Latvijai vairs nav šķēršļu aizliegt enerģijas dzērienu tirgošanu nepilngadīgajiem • IR.lv

Latvijai vairs nav šķēršļu aizliegt enerģijas dzērienu tirgošanu nepilngadīgajiem

39
Enerģijas dzēriens. Foto: Evija Trifanova, LETA
Vladimirs Reskājs

Arī Lietuvas parlaments aizliedzis enerģijas dzērienu tirdzniecību nepilngadīgajiem

Nu jau ļoti ieilgusī cīņa par aizliegumu bērniem tirgot enerģijas dzērienus un kopējās sabiedrības veselīgāku nākotni beidzot saņēmusi pelnīto atbalstu no Eiropas Komisijas. Jau divus gadus Latvijā noris birokrātiska cīņa ar ražotāju lobiju, kas aktīvi vēršas pret enerģijas dzērienu tirdzniecības aizliegumu nepilngadīgajiem.

Šķiet, beidzot pienācis lūzumpunkts. Pagājušajā nedēļā no Eiropas Komisijas dienesta pārstāvja tika saņemta atbilde, ka Latvijā izstrādāto likumprojektu var uzskatīt par saskaņotu. Tādējādi Latvija, iespējams, ir pirmā ES dalībvalsts, kurai izdevies panākt pozitīvu rezultātu sarunās ar Eiropas Komisiju līdzīga rakstura ierobežojumu ieviešanai.

Apsverot, tieši cik milzīgs apjoms kofeīna un cukura atrodams enerģijas dzērienu sastāvā un ieklausoties mediķu liecībās par kofeīna lietošanas dēļ hospitalizēto bērnu skaitu, jebkādi jautājumi par enerģijas dzērienu ierobežošanu šķiet lieki. Jāņem vērā fakts, ka kofeīns pēc klasifikācijas ir stimulants, kura pārmērīga un ilgtermiņa lietošana var izraisīt pieradumu. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2013.gadā veiktā pētījuma par enerģijas dzērienu lietošanu rezultāti sniedz nozīmīgus un satraucošus datus par krietni palielināto enerģijas dzērienu patēriņu bērnu un pusaudžu vidū.

Aptuveni 68% pusaudžu vecumā no 10 līdz 18 gadiem lieto enerģijas dzērienus ikdienā. 

49% šo pusaudžu patērē vairāk kā 250 ml enerģijas dzēriena dienā. T.s. “augsti hroniskie” lietotāji – 12% – mēnesī patērē vidēji 7 litrus enerģijas dzērienu, kas ir aptuveni 2240 mg kofeīna mēnesī. “Augsti akūtie” enerģijas dzērienu lietotāji – arī 12% – uzņem vismaz 1065 litrus enerģijas dzērienu vienā lietošanas periodā, t.i., vismaz 320 mg kofeīna.

Lietojot mērenos daudzumos, enerģijas dzēriens radīs līdzīgu efektu kā citu kofeīnu saturošu dzērienu lietošana, taču jāņem vērā fakts, ka viena enerģijas dzēriena sastāvā esošais kofeīna daudzums krietni pārsniegs “vienas tējas vai kafijas tasītes” kofeīna apjomus. Neapzinoties vai nepārdomājot potenciālos riskus, indivīds var, apzināti vai neapzināti, uzņemt krietni lielāku kofeīna daudzumu nekā būtu nepieciešams, kas savukārt var izraisīt veselu virkni dažādu veselības traucējumu.

Ne tikai mediķi, bet arī vecāki un pedagogi ir izteikuši bažas par enerģijas dzērienu ietekmi uz pusaudžu un bērnu veselību un uzvedību – tie ietekmē cilvēka nervu un sirds un asinsvadu sistēmu un, uzņemot pārmērīgos daudzumos, rezultējas sirds ritma traucējumos, nervozitātē, gremošanas traucējumos, uzmanības un miega traucējumos. Bērnu klīniskājā slimnīcā regulāri tiek nogadāti bērni, kuri pārmērīgi daudz lietojuši enerģijas dzērienu.

Protams, kofeīna pārdozēšana katru organismu ietekmē citādāk – simptomu izteiktību ietekmē kā ģenētiskie, tā kopējās veselības faktori. Taču enerģijas dzērienu aizstāvju izmantotā retorika, apgalvojot, ka enerģijas dzērieni nepilngadīgajiem nebūtu jāaizliedz, jo “nav zinātniski pierādīts to kaitīgums”, šķiet teju ciniska. Ne vienmēr un ne visi, bet tomēr diemžēl ne reizi vien bērni, jaunieši un arī pieaugušie ir ne tikai saskārušies ar nopietnām veselības problēmām, bet arī zaudējuši savas dzīvības kofeīna intoksikācijas komplikāciju rezultātā.

Lai arī priekšlikums par enerģijas dzērienu pārdošanas aizliegumu nepilngadīgajiem Saeimā nonāca jau 2013.gadā, un tika teju vienbalsīgi atbalstīts, izmaiņas likumā tā arī vēl nav pieņemtas. Tā kā sagatavotais likumprojekts paredz noteikt tirdzniecības ierobežojumus, pirms tā tālākas virzības apstiprināšanai Saeimā bija nepieciešams to saskaņot ar Eiropas Komisiju. Pagājušajā nedēļā šis apstiprinājums no Eiropas Komisijas beidzot tika saņemts, kas nozīmē, ka likumprojektu iespējams virzīt tālāk. To nepieciešams skatīt nekavējoties, lai kārtējo reizi nozīmīgi jautājumi “neiesprūst” Saeimas gaiteņos.

Sagatavotās izmaiņas Enerģijas dzērienu aprites likumā paredz, ka mazumtirgotājam būs pienākums pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par pircēja vecumu. Tāpat likumā nostipirnāta norma, kura paredz aizliegumu enerģijas dzērienu mazumtirdzniecībai izglītības iestāžu telpās un teritorijā. 

Likumprojekts arīdzan paredz, ka enerģijas dzērienus mazumtirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami un tirdzniecības vietā izvieto norādi «Augsts kofeīna saturs. Nav ieteicams grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti».

Līdzīga virzība sākta arī citās ES valstīs – piemēram, viena no Lielbritānijas lielākajām veikalu ķēdēm “Morrisons” pēc savas iniciatīvas aizlieguši enerģijas dzērienu pārdošanu bērniem, atsaucoties uz kā vecāku, tā mediķu un valsts institūciju izteiktajām bažām par dzērienu negatīvo ietekmi uz bērnu veselību. Arī Lietuvas parlaments ir aizliedzis enerģijas dzērienu tirdzniecību nepilngadīgajiem.

Paredzams, ka šie procesi atstās būtisku iespaidu uz ES kopējo politiku un Latvija iespējams kļūs par nepieciešamo precedentu, uz kuru varēs atsaukties pārējās dalībvalstis, lemjot par enerģijas dzērienu pārdošanas ierobežošanu valsts mērogā.

Protams, nepieciešama arī plašāka izpratne no sabiedrības puses – ne aizliegumi, bet apzināšanās un informētība, un galu galā personīgā izvēle būs pamatiemesli tam, kādēļ kāds izvēlēsies lietot vai nelietot enerģijas dzērienus. Taču aizliegums spētu kaut nedaudz ierobežot bērnu un jauniešu piekļuvi šiem dzērieniem un līdz ar to kaut nedaudz kopumā uzlabot mūsu nākotnes sabiedrības veselību.

Autors ir 11.Saeimas pie frakcijām nepiederošs deputāts

 

Komentāri (39)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu