Vācu sirmgalvis Kornēluiss Gurlits, kura dzīvoklī Minhenē tika atrasti gandrīz 1400 vērtīgi mākslas darbi, piekritis atdot gleznas to īpašniekiem vai mantiniekiem.
Tiesas nozīmētais advokāts Kristos Ēdels, kurš pārstāv Gurlitu, paziņoja, ka tiks atdots kāds neidentificēts mākslas darbs, kuru policija atrada Gurlita dzīvoklī. Tas bija viens no 1400 pie Gurlita pirms diviem gadiem atrastajiem mākslas darbiem, ziņo LETA/AFP.
“Mēs grasāmies atdot kādu darbu no kolekcijas, par kuru pastāv pamatotas aizdomas, ka tā tikusi nolaupīta,” skaidroja Ēdels. Pēc viņa teiktā, šis mākslas darbs, visticamāk, nebūs izņēmums. “Sarunas ar citiem prasītājiem arī bijušas konstruktīvas, un mēs prognozējam, ka tuvākajās nedēļās tiks atdoti arī citi mākslas darbi.”
2012.gadā policija Gurlita dzīvoklī Minhenē atrada aptuveni 1500 nacistu nolaupītas gleznas un zīmējumus. Februārī vēl 238 gleznas tika atrastas viņa dzīvoklī Zalcburgā, Austrijā.
Sākotnēji tika ziņots par 60 februārī atrastiem mākslas darbiem.
Gurlits, kurš jau pārkāpis 80 gadu slieksni, dzīvojis savrupu dzīvi, galvenokārt iztiekot no līdzekļiem, kurus ieguvis par dažiem gadu gaitā pārdotiem mākslas darbiem.
Viņa tēvs ieguva šos mākslas darbus 30.-40.gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.
Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Pikaso, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana darbi.
Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.
Tūkstošiem mākslas darbu ir atgriezušies pie saviem īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atrasti.
Komentāri (35)
Aina 27.03.2014. 16.02
Un kad vaņkas atdos īpašniekiem Latvijā salaupīto?
0
Inese 27.03.2014. 12.26
Jācer, ka arī Latvijas žīdu tautības pārstāvji atgūs tiem nolaupīto!
Andrievs Ezergailis. «Holokausts Latvijā» © Andrievs Ezergailis, 1999):
Vispirms tā bija alkatība, kas demoralizēja latviešus. Himlera-Heidriha plāns paredzēja nogalināt ebrejus un viņu īpašumu aizvest uz Vāciju. (Viena no iesaukām Rīgā nacistu partijas vāciešiem bija Teppich Roller – tepiķa rullētājs.)
Tomēr šķiet, ka V. Štālekers šo plānu ļoti ātri pārveidoja. Viņš atļāva, pat rosināja latviešus laupīt. Ciktāl notika grautiņi, tie bija laupīšanas grautiņi. Ebreju mantas piesavināšanās ar vāciešu ziņu notika gan provinces pilsētās, gan Rīgā. Mēs varam pieņemt, ka laupīšana bija ievads dalībai nogalināšanās.
0