Starptautiskā tiesa noraida Horvātijas un Serbijas savstarpējās apsūdzības genocīdā • IR.lv

Starptautiskā tiesa noraida Horvātijas un Serbijas savstarpējās apsūdzības genocīdā

6
ANO Starptautiskā tiesa pieņem lēmumu par Horvātiju un Serbiju. Foto: EPA/LETA

Tiesas spriedums pieliek punktu 16 gadus ilgajai juridiskajai cīņai, ko 1999.gadā aizsāka Horvātija

ANO Starptautiskā tiesa otrdien noraidījusi Horvātijas un Serbijas savstarpējās apsūdzības par genocīdu pagājušā gadsimta 90.gados Dienvidslāvijas sabrukuma laikā.

Tiesas spriedums pieliek punktu 16 gadus ilgajai juridiskajai cīņai, ko 1999.gadā aizsāka Horvātija, iesniedzot tiesā apsūdzības genocīdā pret Serbiju, ziņo LETA/DPA. Serbija 2010.gadā iesniedza līdzīgu apsūdzību pret Horvātiju.

Horvātija apsūdzēja Serbiju genocīdā par etniskās tīrīšanas kampaņu Balkānu konflikta laikā no 1991.gada līdz 1995.gadam, kad dzīvību zaudēja 13 500 horvātu.

Horvāti pārmeta serbiem genocīdu Vukovaras pilsētā 1991.gadā. Tad pilsētu trīs mēnešus bija okupējuši serbi. Desmitiem tūkstoši horvātu kļuva par bēgļiem, bet aptuveni 260 horvātu vīriešu tika arestēti un nogalināti, ziņo BBC.

Pēc četriem gadiem Horvātijas armija pret Serbijas karavīriem īstenoja militāro operāciju “Vētra”, kuras laikā aptuveni 200 tūkstoši serbu bija spiesti pamest savas mājas.

Tāpēc Serbija apsūdzēja Horvātiju genocīdā pret serbiem, apgalvojot, ka bojā gāja 6500 cilvēku un vairāk nekā 200 000 tika padzīti no savām mājām.

ANO Starptautiskā tiesa secināja, ka neviena no pusēm nav spējusi pierādīt, ka konflikta laikā īstenotie noziegumi pastrādāti ar nolūku īstenot genocīdu.

Lai arī pēdējos gados abu kaimiņvalstu attiecības ir uzlabojušās, serbus 2012.gadā nepatīkami pārsteidza Hāgas tribunāla lēmums attaisnot bijušo “Vētras” operācijas komandieri Anti Gotovinu, kuram iepriekš bija piespriesti 22 gadi cietumā par kara noziegumiem pret serbiem.

Savukārt pagājušajā nedēļā Horvātijas pilsētas Vukovaras iedzīvotāja Kata Lozančiča ziņu aģentūras “Reuters” žurnālistam teica, ka, viņasprāt, genocīds Vukovarā tomēr ticis īstenots. “Viss tika iznīcināts – sākot no pieminekļiem un kultūras vietām, beidzot ar cilvēkiem. Pilsētā un tās apkārtnē bija koncentrācijas nometnes. Tur tika turēti cilvēki. Viņus pārmeklēja, spīdzināja,” stāstīja sieviete.

Dienvidslāvijas kara laikā no 1991. līdz 1995.gadam gāja bojā kopumā ap 20 tūkstošiem cilvēku.

 

Komentāri (6)

v_rostins 04.02.2015. 05.45

Neatceros, ka horvāti Serbijā būtu karojuši, nu bet iztīrīt savu zemi no smirdīgām fašistu cūkām, kā to izdarīja Horvātija, ir katras sevi cienījošas valsts pienākums.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu