Ziņa par latvieša dalību čempionātā parādījās septembra sākumā, taču pats Konstantīns Rīgā ieradās tikai pirms pāris dienām. «Neesmu bijis Latvijā divus mēnešus, kopš aizbraucu uz Roskildes festivālu Dānijā un devos uz Zviedriju strādāt. Pirmoreiz dzīvē lidoju lidmašīnā!»
Strādājis Konstantīns nelielajā Fredriksbergā – remontējis kempingu kopā ar Valdi no Latvijas. Kādu dienu, kad Konstantīns labojis jumtu, kempinga saimnieks ieminējies par pasaules mēroga siena ruļļu ritināšanas čempionātu, kas Zviedrijā tiekot organizēts jau otro gadu. Abiem puišiem noteikti vajagot piedalīties un pārstāvēt savu valsti. Valdis un Konstantīns piekrituši. Pierunāts arī saimniecībā strādājošais ungārs. «Čempionātam gatavojāmies vairāk nekā mēnesi – uz tuvējā lauka ripinājām siena ruļļus. Vakaros pat roku muskuļi sāpēja.»
Čempionāts notika mazā zviedru ciemā kādas saimniecības teritorijā. «Pasākums bija noorganizēts ļoti labi, vieta – skaista. Skatītāju trībīnes un goda pjedestāls tika izveidoti no presēta siena klučiem.»
Pirmajā sacensību dienā notika kvalifikācija, kuru izturēja visi 25 dalībnieki no 10 valstīm – bija jāparāda, ka spēj 300 kilogramīgu rulli novelt 40 metrus. Nekādu īpašu pārbaužu vai prasību nav bijis – nedz dopinga kontroles, nedz ekipējums. Konstantīns rulli vēlis ar plikām rokām, citi lietojuši cimdus. Cīņa sākās otrajā dienā. Katram ritinātājam bija savs velšanas celiņš – ap 7 metrus plata josla. Pa to tad arī rullis pēc iespējas ātrāk bija jāaizveļ līdz finišam. «Iepriekš biju lasījis grāmatu par samuraju goda kodeksu, tāpēc teicu sev – ej cīnītāja ceļu, zaudē ar godu. Man bija svarīgi pierādīt sev spēkus, un es to izdarīju,» Konstantīns komentē iegūto 10.vietu. Rezultāts būtu bijis labāks, ja iepriekš būtu zināma velšanas tehnika. «Citi vairāk iesēdās ceļos un vēla ar savu svaru, ne tikai roku spēku. Pie tam es biju trenējies velt ruļļus pa līdzenu lauku, taču sacensībās tie bija jāveļ nelielā slīpumā un stāvumā. Konkurenti bija ļoti spēcīgi – tetovēti muskuļu kalni. Turpmāk vajadzētu ieviest svara kategorijas.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.