Meksikāņu režisora Injaritu filma Putncilvēks – traģikomēdijas smeķis
Cilvēks uz vecumu paliekot apcerīgāks, saka 50 gadu sliek-sni pārkāpušais meksikāņu režisors Alehandro Gonsaless Injaritu, kura jaunākā lente Putncilvēks ir ne tikai pelnīti slavināma kā viena no aizvadītā gada spožākajām filmām, bet to var dēvēt arī par autora rotaļīgāko un humoristiskāko veikumu divdesmit gadus ilgajā karjerā, kurā dižojas tādi darbi kā 21 grams un Mīla – kuce.
Putncilvēka galvenais varonis, iesirmais Rigans (Maikls Kītons), spožumā nodilis «stārs», kas senos ziedu laikos spēlējis lentes nosaukumā minēto supervaroni, nu izmisīgi cīnās apliecināt, ka nav vis pārejoša parādība Holivudas dzirnakmeņos, bet gan pilnvērtīgs mākslinieks. Aktieris gatavojas uzvest paša sarak-stītu lugu Brodvejas teātrī, nospēlēt galveno lomu un… pierādīt uzmācīgi skanošajai Putncilvēka balsij savā galvā, ka vēl ir kam noderīgs.
Sīsifs Brodvejā
Injaritu, viena no meksikāņu kino «tres amigos*» (līdzās Alfonso Kuaronam un Giljermo del Toro), filma ir izcils autorkino par industrijas un mākslas krasajām robežām, zvaigžņu sistēmas nesaudzīgumu pret pašas radītajiem ideāliem un visbeidzot līdz neprātam spēcīgu vēlmi pašapliecināties. Injaritu šīs daudzās stāsta šķautnes Putncilvēkā ievij ar vieglu roku un melni humoristisku smeķi, filma ir viegli skatāma un skatītājam draudzīga. Uzfilmēta garās ainās, kamerai neatlaidīgi lavierējot līdzi lugas tapināšanā saspringušajiem tēliem, lente dažbrīd atgādina teātra iestudējumu, kinoskatītāja acu priekšā uzburot radošas nekārtības paplosīto Brodvejas teātra vidi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.