ASV un Ķīna pirmoreiz vienojas par mērķiem klimata izmaiņu ierobežošanai (papild.) • IR.lv

ASV un Ķīna pirmoreiz vienojas par mērķiem klimata izmaiņu ierobežošanai (papild.)

32
ASV prezidents Baraks Obama un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojas par klimata aizsardzības mērķiem. Foto: AFP/LETA

APEC valstu līderi atbalsta brīvās ekonomiskās tirdzniecības zonas izveidi

ASV prezidents Baraks Obama un viņa Ķīnas kolēģis Sji Dzjiņpins pēc divu dienu ilgajām sarunām Pekinā trešdien paziņojuši par abu valstu mērķiem klimata izmaiņu apkarošanā, vēsta LETA/DPA.

Obama pauda apņēmību ASV tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu līdz 2025.gadam samazināt par 26 līdz 28%, salīdzinot ar 2005.gada līmeni.

Lai gan Sji nenosauca konkrētus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai, viņš apsolīja, ka Ķīnas CO2 izmešu daudzums savu augstāko punktu sasniegs aptuveni 2030.gadā un pēc tam Pekina to sāks samazināt. Vienlaikus viņš apņēmās līdz 2030.gadam samazināt fosilā kurināmā izmantošanu, aptuveni 20% no Ķīnas enerģijas patēriņa nodrošinot ar atjaunojamiem energoresursiem.

Šī ir pirmā reize, ka Ķīna, kas ir pasaules lielākais piesārņotājs, nosaukusi kaut aptuvenu termiņu siltumnīcefekta gāzu izmešu pieauguma apturēšanai.

Ķīnas un ASV kopīgi radītais CO2 izmešu daudzums sastāda 45% no pasaules kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma, un abu lielāko piesārņotāju negaidītais paziņojums jau izraisījis cerības, ka nākamgad Parīzē varētu izdoties panākt visaptverošu pasaules vienošanos par klimata izmaiņu iegrožošanu, kurai 2020.gadā vajadzētu aizstāt pašlaik spēkā esošo Kioto protokolu.

Sji trešdien paziņoja, ka Vašingtona un Pekina ir apņēmības pilnas Parīzes samitā šādu vienošanos panākt. “Mēs vienojāmies nodrošināt, lai starptautiskās klimata izmaiņu sarunas Parīzē nonāktu pie vienošanās,” žurnālistiem Pekinā sacīja Ķīnas prezidents.

Savukārt Obama uzsvēra, ka šī esot “vēsturiska vienošanās” un “svarīgs pavērsiens ASV-Ķīnas attiecībās”.

Tajā pašā laikā pār šīs vienošanās ilgstamību jau mesta šaubu ēna. Republikāņu vairākuma līderis ASV Senātā Obamas paziņojumu par siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu nosaucis par “nereālu”.

“Šis nereālais plāns, kuru prezidents uzkraus savam pēctecim, nodrošinās augstākas pakalpojumu cenas un mazāk darba vietu,” komentējot Obamas paziņojumu Pekinā, norādīja Mičs Makonels.

Viņš piebilda, ka amerikāņiem Obamas stratēģijas jau ir līdz kaklam.

APEC valstu līderi atbalsta brīvās ekonomiskās tirdzniecības zonas izveidi

Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības (APEC) samita laikā Pekinā valstu līderi atbalstījuši ieceri par tirdzniecības brīvās ekonomiskās zonas izveidi, ko ierosinājis Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, ziņo BBC. 

Ķīna ierosina divu gadu ilgā projektā izpētīt šādas ekonomiskās zonas attīstības iespējas un ar šīs izpētes rezultātiem iepazīstināt APEC līderus.

Paziņojot par šādas “ceļa kartes” apstiprināšanu, Sji Dzjiņpins to nosauca par vēsturisku soli un aicināja reģiona valstis uz vēl ciešāku sadarbību.

Paralēli samitā ASV apsprieda Klusā okeāna transpartnerības izveidošanu. Tās mērķis būtu ASV ietekmes saglabāšana reģionā, kur arvien pieaug Ķīnas ietekme.

Paredzams, ka šajā partnerībā iekļausies 12 valstis, tomēr nebūs Ķīnas un Krievijas. Vienlaikus ASV prezidents Baraks Obama noraidīja domu, ka partnerība tiek veidota kā pretspars augošajai Ķīnas ietekmei.

Mediji arī ziņo, ka ASV un Ķīna samitā panākušas svarīgu vienošanos par rūpniecības preču tirdzniecības tarifu abpusēju atcelšanu.

ASV tirdzniecības ministrs Maikls Fromans paziņoja, ka šī vienošanās var novest pie ātrākas un vēl plašākas vienošanās par globāla rūpniecības preču tirdzniecības tarifu smazinājumu. Nākotnē tas nozīmē, ka varētu tikt samazinātas cenas medicīnas aparatūrai, elektronikai un citām precēm.

Jau ziņots, ka pirmdien samitā notika pirmā tikšanās pēc divu gadu pārtraukuma starp Japānas premjerministru Sindzo Abe un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Abu valstu attiecības bija saspringtas pēdējos divus gadus, tā iemesls bija teritoriāls strīds par Senkaku salām Austrumķīnas jūrā.

Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots otrdien aicinājuši paātrināt “Malaysia Airlines” lidmašīnas katastrofas izmeklēšanu, tomēr no tiešas konfrontācijas abi līderi esot izvairījušies, vēsta Kremlis.

Ebots iepriekš bija solījis konfrontēt Putinu saistībā ar reisa “MH17” notriekšanu 17.jūlijā, kurā bojā gāja 298 cilvēki, no kuriem 38 bija Austrālijas pilsoņi un iedzīvotāji.

“Malaizijas lidmašīnas katastrofa bija Vladimira Putina un Tonija Ebota sarunas galvenā tēma,” pēc abu līderu tikšanās Pekinā Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības (APEC) samita laikā paziņoja Kremlis.

Abi līderi esot pauduši viedokli, ka katastrofas iemeslu izmeklēšana ir jāpasteidzina. “Nepieņemamā situācija, kurā eksperti nespēj piekļūt katastrofas vietai, ir pamanīta,” norādīja Kremlis. “Vladimirs Putins uzsvēra, ka jau no paša sākuma Krievija regulāri pieprasījusi, lai izmeklēšana būtu objektīva, ātra un efektīva.”

Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ziņu aģentūrai “RIA Novosti” norādīja, ka Ebots tā arī neesot īstenojis savus draudus.

(papildināta no sākuma)

Komentāri (32)

Ivars 11.11.2014. 16.22

Tas viss, protams, ir interesanti, bet kādēļ ne vārda, ka Krievijas un Ķīnas attiecības kļūst aizvien ciešākas?;) Putins nepalaida garām iespēju, un Sji Dzjiņpinam parādīja, kurš te starp pasaules varenajiem ir īstais tīģeru savaldītājs un alfa-tēviņš.

+2
-1
Atbildēt

5

    Ivars > Ivars 12.11.2014. 12.48

    Nu ja! Krieviem ķīnieši patīk. Pat Putins izrāda uzmanību ķīnietei. Kamēr vīrs nav blakus.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    v_rostins > Ivars 12.11.2014. 13.42

    Ivars

    Pat Putins izrāda uzmanību ķīnietei. Kamēr vīrs nav blakus.

    _______________

    Vienīgie Putina iekāres objekti ir zēni, pārsvarā Nahimova un Suvorova karaskolu pusaudži, ja nu vienīgi izņēmums ir galma pidars, Slavka Volodins.

    Путин и мальчики. http://www.rospres.com/dossier/4312/

    0
    0
    Atbildēt

    0

    v_rostins > Ivars 12.11.2014. 11.51

    Ivars

    Tas viss, protams, ir interesanti, bet kādēļ ne vārda, ka Krievijas un Ķīnas attiecības kļūst aizvien ciešākas?;)

    ________________

    Krievija aizvien ciešāk integrējās ĶTR, drīz Dienvidsibīrija kļūs par vienu no Ķīnas autonomo apgabalu un vēl, ķīnieši ļoti kāri uz krievenēm, kuras krievu alkaši, narkošas un pederasti vispār pametuši novārtā. Gandrīz visas Blagoveščenskas izlaiduma klases meitenes par galveno savā turpmākā dzīvē atzinušas, iziet par sievu pie ķīnieša.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Putlers > Ivars 12.11.2014. 09.05

    Sākumā, lai tas kastrāts vienojas ar Ķīnu par gāzes cenu, un tad varēs mēģināt kādam kaut ko pierādīt. Pagaidām Krievijai ir ž.o.p.a.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Kurmītis 12.11.2014. 09.21

Ak, jā, piemirsu. Arī starp Krievju un Ķīnu tika parakstīta vienošanās par tirdzniecības barjeru atcelšanu.

Putins laikam dikti cer to pasniegt kā turpinājumu esošās savas beznodokļu savienības palielināšanai, jo sanāk, ka tagad Ķīnas produkcija bez barjerām tiks tirgota arī Baltkrievijā, Ķazahstānā un citās savienības valstīs. Kas Manuporāt tā vairāk izdevīga būs Ķīnai nevis Krievijai, taču neapšaubāms pluss tas būs no Krievijas – Eiropas ekonomisko attiecību viedokļa un ļaus Krievijai intensificēt savu attīstību pretstatā ES bremzēm.

0
-3
Atbildēt

2

    v_rostins > Kurmītis 12.11.2014. 12.00

    Kurmītis

    Putins laikam dikti cer to pasniegt kā turpinājumu esošās savas beznodokļu savienības palielināšanai.

    ________________

    Tad jau ķīnieši krievam pat vīzes pīs un pufaikas šūs. Interesanti, ar ko krievs domā norēķināties, katru gadu pa kilometram Dienvidsibīrijas atdos? Ķīnas pārtikas produkti ar beigušos realizācijas termiņu, vai citādi neatbilstošus pašu ķīniešu veselīgas pārtikas normām, jau tagad aizstājuši ES produkciju. Ķīnieši pat pārstājuši iznīcināt nobeigušās un slimās cūkas, viss aiziet konservos.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    traductrice > Kurmītis 12.11.2014. 09.27

    tu tagad raujies par diviem? Tavs kompanjons ir pazudis. Uztraucos, vai ar viņu viss kārtībā? Nav pazemināts amatā vai, dies pasarg, atlaists?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Kurmītis 12.11.2014. 09.08

Rezumēsim.

1. Obama pasolīja samazināt jeņķu izmešus. Ķīna parādīja vidējo pirkstu un pateica, ka ir gatava sākt vispār runāt par to ne ātrāk kā pēc 16 gadiem …. Trekns mīnuss jeņķiem.

2. ASV sarīkotā „Klusā okeāna transpartnerības izveidošana”. Kurā nepiedalījās divas lielākās Klusā okeāna valstis – nedz Krievija, nedz pasākuma NAMATĒVS – ĶĪNA !?? Bezprecendenta gadījums sarptautisko pasākumu rīkošanā. Un jau šis viens fakts nozīmē, ka jeņķu nekaunīgā politika Pekinā ir tikusi attiecīgi novērtēta. Un ķīnieši iedeva Obamam pamatīgu pliķi kurvīša izskatā.

3. ASV un Ķīna samitā panākušas svarīgu vienošanos par rūpniecības preču tirdzniecības tarifu abpusēju atcelšanu. Divi trekni mīnusi jeņķiem, jo tirdzniecības barjeru atcelšana ir izdevīga pirmām un galvenām kārtām Ķīnai, kuras ekonomika turpina strauji augt un ir par kārtu konkurētspējīgāka nekā ASV.

4. Brīvās ekonomiskās tirdzniecības zonas izveide ir faktiski Krievijas iniciētā SVF alternatīvas radīšana ar mērķi nākotnē atteikties no dolāra kā starptautiskās valūtas un no SVF kā šīs valūtas stutes un ķēdes suņa. Tas vispār ir spēriens ar zābaku jeņķiem pa kājstarpi … un vistiešākās sekas sankciju karam ar Krieviju.

Aiz Latvijas mediju propagandas kadra ir palikusi informācija, ka Pekinā sammita lakā tika parakstīta vesela čupa sadarbības līgumu starp Krieviju un Ķīnu. Tā ka Putins ir pagriezies ne tikai vārdos, bet arī darbos ar seju pret Austrumiem un attiecīgi pakaļu – pret Rietumiem … : )

Un vēl aiz Latvijas melīšu kadra ir palikusi īpaši nereklamējamā informācija, ka šogad Ķinas ekonomika ir apsteigusi ASV. Bija jau plānots pēc gadiņiem 5, bet aukstais karš ar Krieviju procesu manāmi paātrināja. Jeņķi vairs NAV Pasaules pirmā ekonomika. Un šis sammits to apliecināja. Viss sammits – viena vienīga jeņķu izgāšanās.

2014. gads ir jeņķu hegemonijas beigu sākums. Tāpēc arī tāda histērija un ārdīšanās visās Pasaules malās.

0
-3
Atbildēt

1

    Anti Vatņiks > Kurmītis 12.11.2014. 17.26

    Aga, piemirsi citu pliķi – Kīna ir par Ukrainas teritoriālu nedalamību. Pliķis Kremļa pundirum. (jo atbalstot krimas pievienosānu krievijai tā atbalsta arī Tibetas un Hokongas neatkarību, ko viņi protams negrib).

    Krievijas ekonomika ir vāja, balstās uz ogļūdeņražu eksportu, neredzu ko Kīna varētu uz Krieviju eksportēt – lētu šņabi, vai pelmeņus? – piķis Pļūtinam

    Noslēgtais līgums startp KF un Ķīnu par dabas gāzes piegādi Ziemeļķīnai – ir ļoti izdevīgs ķīniešiem, bet ne visai izdevīgs krieviem – pliķis vatņiku karalim Krmelī

    Ekspert – sēdies -divi.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu