Policija: viena no iespējamām versijām ir pašnāvība nošaujoties
Pašnāvību, iespējams, izdarījis pazīstamais advokāts Andris Grūtups, pirmdien LNT raidījumam “900 sekundes” apstiprināja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Izsaukumu uz Vaļņu ielu 11 policisti saņēma svētdien pulksten 23.36 un, ierodoties notikuma vietā, policisti atrada 64 gadus vecā Andra Grūtupa līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm – šautu brūci krūšu kurvī. Līdzās nelaiķim atradās arī šaujamierocis – pistole, kas piederējusi pašam Grūtupam, informē Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Par notikušo ir sākts Kriminālprocess pēc Krimināllikuma XIII nodaļas, lai noskaidrotu precīzus nāves iestāšanās apstākļus, tāpat arī tiks veikta ekspertīze nāves cēloņa noskaidrošanai.
Patlaban galvenā policijas izvirzītā versija ir, ka A.Grūtups ir izdarījis pašnāvību, to arī apliecina dzīvoklī atrastā pirmsnāves vēstule, kuru likuma sargi atraduši, veicot notikuma vietas apskati.
Saistībā ar advokāta Andra Grūtupa nāvi tiks veiktas vairākas ekspertīzes, pirmdien informēja Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Ģirts Mundurs.
Paredzēts veikt tiesu medicīnisko un ballistisko ekspertīzi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus, ziņo LETA. Izmeklēšanas ilgumu Mundurs atturējās prognozēt, norādot, ka tiesu medicīniskajai ekspertīzei varētu būt nepieciešams vismaz mēnesis.
Sākotnējā informācija liecina, ka traģēdijas brīdī Grūtups dzīvoklī atradies viens pats. Policiju par notikušo informēja Grūtupam tuvi cilvēki, kuri kopā ar viņu dzīvojuši. Kopš izsaukuma un paša notikuma pagājušas minūtes. Dzīvoklī atrastais ierocis esot Grūtupa.
Mundura rīcībā nav informācijas, ka Grūtups būtu, piemēram, vērsies policijā par viņam izteiktiem draudiem.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, namā Rīgā, Vaļņu ielā 11, mitinās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis telekanālam apstiprināja, ka Grūtups ir miris. Arī viņš atzina, ka netiek izslēgta pašnāvības iespēja.
Grūtups dzimis 1949.gada 5.maijā Dobelē. 1977.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes juridisko fakultāti. Pirms Atmodas Grūtups strādājis LPSR Prokuratūrā par nodaļas prokuroru, bet no 1980.gada bijis Siguldas juridiskās konsultācijas advokāts.
Grūtups sniedzis būtiski ieguldījumu atjaunotās Latvijas un tās likumdošanas tapšanā. 1988.gada rudenī viņš Latvijas Tautas frontes (LTF) 1.kongresā tika ievēlēts par LTF Domes locekli, bet no 1989. līdz 1990.gada pavasarim bija LTF Domes un Domes valdes loceklis. Advokāts tolaik tika piedalījies arī Latvijas Juristu biedrības dibināšanā.
1988.gadā Grūtups kā LTF pārstāvis tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu, bet 1990.gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu kā LTF kandidāts. Turpmākajos gados Grūtups darbojies Ekonomikas komisijā un LTF frakcijā. Bijis Augstākās padomes darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Piedalījies zemes reformas un citu ar īpašuma konversiju saistīto likumprojektu izstrādē.
1991.gadā Grūtups bija namīpašumu denacionalizācijas likuma autors.
1991.gadā jurists izveidoja A.Grūtupa advokātu biroju. 2000.gadā Grūtups apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 2002.gadā Grūtups ieguvis Juristu dienu balvu un titulu “Gada jurists 2002”.
1995.gadā Grūtups presē minēts kā viens no tiem, kas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ieteicis Andra Šķēles kandidatūru premjera amatam, bet 1998.gadā minēts kā viens no “pelēkajiem kardināliem”, kurš atbalstījis Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņu.
Grūtups specializējās civiltiesībās. Viņš ir vairāku grāmatu – “Kā atgriezt nolaupīto”, “Tiesu prakse un komentāri”, “Īpašuma reforma Latvijā”, “Tiesāšanās kā māksla”, “Beilisāde”, “Maniaks” – un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors.
(papildināta no 5.rindkopas)
Komentāri (40)