Augstākā izglītība 2024.gadā un mazs ieskats nākotnē • IR.lv

Augstākā izglītība 2024.gadā un mazs ieskats nākotnē

1
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Klaudio Rivera

2024.gadā izglītība kopumā ir gatava pārmaiņām iespējamo globālo notikumu un tehnoloģisko sasniegumu kumulatīvajā ietekmē. Šis gads būs izšķirīgs izglītības nākotnes virziena noteikšanā.

Covid-19 pandēmija ir iezīmējusi atšķirīgu laikmetu izglītībā, šķeļot mūsu pieejas uz stratēģijām pirms un pēc pandēmijas. Atgriešanos normālā stāvoklī 2023. gadā pavadīja globālās dinamikas ietekme, arī Ukrainas konflikts un saspīlētās Ķīnas un ASV attiecības, kas pārveidoja mūsu pieeju internacionalizācijai izglītībā (kas ir nozīmīgs spēks augstākās izglītības jomā).

2023. gadā ģeneratīvais mākslīgais intelekts ir kļuvis par būtisku pārmaiņu iniciatoru, kas būtiski ietekmēs mācīšanos un mācīšanās metodes. Tā pārveidojošais potenciāls izglītībā ir nenoliedzams, un tas prasa stratēģiski pārvērtēt tehnoloģiju integrāciju dažādos procesos, tai skaitā izglītībā.

Zinām, ka izglītība kā sistēma ir dinamiska, bet konservatīva un ļoti regulēta. Tāpēc, pat ja transformācijas nenotiek vienā dienā, ir svarīgi saprast, kuras inovācijas varētu būt jaudīgas un radīt vērtību.

Tālāk es izklāstīju dažas galvenās aktuālās tendences, kurām šogad pievērsīšu lielāku uzmanību. Es apzināti esmu izvairījies no Latvijas kontekstam specifiskākiem jautājumiem, jo globālās tendences ilgtermiņā ir noteicošākas. Tās nav jaunas tendences, taču pēdējos gados tās ir kļuvušas arvien aktuālākas, un sagaidāms, ka tās paātrināsies līdz 2030. gadam.

Stratēģiskās tendences un izaicinājumi, kam sekot līdzi 2024. gadā

a) Digitālā transformācija, izmantojot mākslīgo intelektu

Mākslīgais intelekts (AI) vēl līdz 2024. gadam parādīja savu spēju pārveidot izglītību. Globālais mākslīgā intelekta tirgus izglītības jomā 2022. gadā tika novērtēts aptuveni 2,75 miljardu ASV dolāru apmērā, un paredzams, ka līdz 2030. gadam tas pieaugs līdz aptuveni 32,27 miljardiem ASV dolāru. Pēdējā laikā ir krietni palielinājies riska kapitāla ieguldījumu īpatsvars jaunuzņēmumos, kas tiek novirzīts mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Vairāk nekā katrs ceturtais dolārs, kas 2023. gadā investēts Amerikas jaunuzņēmumos, ir nonācis ar mākslīgā intelekta attīstību saistītā uzņēmumā. Paredzams, ka lielākais ar izglītību saistītais mākslīgā intelekta jomas segments būs virtuālie moderatori un mācību vides, kas ietver ar mākslīgo intelektu darbināmus rīkus, kuri darbojas kā daudzvalodu tulkotāji, skolas konsultanti un palīgi pasniedzējiem. Mākslīgais intelekts izglītībā būs vērsts uz to, lai nodrošinātu labāku pieredzi skolēniem, skolotājiem un pasniedzējiem.

b) Pedagogu izdegšana, noturēšana un piesaiste

Covid un pēckovida laiki skolotājiem un pasniedzējiem ir bijuši īpaši sarežģīti, un tas ir izraisījis lielu skolotāju mainību, stresu un izdegšanu. Straujā pāreja uz mācīšanos tiešsaistē un mākslīgā intelekta pēkšņais uzplaukums prasīja pedagogiem ātri pielāgoties jaunajām tehnoloģijām un mācību metodēm, bieži vien bez pienācīga atbalsta vai apmācības. Šie notikumi ir radījuši vēl lielāku spriedzi profesijā, kas Eiropā kopumā jau kādu laiku ir bijusi pakļauta spiedienam. Tā rezultātā Eiropas valstis pastāvīgi ziņo par skolotāju trūkumu, un prognozes turpmākajiem gadiem nav pozitīvas.

Ņemot vērā, ka daži no faktoriem, kas negatīvi ietekmē skolotāja profesiju, ir liela darba slodze, zems sociālais novērtējums (saskaņā ar ES Izglītības un apmācības monitora 2023. gada ziņojumu tikai 17,7% skolotāju ES valstīs norāda, ka viņu profesija tiek novērtēta) un zems relatīvais atalgojums (skolotāju algas ir gandrīz par 11% zemākas nekā vidēji augstāko izglītību ieguvušo darbinieku algas), varam sagaidīt eksperimentus ar dažādām politikas jomām un stratēģijām, piemēram, skolotāju dalīšanas shēmas starp skolām, vairāk hibrīdu mācību modeļu un inovācijas skolu darba grafiku izstrādē.

c) Spēļu izmantošana un aizraujoša mācīšanās

Pasaulē, arī Eiropā, pusaudži salīdzinoši daudz laika pavada, izmantojot digitālās ierīces. Saskaņā ar Data Reportal 2023. gada pētījuma datiem vidējais “ekrāna laiks” lietotājiem vecumā no 16 līdz 64 gadiem ir aptuveni 6 stundas un 37 minūtes dienā. Šī statistika ir diezgan zīmīga, īpaši ņemot vērā, ka lielu daļu no šī laika aizņem tieši mobilās ierīces. ASV bērnu vidū “ekrāna laiks” ir visilgākais 11 līdz 14 gadus vecu bērnu grupā, kur tas ir vidēji 9 stundas dienā.

Arvien lielāku satraukumu izraisa ekrāna laika ietekme uz uzmanības noturību un garīgo veselību. Pētījumi liecina, ka pārmērīga ekrāna lietošana, jo īpaši jaunākiem bērniem, ir saistīta ar lielāku ar uzmanību saistītu slimību, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (ADHD) risku. Tiek uzskatīts, ka tas ir saistīts ar digitālo ierīču raksturu, kas bieži vien nodrošina ātru un biežu stimulāciju, kā rezultātā rodas grūtības koncentrēties uz mazāk saistošiem uzdevumiem reālajā pasaulē.

Augošais ekrāna lietošanas palielinājums pusaudžu vidū ietekmē viņu mācīšanās spējas, tāpēc pedagogiem ir jāievieš dinamiskākas mācību metodes. Ilgstošs “ekrāna laiks” var izraisīt uzmanības samazināšanos, fizisko aktivitāšu samazināšanos un miega traucējumus, kas negatīvi ietekmē kognitīvās funkcijas un mācīšanos. Šo situāciju vēl vairāk sarežģī tradicionālo mācību metožu pasīvais raksturs, kas var nespēt ieinteresēt skolēnus, kuri ir digitāli domājoši.

Tāpēc izglītības iestādes atzīst, ka ir nepieciešams ieviest interaktīvākas, saistošākas un daudzveidīgākas mācību metodes. Tās var ietvert uz projektiem balstītu mācīšanos, spēļošanos un jauktas realitātes tehnoloģiju izmantošanu. Iestādēm būtu jāsāk mērķtiecīgāk strādāt, lai atbalstītu skolēnu un jauniešu uzmanības koncentrēšanās un apzinātības uzlabošanu. Rīgas Biznesa skolā (Riga Business School) izmēģinām tādas metodes kā OptimalWork, kas sākotnēji tika izstrādāta MIT un Hārvarda Universitātes bakalaura līmeņa studentiem.

d)Personalizēta mācīšanās, novērtēšana un racionalizētas programmas. Mikrokredītu parādīšanās

Vidusskolas un augstskolas arvien vairāk atzīst nepieciešamību saīsināt savas programmas un palielināt elastīgumu to īstenošanā, ko nosaka mainīgās skolēnu un studentu prasības un gaidas. Mūsdienu studenti meklē plašākas izvēles iespējas un iespēju mainīt mācību iestādes, atspoguļojot vēlmi pēc daudzveidīgas mācību pieredzes un saskarsmes ar dažādām izglītības vidēm. Viņi arī izrāda lielu interesi agrāk iesaistīties darba tirgū, tāpēc ir nepieciešamas izglītības programmas, kas ir vairāk saskaņotas ar reālās pasaules prasmēm, un īsākas, lai veicinātu ātrāku iekļaušanos darba tirgū. Turklāt aizvien vairāk tiek dota priekšroka plašākām apmaiņas iespējām gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, kas ļauj iepazīt dažādas kultūras un globālās perspektīvas.

Viena no jaunajām tendencēm, kurā varētu būt vērojams liels progress tieši šogad, ir micro-credentials. Tā ir pāreja uz elastīgākām, mērķtiecīgākām un personalizētākām izglītības formām. Eiropā Eiropadome 2022. gada jūnijā pieņēma ieteikumu dalībvalstīm pieņemt Eiropas pieeju micro-credentials. Tomēr visā pasaulē micro-credentials ieviešana joprojām ir attīstības stadijā. Pateicoties mūsu sadarbībai ar MIT, esam uzraudzījuši agrīnomicro-credentials testēšanu EdEx jau no tās sākuma tieši pirms kovida. HolonIQ 2023. gadā veiktajā aptaujā norādīts, ka palielinājies to iestāžu skaits, kas micro-credentials ieviešanu raksturo kā “nobriedušu” – no 7% 2021. gadā līdz 13% 2023. gadā.

e) Starpdisciplināra mācību programma un ar ilgtspējību saistīts saturs

Izglītības iestādes pēdējos gados ir vairāk pievērsušās mācību programmu starpdisciplinaritātei, jo īpaši tāpēc, ka darba tirgus kļūst arvien neprognozējamāks, un tas no augstskolu absolventiem noteikti prasīs lielāku daudzpusību. ChatGPT un citi mākslīgā intelekta biznesa lietotāju piemēri ir padarījuši pārliecinošākas iepriekšējās intuīcijas par mākslīgā intelekta potenciālu aizstāt vai pārveidot darbavietas. Piemēram, McKinsey 2023. gadā publicēja aplēses, ka tehnoloģijas, ko paātrina ģeneratīvais mākslīgais intelekts, līdz 2030. gadam potenciāli varētu automatizēt uzdevumus, kas veido līdz pat 30% no ASV ekonomikā nostrādātajām stundām.

Papildu starpdisciplinaritātei par obligātu izglītības satura sastāvdaļu sāk kļūt arī ilgtspējīgas attīstības saturs. Nozīmīgs pavērsiens ir tas, ka augstskolu reitingos pēdējā laikā vairāk uzmanības pievērsts ilgtspējai. QS World University Rankings tagad ietver QS Sustainability Rankings, kas tika izveidots 2023. gadā. Šis ir to pirmais izdevums, kas vērsts uz augstākās izglītības iestāžu sociālās un vides ilgtspējas rezultātu novērtēšanu. Reitingā ir iekļautas 700 augstskolas, un tajā izmantota metodoloģija, kas ietver rādītājus, kuru mērķis ir novērtēt iestāžu spēju risināt pasaulē aktuālākās vides, sociālās un pārvaldības (ESG) problēmas.

Starpdisciplinaritātes un ilgtspējas iekļaušana formālās izglītības saturā ir grūts uzdevums, ņemot vērā, ka tas prasa sadarbību starp disciplīnām, izglītības iestādēm un departamentiem, kā arī novatoriskākas novērtēšanas metodes, kas ietver dažādu prasmju, zināšanu un attieksmju novērtēšanu, kas aptver vairākas disciplīnas.

g) Uzsvars uz sociāli emocionālo mācīšanos.

Pusaudžu emocionālā un sociālā sagatavotība ir kļuvusi par būtisku problēmu, jo īpaši pēc Covid-19 pandēmijas un plašākas sociālo mediju un interneta pakalpojumu izmantošanas. Nesenie statistikas dati liecina par problēmām, ar kurām jaunieši saskaras šajās jomās. ASV aptuveni 11,5% jauniešu piedzīvo smagu depresiju. Dienvidkorejā jauniešiem, kuri atsakās iziet no mājām, maksā 500 ASV dolāru mēnesī, lai viņi varētu apmeklēt skolu, iet uz darbu un “atjaunot savu ikdienas dzīvi”. Pirmais ES mēroga pētījums par vientulību, kas tika veikts 2022. gadā, liecināja, ka aptuveni 13% respondentu jūtas vientuļi vairumā gadījumu vai vienmēr, turklāt jaunieši vientulību izjūt biežāk nekā vecākās paaudzes cilvēki. Šo situāciju saasināja Covid-19 pandēmija, un ziņojumi liecina, ka šajā periodā vientulības līmenis ES divkāršojās.

Izglītības iestādēm vēsturiski ir bijusi būtiska loma kā jauniešu drošības tīklam un sociālās mobilitātes platformai. Jauniešu emocionālās labklājības un sociālās gatavības jautājumu risināšana vienmēr ir bijusi izglītības darba kārtībā, taču šķiet, ka tagad, kad problēmas kļūst arvien manāmākas arī studentu vidū, varētu būt nepieciešama lielāka proaktivitāte un resursi.

Raugoties nākotnē līdz 2030. gadam

Iespējams, ka stratēģisko tendenču un izaicinājumu saraksts varētu būt vēl garāks, taču šajā rakstā minēti tie, kas ir daļa no manas komandas kopējās analīzes, novērojumiem un diskusijām. No vienas puses, tie ir kļuvuši aktuālāki un aktuālāki, no otras puses, mums vēl nav pilnīgas operatīvas atbildes vai skaidru norādījumu un pietiekamas politikas, kā tos risināt.

Paredzot 2030. gada izglītības ainavu, mēs saskaramies ar būtiskiem jautājumiem par izglītību universitātes telpās, formālo grādu nozīmi, mākslīgā intelekta ietekmi, mūsu studentu gatavību un skolotāju karjeras nākotni. Lēmumi, kas tiks pieņemti 2024. gadā, liks pamatus nākotnes izglītības iestādēm. Mana intuīcija liecina, ka 2024. gads ir labs gads, lai stingri stratēģiski izvērtētu mūsu izglītības programmas un veidotu nākotnes scenārijus.

Mēs redzam, ka pēdējo gadu laikā formālās izglītības iestādes ir kļuvušas arvien vairāk pakļautas spiedienam, ko rada pieaugošā konkurence ar citām alternatīvām formālajai izglītībai vai to spēlētāju skaita pieaugums, kuri dažkārt ir pievilcīgāki jauniešiem un darba tirgum. Ja mēs vēlamies, lai mūsu iestādes saglabātu savu piemērotību šādam pārmaiņu līmenim, mēs varētu vēlēties kļūt par labākiem novatoriem – vērojot, ko dara vai nedara citi, eksperimentējot bez pārmērīgiem šķēršļiem, izaicinot pieņēmumus. Vai formālās izglītības ceļš uz darba tirgu 2030. gadā joprojām būs 12 gadu mācības skolā, plus 3-4 gadi bakalaura studijās, plus 2 gadi maģistrantūrā? Iespējams, mēs to joprojām piedāvāsim. Vai to pieprasīs jaunā paaudze un darba tirgus? Es nezinu. Ir vērts par to sākt domāt.

 

Autors ir Riga Business School direktors

Komentāri (1)

Egils Rupeks 09.01.2024. 09.31

Saturīgi!

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu