Janukovičs sola ES asociācijas līgumu parakstīt 2014.gada martā (papild.)

Lagarda: Mēs varam Ukrainai palīdzēt, ja Ukraina vēlas palīdzēt savai ekonomikai

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs paziņojis, ka Ukraina asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību varētu tomēr parakstīt 2014.gada martā. Par to otrdien pēc tikšanās ar Janukoviču paziņojis eksprezidents Leonīds Kravčuks, vēsta aģentūra UNIAN.

Ukraina jau rīt gatava doties uz Briseli, lai sāktu sarunas par asociācijas līguma parakstīšanu ar ES, paziņojis Janukovičs. Ukraina šajās sarunās centīšoties panākt tai izdevīgus ekonomiskos nosacījumus. Ja Ukrainu neapmierinās ES nosacījumi, tā centīsies pārliecināt par savu taisnību “visās preču grupās”, teicis Janukovičs.

Tikmēr Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti” vēsta, ka Maskava esot gatava samazināt Krievijas gāzes cenu Ukrainai. Arī to eksprezidentu tikšanās laikā stāstījis Janukovičs.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) priekšsēdētāja Kristīne Lagarda otrdien paziņojusi, ka fonds ir gatavs sniegt finansiālu palīdzību Ukrainai. Tomēr Ukrainas valdībai tad nāksies ievērot virkni SVF prasību, tai skaitā reformēt cenu veidošanās politiku enerģētikas sektorā un valūtas reformu.

Aģentūra UNIAN no Briseles ziņo, ka Lagarda to paziņojusi Eiropas Savienības sociālo jautājumu un ekonomikas komitejas sēdē, atbildot uz jautājumu, kad SVF varētu Ukrainai piešķirt 15 miljardu ASV dolāru lielo kredītu. 

“Vai varam palīdzēt Ukrainai? Mēs ar Ukrainu pēdējos pāris gadus atrodamies nepārtrauktā dialogā – kādreiz aktīvākā, citreiz mazāk aktīvā. Mēs vēlamies Ukrainai palīdzēt, ja Ukrainai vajadzīga mūsu palīdzība, ja Ukraina vēlas palīdzēt pati savai ekonomikai doties pareizā virzienā,” teica Lagarda.

Eiropas Savienība (ES) pieļāvusi virkni kļūdu, cenšoties ar Ukrainu parakstīt asociācijas līgumu, uzskata Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets. Tāpēc konfrontācija Urainā starp proeiropeiskajiem spēkiem un prezidenta atbalstītājiem padziļinās ik dienu.

“Nākamās dažas nedēļas būs izšķirīgas, un tās parādīs, cik [Ukrainas] vadība ir gatava dialogam ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību. Ja Ukraina izlems noslēgt vienošanos ar Krieviju, tad visas pārējās alternatīvas būs grūti īstenojamas,” saka igauņu ministrs.

Pēc Paetsa domām, pirmā ES kļūda bijusi pieņēmums, ka Ukraina ir gatava parakstīt asociācijas līgumu un brīvās tirdzniecības vienošanos. “Krievijas rīcība un spiediens acīmredzami netika pienācīgi novērtēts. Un, protams, tika kļūdaini interpretēta pašreizējās Ukrainas vadības vēlme tuvoties ES,” pirmdienas vakarā telekanālā ETV atzina Paets.

Tikmēr otrdien Kijevā notika Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča tikšanās ar trim valsts eksprezidentiem, pēc tam arī sarunas pie “apaļā galda”, uz kurām gan nebija ieaicināti, pretēji iepriekš solītajam, protestētāju pārstāvji, ziņi Ukrainas aģentūra UNIAN.

Opozicionāru pārstāvis no partijas “Udar” Vitālijs Kļičko paziņojis, ka opozīcija nav uzaicināta uz eksprezidenta Leonīda Kravčuka iniciētā “apaļā galda” sarunām.

Janukovičs solījis atbrīvot visus protestētājus, kuri pēc 1.decembra aizturēti demontrācijās pie prezidenta administrācijas. Par to paziņojis eksprezidents Kravčuks, kurš kopā ar pārējiem bijušajiem Ukrainas prezidentiem Viktoru Juščenko un Leonīdu Kučmu otrdien tikās ar Janukoviču. Ierosinātās lietas tikšot izmeklētas, bet cilvēki “neatradīsies aiz restēm”.

Kā zināms, protesti pret Ukrainas valdības politiku Kijevā notiek jau kopš 21.novembra, tajos piedalās daudzi tūkstoši cilvēku. Visasākās sadursmes ar miliciju un drošībniekiem notika Neatkarības laukumā naktī no 30.novembra uz 1.decembri, pēc tam protestiem pieņemoties spēkā un demontrantu skaitam sasniedzot pat pusmiljonu ļaužu. Tika ierosinātas 11 krimināllietas, aizturēti deviņi cilvēki.

Savukārt tikšanās laikā ar Janukoviču otrdien bijušie prezidenti apsprieduši situāciju valstī. Janukovičs esot atbalstījis tikšanos visām pusēm, lai meklētu risinājumus situācijā, kad valdība esot “paņēmusi pauzi ceļā uz iesaistīšanos ES”, vēsta UNIAN.

Pašreizējā politiskā krīze var atstāt smagas sekas gan uz Ukrainas valstiskumu, gan tās teritoriālo vienotību, neatkarību un suverenitāti, uzsvēruši eksprezidenti. Pirmām kārtām krīzes iemesli meklējami valdības nesistēmiskajā darbībā, gatavojoties parakstīt asociācijas līgumu ar ES Viļņas samitā 29.novembrī, norādījuši Ukrainas bijušie prezidenti.

Viņi pauž solidaritāti ar simtiem tūkstošu ukraiņu, kas nav apmierināti ar valdības nostāju, krasi mainot līdzšinējo proeiropeisko kursu. “Pirmoreiz Ukrainas tauta izgājusi ielās ar savām nepolitiskajām prasībām, gūstot bezprecedenta masveidīgu atbalstu. Viņu patiesais atbalsts Eiropas izvēlei, demokrātiskajām vērtībām, patriotisms raisa lielu cieņu,” teikts prezidentu paziņojumā.

Arī eiroparlamentārietis un bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhovstads otrdien paziņojis, ka protesti Kijevā ir pati lielākā proeiropeiskā demonstrācija visas Eiropas Savienības vēsturē.

Jau ziņots, ka novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neparakstīja gaidīto asociācijas līgumu ar ES un kopš tā brīža Kijevā norisinās mierīgas opozīcijas protesta akcijas.

(papildināta ar Lagardas teikto)