Obama aicina G7 līderus nākamnedēļ apspriest situāciju Ukrainā

Merkele un Olands aicina īstenot “spēcīgu un koordinētu” Eiropas Savienības (ES) reakciju uz Krimas aneksiju

ASV prezidents Baraks Obama otrdien aicinājis sasaukt G7 samitu, lai apspriestu Krievijas lēmumu anektēt Krimu, ziņo LETA/AFP.

Baltais nams vēsta, ka Obama aicinājis pārējo G7 valstu līderus tikties Hāgā 24.martā, kur ASV prezidents nākamnedēļ apmeklē kodoldrošības jautājumiem veltītu sanāksmi. Tikšanās mērķis ir apspriest iespējamo atbalstu Ukrainai.

“Savienotās Valstis un pārējās G7 dalībvalstis jau pārtraukušas gatavošanos G8 samitam Sočos,” norādīja ASV Nacionālās drošības padomes pārstāve Keitlina Haidena. “Šodien prezidents Obama ielūdza savus kolēģus no Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības (ES) uz G7 līderu tikšanos nākamnedēļ Hāgā Kodoldrošības samita kuluāros.”

“Tikšanās būs veltīta situācijai Ukrainā un turpmākajiem soļiem, ko G7 var spert, reaģējot uz notikumiem un atbalstot Ukrainu.”

Krievijas īstenotā Krimas aneksija ir starptautisko tiesību pārkāpums, otrdien sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

“Tā dēvētais referendums, neatkarības pasludināšana, kuru Krievijas prezidents vakar pieņēma, ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, un uzņemšana Krievijas Federācijā atbilstoši mūsu stingrai pārliecībai ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām,” sacīja Merkele.

Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien aicināja īstenot “spēcīgu un koordinētu” Eiropas Savienības (ES) reakciju uz Krimas aneksiju, kuru, kā uzsvēra prezidents, Parīze neatzīst.

“Nākamajai Eiropadomei 20. un 21.martā ir jādod iespēja sniegt spēcīgu un koordinētu Eiropas atbildi uz jaunajiem soļiem, kas tikko ir sperti,” teikts Olanda paziņojumā. “Francija neatzīst Krimas 16.marta referenduma rezultātus, nedz Krievijas veikto šī Ukrainas reģiona aneksiju.”

Igaunija aicina noteikt Krievijai ieroču embargo

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets otrdien preses konferences laikā paziņojis, ka, reaģējot uz Krievijas lēmumu anektēt Krimu, pirmā lieta, kas apspriežama tā dēvētās trešās sankciju kārtas gaitā, ir ieroču tirdzniecības embargo, vēsta Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR.

“Ja mēs domājam par turpmāko, pirmajam visloģiskākajam jautājumam jābūt ieroču embargo. Ņemot vērā visu Eiropas Savienības (ES) valstu nepārprotamo viedokli, ka viss Ukrainā notiekošais ir Krievijas agresija, ieroču tirdzniecības embargo var būt pirmais solis. Tas īsumā tika apspriests, taču lēmums nav pieņemts,” norādīja Paets.

Viņš piebilda, ka Tallina diskusijas par ieroču embargo uzskata par saprātīgām, tomēr vienlaikus atzina, ka lēmums jāpieņem tām dalībvalstīm, kuras noslēgušas līgumus ar Krieviju kā, piemēram, Francija par “Mistral” klases helikopteru desantkuģu pārdošanu.

Paets arī uzsvēra, ka Igaunija nesāks aprēķināt iespējamos zaudējumus, kamēr iespējamās sankcijas vēl nav konkrēti apspriestas.

“Visa veida aprēķini un spekulācijas šodien ir bezjēdzīgi. Nav jēgas paaugstināt kāda stresa līmeni, raugoties griestos un piesaucot skaitļus,” norādīja ministrs. “Tam nepieciešama konkrētāka aina.”

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krimas, kā arī Sevastopoles pašpasludinātie līderi otrdien parakstīja līgumu par Ukrainai piederošās pussalas aneksiju, izsaucot asu starptautiskās sabiedrības nosodījumu.