Eiropa nav gatava jaunām sankcijām pret Krieviju • IR.lv

Eiropa nav gatava jaunām sankcijām pret Krieviju

60
Foto: LETA/AFP

Sankciju ieviešanai neesot īstais brīdis

Vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri piektdien paziņojuši, ka būtu pāragri vērst pret Krieviju ekonomiskās sankcijas, reaģējot uz Maskavas veikto Krimas aneksiju, vēsta LETA.

Vienlaikus gan daži no viņiem atzinuši, ka šādu iespēju nevar izslēgt nākotnē.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs žurnālistiem Atēnās norādīja, ka jaunu sankciju ieviešanai neesot īstais brīdis, taču “tām jābūt sagatavotām, jo situācija joprojām ir ļoti bīstama”.

Tikmēr Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans Grieķijas galvaspilsētā notiekošo sarunu kuluāros atzinis, ka jaunu sankciju noteikšana esot nevajadzīga, jo jau ieviestie ceļošanas ierobežojumi Maskavas amatpersonām un viņu līdzekļu iesaldēšana ietekmējot tiešās investīcijas Krievijā.

“Domāju, ka sekas tam, ko līdz šim esam paveikuši, ir daudz lielākas, nekā ļaudis reizēm redz,” uzsvēra Timmermans.

Arī viņa austriešu kolēģis Sebastiāns Kurcs paziņojis, ka būtu „pilnīgi nepareizi” šobrīd pastiprināt pret Krieviju vērstās sankcijas.

Tikmēr ES augstākā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Ketrīna Eštone atkārtoti aicinājusi Krieviju pārtraukt savu bruņoto spēku koncentrēšanu Ukrainas pierobežā.

Viņa norādījusi, ka NATO nav apstiprinājusi apgalvojumus par krievu karaspēka atvilkšanu.

“Tas ir patiesi, patiesi svarīgi, lai Krievija parādītu, ka tā nopietni vēlas deeskalāciju, atvelkot karaspēku,” uzsvēra Eštone.

Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādījis, ka galvenā prioritāte esot politiskās situācijas stabilizācija Ukrainā. Vienlaikus viņš aicinājis Maskavu nebloķēt tirdzniecību ar Kijevu, kā arī nepārtraukt tai energoresursu piegādi.

“Krievijas interesēs nevar būt tādas valsts kā Ukraina sabrukums tās tiešā pierobežā,” uzsvēra Šteinmeiers.

Ceturtdien Maskava paziņoja par Ukrainai piegādātās gāzes cenas paaugstināšanu par 80%, un Kijeva jau atzinusi, ka to gaida bankrots, ja no ārpuses netiks sniegta finansiālā palīdzība.

Tikmēr Maskava pieprasa, lai Ukraina mainītu savu konstitūciju, kļūstot par federālu valsti, kā arī apņemtos ievērot militāro neitralitāti.

Kurcs piektdien faktiski atbalstīja Krievijas ultimātu un izteicās, ka Vīne ieteikšot Kijevai pildīt Maskavas prasības. “Ukraina pie mums vērsusies pēc padoma, [kā rīkoties] reģionā,” norādīja Austrijas ārlietu ministrs, piebilstot, ka Ukrainas uzņemšana NATO “būtu provokācija pret Krieviju”.

 

 

Komentāri (60)

jmaklakovs 05.04.2014. 09.26

Vai Eiropa ir gatava tām sekām ko var izraisīt šāda mīkstčaulība?

+15
0
Atbildēt

2

    Inese > jmaklakovs 05.04.2014. 23.09

    Labs aņuks:

    – Мыкола, а шо цэ “ассоциированное членство”?

    – Ну, кум, Украина будет участвовать в ЕС.

    – Значит войдет в ЕС?

    – Нет, не войдет, но будет участвовать.

    – Як так?

    – Ну примерно, як яйца в половом акте: участвуют, но не входят, а так, рядом болтаются.

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    Malda > jmaklakovs 06.04.2014. 00.24

    Man ar aņiki patīk:

    -Kapēc Ločmelis smird?

    -Lai akli cilvēki viņus arī varētu neieredzēt!

    -Kas līdzīgs Ločmelisi un spermai?

    -Viens no miljona strādā!

    -Ko tu mestu slīkstošai Ločmelisi?

    -Viņa sievu un bērnus!

    -Kapēc nemest akmeņus uz Ločmeli, kurš brauc ar mašīnu.

    -Tā var būt tava mašīna!

    -Ko Ločmelis savam dēlam dāvina dzimšanas dienā?

    -Tavu riteni!

    -Kā Ločmeli var dabūt lejā no koka?

    -Pārgriezt virvi!

    -Ar ko atšķiras pica no Ločmelis?

    -Pica var pabarot 4 cilvēku ģimeni!

    -Ar ko atšķiras sniega cilvēks un strādājošas Ločmelis?

    -Sniega cilvēks vismaz kādreiz ir redzēts!

    -Kā sauc Ločmeli ar koka kāju?

    -Sūds uz kociņa!

    -Kas ir ātrāks par izšautu lodi?

    -Ločmelis ar nozagtu telefonu!

    -Kāda atšķirība starp riteni un Ločmeli?

    -Abi bez ķēdes nestrādā!

    -brauc buss, iekshaa 3 Ločmeļi, peekshnji buss nokriit no klints.. kas tur slikts???

    -busaa var saseesties vairaak Ločmelis

    -Ko tu darītu, ja tavs televizors nakts vidū peld ārā, pa logu?

    -Nošautu Ločmeli!

    -Kā Ločmelis paliek stiprāki?

    -Televizori kļūst smagāki!

    -Kā Ločmelis dabūt ārā no sava pagalma?

    -Novieto miskastes ēkas priekšpusē!

    -Kā nosauktu, kad Ločmelisi ir sekss?

    -Izvarošana!

    -Sieviete ielūdz Ločmeli mājās, noguļas gultā un saka, dari to, ko tu dari vislabāk!

    -Ločmelis paņem televizoru un aizskrien.

    -Kas ir zils un karājas manā pagalmā?

    -Ločmelis, es krāsoju viņu kādā krāsā gribu!

    -Kāda atšķirība starp vēstuli un Ločmeli?

    -Vēstuli tu vari aizsūtīt atpakaļ!

    -Kāds ir vienīgais veids, kā var lūkoties uz Ločmeli un smaidīt?

    -Caur pistoles tēmekli!

    -Kāda atšķirība starp Ločmeli un spaini ar sūdiem?

    -Spainis!

    -Kas vienāds āboliem un Ločmeļiem!

    -Viņiem abiem ir jākarājas kokā!

    -Kāda atšķirība starp beigtu suni ceļa malā un beigtu Ločmeli ceļa malā ?

    -Pirms suņa ir bremzēšanas pēdas!

    -Kapēc Ločmelis ātri skrien?

    -Lēnie jau ir cietumā!

    +10
    0
    Atbildēt

    0

Aivars Krauklis 05.04.2014. 09.35

„… Maskava pieprasa, lai Ukraina mainītu savu konstitūciju…” Cik vienkārši un gandrīz demokrātiski, nekādu draudu, tikai pieklājīgā valodā izteikta prasība. Pret ko lai te progresīvā sabiedrība iebilstu?

1940.gadā Latvijai pat tik daudz neprasīja, tikai – lai izveido pareizāku valdību. Vēl senāk Peķka Veļikāns Rīgai vispār neko neprasīja, tikai jutās apvainots, ka, inkognito ceļojot, nav uzņemts ar carisku godu. Vilks jēram arī neko neprasa.

Te nu redzam, ka salīdzināt atkopušos Krievzemi ar kādu plēsoņu vairs nav ne mazākā pamata. Savējie (Olands un citi šrēderveidīgie) sapratīs.

Sekām vai gatava Eiropa – ne mazāk, kā 1939., kad Polijā iebruka no abām pusēm. Šoreiz gan laikam tikai no vienas būs. Tad jau var cerēt, ka tālāk neies. Kādu laiciņu.

+13
0
Atbildēt

0

lindukjis 05.04.2014. 10.12

Ja atceramies vēstures mācību – Minhenes paktu un N.Chamberlain`a paziņojumu: “Miers mūsu laikā…”, patreiz notiekošais stipri atgādina notikušo. Centienos saglabāt savas drūpošās labklājības paliekas, Rietumi mēģina atkārtot to pašu scenāriju, aizmirstot notikumus, pie kuriem noveda šāda veida samiernieciska un pielabināšanās politika toreiz. Cilvēcei, laikam, nekad nav bijusi dota spēja mācīties no pašu kļūdām!

+13
-1
Atbildēt

1

    Amis > lindukjis 05.04.2014. 10.42

    dullaisdauka Ja atceramies vēstures mācību – Minhenes paktu

    ===================

    Minhenes pakts bija WWI netaisnīgā iznākuma un Francijas, Lielbritānijas un ASV agresijas pret Vāciju sekas un vācieši Sudetā tikai atjaunoja suverenitāti savā zemē. Krima ir tatāru zeme un tāpēc vilkt paralēles ar Čehoslovākiju, ir nekorekti. WWII pamatā ir Molotova – Rībentropa kara pakts.

    0
    -15
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu