Baltā nama jaunākā pirmizrāde Frančesko Čileas opera Adriāna Lekuvrēra ir režisora Vensāna Busāra atzīšanās mīlestībā teātrim
Aizved mani uz Morica salu! Lūk, ko būtu vajadzējis lūgt Adriānai Lekuvrērai savam mīļotajam karotājam Mauricio. Taču ne vēsturiskajai Comédie-Française aktrisei un reālajam Sakšu Moricam, ne viņu literārajiem un operas tēliem, protams, nebija ne jausmas par tādas eksistenci. Tieši tāpat kā dramaturgam Ežēnam Skribam un vēlāk libretistam Arturo Kolauti, kurš Mauricio aizsargāto mītisko Kurlandiju aizbīdīja kaut kur lāču kaktā, pat vēl aiz Polijas.
Tomēr šī amizantā sakritība piešķir īpašu šarmu operas vadības izvēlei pirmsjāņu laikā beigt sezonu tieši ar Frančesko Čileas šedevru Adriāna Lekuvrēra. Izrādes muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, diriģents — Andris Veismanis. Iestudējuma pirmizrādē titullomu dziedāja Tatjana Trenogina, Mauricio — rumāņu tenors Teodors Ilinkajs, taču es redzēju 18. jūnija Operas festivāla izrādi, kad šajās lomās bija Jūlija Vasiļjeva un Artjoms Safronovs.
Jācer, ka līdz Moricsalai tomēr tika vismaz režisors Vensāns Busārs un viņa radošā komanda, ar kuru kopā tika radīts iepriekšējais meistardarbs, izcilais Fransisa Pulenka Karmelīšu dialoga iestudējums (2019).
Vensānu Busāru ģeogrāfiskas sakritības nav saistījušas. Pieņemu, ka arī vēsturiskās reālijas un politiskie notikumi, kas sapiņķē libretu, viņu maz interesējuši. Jo iestudējuma laiktelpa ir teātris. Tieši teātri visdažādākajās izpausmēs apspēlē scenogrāfija, gaismas un video.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.