāds ir labākās bibliotēkas gada budžets un galvenais – saturs, ko var dabūt tur lasīt.

Jānis Lūsēns tikko Nacion Dārgumos stāstīja,ka novados kultūrai finansējums ir ap 1 eiro uz cilvēku.

Miljoni aiziet dārgām reklāmām,lai pārdotu lētu literatūru.

Tas ir noziegums – tā ir apzināta sabiedrības distancēšana ,atsvešināšana no kultūras un no valsts.

smej zobus zibinot kā auzas dabūjuši zirgi,bet ne tas dizains, ne laba literatūra,ne pareiza kultpolitika