Īpaši asu neapmierinātību pauda Francijas, Itālijas, Luksemburgas un Ungārijas ministri
Neraugoties uz 19 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu paustajiem iebildumiem, Eiropas Komisija (EK) tomēr, visticamāk, dos atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas “Pioneer 1507” audzēšanai, ziņo LETA/EUobserver.
Saskaņā ar spēkā esošo komiteju procedūru EK var apstiprināt dažas tiesību normas, ja ministru padomē, noraidot priekšlikumu, nav kvalificētā vairākuma.
19 dalībvalstis otrdien paziņoja, ka balsos pret atļauju audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu, norādot gan uz veselības un vides riskiem, gan arī uz Eiropas Parlamenta (EP) iebildumiem šajā jautājumā.
Taču ar šo dalībvalstu balsīm nebija pietiekami, lai nepieļautu šādu lēmumu, jo trīs lielās dalībvalstis, kuru balsīm ir lielāks svars, paziņoja, ka negrasās pievienoties ieceres pretinieku rindām. Lielbritānija un Spānija atbalsta šādas kukurūzas audzēšanu, bet Vācija paziņoja, ka tā grasās atturēties šajā jautājumā.
Par ģenētiski modificētas kukurūzas audzēšanu iestājās arī Igaunija, Somija un Zviedrija, bet Beļģija, Portugāle un Čehija atturējās.
Arī Latvija ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē stingri iestājās pret ģenētiski modificētas kukurūzas sēklu ielaišanu ES tirgū.
EK komisāriem tagad būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā.
Diskusiju gaitā vairāku ES dalībvalstu ministri norādīja uz absurdo situāciju, proti, lai gan vairums bloka dalībvalstu un EP iebilst pret atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas audzēšanai, EK tik un tā vēlas virzīt šo priekšlikumu apstiprināšanai.
Jo īpaši asu neapmierinātību pauda Francijas, Itālijas, Luksemburgas un Ungārijas ministri, brīdinot par aizvien pieaugošo plaisu starp ES institūcijām un sabiedrību pirms maijā gaidāmajām EP vēlēšanām.
“Vairums ir pret, tad es nesaprotu, kā mēs to varam apstiprināt. Jo īpaši pirms ES vēlēšanām. Tas ir bīstami ES institūciju tēlam, tas vairos ideju, ka Eiropa nefunkcionē vai slikti funkcionē,” norādīja Francijas ES lietu ministrs Tjerī Repentēns. “Komisārs mums saka, ka tiek ievērota komiteju procedūra. Kurš to varēs izskaidrot ES vēlēšanu kampaņā? Kurš varēs izskaidrot to, ka vairums ir pret, taču tas vienalga tiek apstiprināts?”
Turpretī patērētāju lietu komisārs Tonio Borgs atbalstīja EK ieceri, norādot, ka bloka dalībvalstis nav aizliegušas ģenētiski modificētu kukurūzu, vien noteikušas ierobežojumus tās ieviešanai ES tirgū. “Šī kukurūza jau apstiprināta pārtikai un lopbarībai. Kā gan tas nākas, ka tā var būt bīstama audzēšanai, bet ne izmantošanai pārtikā un lopbarībā?” vaicāja komisārs.
Viņš arī norādīja, ka pagājuši 13 gadi, kopš EK pirmo reizi nāca klajā ar ierosinājumu ieviest šo kukurūzas šķirni, un kopš tā laika ES pārtikas drošības aģentūra sniegusi sešus pozitīvus zinātniskos atzinumus. “Neviens nevar teikt, ka mēs sasteidzām šo lietu,” uzsvēra Borgs.
Jautāts, kādas ir izredzes, ka EK apstiprinās dalībvalstu kritiku izraisījušo ieceri, Borgs atzina, ka viņš ir “piesardzīgi optimistisks”.
Tikmēr vides aizstāvju organizācijas “Greenpeace” un “Friends of the Earth Europe” informē, ka ģenētiski modificētās kukurūzas šķirne “Pioneer 1507” kaitē tauriņiem un kodēm.
Pēdējā ģenētiski modificētā kultūraugu šķirne, kuras audzēšana tika atļauta ES, bija kartupeļu šķirne “Amflora” 2010.gadā, tomēr tās lietošanu ES tirgū aizliedza 2013.gada decembrī ar ES Vispārējās tiesas spriedumu. Vienīgā ģenētiski modificētā šķirne, ko pašlaik atļauts audzēt ES, ir “Monsanto” izplatītā kukurūzas šķirne “810”, tomēr tās atļaujas pagarināšana jau vairākus gadus pēc kārtas ir atlikta.
Komentāri (39)
lebronj2356 13.02.2014. 15.49
Varēs vietējie latifundisti jaunu uzvārīšanos ar neveslīgām kultūrām sarīkot….bet kopumā ļoti žēl, ka tā notiek. Bet ir jābūt absolūti skaidram vienam – ja ES sāks ievazāt ĢMO, tad pirmkārt tā riskē ar savu iedzīvotāju veselību un otrkārt, tā kā zemnieku, kas tās audzēs peļņa pamatīgi pieaugs, būs vienkārši jāatceļ platībmaksājumi kā tādi, tiem, kas audzēs ĢMO – jo par indēšanu vēl piemaksāt tiem, kas piesmirdina zemi ar pesticīdiem un visu pārējo ķīmiju ir vienkārši negodīgi iepretīm visiem pārējiem !
5
Ieva > lebronj2356 13.02.2014. 16.50
Jā, tā ir. Bet pirmajā desmitā ir arī ģeogrāfijas profesors utt., un tāda reakcija ir gluži dabiska. Tas nav pētījums, tā ir deklarācija, kas pauž zinātnieku grupas viedokli. Tikpat labi tā varētu būt par dzīvību uz Marsa.
Par insekticīdu, fungicīdu, herbicīdu utt. lietošanu jau ar nav kopīga viedokļa, ka tie ir nekaitīgi, bet visādus raundapus lieto priekšā un pakaļā. Nu nez vai Glisofta preparāti ir labāki par stimulētu mutāciju – lietu, kas notiek arī dabā, tik zinātnieki to mērķtiecīgāk ir noorganizējuši.
Savukārt, uzskatīt “vēzi, sirdsslimības, aptaukošanos” par ĢMO rezultātu ir viena no mūsdienu urbānām leģendām. Latvijā ĢMO nav, un pat nekādi to blakusprodukti nebija pagājušā gadsimtā. A šitās slimības ta bija jau sen! Un sirdslimību daudzuma auga visu iepriekšējo periodu. Kā rakstīju augstāk, ir daudz kategorisku apgalvotāju, kas kaut ko, kaut kur, ir dzirdējuši, kāds kaut ko ir teicis, bet norādīt uz konkrētiem pētijumiem nevar. Varbūt Jūs varat?
Es neesmu strikti par ĢMO, bet man nepatīk neargumentēti iemesli , kāpēc to noraidīt.
0
Ieva > lebronj2356 14.02.2014. 07.34
tak vajag tik pameklēt. Pilns, ja tikai ir velēšanās atrast.
Piemeram, minētās EFSA publikācijas!
http://www.efsa.europa.eu/en/publications.htm?text=Pioneer+1507
0
Ieva Aile > lebronj2356 14.02.2014. 09.01
Ķīps,vai tur kaut kas rakstīts par gēnu inženierijas metodēm,par plazmīdām?Vai tur norādīts,kurš sponsorējis pētījumus?
0
inta_s > lebronj2356 13.02.2014. 17.16
Man arī nepatīk nepamatota nostāja – kur var iepazīties ar pētījumu par ĢMO nekaitīgumu cilvēka veselībai?
0
inta_s > lebronj2356 13.02.2014. 15.56
Šis tāds wake-up call, lai cilvēki saprastu par kādu tieši “demokrātiju” mēs runājam ES kontekstā.
19 valstis no 28 nobalsoja PRET taču tāpat uzspiež šo nedrošās pārtikas (legālās narkotikas taču arī neskaitās narkotikas – šī arī neskaitās inde) ievazāšanu.
The European Food Standards Authority has declared the genetically modified organism (GMO) variety safe, but critics warn the crop type could endanger butterflies and moths and ultimately human health. Nineteen of the 28 EU countries opposed the measure on Tuesday (11.02.2014), but that wasn’t enough to reject the crop since the bloc’s voting system weighs member states according to size.
http://www.dw.de/green-mep-staes-gmo-clearly-not-wanted-by-majority-of-members/a-17427338
ĢMO arī bija viena no problēmām brīvās tirdzniecības līgumā ar ASV kur ĢMO sit augstu vilni pēdējās dekādēs. Diezgan uzskatāmi redzams kas notiek ar ASV veselību pēdējās paaudzes… vēzis, sirdslimības, aptaukošanās, utt.
0
bebiekste 13.02.2014. 18.17
Un tad vēl jautājums – kāda veida ir tā modifikācija? Noturība pret augu slimībām? Lielāka uzturvērtība?
Vai vienkārši – noturība pret dažādām indēm, pēc kuru intensīvas lietošanas nemodificēti augi iet bojā?
2
kastadtas > bebiekste 14.02.2014. 01.06
šis ir tiešām smieklīgi- visa pasaule jau sen ēd modificētos rīsus, bet kukurūzu nedrīkstēs?
Tā modifikācija nozīmē, ka ģenētiski ir uzlabota tās kukurūzas spēja pretoties dažādām infekcijām, visādām šāda veida augu slimībām. Uz cilvēku šī modifikācija neatstāj nekādu iespaidu.
0
bebiekste > bebiekste 14.02.2014. 14.56
>biruta
Spēja pretoties… vārdu spēle?
Konkrētajai šķirnei ir divas modifikācijas – viena, lai augs izstādā toksīnus, kas nogalina kukaiņus, kuri tradicionāli barojas no kukurūzas. Un otra palielina “spēju pretoties” ķīmikālijām.
Labu apetīti! :D
0
bebiekste 13.02.2014. 18.06
Bīstami ir paļauties uz vienu, kaut lieliski modificētu kultūru, šķirni.
Piemērs tam ir bads Īrijā (18.gs.)
2
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@bebiekste > bebiekste 13.02.2014. 21.19
>lama
Jā, 19. gs.
0
ilmisimo > bebiekste 13.02.2014. 19.10
Piemērs tam ir bads Īrijā (18.gs.)
_______________
19gs 40ajos gados.
0