Iznīcinātāji Taivanai. TikTok iztek laiks. Ziemeļīrijas rēbuss atrisināts?
Sveiciens!
Ja pagājušajā nedēļā visu uzmanību pievērsām Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā gadadienai, tad šī nedēļa atgādina, ka pasaulē ir arī citi saspīlējuma punkti, un liek pievērsties gan Āzijai, gan Āfrikai, gan Tuvajiem Austrumiem.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP notikumi:
1) ASV prezidenta Baidena administrācija ir devusi zaļo gaismu milzīgam ieroču darījumam ar Taivānu – Taipeja varēs iegādāties simtiem raķešu, raķešu sistēmu un raķešu palaišanas iekārtu 619 (!) miljonu dolāru vērtībā. Šīs raķetes palīdzēs Taivānai modernizēt kaujas spējas F-16 iznīcinātājiem, kas ir stūrakmens salas aizsardzības plāniem pret iespējamu Ķīnas uzbrukumu. Ieroču piegādes draud vēl vairāk pasliktināt jau tā saspīlētās attiecības starp ASV un Ķīnu.
2) Pēdējā laikā Izraēla un Palestīna piedzīvo arvien asiņainākas sadursmes – šī gada pirmajos divos mēnešos ir gājuši bojā jau 60 palestīniešu un 14 izraēliešu. Izraēlas labējā valdība nevairās agresīvi pielietot spēku Izraēlas okupētajās teritorijās. Vienlaikus arvien vairāk uzbrukumu no Palestīnas puses īsteno “vientuļie vilki”, kurus nekontrolē Palestīnas pašpārvalde.
3) Aizvadītajā nedēļā Āfrikas apdzīvotākajā valstī Nigērijā notika vēlēšanas. Lai arī par prezidenta amatu bija reāla konkurence, jo kandidēja trīs politiķi, un nepiepildījās bažas par vardarbīgām sadursmēm balsošanas laikā, starptautiskie novērotāji tomēr norāda uz trūkumiem balsošanas organizēšanā. Šokējošā kārtā no 220 miljoniem iedzīvotāju vēlēsanās piedalījās tikai 25 miljoni, un uzvarētājs Bola Tinubu saņēma 37% balsu. Opozīcija sola apstrīdēt vēlēšanu rezultātus tiesiskā ceļā.
Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:
1) Pasaules divdesmit lielākās tautsaimniecības jeb G20 valstis tikās Indijas galvaspilsētā Ņūdeli, lai meklētu risinājumus pasaules ekonomiskajām problēmām, taču nespēja vienoties par kopīgu paziņojumu, jo Krievija un Ķīna atteicās parakstīt dokumentu, kurā nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu. Tikšanās laikā ASV valsts sekretārs Blinkens desmit minūšu garā sarunā ar Krievijas ārlietu ministru Lavrovu esot uzsvēris, ka ASV atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams.
2) Ceturtdien Krievijas varas iestādes paziņoja, ka “ukraiņu diversanti” uzbrukuši civiliedzīvotājiem Brjanskas apgabalā netālu no Ukrainas robežas, taču publiski neparādījās pierādījumi, ka šāds uzbrukums tiešam noticis. Atbildību uzņēmās kāda neonacista vadītais “Krievu brīvprātīgo korpuss”. Kijiva noliedz saistības ar šo gadījumu, kurš ļauj Kremlim apgalvot, ka ukraiņi ir teroristi, kuri apdraud Krievijas civiliedzīvotājus. Tas arī liek atcerēties, cik meistarīgi čeka vienmēr spējusi iedabūt aģentus opozīcijas kustības un tās izmantot saviem mērķiem.
3) Rietumos iet plašumā TikTok aizliegumi. Pirmdien ASV prezidents Baidens lika visiem Amerikas valdības darbiniekiem izdzēst populāro sociālo mediju no darba vajadzībām izmantotām viedierīcēm, pagājušajā nedēļā to jau izdarīja Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments. Galvenās bažas ir par kiberdrošību, jo Ķīnā bāzētajam TikTok ir likumā noteikts pienākums sadarboties ar šīs valsts drošības dienestiem. Ir arī bažas, ka lietotājam rādīto video izvēle var tikt izmantota propagandas nolūkos.
Ieniršana notikumu dzīlēs
Beidzot pieliks punktu Brexit?
Kas noticis? Pirmdien Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena Londonā paziņoja, ka panākta vienošanās par muitas kontroli precēm, kuras ieved Ziemeļīrijā no pārējās Apvienotās Karalistes.
Nu un tad? Ziemeļīrijas statuss Eiropas kopējā tirgū un robežkontroles ieviešana uz tās robežām bija sarežģītākais jautājums sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Tas ne tikai draudēja saindēt attiecības starp Londonu un Briseli, bet arī varēja izraistī jaunu vardarbības uzliesmojumu provincē, kura gandrīz divdesmit piecus gadus baudījusi relatīvu mieru pēc ilgstošā asiņainā konflikta starp protestantiem un katoļiem. Pirmdienas vienošanās jeb “Vindzoras ietvars” ļauj cerēt, ka beidzot tiks pielikts punkts mokošajām sarunām par Brexit un abas puses varēs sākt domāt par veidiem, kā efektīvāk sadarboties.
Priekšspēle. Ziemeļīriju gandrīz 30 gadus plosīja konflikts starp katoļu kaujiniekiem, kuri vēlējās provinces apvienošanu ar Īrijas republiku, un protestantu grupējumiem, kuri cieši turējās pie saitēm ar Apvienoto Karalisti (AK). Sprādzieni un apšaudes lielā mērā beidzās pēc 1998. gada “Lielās piektdienas vienošanās”, kuras ietvaros abas puses atteicās no vardarbības un katoļu partijām tika piešķirta loma provinces pārvaldē. Pēc vienošanās britu armija uz provinces robežām demontāja daudzos sargposteņus un kontroles, ar kurām bija centusies novērst ieroču piegādes katoļu pagrīdniekiem. Tā kā gan Lielbritānija, gan Īrija bija ES dalībvalstis, robeža praktiski pazuda un katoļi varēja justies gandarīti, ka notikusi pietuvināšanās Īrijas valstij. Kopš tam arī Ziemeļīrijas ekonomika daudz ciešāk saaugusi ar dienvidu kaimiņu.
Brexit nopietni apdraudēja panākto līdzsvaru, jo ES ir ekonomiska savienība, kurai uz savām robežām jānodrošina muitas kontrole. Ja tāda tiktu ieviesta starp Īriju un Ziemeļīriju, tas nopietni kaitētu provinces ekonomikai un saniknotu katoļus. Savukārt Ziemeļīrijas faktiskā atrašanās ES ekonomiskajā zonā un muitas kontroļu ieviešana starp provinci un pārējo Lielbritāniju nav pieņemama protestantiem un arī daudziem angļu konservatīvajiem politiķiem.
Šis bija sarežģītākais jautājums sarunās starp Londonu un Briseli par izstāšanos un draudēja nopietni iedragāt abu pušu attiecības.
Kas tālāk? Sunaks un Leiene vienojušies, ka muitas kontroles starp Ziemeļīriju un AK attieksies tikai uz precēm, kuru gala mērķis ir Īrijas Republika, un ka provincei būs tiesības neieviest jaunas ES regulas. Vienošanās saglabā atvērto robežu starp provinci un dienvidiem, bet neietekmē Lielbritānijas iekšējo tirdzniecību. Ziemeļīrijas protestanti, kuriem pat šāds risinājums varētu likties nepieņemams, vēl nav noformulējuši savu viedokli, tomēr viņi vienošanos nevar bloķēt. Savukārt Londonā pat daudzi Brexit atbalstītāji jau steiguši atbalstīt panākto kompromisu. Lielbritānijas vēlētāju vairākums tagad uzskata Brexit par kļūdu un Konservatīvās partijas popularitāte pēdējos gados katastrofāli kritusies. Ja partija cer izvairīties no kraha nākamajās vēlēšanās, Brexit beidzot tiešām jāpieliek punkts.
Turpini iedziļināties
Paldies, ka klausāties!
Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.
Esam pateicīgi arī visiem, kas gatavi atbalstīt Ārskatu — to var darīt šeit
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022
