Rubenis: Mēs nevaram vienkārši pāršķirt lapu pāri padomju totalitārismam • IR.lv

Rubenis: Mēs nevaram vienkārši pāršķirt lapu pāri padomju totalitārismam

11
Juris Rubenis. Foto: Edmunds Brencis

Tā bija iespēja katram aptvert, ka notiekošajam ir lielāks mērogs. Un tā bija iespēja katram ieklausīties savas dvēseles dziļumos un ieraudzīt, ka notiekošajam ir plašāks mērogs un laukums, iespēja atkāpties no ļoti šaurajām interesēm – tā kontemplācijas skolotājs Juris Rubenis pēc 30 gadiem teic par 1989.gada 7. un 8.oktobrī notikušo krīzes situāciju LTF 2.kongresā. Rubenis, tolaik būdams jauns mācītājs, izglāba LTF no šķelšanās.

Intervijā žurnālam Ir Rubenis aicina novērtēt brīvības gados sasniegto, bet arī brīdina – padomju totalitārisma neizvērtēšana turpina kropļot jaunās paaudzes.

Vaicāts, kā mums šodien vērtēt VDK aģentu kartotēku, kurā var atrast arī vairākus atmodas laika līderu vārdus, Rubenis saka, ka tā ir ļoti sarežģīta tēma un katra cilvēka gadījumā ir savs stāsts. Vienmēr, runājot par šo tēmu, ir svarīgi spēt redzēt šo milzīgo cilvēku spektru, kuru vārdi atrodami aģentūras kartotēkā, uzskata Rubenis.

Taču viņam mūsdienu sarunā par VDK aģentiem pietrūkst vienas ļoti svarīgas lietas: “Mums būtu svarīgi saklausīt visā šajā kontekstā vienu noteiktu toņkārtu. Un tā toņkārta būtu apmēram tāda — žēl, tas bija slikti, un nav nekā, ar ko varam lepoties vai teikt, ka tas bija nieks. Tas bija smags un briesmīgs laikmets, kas kropļoja un mocīja cilvēkus, un daudzus piespieda darīt ko tādu, ko viņi citādi nebūtu darījuši. Daži to darīja ieinteresētības dēļ, daži — baiļu dēļ, daži šantāžas, daži — lai izglābtu citus, daži varbūt, lai tā aizsegā kaut ko, viņuprāt, labu darītu. Tāds ir bijis laikmets.

Taču mēs par šo laikmetu nevaram sacīt — vienkārši pāršķiram lapu! Svarīgi ar skumjām un nožēlu atzīt — tādi mēs bijām. Un tas nebija labi. Mēs nevaram neko labu teikt par sadarbību ar okupācijas režīmu. Lūk, šādas toņkārtas pietrūkst! Parasti publiskajā telpā skan vai nu — tas nekas nebija, tā rīkojās visi, vai — nē, mani apmelo, lieciet mani mierā! Ļoti, ļoti reti ieskanas šī paškritikas nots.”

Rubenis arī teic, ka mēs neesam izvērtējuši komunistiskās partijas lomu šajā totalirisma laikmetā: “Šīs ideoloģiski totalitārās organizācijas loma, kas bija noziedzīga pret cilvēka brīvību, pret cilvēku dzīvēm, viņu iespējām pašnoteikties vai izpaust sevi, nav izvērtēta.”

Viņš atgādina, ka “tas ir stāsts arī par to cilvēku personisko atbildību, kuri ieņēma augstus amatus kompartijā. Tas nenozīmē, ka vajadzētu sākt raganu medības, bet nav pareizi apgalvot, ka tas nebija nekas īpašs. Daži augsta ranga kompartijas funkcionāri joprojām pasniedz augstskolās”.

Visu interviju lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Komentāri (11)

Atis Priedītis 10.10.2019. 09.00

Sliktākais ir tas, ka šie pagātnes notikumi turpinot tos noklusēt tiek aizvien dziļāk iedzīti to cilvēku zemapziņās, kas to visu piedzīvoja. Sekas – stress, neizrunāta vainas apziņa, melošana, bijušo upuru biedēšana, lai tie tur muti un neko atklāti nestāsta. Diemžēl, šo cilvēku, kuri grib lai neviens neko neuzzina ir ļoti daudz. Patiesībā visi, kuriem šobrīd ir virs 50 gadiem un kuri tolaik bija slaveni, bagāti un populāri.

+3
0
Atbildēt

0

Atis Priedītis 10.10.2019. 09.19

Drīzumā iznāks jauns grāmatas “Kristaps” izdevums ar nosaukumu “Kristaps – slepenie protokoli”. Grāmatā aprakstīji patiesi notikuši vajāšanu gadījumi, kuri oficiāli tiks atzīti tikai pēc vairākiem gadu desmitiem vai nekad. Grāmata būs pieejama brīvai lejupielādei. Šobrīd var lejupielādēt visneparastāko fragmentu – nodaļu “Slepenie protokoli”. https://files.inbox.lv/ticket/6ceb3f4897b50119ffb6ca56423d201c531238e7/8_okt_Kristaps_slepenie_protokoli.docx

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 10.10.2019. 14.02

sen jau pāršķirta – upuri aiziet citā saulē, kamēr čekisti un visa šļaka iekārtojušies bauda dzīvi smiedamies –
kaut kāda tukša pļāpāšana –

+3
-6
Atbildēt

1

    Atis Priedītis > Drosma97 10.10.2019. 14.09

    Vēl jau paliek iespēja sākt par visu atklāti rakstīt. Vajātie galvenokārt ir cilvēki, kuriem šobrīd ir nedaudz pāri par 50 gadiem. Un tikai bailes attur sākt visas atmiņas par vajāšanām atklāti publicēt. Un lielākā nelaime jau ir tā, ka viss turpinās arī mūsdienās. Tāpēc publicēju mazu rakstiņu kā pielikumu. – “Siguldai” – dziesma, kuru kategoriski aizliedza izpildīt Siguldas 800.gades jubilejas koncertos. Maniem dziedātājiem tika atļauts uzstāties “mazajos koncertos” ar pārdesmit klausītājiem. Šo dziesmu izpildīt kategoriski aizliedza. Pirmo reizi tā koncertā izskanēja tikai pirms diviem gadiem – 2017.gadā, manā 65.gadu jubilejas koncertā. Šī ir jaunākā no manām aizliegtajām dziesmām. Dziesmas aizliegšana cik zinu šobrīd ir nelikumīga, bet tas itin mierīgi tomēr tika izdarīts pat vēl 2007.gadā. It kā brīvajā un demokrātiskajā Latvijā.
    https://youtu.be/8u_pYVpQlZE

    +1
    0
    Atbildēt

    3

    Sskaisle > Atis Priedītis 10.10.2019. 14.40

    ja jau varētu, tad jau sen būtu tā, ka sabiedriskajos medijos dominētu nevis čekistu – komunistu smaka , bet Latvijas brīvības gars

    Lustrācija Latvijā nav notikusi tikai un vienīgi čekistu un komunistu interešu dēļ.
    Laimīgi , nosacīti, protams, bet tomēr laimīgi tie latvieši, kuri ir aizmukuši no šīs čekistu saēstās zemes.
    Kad Tavi darbi beidzot tiks publicēti, tad vienkārši nebūs , kas tos vairs lasa – tāds bija čekistu un komunistu aprēķins un tas darbojas perfekti – tā šlaka prata un prot rēķināt

    +2
    -4
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Drosma97 10.10.2019. 14.44

    Man ir svarīgi pierādīt, ka es tomēr esmu un tas, ka manus darbus kāds lasa vai nelasa nav būtiski. Manas grāmatas ir pirmās patiesās vēstures liecības Latvijā. Un kaut kad jau radīsies arī interese par tām. Ne jau mūžīgi visi lasīs Dombura un Co melus.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    uglandjo > Atis Priedītis 10.10.2019. 17.07

    Noklausijos dziesmu. Ar grutibam. Reali neklausams gabals.

    0
    -2
    Atbildēt

    2

    Atis Priedītis > uglandjo 10.10.2019. 17.58

    Čekas cenzori rullē. 15 manas dziesmas ir kļuvušas par dažādu Latvijas konkursu laureātēm, tikai masu medijos par to ir absolūts klusums. It kā tāda komponista Atis Priedītis vispār nav uz pasaules.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > uglandjo 10.10.2019. 17.26

    bet ko es saku ? ! – čekisti ir dzīvāki par dzīvajiem
    Es arī noklausījos – melodiskas, skanīgas , Siguldas patriota dziesmas. Nekas pārsteidzoši , bet ir jāpacenšas, lai par tādām pateiktu, ka neklausāmi gabali – bet nu gan jau čekistiem ir savi kalpi , kas ne to vien uzrakstīs

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu