Astoņas finanšu pratības šķautnes, kam pievērst uzmanību, lai dzīvotu labklājīgāk
Pirmais solis savas finansiālās situācijas uzlabošanā ir izdevumu apzināšana. Tikai pēc tam seko jautājums — ko darīt, lai turpmāk būtu labāk?
Skaidra prioritāte
Pandēmijas laikā vērojamā viltus ziņu izplatība aktualizēja jautājumu par sabiedrības medijpratību un spēju izvērtēt, kādus informācijas avotus izmantot, taču vienlīdz aktuāls ir arī jautājums par finanšu pratību, īpaši jauniešu, un tas dienaskārtībā parādījies salīdzinoši nesen. Finanšu pratība būtu jāpiedāvā kā mācību priekšmets (vai vismaz izvēles priekšmets) skolās un augstskolās, līdzīgi kā pašlaik tas ir ar civilo aizsardzību. Ieguldot laiku un resursus bērnu un jauniešu finanšu pratības stiprināšanā šodien, mēs nākotnē iegūsim sabiedrību, kas daudz veiksmīgāk spēs plānot savu, savas ģimenes budžetu, izpratīs nodokļu politiku un citus būtiskus jautājumus.
Pandēmija ir skārusi daudzas nozares visā pasaulē, un apdrošināšana nav izņēmums. Pandēmijas ēnā aizvien biežāk saskaramies ar stāstiem, kad smagas slimības sekas ietekmē mūsu vai kāda tuvākā ikdienas gaitas. Pēc Swedbank Life Insurance SE datiem 2021. gadā galvenie nāves cēloņi bijuši audzēji (27%), sirds un asinsvadu slimības (23%), kā arī Covid-19 (11%). Tas neviļus liek domāt par situāciju, kā būtu, ja es vai mans tuvākais vairs nevarētu finansiāli parūpēties par ģimeni.
Vai ar pandēmijas pirmā viļņa laikā gūto mācību, ka jāveido uzkrājumi, būs tāpat kā ar leģendāro katra jaunā gada apņemšanos sākt sportot? Novērojumi par mājsaimniecību tērēšanas paradumiem ārkārtas situācijas laikā vedina domāt, ka šī ir viena no retajām krīzēm, kurā ir izdarīti secinājumi, un cilvēki sāk rīkoties.
Iepriekšējā Saeima aizliedza reklamēt patēriņa kreditēšanu, izņemot gadījumus, kad tas notiek kredīta devēja vai starpnieka telpās, to interneta mājaslapā vai mobilajā lietotnē, kā arī personīgi uzrunājot iespējamo klientu klātienē vai telefoniski. Izņēmums attiecas arī uz pasta vai elektroniskajiem sūtījumiem patērētajiem, ja patērētājs piekritis tos saņemt.
Lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairākums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētās – Viļņā un Tallinā – dzīvojošajām ģimenēm, rīdziniekiem krietni vairāk līdzekļu jānovirza ikdienas tēriņiem. Turklāt šīm izmaksām ir tendence pieaugt straujāk nekā Lietuvas un Igaunijas lielākajās pilsētās, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums[1].
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
