Apgānīti jaunie ebreju kapi
Saistītie raksti
Īsumā /
7. aprīlis
Pasaule vienā lappusē
Radars /
20. marts
Radars Latvijā
Ārpolitika /
6. marts
Cietums cietumā
Komentāri (80)
kolpants 09.01.2015. 15.17
No ziņām 2016.gadā:
1. Divi tūkstoši trīssimt pieciem cilvēkiem piespriests sods “trīs gadi valodu lēģerī” par jautājuma uzdošanu krievu valodā.
2. Seši tūkstoši vidi simti trīs cilvēki sodīti ar publisku pēršanu par jautājuma uzdošanu sliktā latviešu valodā. Godu veikt pēršanu saņēma NA biedri ar ne mazāk ka 5 gadu periodu partijas rindās.
3. No Lielbritānijas atgriezās 200 000 latviešu, jo viņiem ir jaunas darba vietas-valodas inspektori, kuru uzdevums patrulēt ielas un fiksēt jautājumus krievu valodā. 100 000 no tiem ir slepenā dienesta pakāpe, jo patrulē civilās drebēs, par ko maksā papildus.
3
v_rostins > kolpants 10.01.2015. 16.09
kolpants
No Lielbritānijas atgriezās 200 000 latviešu
_____________
Manam sunim nav skaidrs, kāpēc tas var izvilkt gaļas gabalu no bļodas izvārtīt pa zemi un tad apēst, bet man jāēd no tīra šķīvja. Tas pats ar zemākiem primātiem, kuri nesaprot, kā krieviska vide homo sapiens var būt nepatīkama. Seskus viņu pašu smaka par seksuāli uzbudina.
0
ARTs > kolpants 12.01.2015. 09.46
Tu, kolpant, esi pārāk sliktās domās par savu “tautiešu” likumpaklausību. Nav jau visi tik debīli, pietiekami saprātīgi cilvēki.
0
lama > kolpants 27.01.2015. 11.14
Nav jau visi tik debīli, pietiekami saprātīgi cilvēk
_______________ Protams.
Visi nav klopi ar pantu.
0
andrejs 09.01.2015. 12.01
Latvijā lielākā problēma, kuru neviens netaisās risināt ir “polnocennaja russkojazičnaja sreda”, ko nodrošina Latvijas valsts. Latvijā dzīvojošiem sveštautiešiem nav nepieciešama latviešu valoda. Ieejiet jebkurā valsts vai pašvaldības iestādē un jūs drzirdēsit, ka kārtējais krievs pat nedomā atvainoties un lūgt, lai viņu apkalpo krieviski. Šis uzreiz sāk dragāt krieviski, un ierēdnītis paklausīgi atbild. Nav zināms vai brīvprātīgi, vai aiz bailēm pazaudēt darbu. Drīzāk jau otrais variants. Palasiet prasības valsts un pašvaldību darbiniekiem sludinājumos. Tajos vienmēr ir prasība zināt 2 (!) svešvalodas, ar piebildi, (no kurām vismaz viena ir ES oficiālā valoda). Interesanti, kāda vajadzība ierindas valsts darbiniekam zināt serbu vai farsī valodu un ko tas viņam un viņa darba devējam var dot, pildot savus amata pienākumus. Ir taču skaidrs, kuras valodas zināšanas tiks novērtētas.
p.s. Pirms kāda gada Sestdienā bija intervija ar ķīniešu pavāru, kas strādā Latvijā. Viņš stāstīja, ka savus bērnus nolēmis sūtīt krievu skolā. Da priekškam tā valsts valoda…
90-to gadu sākumā situācija bija daudz labāka.
0
klejotājs 09.01.2015. 08.54
pie letes šobrīd ir tikai krieviska runāšana.
Kas būs? Kas vēl būs? Vai tas būs viss? Tas būs 2,50! Un dzird latvietes sakot – Man būs biezpienmaizīte un melna kafija.
Būs sniegs, būs ciemiņi, būs karš, būs grūti laiki un ja es esmu stāvoklī man būs bērniņš. Bet būs kafija, tā nu nav nekāda latviešu valoda un tā ir epidēmija un tikai tā vien visi tagad runā.
0
klejotājs 09.01.2015. 08.54
pie letes šobrīd ir tikai krieviska runāšana.
Kas būs? Kas vēl būs? Vai tas būs viss? Tas būs 2,50! Un dzird latvietes sakot – Man būs biezpienmaizīte un melna kafija.
Būs sniegs, būs ciemiņi, būs karš, būs grūti laiki un ja es esmu stāvoklī man būs bērniņš. Bet būs kafija, tā nu nav nekāda latviešu valoda un tā ir epidēmija un tikai tā vien visi tagad runā.
0
e 07.01.2015. 23.41
UK šeit diez vai vajag pieminēt.
Angļi ir cītīgi nīdējuši laukā visas vietējās ķeltu valodas.
Korniešu valoda – iznīdēta
Menas salas valoda – arī
Scottish Gaelic – vēl atsevišķās nomaļās Skotijas vietās var dzirdēt.
Īru – cītīgi nīdēta laukā – Šur tur Ziemeļīrijā vēl runā – ielu nosaukumi un ceļa zīmes ir tikai angliski un vēl tagad var dabūt pa galvu no unionistiem ja runāsi īru valoldā.
Velsiešu valoda ir vislabāk saglabājusies, bet angļi arī viņus neciena un ja anglis aizbrauc uz Velsu tad velsietim obligāti ar viņu jārunā angliski.
19ajā gadsimtā angļi uzvedās tāpat kā krievi un piesprieda miesas sodus tiem kas skolā runāja vietējās valodās.
https://en.wikipedia.org/wiki/Welsh_Not
Tā ka ja mēs ņemtu piemēru no angļiem tas nozīmētu ka mums jābeidz murmulēt savā iezemiešu valodā un jārunā krieviski jo to saprot visi normāli cilvēki.
Jo tieši tāda ir angļu attieksme pret vietējām ne-angļu valodām.
https://www.youtube.com/watch?v=CMcX7k5S53g
3
Kalvis Apsītis > e 07.01.2015. 23.59
UK biju domājis diezgan šaurā nozīmē. National Health Service un līdzīgas institūcijas spēj nodrošināt saprašanos visādos jocīgos gadījumos – arī tad, ja pacients ir kaut kāda amhariešu vecmāmuļa, kurai tīri objektīvi ir vājš priekšstats par angļu medicīnas terminiem.
Manuprāt, arī Latvijā var darīt kaut ko līdzīgu – mums tas valodu Bābeles tornis ir krietni vienkāršāks nekā Anglijā. Ja kāds cilvēks galīgi neprot latviski, tad uzliek mobilo telefonu konferences režīmā un zvana tulkošanas servisam. Lietas bišķi sabremzējas, toties atskan nomierinoša autoatbildētāja balss, kas dažādās valodās optimistiski apliecina, ka “your call will be recorded for quality control purposes”. Un pēc dažiem tādiem zvaniem uz telefonservisu ikviens principiāls krievvalodīgais un ikviena amhariešu vecmāmuļa izdomās, vai viņiem to servisu vajag, vai arī – vienkāršāk un ātrāk ir runāties valsts valodā.
0
e > e 08.01.2015. 12.53
Un pēc dažiem tādiem zvaniem arī velsietis vai īrs sapratīs ka pareizi ir runāt nevis vietējā valodā, bet pāriet uz angļu valodu lai iebraucējam-anglim nevajadzētu piepūlēties ar kkādu vietējo suņu valodu mācīšanos.
Tāda ir Britu valodu politika īsumā.
0
v_rostins > e 08.01.2015. 18.46
e
Tā ka ja mēs ņemtu piemēru no angļiem tas nozīmētu ka mums jābeidz murmulēt savā iezemiešu valodā un jārunā krieviski
______________
Neputro nu angļu ar pirms 250 gadiem masona Lomonosova vergu vajadzībām radītu, šobrīt visātrāk izzūdošo saziņas līdzekli, absolūtā ļaunuma atribūtu, feņu!
0
nulle 07.01.2015. 23.41
UK šeit diez vai vajag pieminēt.
Angļi ir cītīgi nīdējuši laukā visas vietējās ķeltu valodas.
Korniešu valoda – iznīdēta
Menas salas valoda – arī
Scottish Gaelic – vēl atsevišķās nomaļās Skotijas vietās var dzirdēt.
Īru – cītīgi nīdēta laukā – Šur tur Ziemeļīrijā vēl runā – ielu nosaukumi un ceļa zīmes ir tikai angliski un vēl tagad var dabūt pa galvu no unionistiem ja runāsi īru valoldā.
Velsiešu valoda ir vislabāk saglabājusies, bet angļi arī viņus neciena un ja anglis aizbrauc uz Velsu tad velsietim obligāti ar viņu jārunā angliski.
19ajā gadsimtā angļi uzvedās tāpat kā krievi un piesprieda miesas sodus tiem kas skolā runāja vietējās valodās.
https://en.wikipedia.org/wiki/Welsh_Not
Tā ka ja mēs ņemtu piemēru no angļiem tas nozīmētu ka mums jābeidz murmulēt savā iezemiešu valodā un jārunā krieviski jo to saprot visi normāli cilvēki.
Jo tieši tāda ir angļu attieksme pret vietējām ne-angļu valodām.
https://www.youtube.com/watch?v=CMcX7k5S53g
3
Kalvis Apsītis > nulle 07.01.2015. 23.59
UK biju domājis diezgan šaurā nozīmē. National Health Service un līdzīgas institūcijas spēj nodrošināt saprašanos visādos jocīgos gadījumos – arī tad, ja pacients ir kaut kāda amhariešu vecmāmuļa, kurai tīri objektīvi ir vājš priekšstats par angļu medicīnas terminiem.
Manuprāt, arī Latvijā var darīt kaut ko līdzīgu – mums tas valodu Bābeles tornis ir krietni vienkāršāks nekā Anglijā. Ja kāds cilvēks galīgi neprot latviski, tad uzliek mobilo telefonu konferences režīmā un zvana tulkošanas servisam. Lietas bišķi sabremzējas, toties atskan nomierinoša autoatbildētāja balss, kas dažādās valodās optimistiski apliecina, ka “your call will be recorded for quality control purposes”. Un pēc dažiem tādiem zvaniem uz telefonservisu ikviens principiāls krievvalodīgais un ikviena amhariešu vecmāmuļa izdomās, vai viņiem to servisu vajag, vai arī – vienkāršāk un ātrāk ir runāties valsts valodā.
0
nulle > nulle 08.01.2015. 12.53
Un pēc dažiem tādiem zvaniem arī velsietis vai īrs sapratīs ka pareizi ir runāt nevis vietējā valodā, bet pāriet uz angļu valodu lai iebraucējam-anglim nevajadzētu piepūlēties ar kkādu vietējo suņu valodu mācīšanos.
Tāda ir Britu valodu politika īsumā.
0
v_rostins > nulle 08.01.2015. 18.46
nulle
Tā ka ja mēs ņemtu piemēru no angļiem tas nozīmētu ka mums jābeidz murmulēt savā iezemiešu valodā un jārunā krieviski
______________
Neputro nu angļu ar pirms 250 gadiem masona Lomonosova vergu vajadzībām radītu, šobrīt visātrāk izzūdošo saziņas līdzekli, absolūtā ļaunuma atribūtu, feņu!
0
Kalvis Apsītis 07.01.2015. 12.38
Ir tāda valsts Beļģija. Lielākā tās daļa ir sadalīta franciski un flāmiski runājošos apvidos (ir arī neliela vāciski runājoša daļa valsts dienvidaustrumos). Tad ir vēl arī franču-flāmu divvalodība Briselē, kurai visapkārt ir flāmu teritorijas. Lai bilde kļūtu vēl sarežģītāka, ir dažas Briseles priekšpilsētas Flandrijā, kurās dažādu iemeslu dēļ ir ievērojams skaits franču iedzīvotāju. Dažas no tām ir “communes à facilités” – burtiski “municipalitātes ar valodas papildiespējām”. Tur ir smalki aprakstīts, kuros gadījumos flāmam ir jāsaprot franču valoda, un kuros gadījumos franču valodu drīkst nesaprast. Manuprāt, tā nav pati labākā situācija – ik uz soļa rodas visādi strīdi par to, vai likums ir pienācīgi ievērots.
Manuprāt, valodas likumam Latvijā ir jāapraksta valodas lietošanas svarīgākie aspekti. Darbs un lietvedība valsts iestādēs notiek latviski, valsts mācību iestādēs māca latviski, ikvienam klientam ir tiesības tikt saprastam latviski, utt. Un tas ir aptuveni viss. Savukārt mēģināt ar likumu reglamentēt itin visus valodas lietošanas aspektus, manuprāt, būtu pārspīlēti. Starp citu, tieši no Andreja Faibuševiča pilsētas – Daugavpils nereti nāk tādi IT speciālisti (RTU filiāles absolventi u.c.), kuri nemāk runāt latviski. Visu cieņu raksta autora ieguldījumam latviešu valodas stiprināšanā, bet citi Daugavpilī dzīvojošie latvieši (tādu, manuprāt, ir 18%) laikam ar viņiem tur necenšas runāt latviski. Rīgas IT uzņēmumos savukārt latviski runā ja ne vairākums, tad diezgan tuvu pusei. Esmu mēģinājis ar viņiem runāt – vienu teikumu krieviski, otru teikumu latviski (laika gaitā palielinot latviešu valodas teikumu īpatsvaru). Gandrīz visos gadījumos izrādās, ka daugavpilieši jau pavisam drīz sāk labi uztvert latviešu valodu – ir taču skolā mācījušies. Vienkārši, ne visiem ir viegli pārslēgties – ir liela atšķirība starp cilvēku, kurš latviešu valodu ir lietojis tikai īpašos izglītības kontekstos un tādu cilvēku, kurš ir bilingvāls – spēj pusvārdā pārslēgties no vienas valodas uz otru. Runas prasmē ir arī svarīgi pārvarēt psiholoģisko barjeru – nebūt perfekcionistam, nebaidīties no savām kļūdām. Daudzi no mums atceras šādu barjeru, kad pirmo reizi mēģinājuši sākt runāt kādā svešvalodā. Svarīgāk par likumu – ir mēģināt saprast latviski nerunājošos cilvēkus un iedrošināt viņus. It īpaši, ja viņi ir mūsu darba kolēģi vai kādi citi cilvēki, ar kuriem regulāri sazināmies.
Ja problēmu cēlonis ir vairāk psiholoģiskas vai pedagoģiskas dabas, tad ir rūpīgi jāskatās, vai valsts ar saviem likumiem var kaut ko stingri jo stingri reglamentēt. Jo “teorijā” tādiem latviski nerunājošiem programmētājiem nevajadzētu būt, bet viņi tomēr ir. Likumdošanas līmenī, manuprāt, ir pirmkārt jādomā par skolu integrāciju – lai nebūtu tā, ka jaunieši, uzsākot darba gaitas, pirmo reizi uzzina, ka pasaulē dzīvo arī citu tautību cilvēki. Un nav runa par kaut kādu galīgo termiņu (sak, 2018.gadā visu atrisināsim), bet gan par to, lai būtu pieejamas kvalitatīvas un integrētas mācību iestādes – kur dažādas etniskās izcelsmes bērni varētu kopā mācīties latviešu valodā. (Un vajadzības gadījumā arī apgūt savu dzimto valodu, ja tā nav latviešu, un dažādas svešvalodas.) Arī integrācijas ziņā vinnēs tā sabiedrība, kura ieguldīs izglītībā. Darīs tā, kā ir vislabāk pašiem skolu audzēkņiem – nevis tā kā ir lētāk vai skolotājam ērtāk.
7
ARTs > Kalvis Apsītis 07.01.2015. 16.11
Paldies, Kalvi. Nav jau nekādas pretrunas. Arī esošais Valodas likums dod zināmu labumu, kā jau minēju – lai regulētu KĀ PAREIZI valodu lietot.
Taču šis valodas likums nedefinē galveno – absolūtās tiesības runāt Latvijā latviski JEBKUR un (lai cik ļoti tas kādam arī nepatiktu) arī nepārprotamu aizliegumu jebkādā veidā šīs tiesības ierobežot (izņemot jau minētos izņēmuma gadījumus). Patiesībā tagad varu atzīt, ka laikam blogā nepieminēju vienu no būtiskākajām lietām – jaunajam likumam būtu skaidri jādefinē tieši ko NEDRĪKST darīt nekādos apstākļos. Nu, piemēram :
1) neviens nekad nedrīkst UZSPIEST Latvijas pilsonim komunikāciju svešvalodā, tieši vai netieši, bez brīvprātīgas piekrišanas ;
2) neviens nekad, nekādos apstākļos nedrīkst uzskatīt saziņu latviešu par aizvainojošu vai ierosināt par to juridiskus procesus ;
Šādi skaidri un visiem saprotami valodas tiesību pamatprincipi ir nepieciešami kā ēst, un ne jau augsti izglītotajai sabiedrības daļai, bet ikvienam pilsonim apzinīgā vecumā. Tādēļ, ka nerakstītā rusifikācijas rokasgrāmata pirmkārt un galvenokārt sastāv no valodas mobinga un pārākuma demonstrēšanas, kurā likumpaklausīgais pilsonis vai “mazais latvietis” parasti zaudē (jo arī uzbrucējs nav muļķis un izvēlas acīmredzami vājākos upurus). Labi zināms, ka šādas situācijas ir arī viens no izplatītiem emigrācijas iemesliem.
Universālie valodas aizsardzības pamatprincipi likumdošanā jādefinē, un jo ātrāk, jo labāk.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 07.01.2015. 17.27
Cik saprotu, Jūsu bažas ir par vairākiem presē izskanējušiem gadījumiem:
(1) http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/388934-vp_prieksnieks_policistiem_jazina_krievu_valoda – Ints Ķuzis (Valsts policijas priekšnieks): Policistiem jāzina krievu valoda.
(2) Vairāki gadījumi, kad valsts vai pašvaldību kā arī komercstruktūru darba sludinājumos un darbinieku atlases procesā prasītas svešvalodu prasmes, kaut arī piedāvātais darbs bijis saistīts ar Latvijas pilsoņu (nevis ārzemnieku) apkalpošanu.
(3) Daces Kalniņas (tolaik “Narvesen” darbinieces) negatīvā pieredze, kad klients agresīvi pieprasījis, lai viņu apkalpo krieviski.
Manuprāt, šeit jāņem vērā sevi cienošu rietumvalstu pieredze. Lielbritānijā, teiksim, nevienam nenāk prātā paziņot, ka (ikvienam) britu policistam būtu jāzina urdu valoda (kaut arī ievērojama daļa britu noziedznieku ir pakistāniešu izcelsmes un tiešām runā urdu, puštu, beludžu vai līdzīgās valodās). Gluži tāpat arī – Anglijā neaizraujas ar diskriminējošu praksi darbinieku pieņemšanā (pieprasot dažādu svešvalodu prasmes, teiksim, veikalu pārdevējiem) vai prasībām klientus apkalpot viņu dzimtajā valodā. (Dažas britu lielveikalu ķēdes pat gājušas tik tālu, ka liegušas darbiniekiem runāt dzimtajā valodā darba pauzēs – sk. http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/534278-polu_stradniekiem_britu_veikala_sava_starpa_aizliedz_runat_poliski ). To visu var darīt arī pie mums – bet, manuprāt, te ir svarīgi, ka šādu praksi iedibinājis nevis britu parlaments, bet gan “Lidl” – t.i. komercstruktūra. T.i. ja es esmu darba devējs, tad arī nosaku, kā komunicē darbinieki. Protams, ja neviens cits to neklausās, tad tie paši “Lidl” darbinieki runā poliski, ka šņakst vien – bet viņi to nedara citu (citu darbinieku vai klientu) klātbūtnē – kaut vai tāpēc, lai neradītu t.s. “hostile working environment” – nedraudzīgu darba vidi. Gluži tāpat kā darbiniekam birojā var liegt apkabināt savu rakstāmgaldu ar pornogrāfiskām bildēm – it īpaši, ja iestādē strādā arī sievietes, kuras šādi attēli varētu aizskart. Savukārt, teiksim, automehāniķa darbnīcā visādas “pin-up” bildes var būt biezā slānī, jo tās nevienam netraucē.
Vienlaikus – briti ir reālisti, ja ir runa par valodas lietojumu policistu, mediķu u.c. ikdienas darbā. Skaidrs, ka ir daudzas situācijas, kad valsts vai municipālie dienesti sastopas ar angļu valodas nepratējiem (un Latvijā – attiecīgi ar latviešu valodas nepratējiem). Šādām vajadzībām ir izveidoti dažādi (pārsvarā telefona) dienesti, kuri ļauj saņemt tulkojumu no dažādām valodām. Britu dienesti nenonāks strupceļā, ja viņu policisti vai sociālie darbinieki saskarsies ar kādu blēdi, kuram dzimtā valoda ir bengāļu, lietuviešu vai kāda cita. Viņi sazvanīsies un situāciju atrisinās. Tas pats arī par “112” un citiem trauksmes dienestiem – nav loģiski nereaģēt uz ugunsgrēka izsaukumu tikai tādēļ, ka izsaucējs runā, teiksim, vāciski. Protams, var rasties zināmas neērtības vai – jāspēj sagaidīt, kamēr tas telefona dienests spēs iesaistīties procesā, bet to visu var risināt. Latvijā nebūtu nekas slikts, ja katrā lielā valsts/pašvaldību iestādē būs pa kādam krievu, angļu, vācu (varbūt arī citu) valodu pratējam. Par to var darbiniekam arī drusku piemaksāt. Veikals “Stockmann” Rīgā jau tagad ieviesis pārdevējiem piespraužamas vārdu šiltītes ar karodziņiem. Prast vēl kādu valodu var būt gluži noderīgi.
Manuprāt, likumiem jābūt praktiskiem; un situācijas jārisina atbilstoši veselajam saprātam. Ja mēs (līdzīgi kā Beļģijā) centīsimies sīki reglamentēt, kurās situācijās vajag/nevajag vienam otru saprast – tas ir ceļš uz nekurieni. Ir jāmāca visiem latviski; jācenšas runāt latviski. Un vajadzīgi arī praktiski veidi, kā saprātīgi “nogludināt” visādas jocīgas situācijas. Valodas ir tieši tas gadījums, kad britu empīrisms dod labāku rezultātu par beļģu racionālismu.
No otras puses, ja Jums, Andrej, ir kādas ieceres, kā varētu veicināt valsts valodas lietošanu Daugavpilī – būšu ļoti priecīgs uzzināt. Manuprāt, viena no iespējām būtu – interešu izglītība latviski; arī labas mācību iestādes latviski. Valodas stiprumu, manuprāt, nosaka tajā pieejamie pakalpojumi, informācija, kultūra. Manuprāt, Daugavpilī ir liela daļa katoļu iedzīvotāju, kuri ir gluži draudzīgi Latvijas valstij – vienīgi viņiem īsti nav tās latviešu kultūras, uz ko orientēties – ar šo valodu, tēlaini sakot, nekur tālu netiksi. Rīgā etnisko latviešu procents ir līdzīgs kā Rēzeknē (36%-42%), bet latviešu kultūrai Rīgā klājas labāk nekā Rēzeknē, jo Rīgas latviešu kultūra ir stabilāka, tajā pieejams vairāk pakalpojumu un kultūras. Ir diezgan slikti, ja Rīgas latviešu “maigā vara” nesniedzas līdz Rēzeknei vai Daugavpilij. Bet ar šo “maigo varu” var izdarīt valodu apguvē vairāk nekā ar visskarbākajiem likumiem. Paraugieties uz angļu valodu – nekur kontinentālajā Eiropā nav likumu, kas reglamentētu tās statusu. Bet angļu valodu vienalga visur mācās.
0
ARTs > Kalvis Apsītis 07.01.2015. 21.44
Domāju, ka “Rietumvalstu pieredze” mums pavisam noteikti nepalīdzēs. Vienkārši tādēļ, ka rietumvalstīs mēs (pagaidām :)) neatradīsim piemēru ar atbrīvošanos pēc 50 gadu masīvas kolonizācijas. Drīzāk gan rietumvalstis pavisam drīz varēs mācīties no mūsu piemēra, ja nedarīs neko ar masīvo un nekontrolēto imigrāciju. Tādēļ neiedziļināšos Belģijas un Londonas piemēru analīzē.
Jums taisnība, ka gadījums, kas vislabāk raksturo problēmu, ir Narvesen pārdevējas konflikts, bet ja Jūs domājat, ka šis vienīgais zināmais gadījums ir “bažu iemesls”, tad atļaušos izteikt bažas, ka nespējat izprast situāciju patiešām rusificētā vidē. Daces Kalniņas gadījumu pat nevar nosaukt par aisberga redzamo daļu, jo valodas mobinga “neredzamās daļas” proporcija ir vienkārši nereāli lielāka nekā mēs gribētu cerēt. Daces Kalniņas gadījums varbūt ir unikāls tikai tajā ziņā, ka viņa (ja pareizi atceros), ir guvusi juridisku uzvaru konfliktsituācijā. Varat man ticēt, ka ir simti un tūkstoši gadījumu, kad cietušās personas pat nemēģina kaut kā sevi aizstāvēt, bet tikai krāj rūgtumu, līdz vienā jaukā dienā … piemēram, pamet Latviju. Un tie ir Latvijas pilsoņi (patiesībā var pat nebūt etniski latvieši), kuri ir izvēlējušies būt lojāli savai valstij un stiprināt to, dodot priekšroku saziņai latviešu valodā.
Likums ir jāmaina tādēļ, lai šādas situācijas nebūtu iespējamas principā – gan tādēļ, ka ikviens tad skaidri zinātu savas tiesības, gan tādēļ, ka potenciālais agresors apzinātos, ka no atbildības nebūs iespējams izvairīties. Jebkurš no mums skaidri zina, ka nedrīkst braukt pie sarkanās gaismas – un nevienam nerodas doma šo normu apspriest. Tieši tāpat jābūt ar valodas lietošanu. Nemaz nerunājot par to, kādu motivāciju tas piešķirtu jaunajai paaudzei izvēlēties latvisko identitāti. Ja jūs domājat, ka latviešu vecāki jau ir garantija tam, ka arī bērni izaugs par latviešiem – tad ak cik smagi Jūs maldāties … tā, starp citu, jau ir problēma pat Rīgā, ne tikai Daugavpilī. Par rusificētajiem ciemiem pierobežā ar mūsu likumdošanas vakuumu man pat bail domāt. Aizbrauciet uz Demenes vidusskolu …
Praktiski skatoties, visticamāk būs vajadzīgi daži paraugprocesi, lai krievvalodīgie varoņi un nicinātāji-parastie saprastu, ka lieta ir nopietna. Bet laikam cita ceļa nav. Arī pie zemas ceļu satiksmes mirstības statistikas tikām, pateicoties tieši sodiem, nevis PR kampaņām.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 07.01.2015. 23.53
>>> Jums taisnība, ka gadījums, kas vislabāk raksturo problēmu, ir Narvesen pārdevējas konflikts, bet ja Jūs domājat, ka šis vienīgais zināmais gadījums ir “bažu iemesls”, tad atļaušos izteikt bažas, ka nespējat izprast situāciju patiešām rusificētā vidē.
==========
No dzimšanas līdz kādiem 25 gadiem dzīvoju Rīgā, Iļģuciemā – daudzdzīvokļu māju rajonā. Tur latviešu PSRS beigu posmā bija apmēram trešā daļa. Varbūt drusku mazāk. Ir tiesa, ka Iļģuciems nedod priekšstatu par “patiešām rusificētu vidi”. Daugavpili tik labi nepazīstu – bet pietiek aizbraukt uz Voleriem vai Bolderāju (tādas Rīgas nomales) vai arī – uz Vangažiem, Kauguriem vai Salaspils HES ciematiņu… Uz šāda fona Iļģuciems ir pat ļoti latvisks.
>>> Varat man ticēt, ka ir simti un tūkstoši gadījumu, kad cietušās personas pat nemēģina kaut kā sevi aizstāvēt, bet tikai krāj rūgtumu, līdz vienā jaukā dienā … piemēram, pamet Latviju.
========
Man bija tāds kolēģis – Javas programmētājs no Ogres. Viņš gribēja atrast ļoti labi apmaksātu darbu Latvijā – bet tas izrādījās programmētāja darbs banku pakalpojumu programmēšanā (Ducascopy), kur bija jārunā krieviski; un viņš, kā jaunākās paaudzes cilvēks, krievu valodu prata ne visai labi. Darbu parastā IT kompānijā (Exigen, Tilde, Lursoft u.c.) viņš turēja zem sava goda, jo tur, viņaprāt, pārāk maz maksāja. Beigu beigās viņš pārcēlās uz Angliju, būdams svēti pārliecināts, ka tieši krievu valodas prasības ir piespiedušas viņu braukt prom no valsts. Kaut arī – ir neskaitāmi citi Javas programmētāji (ar dažādu krievu valodas prasmju līmeni vai arī vispār bez šādām prasmēm), kuri ļoti sekmīgi strādā Latvijā. Bez angļu valodas IT nozarē ir grūti iztikt, bet bez krievu valodas var. Pie mums pat indieši strādā, kuri neprot ne latviski, ne krieviski.
Manuprāt, tas ir absurds – patriotiskums un latviešu valodas mīlestība it kā noved pie tā, ka cilvēks pārceļas uz tādu dzīves vidi, kur latviešu valodas praktiski vispār nav. Daugavpilī atrast latvisku vidi un latvisku izglītību saviem bērniem ir krietni vieglāk nekā jebkur ārpus Latvijas. Ir arī Lietuvas piemērs – tur nekādas valodiskas apspiešanas nav, toties cilvēki brauc prom tikpat naski kā no Latvijas. Varbūt lietuvieši izdomā citas “otmazkas”? Ja cilvēks pasaka taisnību – strādāju Anglijā, jo gribu pelnīt (un tērēt) vairāk naudas, tas neizklausās romantiski. Bet tad, ja attaisnojums ir latviešu valodas apspiestais stāvoklis Latvijā – tad tas izklausās gandrīz kā trimdinieka liktenis :) Man nav nekas slikts sakāms par tiem, kuri izvēlas kādu laiku mācīties vai strādāt ārzemēs – bet, manuprāt, arī šiem cilvēkiem vajadzētu (vismaz pašiem savās acīs) atrast godīgu savas rīcības pamatojumu.
Ja vajag kādu jaunu likumu – tad vajag ļoti skaidri saprast, kura ir tā situācija, ko ar pašreizējiem likumiem nevar atrisināt. Ja ir klienti, kuri veikalos vai citās vietās atļaujas uzvesties rupji – tad tieši rupjība ir vainojama (nevis nesaprašanās valodu nezināšanas dēļ), un tā būtu jārisina kā darba apstākļu higiēnas vai darba drošības problēma. Drošība ir tas, kas jānodrošina gan darba devējam, gan pašvaldībai, gan valsts policijai. Varbūt tiešām ir nesakārtotas jomas, kurās vajadzīga lielāka konkrētība. Cita lieta – ka “likumu bardzību pie mums kompensē likumu ievērošanas neobligātums” (bija tāds PSRS okupācijas laiku sakāmvārds).
Skatīsimies uz lietām konstruktīvi – es šobrīd esmu rīdzinieks, Jūs esat daugavpilietis. Ja ir kāda lieta, ko varu izdarīt, lai Daugavpilī kļūtu labāk, tad varbūt pastāstiet, ko un kā varētu darīt. Iespējams, ka daugavpiliešiem varētu noderēt daudzas lietas – bet varbūt ir tāpat kā sētai īsākais dēlītis. Kultūras produkti (mūzika, grāmatas) latgaliski? Radio un televīzijas pārklājums? Varbūt cilvēkiem no pārējās Latvijas jāapsver iespēja kādu laiku padzīvot Daugavpilī? Kaut kādas investīcijas vai infrastruktūras projekti? Kaut kāds piedāvājums tai pašai Demenes vidusskolai (šķiet, šobrīd to sauc par Zemgales vidusskolu – tieši tāpat kā citu vidusskolu Slampē, Tukuma novadā)?
Starp citu, Demenes vidusskola ir maziņa – tur katrā klasē (arī pamatskolas klasēs) mācās kādi 8-11 bērni. Vidusskolā – vēl mazāk. Kas par šo vidusskolu ir sakāms tik šausmīgs? Viņi tur knapi velk dzīvību.
0
ARTs > Kalvis Apsītis 08.01.2015. 10.50
Kalvi, es galīgi neuzskatu, ka ir pareizi reducēt šo diskusiju līdz līmenim – “tev Daugavpilī slikti, ko mēs varam palīdzēt ?” Konkrēti man Daugavpilī ir pat ļoti labi, pretējā gadījumā nebūtu šeit 45+ gadus dzīvojis :), un šobrīd konkrēti man nekāda palīdzība nav vajadzīga.
Piekrītu arī, ka Jūsu aprakstītais gadījums ar emigrējušo paziņu-programmistu galīgi nav ilustratīvs tendencei.
Taču ir daži apstākļi, kuri objektīvi pastāv, un ceru, ka Jūs to nenoliegsiet :
1) šobrīd par normālu tiek uzskatīts, ka pie jebkura Latvijas pilsoņa var vērsties viņam formāli un aizvien biežāk REĀLI nezināmajā svešvalodā – krievu, un pilsonim ir jābūt spējīgam uz to atbildēt. Tā IR diskriminācija – objektīvi, un nav likumdošanas, kas nodrošina aizstāvību pret to. Nav arī tiesiskās prakses, kas taisnīgi risinātu šādus gadījumus, par ko pats personīgi esmu pārliecinājies. Un tā ir valsts mēroga, nevis lokāla tendence ;
2) šobrīd par normālu tiek uzskatīts, ka darba devējs vai “kolēģi” var uzspiest Latvijas pilsonim komunikāciju svešvalodā (99,99% gadījumu – krievu, protams) visdažādāko iemeslu dēļ, visbiežāk – “tādēļ, ka mums ir “krievvalodīgs kolektīvs”, vai tādēļ, ka “es šeit esmu priekšnieks (īpašnieks), kā gribu – tā daru”. Tādu gadījumu ir 100iem, pat tūsktošiem, tā NAV lokāla D-pils problēma. Esmu pārsteigts, ka Jums tas ir jaunums ? Varu pat nosaukt piemērus, kad līdzīgas lietas notiek VALSTS iestādēs ;
3) nemaz neiedziļināšos tajā, kas notiek privātajā sfērā, tikai piedāvāju padomāt par to, kādēļ ir iespējami civilprocesi par, teiksim, apsaukāšanos, bet (visticamāk, vismaz tik cik esmu personīgi pārbaudījis) nav iespējami par mēģinājumu piespiest komunicēt svešvalodā ?
Visbeidzot – ir taču objektīvi aptauju dati, kas norāda, ka viens no jauniešu emigrācijas iemesliem ir nepamatota darba devēju prasība zināt krievu valodu. To taču Jūs noteikti zinat ? Bet šī prasība jau ir SEKAS, nevis cēlonis. Vai jāpierāda, cik jēdzīgi ir cīnīties ar sekām, nevis patiesajiem cēloņiem ?
Vēlreiz uzsveru – problēma NAV lokāla, tā ir valstiska, un tikai tā to ir iespējams apspriest.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 08.01.2015. 13.10
(1) “šobrīd par normālu tiek uzskatīts, ka pie jebkura Latvijas pilsoņa var vērsties viņam formāli un aizvien biežāk REĀLI nezināmajā svešvalodā – krievu, un pilsonim ir jābūt spējīgam uz to atbildēt.”
============
PSRS norieta gados bija tādas krievu tantes (gan ciemojošās no Krievijas, gan pat vietējās), kuras visā nopietnībā sašutinājās par to, ka vietējie bērni un pusaudži esot slikti audzināti – daudzi no viņiem Rīgā vai Jūrmalā neatbildot uz jautājumiem, kad viņiem skaidrā krievu valodā jautā ceļu :))
Līdzīgas pretenzijas, protams, ir iespējamas arī šobrīd. Bet pirms piedāvāt jaunu likumu, ir jāsaprot, par kādu situāciju ir runa. Vienkāršu parunāšanos uz ielas nereglamentē vispār nekādi noteikumi. Ja ir runa par klienta tiesībām tikt saprastam latviski – ir iespējams sūdzēties VVC. Droši vien ir vajadzīgi arī kādi īpaši noteikumi valsts un pašvaldību iestādēs vai kapitālsabiedrībās. Nu un arī – kā risina jautājumus, ja svešvalodā vēršas pie ārkārtas palīdzības dienestiem, slimnīcu uzņemšanas nodaļām, utml. Lai izsaukumu dispečeram nebūtu jāprot visas pasaules valodas (un vienlaikus – lai netiktu ignorēti tādi izsaukumi, kuri pamatotu iemeslu dēļ notiek svešvalodā).
(2) “šobrīd par normālu tiek uzskatīts, ka darba devējs vai “kolēģi” var uzspiest Latvijas pilsonim komunikāciju svešvalodā (99,99% gadījumu – krievu, protams) visdažādāko iemeslu dēļ, visbiežāk – “tādēļ, ka mums ir “krievvalodīgs kolektīvs”, vai tādēļ, ka “es šeit esmu priekšnieks (īpašnieks), kā gribu – tā daru”.
===================
Varbūt likums var palīdzēt – bet te jāskatās arī uz iespējamo “bumeranga efektu”. Teiksim, Latvijā jau diezgan ilgu laiku ir darba likumdošana, kas it kā ir draudzīga grūtniecēm un sievietēm ar maziem bērniem. Tāpat vien atlaist no darba nevar, likt strādāt nakts maiņās nevar, ir jāparedz tiesības strādāt nepilnu laiku, ņemt slimības lapas bērnu slimošanas laikā un vēl šis tas (niansēs varu kļūdīties, jo sen neesmu Darba likumu studējis). Bet kāds bieži vien ir rezultāts? Darba devējs, ja viņam ir tāda iespēja, vispār neņem darbā sievietes, kam ir (vai drīzumā gaidāmi) mazi bērni. Viņiem atrodas desmitiem objektīvu iemeslu, kādēļ kāds cits darbinieks ir piemērotāks. Protams, lieliem uzņēmumiem (kas regulāri izsludina visvisādas vakances) to darīt ir sarežģītāk – jo varbūt starp atraidītajām sievietēm atrodas kāda, kas tiesas ceļā pamatos diskrimināciju. Bet šādas prāvas pie mums ir ļoti reti. Un dažādas piparbodes vispār ne ar ko neriskē – viņiem vakanču ir maz, un saprast, cik objektīvi notiek dažu darbinieku atlase, ir neiespējami.
Ņemot vērā mūsu tiesu sistēmas stāvokli, man ir bažas, ka arī pieņemot likumu par latviešu valodas lietošanu darba kolektīvos – uzņēmēji atradīs visvisādas iespējas, kā noskaidrot pretendentu valodas prasmes (kaut vai pirms intervijas aizsūtot pie viņiem sekretāri, kura krievu valodā piedāvā kafiju un nedaudz patērzē) – un tos, kuri krieviski labi neprot – vispār atšūt. Protams, tas notiek arī tagad. Bet barga likuma gadījumā būs vēl papildu motivācija – uzņēmējam galīgi nevajag nepatikšanas, kas rastos tad, ja darbinieks sāktu pieprasīt latviešu valodas lietošanu.
(3) “… bet (visticamāk, vismaz tik cik esmu personīgi pārbaudījis) nav iespējami par mēģinājumu piespiest komunicēt svešvalodā ?”
===========
Tas jautājums ir līdzīgs #2. Ja mēs domājam par likumu, tad arī te “velns ir detaļās”. Vai tas, kurš “mēģina piespiest komunicēt” ir darba devējs? Cits darbinieks? Klients? Valsts vai pašvaldību institūcijas pārstāvis? Vai tad, ja klients kaut ko jautā krieviski, bet darbinieks viņam atbild latviski – arī ir “mēģinājums piespiest komunicēt svešvalodā”? Formāli runājot, puse no komunikācijas ir vienā valodā, puse – otrā. Šādu divvalodību esot iecienījuši Ukrainā. Tur arī ir daudz krievvalodīgo, bet ukraiņiem (ņemot vērā valodu līdzību) ir ierasta lieta atbildēt ukrainiski. Un parasti pretenzijas nerodas – arī tas ir veids, kā sarežģītos apstākļos pēc iespējas stiprināt savu valodu. Var, protams, būt arī ambiciozāks mērķis – pārliecināt cilvēkus, ka jārunā tikai un vienīgi latviski.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 08.01.2015. 14.30
>>> Visbeidzot – ir taču objektīvi aptauju dati, kas norāda, ka viens no jauniešu emigrācijas iemesliem ir nepamatota darba devēju prasība zināt krievu valodu. To taču Jūs noteikti zinat ? Bet šī prasība jau ir SEKAS, nevis cēlonis.
=============
Man radies tāds iespaids, ka “objektīvi aptauju dati” ir liels retums. Socioloģiskās aptaujas ļoti bieži atspoguļo jautājuma uzdevējam vajadzīgās lietas. Ja kāds jautātu man, kādēļ no Latvijas (arī Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, utml.) tik daudzi cilvēki brauc prom, es pirmajā vietā liktu zemu sociālo kapitālu. T.i. to faktu, ka postkomunistiskajā sabiedrībā cilvēks īsti nevar uzticēties saviem līdzcilvēkiem; ka dominē “apčakarēšanas” un “uzmešanas” tradīcija – vienlaikus ar tieksmi ieslēgties savas mājas/dzīvokļa četrās sienās un ignorēt apkārt notiekošo. Un ja vien cilvēkam nav daudz naudas vai kaut kādas citas īpašas spējas darboties šādā vidē – viņš tajā jutīsies nekomfortabli. Pat, ja viņš ir lietuvietis – un valodu problēmas nav. Iespējams, emigrāciju varētu palēnināt, ja kaut kā izdotos veicināt sabiedrības locekļu solidaritāti. Protams, latviešu/krievu valodu atšķirības un arī atšķirīgie dzīvesveidi ir liels faktors, kas veicina zemu sociālo kapitālu. Sak, kādēļ man pie mājas stādīt puķītes, ja atnāks latvieši(krievi,u.c.), kas tās izbradās. Kāda jēga aptaujāt kaimiņus par mājas siltināšanu, ja tik daudzi ir atmetuši visam ar roku, savus kaimiņus un nama apsaimniekotājus uzskatot par svešu un naidīgu spēku.
Konkrēti par krievu valodu – nezinu, vai ir daudz tādu gadījumu, kad cilvēks tiešām ļoti gribēja dabūt kādu darbu, bet nevarēja to dabūt krievu valodas dēļ. Profesiju, kurās būtu vajadzīgas dziļas un pamatīgas krievu valodas prasmes, jau nav nemaz tik daudz. Juristi, grāmatveži, mākleri vai citi kādi darījumu kārtotāji. Liela daļa profesiju ir tādas, kur pietiek ar diezgan paviršām zināšanām, ko var apgūt dažu mēnešu laikā – it īpaši, ja cilvēks ir krievu valodu skolā mācījies. Ir tomēr jautājums – kas cilvēkam ir svarīgāks princips: dzīvot pašam savā valstī un audzināt tajā savus bērnus, vai arī – nekur un nekādos apstākļos nerunāt krieviski. Šie cilvēki, cerams, saprot, ka ar viņu aizbraukšanu valodu situācija Latvijā neatrisinās pati no sevis.
>>> Vēlreiz uzsveru – problēma NAV lokāla, tā ir valstiska, un tikai tā to ir iespējams apspriest.
==========
Es varētu Jūsu idejām par jauniem valodu noteikumiem piekrist – bet tās ir tomēr jākonkretizē. Jo citādi rodas tāds iespaids, ka mēs ceram uz tādu likumu, kurš vienā rāvienā atrisinās visas mūsu problēmas. Manuprāt, valodas politika sastāv no daudziem maziem gabaliņiem – un tie ir jāmaina pakāpeniski, tiklīdz kā sabiedrība ir gatava. Manuprāt, šobrīd svarīgākās lietas notiek izglītības sistēmā (jāsaprot – kādas skolas vēlamies, kādas uzskatām par nākotnes modeli). Tāpat – relatīvi vienkāršāk valodu lietojumu reglamentēt valsts/pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās.
Mana vecmāmiņa strādāja pirmskara Jūrmalas pašvaldībā. Pēc Marģera Skujenieka 1932.g. “Noteikumiem par valsts valodu” (vai arī pēc K.Ulmaņa apvērsuma – īsti neatceros), Jūrmalas pašvaldībā parādījās jauna kārtība, kā komunicēt ar apmeklētājiem. Sarunāties svešvalodās varēja vienīgi ar tiešā priekšnieka atļauju un šī fakta reģistrāciju īpašā žurnālā. Bet arī tolaik bija cilvēki, kam nerunāšana latviski bija principa lieta. Bija teiksim, veikalu īpašnieces – vācietes, kuras ikdienā ļoti labi saprata latviešu klientus. Bet atnākušas uz pašvaldību viņas vienalga gribēja, lai ar viņām runā vāciski. Protams, vācieši ir atsevišķs stāsts – viņi tāpat kā latvieši bija mūsu valsts pamatiedzīvotāji. Bet zīmīgi, ka arī pirmskara Latvijas sabiedrībā runāšanu svešvalodās “nenogrieza kā ar nazi”. Bija šādi te pārejas noteikumi, lai cilvēkus pieradinātu pie domas, ka sazināties ar savu valsti svešvalodā nav īsti normāli.
0
Kalvis Apsītis 07.01.2015. 12.38
Ir tāda valsts Beļģija. Lielākā tās daļa ir sadalīta franciski un flāmiski runājošos apvidos (ir arī neliela vāciski runājoša daļa valsts dienvidaustrumos). Tad ir vēl arī franču-flāmu divvalodība Briselē, kurai visapkārt ir flāmu teritorijas. Lai bilde kļūtu vēl sarežģītāka, ir dažas Briseles priekšpilsētas Flandrijā, kurās dažādu iemeslu dēļ ir ievērojams skaits franču iedzīvotāju. Dažas no tām ir “communes à facilités” – burtiski “municipalitātes ar valodas papildiespējām”. Tur ir smalki aprakstīts, kuros gadījumos flāmam ir jāsaprot franču valoda, un kuros gadījumos franču valodu drīkst nesaprast. Manuprāt, tā nav pati labākā situācija – ik uz soļa rodas visādi strīdi par to, vai likums ir pienācīgi ievērots.
Manuprāt, valodas likumam Latvijā ir jāapraksta valodas lietošanas svarīgākie aspekti. Darbs un lietvedība valsts iestādēs notiek latviski, valsts mācību iestādēs māca latviski, ikvienam klientam ir tiesības tikt saprastam latviski, utt. Un tas ir aptuveni viss. Savukārt mēģināt ar likumu reglamentēt itin visus valodas lietošanas aspektus, manuprāt, būtu pārspīlēti. Starp citu, tieši no Andreja Faibuševiča pilsētas – Daugavpils nereti nāk tādi IT speciālisti (RTU filiāles absolventi u.c.), kuri nemāk runāt latviski. Visu cieņu raksta autora ieguldījumam latviešu valodas stiprināšanā, bet citi Daugavpilī dzīvojošie latvieši (tādu, manuprāt, ir 18%) laikam ar viņiem tur necenšas runāt latviski. Rīgas IT uzņēmumos savukārt latviski runā ja ne vairākums, tad diezgan tuvu pusei. Esmu mēģinājis ar viņiem runāt – vienu teikumu krieviski, otru teikumu latviski (laika gaitā palielinot latviešu valodas teikumu īpatsvaru). Gandrīz visos gadījumos izrādās, ka daugavpilieši jau pavisam drīz sāk labi uztvert latviešu valodu – ir taču skolā mācījušies. Vienkārši, ne visiem ir viegli pārslēgties – ir liela atšķirība starp cilvēku, kurš latviešu valodu ir lietojis tikai īpašos izglītības kontekstos un tādu cilvēku, kurš ir bilingvāls – spēj pusvārdā pārslēgties no vienas valodas uz otru. Runas prasmē ir arī svarīgi pārvarēt psiholoģisko barjeru – nebūt perfekcionistam, nebaidīties no savām kļūdām. Daudzi no mums atceras šādu barjeru, kad pirmo reizi mēģinājuši sākt runāt kādā svešvalodā. Svarīgāk par likumu – ir mēģināt saprast latviski nerunājošos cilvēkus un iedrošināt viņus. It īpaši, ja viņi ir mūsu darba kolēģi vai kādi citi cilvēki, ar kuriem regulāri sazināmies.
Ja problēmu cēlonis ir vairāk psiholoģiskas vai pedagoģiskas dabas, tad ir rūpīgi jāskatās, vai valsts ar saviem likumiem var kaut ko stingri jo stingri reglamentēt. Jo “teorijā” tādiem latviski nerunājošiem programmētājiem nevajadzētu būt, bet viņi tomēr ir. Likumdošanas līmenī, manuprāt, ir pirmkārt jādomā par skolu integrāciju – lai nebūtu tā, ka jaunieši, uzsākot darba gaitas, pirmo reizi uzzina, ka pasaulē dzīvo arī citu tautību cilvēki. Un nav runa par kaut kādu galīgo termiņu (sak, 2018.gadā visu atrisināsim), bet gan par to, lai būtu pieejamas kvalitatīvas un integrētas mācību iestādes – kur dažādas etniskās izcelsmes bērni varētu kopā mācīties latviešu valodā. (Un vajadzības gadījumā arī apgūt savu dzimto valodu, ja tā nav latviešu, un dažādas svešvalodas.) Arī integrācijas ziņā vinnēs tā sabiedrība, kura ieguldīs izglītībā. Darīs tā, kā ir vislabāk pašiem skolu audzēkņiem – nevis tā kā ir lētāk vai skolotājam ērtāk.
11
ARTs > Kalvis Apsītis 07.01.2015. 16.11
Paldies, Kalvi. Nav jau nekādas pretrunas. Arī esošais Valodas likums dod zināmu labumu, kā jau minēju – lai regulētu KĀ PAREIZI valodu lietot.
Taču šis valodas likums nedefinē galveno – absolūtās tiesības runāt Latvijā latviski JEBKUR un (lai cik ļoti tas kādam arī nepatiktu) arī nepārprotamu aizliegumu jebkādā veidā šīs tiesības ierobežot (izņemot jau minētos izņēmuma gadījumus). Patiesībā tagad varu atzīt, ka laikam blogā nepieminēju vienu no būtiskākajām lietām – jaunajam likumam būtu skaidri jādefinē tieši ko NEDRĪKST darīt nekādos apstākļos. Nu, piemēram :
1) neviens nekad nedrīkst UZSPIEST Latvijas pilsonim komunikāciju svešvalodā, tieši vai netieši, bez brīvprātīgas piekrišanas ;
2) neviens nekad, nekādos apstākļos nedrīkst uzskatīt saziņu latviešu par aizvainojošu vai ierosināt par to juridiskus procesus ;
Šādi skaidri un visiem saprotami valodas tiesību pamatprincipi ir nepieciešami kā ēst, un ne jau augsti izglītotajai sabiedrības daļai, bet ikvienam pilsonim apzinīgā vecumā. Tādēļ, ka nerakstītā rusifikācijas rokasgrāmata pirmkārt un galvenokārt sastāv no valodas mobinga un pārākuma demonstrēšanas, kurā likumpaklausīgais pilsonis vai “mazais latvietis” parasti zaudē (jo arī uzbrucējs nav muļķis un izvēlas acīmredzami vājākos upurus). Labi zināms, ka šādas situācijas ir arī viens no izplatītiem emigrācijas iemesliem.
Universālie valodas aizsardzības pamatprincipi likumdošanā jādefinē, un jo ātrāk, jo labāk.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 07.01.2015. 17.27
Cik saprotu, Jūsu bažas ir par vairākiem presē izskanējušiem gadījumiem:
(1) http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/388934-vp_prieksnieks_policistiem_jazina_krievu_valoda – Ints Ķuzis (Valsts policijas priekšnieks): Policistiem jāzina krievu valoda.
(2) Vairāki gadījumi, kad valsts vai pašvaldību kā arī komercstruktūru darba sludinājumos un darbinieku atlases procesā prasītas svešvalodu prasmes, kaut arī piedāvātais darbs bijis saistīts ar Latvijas pilsoņu (nevis ārzemnieku) apkalpošanu.
(3) Daces Kalniņas (tolaik “Narvesen” darbinieces) negatīvā pieredze, kad klients agresīvi pieprasījis, lai viņu apkalpo krieviski.
Manuprāt, šeit jāņem vērā sevi cienošu rietumvalstu pieredze. Lielbritānijā, teiksim, nevienam nenāk prātā paziņot, ka (ikvienam) britu policistam būtu jāzina urdu valoda (kaut arī ievērojama daļa britu noziedznieku ir pakistāniešu izcelsmes un tiešām runā urdu, puštu, beludžu vai līdzīgās valodās). Gluži tāpat arī – Anglijā neaizraujas ar diskriminējošu praksi darbinieku pieņemšanā (pieprasot dažādu svešvalodu prasmes, teiksim, veikalu pārdevējiem) vai prasībām klientus apkalpot viņu dzimtajā valodā. (Dažas britu lielveikalu ķēdes pat gājušas tik tālu, ka liegušas darbiniekiem runāt dzimtajā valodā darba pauzēs – sk. http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/534278-polu_stradniekiem_britu_veikala_sava_starpa_aizliedz_runat_poliski ). To visu var darīt arī pie mums – bet, manuprāt, te ir svarīgi, ka šādu praksi iedibinājis nevis britu parlaments, bet gan “Lidl” – t.i. komercstruktūra. T.i. ja es esmu darba devējs, tad arī nosaku, kā komunicē darbinieki. Protams, ja neviens cits to neklausās, tad tie paši “Lidl” darbinieki runā poliski, ka šņakst vien – bet viņi to nedara citu (citu darbinieku vai klientu) klātbūtnē – kaut vai tāpēc, lai neradītu t.s. “hostile working environment” – nedraudzīgu darba vidi. Gluži tāpat kā darbiniekam birojā var liegt apkabināt savu rakstāmgaldu ar pornogrāfiskām bildēm – it īpaši, ja iestādē strādā arī sievietes, kuras šādi attēli varētu aizskart. Savukārt, teiksim, automehāniķa darbnīcā visādas “pin-up” bildes var būt biezā slānī, jo tās nevienam netraucē.
Vienlaikus – briti ir reālisti, ja ir runa par valodas lietojumu policistu, mediķu u.c. ikdienas darbā. Skaidrs, ka ir daudzas situācijas, kad valsts vai municipālie dienesti sastopas ar angļu valodas nepratējiem (un Latvijā – attiecīgi ar latviešu valodas nepratējiem). Šādām vajadzībām ir izveidoti dažādi (pārsvarā telefona) dienesti, kuri ļauj saņemt tulkojumu no dažādām valodām. Britu dienesti nenonāks strupceļā, ja viņu policisti vai sociālie darbinieki saskarsies ar kādu blēdi, kuram dzimtā valoda ir bengāļu, lietuviešu vai kāda cita. Viņi sazvanīsies un situāciju atrisinās. Tas pats arī par “112” un citiem trauksmes dienestiem – nav loģiski nereaģēt uz ugunsgrēka izsaukumu tikai tādēļ, ka izsaucējs runā, teiksim, vāciski. Protams, var rasties zināmas neērtības vai – jāspēj sagaidīt, kamēr tas telefona dienests spēs iesaistīties procesā, bet to visu var risināt. Latvijā nebūtu nekas slikts, ja katrā lielā valsts/pašvaldību iestādē būs pa kādam krievu, angļu, vācu (varbūt arī citu) valodu pratējam. Par to var darbiniekam arī drusku piemaksāt. Veikals “Stockmann” Rīgā jau tagad ieviesis pārdevējiem piespraužamas vārdu šiltītes ar karodziņiem. Prast vēl kādu valodu var būt gluži noderīgi.
Manuprāt, likumiem jābūt praktiskiem; un situācijas jārisina atbilstoši veselajam saprātam. Ja mēs (līdzīgi kā Beļģijā) centīsimies sīki reglamentēt, kurās situācijās vajag/nevajag vienam otru saprast – tas ir ceļš uz nekurieni. Ir jāmāca visiem latviski; jācenšas runāt latviski. Un vajadzīgi arī praktiski veidi, kā saprātīgi “nogludināt” visādas jocīgas situācijas. Valodas ir tieši tas gadījums, kad britu empīrisms dod labāku rezultātu par beļģu racionālismu.
No otras puses, ja Jums, Andrej, ir kādas ieceres, kā varētu veicināt valsts valodas lietošanu Daugavpilī – būšu ļoti priecīgs uzzināt. Manuprāt, viena no iespējām būtu – interešu izglītība latviski; arī labas mācību iestādes latviski. Valodas stiprumu, manuprāt, nosaka tajā pieejamie pakalpojumi, informācija, kultūra. Manuprāt, Daugavpilī ir liela daļa katoļu iedzīvotāju, kuri ir gluži draudzīgi Latvijas valstij – vienīgi viņiem īsti nav tās latviešu kultūras, uz ko orientēties – ar šo valodu, tēlaini sakot, nekur tālu netiksi. Rīgā etnisko latviešu procents ir līdzīgs kā Rēzeknē (36%-42%), bet latviešu kultūrai Rīgā klājas labāk nekā Rēzeknē, jo Rīgas latviešu kultūra ir stabilāka, tajā pieejams vairāk pakalpojumu un kultūras. Ir diezgan slikti, ja Rīgas latviešu “maigā vara” nesniedzas līdz Rēzeknei vai Daugavpilij. Bet ar šo “maigo varu” var izdarīt valodu apguvē vairāk nekā ar visskarbākajiem likumiem. Paraugieties uz angļu valodu – nekur kontinentālajā Eiropā nav likumu, kas reglamentētu tās statusu. Bet angļu valodu vienalga visur mācās.
0
ARTs > Kalvis Apsītis 07.01.2015. 21.44
Domāju, ka “Rietumvalstu pieredze” mums pavisam noteikti nepalīdzēs. Vienkārši tādēļ, ka rietumvalstīs mēs (pagaidām :)) neatradīsim piemēru ar atbrīvošanos pēc 50 gadu masīvas kolonizācijas. Drīzāk gan rietumvalstis pavisam drīz varēs mācīties no mūsu piemēra, ja nedarīs neko ar masīvo un nekontrolēto imigrāciju. Tādēļ neiedziļināšos Belģijas un Londonas piemēru analīzē.
Jums taisnība, ka gadījums, kas vislabāk raksturo problēmu, ir Narvesen pārdevējas konflikts, bet ja Jūs domājat, ka šis vienīgais zināmais gadījums ir “bažu iemesls”, tad atļaušos izteikt bažas, ka nespējat izprast situāciju patiešām rusificētā vidē. Daces Kalniņas gadījumu pat nevar nosaukt par aisberga redzamo daļu, jo valodas mobinga “neredzamās daļas” proporcija ir vienkārši nereāli lielāka nekā mēs gribētu cerēt. Daces Kalniņas gadījums varbūt ir unikāls tikai tajā ziņā, ka viņa (ja pareizi atceros), ir guvusi juridisku uzvaru konfliktsituācijā. Varat man ticēt, ka ir simti un tūkstoši gadījumu, kad cietušās personas pat nemēģina kaut kā sevi aizstāvēt, bet tikai krāj rūgtumu, līdz vienā jaukā dienā … piemēram, pamet Latviju. Un tie ir Latvijas pilsoņi (patiesībā var pat nebūt etniski latvieši), kuri ir izvēlējušies būt lojāli savai valstij un stiprināt to, dodot priekšroku saziņai latviešu valodā.
Likums ir jāmaina tādēļ, lai šādas situācijas nebūtu iespējamas principā – gan tādēļ, ka ikviens tad skaidri zinātu savas tiesības, gan tādēļ, ka potenciālais agresors apzinātos, ka no atbildības nebūs iespējams izvairīties. Jebkurš no mums skaidri zina, ka nedrīkst braukt pie sarkanās gaismas – un nevienam nerodas doma šo normu apspriest. Tieši tāpat jābūt ar valodas lietošanu. Nemaz nerunājot par to, kādu motivāciju tas piešķirtu jaunajai paaudzei izvēlēties latvisko identitāti. Ja jūs domājat, ka latviešu vecāki jau ir garantija tam, ka arī bērni izaugs par latviešiem – tad ak cik smagi Jūs maldāties … tā, starp citu, jau ir problēma pat Rīgā, ne tikai Daugavpilī. Par rusificētajiem ciemiem pierobežā ar mūsu likumdošanas vakuumu man pat bail domāt. Aizbrauciet uz Demenes vidusskolu …
Praktiski skatoties, visticamāk būs vajadzīgi daži paraugprocesi, lai krievvalodīgie varoņi un nicinātāji-parastie saprastu, ka lieta ir nopietna. Bet laikam cita ceļa nav. Arī pie zemas ceļu satiksmes mirstības statistikas tikām, pateicoties tieši sodiem, nevis PR kampaņām.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 07.01.2015. 23.53
>>> Jums taisnība, ka gadījums, kas vislabāk raksturo problēmu, ir Narvesen pārdevējas konflikts, bet ja Jūs domājat, ka šis vienīgais zināmais gadījums ir “bažu iemesls”, tad atļaušos izteikt bažas, ka nespējat izprast situāciju patiešām rusificētā vidē.
==========
No dzimšanas līdz kādiem 25 gadiem dzīvoju Rīgā, Iļģuciemā – daudzdzīvokļu māju rajonā. Tur latviešu PSRS beigu posmā bija apmēram trešā daļa. Varbūt drusku mazāk. Ir tiesa, ka Iļģuciems nedod priekšstatu par “patiešām rusificētu vidi”. Daugavpili tik labi nepazīstu – bet pietiek aizbraukt uz Voleriem vai Bolderāju (tādas Rīgas nomales) vai arī – uz Vangažiem, Kauguriem vai Salaspils HES ciematiņu… Uz šāda fona Iļģuciems ir pat ļoti latvisks.
>>> Varat man ticēt, ka ir simti un tūkstoši gadījumu, kad cietušās personas pat nemēģina kaut kā sevi aizstāvēt, bet tikai krāj rūgtumu, līdz vienā jaukā dienā … piemēram, pamet Latviju.
========
Man bija tāds kolēģis – Javas programmētājs no Ogres. Viņš gribēja atrast ļoti labi apmaksātu darbu Latvijā – bet tas izrādījās programmētāja darbs banku pakalpojumu programmēšanā (Ducascopy), kur bija jārunā krieviski; un viņš, kā jaunākās paaudzes cilvēks, krievu valodu prata ne visai labi. Darbu parastā IT kompānijā (Exigen, Tilde, Lursoft u.c.) viņš turēja zem sava goda, jo tur, viņaprāt, pārāk maz maksāja. Beigu beigās viņš pārcēlās uz Angliju, būdams svēti pārliecināts, ka tieši krievu valodas prasības ir piespiedušas viņu braukt prom no valsts. Kaut arī – ir neskaitāmi citi Javas programmētāji (ar dažādu krievu valodas prasmju līmeni vai arī vispār bez šādām prasmēm), kuri ļoti sekmīgi strādā Latvijā. Bez angļu valodas IT nozarē ir grūti iztikt, bet bez krievu valodas var. Pie mums pat indieši strādā, kuri neprot ne latviski, ne krieviski.
Manuprāt, tas ir absurds – patriotiskums un latviešu valodas mīlestība it kā noved pie tā, ka cilvēks pārceļas uz tādu dzīves vidi, kur latviešu valodas praktiski vispār nav. Daugavpilī atrast latvisku vidi un latvisku izglītību saviem bērniem ir krietni vieglāk nekā jebkur ārpus Latvijas. Ir arī Lietuvas piemērs – tur nekādas valodiskas apspiešanas nav, toties cilvēki brauc prom tikpat naski kā no Latvijas. Varbūt lietuvieši izdomā citas “otmazkas”? Ja cilvēks pasaka taisnību – strādāju Anglijā, jo gribu pelnīt (un tērēt) vairāk naudas, tas neizklausās romantiski. Bet tad, ja attaisnojums ir latviešu valodas apspiestais stāvoklis Latvijā – tad tas izklausās gandrīz kā trimdinieka liktenis :) Man nav nekas slikts sakāms par tiem, kuri izvēlas kādu laiku mācīties vai strādāt ārzemēs – bet, manuprāt, arī šiem cilvēkiem vajadzētu (vismaz pašiem savās acīs) atrast godīgu savas rīcības pamatojumu.
Ja vajag kādu jaunu likumu – tad vajag ļoti skaidri saprast, kura ir tā situācija, ko ar pašreizējiem likumiem nevar atrisināt. Ja ir klienti, kuri veikalos vai citās vietās atļaujas uzvesties rupji – tad tieši rupjība ir vainojama (nevis nesaprašanās valodu nezināšanas dēļ), un tā būtu jārisina kā darba apstākļu higiēnas vai darba drošības problēma. Drošība ir tas, kas jānodrošina gan darba devējam, gan pašvaldībai, gan valsts policijai. Varbūt tiešām ir nesakārtotas jomas, kurās vajadzīga lielāka konkrētība. Cita lieta – ka “likumu bardzību pie mums kompensē likumu ievērošanas neobligātums” (bija tāds PSRS okupācijas laiku sakāmvārds).
Skatīsimies uz lietām konstruktīvi – es šobrīd esmu rīdzinieks, Jūs esat daugavpilietis. Ja ir kāda lieta, ko varu izdarīt, lai Daugavpilī kļūtu labāk, tad varbūt pastāstiet, ko un kā varētu darīt. Iespējams, ka daugavpiliešiem varētu noderēt daudzas lietas – bet varbūt ir tāpat kā sētai īsākais dēlītis. Kultūras produkti (mūzika, grāmatas) latgaliski? Radio un televīzijas pārklājums? Varbūt cilvēkiem no pārējās Latvijas jāapsver iespēja kādu laiku padzīvot Daugavpilī? Kaut kādas investīcijas vai infrastruktūras projekti? Kaut kāds piedāvājums tai pašai Demenes vidusskolai (šķiet, šobrīd to sauc par Zemgales vidusskolu – tieši tāpat kā citu vidusskolu Slampē, Tukuma novadā)?
Starp citu, Demenes vidusskola ir maziņa – tur katrā klasē (arī pamatskolas klasēs) mācās kādi 8-11 bērni. Vidusskolā – vēl mazāk. Kas par šo vidusskolu ir sakāms tik šausmīgs? Viņi tur knapi velk dzīvību.
0
ARTs > Kalvis Apsītis 08.01.2015. 10.50
Kalvi, es galīgi neuzskatu, ka ir pareizi reducēt šo diskusiju līdz līmenim – “tev Daugavpilī slikti, ko mēs varam palīdzēt ?” Konkrēti man Daugavpilī ir pat ļoti labi, pretējā gadījumā nebūtu šeit 45+ gadus dzīvojis :), un šobrīd konkrēti man nekāda palīdzība nav vajadzīga.
Piekrītu arī, ka Jūsu aprakstītais gadījums ar emigrējušo paziņu-programmistu galīgi nav ilustratīvs tendencei.
Taču ir daži apstākļi, kuri objektīvi pastāv, un ceru, ka Jūs to nenoliegsiet :
1) šobrīd par normālu tiek uzskatīts, ka pie jebkura Latvijas pilsoņa var vērsties viņam formāli un aizvien biežāk REĀLI nezināmajā svešvalodā – krievu, un pilsonim ir jābūt spējīgam uz to atbildēt. Tā IR diskriminācija – objektīvi, un nav likumdošanas, kas nodrošina aizstāvību pret to. Nav arī tiesiskās prakses, kas taisnīgi risinātu šādus gadījumus, par ko pats personīgi esmu pārliecinājies. Un tā ir valsts mēroga, nevis lokāla tendence ;
2) šobrīd par normālu tiek uzskatīts, ka darba devējs vai “kolēģi” var uzspiest Latvijas pilsonim komunikāciju svešvalodā (99,99% gadījumu – krievu, protams) visdažādāko iemeslu dēļ, visbiežāk – “tādēļ, ka mums ir “krievvalodīgs kolektīvs”, vai tādēļ, ka “es šeit esmu priekšnieks (īpašnieks), kā gribu – tā daru”. Tādu gadījumu ir 100iem, pat tūsktošiem, tā NAV lokāla D-pils problēma. Esmu pārsteigts, ka Jums tas ir jaunums ? Varu pat nosaukt piemērus, kad līdzīgas lietas notiek VALSTS iestādēs ;
3) nemaz neiedziļināšos tajā, kas notiek privātajā sfērā, tikai piedāvāju padomāt par to, kādēļ ir iespējami civilprocesi par, teiksim, apsaukāšanos, bet (visticamāk, vismaz tik cik esmu personīgi pārbaudījis) nav iespējami par mēģinājumu piespiest komunicēt svešvalodā ?
Visbeidzot – ir taču objektīvi aptauju dati, kas norāda, ka viens no jauniešu emigrācijas iemesliem ir nepamatota darba devēju prasība zināt krievu valodu. To taču Jūs noteikti zinat ? Bet šī prasība jau ir SEKAS, nevis cēlonis. Vai jāpierāda, cik jēdzīgi ir cīnīties ar sekām, nevis patiesajiem cēloņiem ?
Vēlreiz uzsveru – problēma NAV lokāla, tā ir valstiska, un tikai tā to ir iespējams apspriest.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 08.01.2015. 13.10
(1) “šobrīd par normālu tiek uzskatīts, ka pie jebkura Latvijas pilsoņa var vērsties viņam formāli un aizvien biežāk REĀLI nezināmajā svešvalodā – krievu, un pilsonim ir jābūt spējīgam uz to atbildēt.”
============
PSRS norieta gados bija tādas krievu tantes (gan ciemojošās no Krievijas, gan pat vietējās), kuras visā nopietnībā sašutinājās par to, ka vietējie bērni un pusaudži esot slikti audzināti – daudzi no viņiem Rīgā vai Jūrmalā neatbildot uz jautājumiem, kad viņiem skaidrā krievu valodā jautā ceļu :))
Līdzīgas pretenzijas, protams, ir iespējamas arī šobrīd. Bet pirms piedāvāt jaunu likumu, ir jāsaprot, par kādu situāciju ir runa. Vienkāršu parunāšanos uz ielas nereglamentē vispār nekādi noteikumi. Ja ir runa par klienta tiesībām tikt saprastam latviski – ir iespējams sūdzēties VVC. Droši vien ir vajadzīgi arī kādi īpaši noteikumi valsts un pašvaldību iestādēs vai kapitālsabiedrībās. Nu un arī – kā risina jautājumus, ja svešvalodā vēršas pie ārkārtas palīdzības dienestiem, slimnīcu uzņemšanas nodaļām, utml. Lai izsaukumu dispečeram nebūtu jāprot visas pasaules valodas (un vienlaikus – lai netiktu ignorēti tādi izsaukumi, kuri pamatotu iemeslu dēļ notiek svešvalodā).
(2) “šobrīd par normālu tiek uzskatīts, ka darba devējs vai “kolēģi” var uzspiest Latvijas pilsonim komunikāciju svešvalodā (99,99% gadījumu – krievu, protams) visdažādāko iemeslu dēļ, visbiežāk – “tādēļ, ka mums ir “krievvalodīgs kolektīvs”, vai tādēļ, ka “es šeit esmu priekšnieks (īpašnieks), kā gribu – tā daru”.
===================
Varbūt likums var palīdzēt – bet te jāskatās arī uz iespējamo “bumeranga efektu”. Teiksim, Latvijā jau diezgan ilgu laiku ir darba likumdošana, kas it kā ir draudzīga grūtniecēm un sievietēm ar maziem bērniem. Tāpat vien atlaist no darba nevar, likt strādāt nakts maiņās nevar, ir jāparedz tiesības strādāt nepilnu laiku, ņemt slimības lapas bērnu slimošanas laikā un vēl šis tas (niansēs varu kļūdīties, jo sen neesmu Darba likumu studējis). Bet kāds bieži vien ir rezultāts? Darba devējs, ja viņam ir tāda iespēja, vispār neņem darbā sievietes, kam ir (vai drīzumā gaidāmi) mazi bērni. Viņiem atrodas desmitiem objektīvu iemeslu, kādēļ kāds cits darbinieks ir piemērotāks. Protams, lieliem uzņēmumiem (kas regulāri izsludina visvisādas vakances) to darīt ir sarežģītāk – jo varbūt starp atraidītajām sievietēm atrodas kāda, kas tiesas ceļā pamatos diskrimināciju. Bet šādas prāvas pie mums ir ļoti reti. Un dažādas piparbodes vispār ne ar ko neriskē – viņiem vakanču ir maz, un saprast, cik objektīvi notiek dažu darbinieku atlase, ir neiespējami.
Ņemot vērā mūsu tiesu sistēmas stāvokli, man ir bažas, ka arī pieņemot likumu par latviešu valodas lietošanu darba kolektīvos – uzņēmēji atradīs visvisādas iespējas, kā noskaidrot pretendentu valodas prasmes (kaut vai pirms intervijas aizsūtot pie viņiem sekretāri, kura krievu valodā piedāvā kafiju un nedaudz patērzē) – un tos, kuri krieviski labi neprot – vispār atšūt. Protams, tas notiek arī tagad. Bet barga likuma gadījumā būs vēl papildu motivācija – uzņēmējam galīgi nevajag nepatikšanas, kas rastos tad, ja darbinieks sāktu pieprasīt latviešu valodas lietošanu.
(3) “… bet (visticamāk, vismaz tik cik esmu personīgi pārbaudījis) nav iespējami par mēģinājumu piespiest komunicēt svešvalodā ?”
===========
Tas jautājums ir līdzīgs #2. Ja mēs domājam par likumu, tad arī te “velns ir detaļās”. Vai tas, kurš “mēģina piespiest komunicēt” ir darba devējs? Cits darbinieks? Klients? Valsts vai pašvaldību institūcijas pārstāvis? Vai tad, ja klients kaut ko jautā krieviski, bet darbinieks viņam atbild latviski – arī ir “mēģinājums piespiest komunicēt svešvalodā”? Formāli runājot, puse no komunikācijas ir vienā valodā, puse – otrā. Šādu divvalodību esot iecienījuši Ukrainā. Tur arī ir daudz krievvalodīgo, bet ukraiņiem (ņemot vērā valodu līdzību) ir ierasta lieta atbildēt ukrainiski. Un parasti pretenzijas nerodas – arī tas ir veids, kā sarežģītos apstākļos pēc iespējas stiprināt savu valodu. Var, protams, būt arī ambiciozāks mērķis – pārliecināt cilvēkus, ka jārunā tikai un vienīgi latviski.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 08.01.2015. 14.30
>>> Visbeidzot – ir taču objektīvi aptauju dati, kas norāda, ka viens no jauniešu emigrācijas iemesliem ir nepamatota darba devēju prasība zināt krievu valodu. To taču Jūs noteikti zinat ? Bet šī prasība jau ir SEKAS, nevis cēlonis.
=============
Man radies tāds iespaids, ka “objektīvi aptauju dati” ir liels retums. Socioloģiskās aptaujas ļoti bieži atspoguļo jautājuma uzdevējam vajadzīgās lietas. Ja kāds jautātu man, kādēļ no Latvijas (arī Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, utml.) tik daudzi cilvēki brauc prom, es pirmajā vietā liktu zemu sociālo kapitālu. T.i. to faktu, ka postkomunistiskajā sabiedrībā cilvēks īsti nevar uzticēties saviem līdzcilvēkiem; ka dominē “apčakarēšanas” un “uzmešanas” tradīcija – vienlaikus ar tieksmi ieslēgties savas mājas/dzīvokļa četrās sienās un ignorēt apkārt notiekošo. Un ja vien cilvēkam nav daudz naudas vai kaut kādas citas īpašas spējas darboties šādā vidē – viņš tajā jutīsies nekomfortabli. Pat, ja viņš ir lietuvietis – un valodu problēmas nav. Iespējams, emigrāciju varētu palēnināt, ja kaut kā izdotos veicināt sabiedrības locekļu solidaritāti. Protams, latviešu/krievu valodu atšķirības un arī atšķirīgie dzīvesveidi ir liels faktors, kas veicina zemu sociālo kapitālu. Sak, kādēļ man pie mājas stādīt puķītes, ja atnāks latvieši(krievi,u.c.), kas tās izbradās. Kāda jēga aptaujāt kaimiņus par mājas siltināšanu, ja tik daudzi ir atmetuši visam ar roku, savus kaimiņus un nama apsaimniekotājus uzskatot par svešu un naidīgu spēku.
Konkrēti par krievu valodu – nezinu, vai ir daudz tādu gadījumu, kad cilvēks tiešām ļoti gribēja dabūt kādu darbu, bet nevarēja to dabūt krievu valodas dēļ. Profesiju, kurās būtu vajadzīgas dziļas un pamatīgas krievu valodas prasmes, jau nav nemaz tik daudz. Juristi, grāmatveži, mākleri vai citi kādi darījumu kārtotāji. Liela daļa profesiju ir tādas, kur pietiek ar diezgan paviršām zināšanām, ko var apgūt dažu mēnešu laikā – it īpaši, ja cilvēks ir krievu valodu skolā mācījies. Ir tomēr jautājums – kas cilvēkam ir svarīgāks princips: dzīvot pašam savā valstī un audzināt tajā savus bērnus, vai arī – nekur un nekādos apstākļos nerunāt krieviski. Šie cilvēki, cerams, saprot, ka ar viņu aizbraukšanu valodu situācija Latvijā neatrisinās pati no sevis.
>>> Vēlreiz uzsveru – problēma NAV lokāla, tā ir valstiska, un tikai tā to ir iespējams apspriest.
==========
Es varētu Jūsu idejām par jauniem valodu noteikumiem piekrist – bet tās ir tomēr jākonkretizē. Jo citādi rodas tāds iespaids, ka mēs ceram uz tādu likumu, kurš vienā rāvienā atrisinās visas mūsu problēmas. Manuprāt, valodas politika sastāv no daudziem maziem gabaliņiem – un tie ir jāmaina pakāpeniski, tiklīdz kā sabiedrība ir gatava. Manuprāt, šobrīd svarīgākās lietas notiek izglītības sistēmā (jāsaprot – kādas skolas vēlamies, kādas uzskatām par nākotnes modeli). Tāpat – relatīvi vienkāršāk valodu lietojumu reglamentēt valsts/pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās.
Mana vecmāmiņa strādāja pirmskara Jūrmalas pašvaldībā. Pēc Marģera Skujenieka 1932.g. “Noteikumiem par valsts valodu” (vai arī pēc K.Ulmaņa apvērsuma – īsti neatceros), Jūrmalas pašvaldībā parādījās jauna kārtība, kā komunicēt ar apmeklētājiem. Sarunāties svešvalodās varēja vienīgi ar tiešā priekšnieka atļauju un šī fakta reģistrāciju īpašā žurnālā. Bet arī tolaik bija cilvēki, kam nerunāšana latviski bija principa lieta. Bija teiksim, veikalu īpašnieces – vācietes, kuras ikdienā ļoti labi saprata latviešu klientus. Bet atnākušas uz pašvaldību viņas vienalga gribēja, lai ar viņām runā vāciski. Protams, vācieši ir atsevišķs stāsts – viņi tāpat kā latvieši bija mūsu valsts pamatiedzīvotāji. Bet zīmīgi, ka arī pirmskara Latvijas sabiedrībā runāšanu svešvalodās “nenogrieza kā ar nazi”. Bija šādi te pārejas noteikumi, lai cilvēkus pieradinātu pie domas, ka sazināties ar savu valsti svešvalodā nav īsti normāli.
0
ARTs > Kalvis Apsītis 10.01.2015. 23.25
Var jau arī nebūt pilnīgi jauns likums – var uzlabot esošo. Pats galvenais ir mainīt pieeju uz principiāli pretēju. Kā jau minēju – likumam pirmkārt ir jānosaka izņēmuma gadījumi, kad brīva latviešu valodas lietošana var tikt ierobežota.
Otrkārt jānosaka kādi ierobežojumi vai darbības NEKĀDOS APSTĀKĻOS nav pieļaujamas, vai nav pieļaujamas bez personas piekrišanas. Tieši šī sadaļa diemžēl izriet no mūsu postkoloniālās situācijas – tai ir jāmaina “vispārpieņemtās (absurdās) normas”. Tas ir līdzīgi kā ar Satversmes preambulu – Satversmes rakstītāji savulaik nevarēja iedomāties, ka pašsaprotamas lietas vajadzēs nostiprināt ar likumu.
Jau minēju, ka viens no šādiem aizliegumiem varētu būt, ka nekādos apstākļos nedrīkst uzskatīt saziņu latviešu valodā par aizvainojošu. Absurdi ? Jā, protams, bet reālā situācija ir tāda, ka krievvalodīgo rezidentu vairākums pavisam nopietni uzskata, ka viņiem tiek aizvainoti, ja kāds nerunā viņu svešvalodā. Tolerances trūkumu citās jomās mums “ārstē” ar daudziem jauniem likumiem (naida runa, utt.), tikai mūsu nacionālā identitāte nezin kādēļ ir aizmirsta.
Tieši tāda pati situācija ir ar visiem piegādātājiem, servisa darbiniekiem, apsardzes firmu un taksometru dispečeriem, sīkfirmu kasieriem-grāmatvežiem, kuri “laipni smaidot” turpina uzspiest komunikāciju svešvalodā, lai gan PILNĪGI SKAIDRI ZINA UN DZIRD, ka klients (!!!) runā latviski. Ko Jūs, Kalvi, ieteiksiet šajā gadījumā ? Apsardzes firmas darbinieki, ja kas, taču saistīti pat ar dzīvības risku , vai ne ?
Diemžēl REĀLI Jūs (es), latviešu klients, neko nevarat atrisināt. Jūs (es) esat tas, kurš nokļūst idiota lomā, jo juridiski efektīvu mehānismu situācijas risināšanai nav. Likuma, kas skaidri nosaka, ko nedrīkst – arī nav. “Pieklājīgo cilvēku” lingvistiskā okupācija lēnām turpinās.
P.S. – “pieklājīgo cilvēku” kontekstā – Ukrainas austrumrajonu (DNR, LNR) krīzes scenārija galvenais iemesls (nu jau skaidri atzīts) bija tas, ka “zaļie cilvēciņi” netika iznīcināti radikāli un uzreiz … ievilkās … cik noprotu, arī mūsu drošības dienesti to saprot. Attiecinām to uz valodas situāciju varbūt ?
0
nulle > Kalvis Apsītis 11.01.2015. 00.45
Tieši tāda pati situācija ir ar visiem piegādātājiem, servisa darbiniekiem, apsardzes firmu un taksometru dispečeriem, sīkfirmu kasieriem-grāmatvežiem, kuri “laipni smaidot” turpina uzspiest komunikāciju svešvalodā, lai gan PILNĪGI SKAIDRI ZINA UN DZIRD, ka klients (!!!) runā latviski. Ko Jūs, Kalvi, ieteiksiet šajā gadījumā ?
—————-
Pavisam vienkārši – nerunāt krieviski un viss.
Ja nesaprot latviski – saruna ir beigusies.
Pirms emigrācijas Latvijā nodzīvoju 25 gadus un ne reizi nebija vajadzības ar kādu runāt krieviski.
Nejau kaut kādi likumi uzturēs valodu pie dzīvības, bet gan pašu valodas lietotāju attieksme.
Šeit Īrijā, man pat tāda doma neienāk prātā ka varētu ar kādu nepazīstamo iesākt sarunu latviski vai krieviski, lai arī nekādu likumu kas regulētu angļu valodas lietojumu šeit vispār nav.
Es skaidri zinu ka tā rīkojoties visa darba kolektīva acīs sevi pataisīšu par idiotu.
“Valodas mobings” ir daudz efektīvāka lieta par jebkādiem likuma pantiem.
0
ARTs > Kalvis Apsītis 12.01.2015. 09.44
Pirmkārt, nulle, nav runa par “valodas uzturēšanu pie dzīvības”, bet par Latvijas pilsoņu diskrimināciju. Nevajag jaukt lietas.
Otrkārt atbildi sev pats – cik % cilvēku ir spējīgi nodarboties ar valodas mobingu, it sevišķi tādā dabiski mierīgā nācijā kā latvieši ? Jā, to var bezkauņas ar pietiekami stingru raksturu un kas labi zina savas tiesības. Cik daudz tādu ir ? Un tādi pārsvarā ir līderi, t.sk. politiskie, tieši tādēļ viņiem visu laiku arī rodas šādi jautājumi – KĀ ? Viss taču “ir vienkārši” ? Kur problēma ?
Vienkāršos, sevi aizstāvēt nevarošos cilvēkus, it sevišķi bērnus, viņi jau nesaprot
0
nulle > Kalvis Apsītis 12.01.2015. 14.43
Vienkārši nerunāt krieviski ir daudz vieglāk kā iet tiesāties un rakstīt sūdzības.
Tādas lietas prasa daudz laika, naudas un nervu.
Pie tam ja vien tu visu laiku nenēsā ieslēgtu kameru ir grūti pierādīt ka tev tiešām atbildēja ne-valsts valodā.
+ Tāda veida tiesas procesi ātri var pārvērsties par farsu.
0
suverenssuverens 06.01.2015. 20.31
Man nav skaidrs, ko nozīmē “brīvība”. Es patiesi vēlos, lai šis jēdziens tiktu definēts.
Jo tas, ko es saprotu ar šo vārdu, parasti, likumdevējs, nesaprot….
1
lama > suverenssuverens 07.01.2015. 09.28
suverenssuverens Man nav skaidrs, ko nozīmē…
______________
Tavi bosi no fsb tev izskaidruos.
0
tapat vien 06.01.2015. 18.41
Idiotisms. Policistiem, ārstiem utml. profesiju ļaudīm ir jābūt gataviem tapt uzrunātiem svešvalodā (jo JEBKURAM iebraucējam Latvijā, ar tūristiem priekšgalā, nav pienākums apgūt latviešu valodu), savukārt random privātpersonai, tiekot uz ielas uzrunātai svešvalodā, IR VISAS TIESĪBAS uz šādu uzrunu neatbildēt.
6
edge_indran > tapat vien 06.01.2015. 19.38
——-
Visiem vienlīdzīgas tiesības – gan runāt, gan nerunāt!
https://www.youtube.com/watch?v=jnUCcBljjcU
— Слышь, земляк, а где здесь русские живут?
— Москаль менi не земляк!
— Бендеровец?
— Чого?!
— Ну ладно, парни, пока!
0
ARTs > tapat vien 06.01.2015. 23.05
Laikam neuztvēri. “Gatavībai” šeit nav nozīmes. Nozīme ir tiesībām nereaģēt uz prasību runāt svešvalodā . Tāpat nozīme ir skaidram un nepārprotamam aizliegumam jebkādā veidā uzspiest LR pilsonim komunikāciju svešvalodā. Un nozīme ir LR pilsoņa neapstrīdamām tiesībām atbildēt latviešu valodā uz jebkuru komunikāciju, ja vien tas nav izņēmums.
Tikai šāds uzstādījums beidzot ieviesīs normālu toleranci pret latviešu valodu.
0
andrejs > tapat vien 06.01.2015. 23.27
kam bija vislielākie nopelni valodas likuma izčakarēšanā?
0
ARTs > tapat vien 06.01.2015. 23.38
tam tagad patiešām nav nekādas nozīmes.
0
lno > tapat vien 07.01.2015. 00.20
Artim panākumiem bagātu 2015. un labu veselību!:)
0
Ciniķis > tapat vien 08.01.2015. 15.34
>tāpat vien, esot, piemēram, Maskavā, milicis vai kāds cits varas pārstāvis latviešu tūristam atbild latviski?
0
lama 06.01.2015. 17.34
.. kā reālajā dzīvē darbojas Valsts valodas likuma panti. Nu, piemēram, pats skandalozākais – 2.panta (2) daļa, atbilstoši kurai jebkurš „investors” var nopirkt 51% akciju jebkurā Latvijas uzņēmumā – un jau nākamajā dienā piespiest visu, jebkura lieluma biroju runāt savā svešvalodā. Nemaz nerunājot par to, ka jebkurš šmurgulis var pieprasīt policistam, pārdevējai, konduktoram, ārstam, pašvaldības darbiniekam, vienkārši uz ielas satiktam cilvēkam vai pat savam adoptētajam bērnam runāt svešvalodā – jo Latvijā ierobežot Latvijas pilsoņa tiesības runāt latviski ar likumu NAV aizliegts. ..________________
Iezemiešu kultūrautonomija kolonizētā teritorijā.
0
suverenssuverens 06.01.2015. 20.31
Man nav skaidrs, ko nozīmē “brīvība”. Es patiesi vēlos, lai šis jēdziens tiktu definēts.
Jo tas, ko es saprotu ar šo vārdu, parasti, likumdevējs, nesaprot….
1
lama > suverenssuverens 07.01.2015. 09.28
suverenssuverens Man nav skaidrs, ko nozīmē…
______________
Tavi bosi no fsb tev izskaidruos.
0
lama 06.01.2015. 17.34
.. kā reālajā dzīvē darbojas Valsts valodas likuma panti. Nu, piemēram, pats skandalozākais – 2.panta (2) daļa, atbilstoši kurai jebkurš „investors” var nopirkt 51% akciju jebkurā Latvijas uzņēmumā – un jau nākamajā dienā piespiest visu, jebkura lieluma biroju runāt savā svešvalodā. Nemaz nerunājot par to, ka jebkurš šmurgulis var pieprasīt policistam, pārdevējai, konduktoram, ārstam, pašvaldības darbiniekam, vienkārši uz ielas satiktam cilvēkam vai pat savam adoptētajam bērnam runāt svešvalodā – jo Latvijā ierobežot Latvijas pilsoņa tiesības runāt latviski ar likumu NAV aizliegts. ..________________
Iezemiešu kultūrautonomija kolonizētā teritorijā.
0
raimonds_bossltd 09.12.2010. 10.41
Variants
Tie varēja būt “Spartak” fani. Izteiktāki deģenerāti sastopami varbūt vēl tikai “krievu maršu” rindās. Maz ticams, ka vainīgie stāsies tiesas priekšā.
1
andrisskrastins > raimonds_bossltd 13.12.2010. 10.49
Ir diezgan acīm redzams, ka “darbu” ir pastrādājuši krievu tautības nacisti.
0
putekliic 08.12.2010. 22.06
Neviens nomāls cilvēks nekad neapšaubīs holokaustu kā faktu. Šis drausmīgais noziegums tika pastrādāts un tam nevar būt nekāda attaisnojuma. Cita lieta ir tā, ka šo noziegumu paši ebreji ir pārvārtuši mūsdienās par savas politiskās un ekonomiskās ietkemes palielināšanas ieroci. Lūk, tas man nav pieņemami. Un vēl, vai mani varēs nosaukt par antisemītu, ja atļaušos apgalvot, ka Dr.Mengeles laboratorijās nobendēta čigānu (romu) bērna dvēselīte ne ar ko neatšķiras no ebreju bērniņa?
1
snjuu > putekliic 08.12.2010. 22.46
=vai mani varēs nosaukt par antisemītu, ja atļaušos apgalvot, ka Dr.Mengeles laboratorijās nobendēta čigānu (romu) bērna dvēselīte ne ar ko neatšķiras no ebreju bērniņa?=
===
Nē. Visdrīzāk, varētu norādīt vnk uz vienkāršotu pieeju. Ja garam/dvēselei ir kaut kāds sakars ar tā/tās nesēju, tad atšķirības, protams, pastāv. Runa gan nedrīkstētu būt par “vērtības” atšķirībām, bet “vērtību” atšķirībām.
0
andrisskrastins 08.12.2010. 19.07
Ir tāds teiciens – ļaujiet cilvēkam/cilvēkiem runāt. Visu pateikts – ko vajag un ko nevajag.
0
kdaljajev 08.12.2010. 16.24
Ja noķers,lai paši tīra.Dažu neliešu dēļ,atkal mals par fašisma atdzimšanu.Gan jau rādīs un tīksmināsies.Iespējams darīts pēc pasūtijuma,lai kārtējo reizi nomelnotu pasaules priekšā.
1
snjuu > kdaljajev 08.12.2010. 17.21
Foršāk būtu šiem likt darīt nedaudz plašākus sabiedriskos darbus, pastrādāt par sanitāriem Bikur Holim…
0
janazakovica 08.12.2010. 16.03
gadiem tiek apganiti visi citi iespejamie kapi.bet tikai vienas tautibas kapu apganisana izsauc tadu rezonnaci.vai si tauta ir kaut ko izredzeta… ja bija … kamer 2000 gadus atpakal judu religijas virsgani bailes zaudet varu veica totalu nodevibu un slepkavibu ar romiesu karaviru rokam pret Jezu no naceretes.
7
snjuu > janazakovica 08.12.2010. 16.17
=vai si tauta ir kaut ko izredzeta…=
===
Nē, šamējie vnk šeit ir pamatīgi izkauti, salīdzinot ar pārējiem (varbūt čigānus var salīdzināt, nezinu, nav datu).
0
janazakovica > janazakovica 08.12.2010. 16.30
visas zinas par holakostu pret ebrejiem ir loti stipri parspiletas-pat ausvices nometnes torni-itka gazes kameru amerikani uzcela 1945 gada.ebreji pat no pasu raditas holakosta indrustijas izmanijas iegut sev materealo labumu-vacija un citas valstis vel 50 gadus maksaja visadas kompensacijas par it ka nodaritiem nodarijumiem…parex bankas ebreju ipasnieki ar dazu alkatigu un korumpetu politiku palidzibu nozaga tautai 1000000000 latu -tapec ari si tauta tiek pamatoti ienista kops Kristus dzimsanas visaas tautaas un valstis.amen.
0
ANDB > janazakovica 08.12.2010. 16.39
6 miljoni vai viens, nav nekāda starpība – cilvēku slepkavošana kā tāda, tajā skaitā arī vadoties pēc etniskā dalījuma ir noziegums. Un tas, ka žīdi (mūsu pašu latviešu žīdi!!) šeit Latvijā tika izslaktēti ir fakts.
Kargina u.c. kretīnu privāto grēku pieskaitīšana visai tauta ir neloģiska, nepamatota un idiotiska..
0
raimonds_bossltd > janazakovica 08.12.2010. 16.54
to mnja
Ir tāda lieta kā kolektīvā vaina. Kad Lavents ar LC un DPS atbalstu uzmeta Latvijas pašvaldības, uzņēmumus un iedzīvotājus, arī savus tautiešus, aškenazi, nesatiku nevienu žīdu, kas Laventu nosodītu. Drīzāk visi mēģināja rast attaisnojumu viņa noziegumam.
Vari ticēt pats bet nevajag izplatīt mītus.
0
ANDB > janazakovica 08.12.2010. 16.57
Nav tāda lieta kā kolektīvā vaina!
Nesatiku nevienu žīdu, kas atbalstītu Laventu u.c.
0
snjuu > janazakovica 08.12.2010. 17.04
=Ir tāda lieta kā kolektīvā vaina. =
===
:) cik jauki, ka Tu esi ar mieru, identificēties ar Alksni, Šķēli, Pugo, Šleseru un kā Ješua Mirjamas dēls nest šo grēkus. Visu cieņu…
0
piziks > janazakovica 08.12.2010. 23.56
Vajadzēja palasīt medijos Mavrika Vulfsona nostāju, lai cik nepatīkams pārsteigums viņa rīcība nebija.
0
raimonds_bossltd 08.12.2010. 15.53
to Absints
Maz ticams un ja arī sameklēs, noklusēs. Nepieļaus jau DP, ka SC un PLL elektorāts, žīdi un krievi, uzsāk savstarpēju kariņu, kas Latvijas valstij būtu kā svētība.
Iedomājies tikai Karātavu laukums 9. maijā pārvēršas par asiņainas izrādes arēnu.
0
LAURIS 08.12.2010. 15.52
Gedroicam šodien dzimene. Lūk tā.
0
Ieva 08.12.2010. 14.57
Atradīs noteikti. Kapu apgānīšana jau tā ir noziegums, bet par cik tie ir žīdu kapi, tad tam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. Vispār jau provokācija, grib atkal tautas sanaidot.
0
gstrazds 08.12.2010. 14.49
Iesalnieka kungs! Vai sis ir klasificejams ka inteligentais vai parastais antisemitisms?
4
raimonds_bossltd > gstrazds 08.12.2010. 15.46
to Dāvids Vikmanis
Kapu apgānīšana ir raksturīga jūsu noziegumu līdzdalībniekiem WWII noziedzniekiem – sarkanarmiešiem. Meklē starp viņu pēctečiem PLL un SC komjauniešiem.
0
ANDB > gstrazds 08.12.2010. 16.05
Iesalnieka kungs jau sen kā ir atbildējis uz šāda veida jautājumiem.
Labāk pastāstat, vai šis Jūsu jautājums ir vienkārši idiotisms, vai demagoģisks idiotisms, kas vērsts tieši pret konkrētu partiju un cilvēku, it īpaši ņemot vērā to, ka tieši šos kapus Iesalnieks un viņa atbalstītāji sakopa gada sākumā Lielās talkas laikā, kā arī to, ka antisemītiskie uzraksti kapos ir rakstīti KRIEVU valodā!?
0
gstrazds > gstrazds 08.12.2010. 21.03
Jautājums ir gauži nopietns. Iesalnieka kungs, paralēli citiem jautājumiem, ir cilvēks, kas publiski virzījis antismītisma jautājumu samērā jaunā, publiskā līmenī (maldās tie, kas uzskata, ka inteliģentais antisemītisms ir kaut kas Iesalnieka izgudrots: http://www.guardian.co.uk/commentisfree/2010/oct/03/immigration-policy-roma-rightwing-europe).
0
ANDB > gstrazds 08.12.2010. 22.09
Iesalnieka kungs nekāda veida antisemītismu nekur nav virzījis, bet gan tieši otrādāk – forumā, kuru viņš uzmana, aizrādīja antisemītiem, lai tie uzvedas pieklaigi un nenodarbojas ar klaju naida kurināšanu (ar ko, starpcitu, esat sācis nodarboties Jūs, Vikmaņa kungs, izplatot klajus melus pret konkrētu cilvēku un partiju..)
Kāds sakars Iesalniekam ar nelegālo imigrantu izraidīšanu no Francijas?
0
edge_indran > edge_indran 06.01.2015. 19.38
——-
Visiem vienlīdzīgas tiesības – gan runāt, gan nerunāt!
https://www.youtube.com/watch?v=jnUCcBljjcU
— Слышь, земляк, а где здесь русские живут?
— Москаль менi не земляк!
— Бендеровец?
— Чого?!
— Ну ладно, парни, пока!
0
ARTs > ARTs-2 06.01.2015. 23.05
Laikam neuztvēri. “Gatavībai” šeit nav nozīmes. Nozīme ir tiesībām nereaģēt uz prasību runāt svešvalodā . Tāpat nozīme ir skaidram un nepārprotamam aizliegumam jebkādā veidā uzspiest LR pilsonim komunikāciju svešvalodā. Un nozīme ir LR pilsoņa neapstrīdamām tiesībām atbildēt latviešu valodā uz jebkuru komunikāciju, ja vien tas nav izņēmums.
Tikai šāds uzstādījums beidzot ieviesīs normālu toleranci pret latviešu valodu.
0