LTV raidījumā Kultūršoks izskanēja, ka Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība «lūdz sabiedrību apstāties»[1] komunistiskā totalitārā okupācijas režīma slavināšanas objektu aizvākšanā no publiskās ārtelpas. Ievērojot, ka pārraidē izskanēja Publiskās atmiņas centra vārds, uzskatām par pienākumu skaidrot, par ko ir runa. Jāatgādina lietu secība.
Latvijas Republikas Satversmes preambula ir mūsu pamatlikuma daļa, kurā ir formulēta Latvijas Republikas esības pastāvēšanas jēga. Viena no mūsu valsts uzdevumiem ir tautas brīvība. Tāpēc šis konstitūcijas ievads tiešā tekstā paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanu. Preambula pieņemta pirms vairāk nekā desmit gadiem. Varētu pieņemt, ka sabiedrība šajā laikā ir vienojusies, ka koķetēšana ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (šobrīd – Krievijas Federācija) okupācijas režīmu nav atļauta.
Jau pēc Rīgas domes pieminekļu padomes sēdes šā gada 23.augusta daļā sabiedrības valdīja sašutums par padomes rīcību, nesniedzot atzinumu par 2002. gadā uzliktās Krievijas kara ministra statujas demontāžu. 12.septembrī šā objekta savlaicīga nenojaukšana ir rezultējusies ar pieminekļa apliešanu ar sarkanu krāsu. Publiskās atmiņas centrs uzskata par pareizu skaidrot notikušo un piedāvā savu viedokli par domes institūcijas rīcību. Centrs ir privāto tiesību juridiskā persona, kas nesaņem dotācijas no valsts budžeta.
Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu”. Relatīvisms mūsu elitei ir simptomātisks. Mārcis Auziņš ir latviešu sabiedrībā noteikti augstu vērtēts līderis zinātnē, ticībā[ii], izklaidē[iii], vadībā un bieži minēts kā Valsts prezidenta amata kandidāts. Tāpēc nevaram atstāt godājamā profesora tēzes bez atbildes. Mums ir iebildumi par viedokļa formu. Mums nav ilūziju prognozē par saturu.
Uzvaras pieminekļa gāšana tika sagaidīta ar aplausiem. Taču rakstnieku Andreja Upīša, Annas Sakses un Sudrabu Edžus pieminekļu pārvietošana sabiedrībā izraisījusi asas diskusijas
Ihoram Kuļikam, Nacionālās atmiņas arhīva direktoram, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā nebija nekas negaidīts. Kā cilvēks, kurš strādā ar 20. gadsimta vēsturiskajiem dokumentiem, viņš lieliski saprata, ka nākamā krievu ielaušanās ukraiņu zemēs ir tikai laika jautājums.
Atklāta vēstule Rīgas domes deputātiem un Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas locekļiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
