Konkrētu ātruma toleranci fotoradaru noteikumos neparedzēs • IR.lv

Konkrētu ātruma toleranci fotoradaru noteikumos neparedzēs

51
Foto: Armands Bubļikovs, F64

Jaunie radari nefiksēs katru pārkāpumu, bet ātruma pārsnieguma slieksnis būs atšķirīgs

Autovadītājiem nav jābaidās, ka fotoradari, kas nākotnē tiks uzstādīti uz Latvijas ceļiem, par katru cenu skrupulozi reģistrēs pat vismazākos ātruma pārkāpumus, tomēr Ministru kabineta noteikumos nebūs ierakstīts, cik smagam jābūt pārkāpumam, lai spēkrata īpašnieks tiktu sodīts. To šodien pēc tikšanās ar televīzijas raidījuma “Zebra” veidotāju Paulu Timrotu atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), vēsta aģentūra LETA.

Kā skaidroja Kozlovska padomniece Daiga Holma, slieksnis, virs kura ātruma pārkāpums tiek reģistrēts un automašīnas īpašnieks par to saņem sodu, tiks noteikts, vērtējot dažādus faktorus, piemēram, ceļa segumu, laika apstākļus, satiksmes intensitāti konkrētajā posmā utt. Tas nozīmē, ka atšķirīgās vietās izvietotiem radariem tolerance pret ātruma pārkāpuma smagumu varēs būt atšķirīga.

“Šāda tolerance būs, bet, no otras puses, nebūtu pedagoģiski nosaukt cilvēkiem kādu konkrētu ciparu. Taču ir [dots] noklusēts apsolījums, ka tolerance būs saprātīgos apmēros, kas visdrīzāk apmierinās 12 000 parakstījušos cilvēku vēlmes pēc kārtības, disciplīnas un uzticēšanās arī pašam autovadītājam izvēlēties braukšanas ātrumu atbilstīgi situācijai,” pēc tikšanās ar Kozlovski pauda Timrots.

Pēc žurnālista teiktā, iepriekš stacionārie fotoradari bija izvietoti vietās, kurās ceļu satiksmes negadījumi parasti nenotiek, tāpēc sabiedrība sāka uztraukties par to, ka projekta mērķis ir vienkārši iekasēt iespējami vairāk naudas, un nāca klajā ar savām iniciatīvām, kā to visu sakārtot.

“Es ceru, ka šoreiz mēs uz tā paša grābekļa neuzkāpsim. Ja šie 12 000 cilvēku [kuri parakstījās par iniciatīvu “Fotoradari 15+”] ir uzklausīti, tad es domāju, ka vajadzētu būt labāk, bet nekādā ziņā nedrīkst aizmirst, ka gadījumā, ja radari atkal stāvēs kaut kādās ”nevietās”, tad mums būs visas iespējas momentā “celties augšā” un izteikt savu negatīvo attieksmi pret to,” sacīja Timrots.

Kā atgādināja Kozlovskis, fotoradariem tolerance pret maziem ātruma pārkāpumiem atkarībā no apstākļiem ir bijusi arī iepriekš. “Tā saucamā tolerance būs arī nākotnē, bet skaidrs, ka mēs nevaram ierakstīt normatīvajā aktā, ka fotoradars fiksēs ātruma pārkāpumu tikai, sākot no tik un tik [kilometriem stundā]. Līdz ar to šī tolerance variēs atkarībā no daudziem faktoriem – gan no laika apstākļiem, gan arī no citiem apstākļiem,” apstiprināja Kozlovskis.

Iekšlietu ministra Kozlovska un Timrota tikšanās tika rīkota, lai pārrunātu plānotos fotoradaru izvietošanas un darbības nosacījumus uz Latvijas ceļiem, tostarp priekšlikumu “Fotoradari 15+”. Timrots iepriekš bija paudis neapmierinātību, ka ministrija ignorējot aptuveni 12 000 iedzīvotāju atbalstīto priekšlikumu “Fotoradari 15+” un valdībai piedāvājot pārāk vispārīgu Ministru kabineta noteikumu projektu par fotoradaru izmantošanas principiem.

Komentāri (51)

ineta_rr 24.08.2013. 15.22

Un kur paliek viens likums, viena taisnība visiem? Ka tikai tie objektīvie iemesli nepārvēršas par pareizo vai nepareizo numura zīmi. Un atļauto ātrumu sen jāpārskata – kādēļ uz lauku ceļa bez cietā seguma atļautais ir tāds pats kā uz valsts galvenajiem autoceļiem? kādēļ dažviet ir saliktas fantastiskas 50 km/h un pat 30 km/h zīmes „bīstamos līkumos“, kamēr man uz laukiem brauciet ir līkums, pirms kura ir zīme 70 km/h, bet man auto pie 50 km/h tur jau iet slīdē. Līdzīgi uz ļoti līkumota ceļa varbūt uzliek pāris zīmes par bīstamiem pagriezieniem, kurus tomēr var izņemt ar ātrumu, bet citur neuzliek nevienu brīdinājumu, lai arī pat ar atļauto tur mēģināt „ierakstīties“ ir bīstami? Vēl citur saliek brīdinājumus vispār ne par ko, jo laikam pirms gadiem kādam dzērumā „ceļš uzskrēja virsū“. Rezultātā ceļazīmes, īpaši brīdinošās nevis aizliedzošās ir bezjēdzīgas, jo viņas var būt vietā, nevietā vai vispār nebūt, kur ļoti vajag, tādēļ, ja ceļš nav iepazīts, tad visur, kur nav pietiekošas redzamības, jāpieņem ļaunākais, bet, ja ceļš zināms, tad šoferis zina labāk par jebkuru ceļazīmi.

+9
-2
Atbildēt

9

    janis17 > ineta_rr 25.08.2013. 11.27

    Tas ir tāpēc, ka cilvēkam pie stūres ir jādomā ar galvu!
    Manas privātmājas pagalmā nav nekādu ātruma ierobežojumu, kāpēc es nenesos ar ātrumu 200 km/h, pat 60 km/h nē????
    Uz zemesceļiem, kur nav un nebūs policistu un fotoradaru katrs traktorists, mopēdists, velosipēdists zina kur un ar kādu ātrumu jābrauc, lai neiekristu grāvī. Tieši tas pats attiecas uz visiem ceļiem.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    janis17 > ineta_rr 25.08.2013. 16.55

    Pēc manas loģikas tā jau ir lielākajā valsts daļā.
    Ārpus apdzīvotām vietām ir zināms, ka ātruma ierobežojums ir 90 km/h.
    Tas attiecas arī uz visiem zemes (grants seguma) ceļiem, kur tikai vietumis tādu ātrumu var attīstīt. Legāli taču var nesties ātri, bet vadītāji brauc atbilstoši apstākļiem.
    Pēc manas loģikas visattīstītākajā Eiropas valstī vēl joprojām uz autostrādēm nav ātruma ierobežojuma VISPĀR, bet avāriju mazāk kā pie mums!!!Kāpēc tā pēc Jūsu loģikas? Varbūt par to vajadzētu padomāt?

    +3
    -7
    Atbildēt

    0

    janis17 > ineta_rr 25.08.2013. 22.58

    Un kā tad vācieši un latviešu zemnieki zina ar kādu ātrumu braukt zemes ceļa līkumā, ja ar maksimāli atļauto to nevar izdarīt?
    Interesanti, ka par bargāko sodīšanu iestājas tie, kas uzskata, ka ir baigi “liberālie”. Te nu bija “liberāļi” :)))))

    +3
    -7
    Atbildēt

    0

    Eleonora Maisaka > ineta_rr 26.08.2013. 09.21

    easy1959
    Kuram purnam šeit interesē satiksmes drošība? Eiropas lielajās pilsātās, tiklīdz izveidojas avārijas radīts sastrāgums, policists nomet malā savu moci un ņemās izregulēt satiksmi. Padumjo neliešu pārvaldītā Latvijā sastrēgumus milicija izmanto, lai saķertu visus bez apdrošināšanas un tehniskās apskates(marodierisms). Kad reiz galvenam “gaišņikam” pa radio atgādināju, ka kādreiz, lai nebūtu sastrēguma uz Vanžu tilta no 8.00-10.00, uz Voldemāra ielas pieciem sešiem krustojumiem tika regulēta satiksme, tas atcirta, ka tas nav viņu darbs.
    Viss ir pakārtots tikai soda naudu iekasēšanai un maksimālam degvielas patēriņam.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Kristīne > ineta_rr 26.08.2013. 10.56

    “Ja ir atļauts 90, tad 90 un ne ātrāk.”
    ===
    Ir viena neliela nianse – automašīnu spidometru rādījumi ir atšķirīgi, tos ietekmē gan izvēlētie riteņi un riepas, gan gaisa spiediens riepās un (nedaudz) pat nodilums. Saprātīgā apjomā šo pasākumu derētu ņemt vērā.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > ineta_rr 26.08.2013. 20.15

    nulle, autobāņiem speciāli projektē līkumus, lai tie „dabīgi“ ierobežotu ātrumu. Arī PSRS laikos darīja to pašu, piemēram, A2 jeb Pleskavas šoseju visdrīzāk projektēja 130 km/h ātrumam. Šī iemesla dēļ, kad nokārtosiet tiesības, nulle, aizbrauciet no Rīgas uz Liepāju, būs laba mācība, cik bīstami ir braukt pa taisnu ceļu ar 90 km/h.

    Un, ja tas kaut kur pazuda, es ļoti gribētu, lai Latvijā vienreiz saliek normālus ātruma ierobežojumus un arī pārējās ceļazīmes, taču patlaban ir pilnīgs bardaks. Un arī tad es tomēr vairāk paļaujos uz ceļu policiju, tādēļ fotoradari ir jāliek tikai bīstamās vietās nevis kases punktos, kur aizliegts apdzīt, tikai ar brīdinājuma zīmi, atrunātu kļūdu, teikim, 5-10 km/h. UN MINIMĀLO ĀTRUMU ar tādu pašu toleranci, ja kāds zem tā, tad arī piemiņas fotokartīti, lai neprovocē bīstamas situācijas. Laikam par daudz prasu.

    Un jau tagad skaidrs, ka tā nebūs, jo jau kādu laiciņu pilsētas taisnajos posmos, kur nekad nav bijusi neviena avārija visā ceļa vēsturē, pa nomalēm šiverē valsts policija ar pārvietojamo radaru rokās. Pat mērkaķim skaidrs, ka ne jau ātruma pārkāpējus viņi tur ķer, bet gan pārbauda, vai gana daudzi uzdrīkstas pārsniegt atļauto ātrumu, lai nākotnes stacionārais fotoradars atmaksātos.

    kristap_freimani, pilnīgi pareizi, tikai kādēļ uz maznozīmīga grants ceļa uz mani paļaujas, ka es pratīšu izvēlēties atbilstošu ātrumu, bet uz daudz kvalitatīvāk uzbūvēta cietā seguma ceļa pēkšņi vairs nepratīšu? Un slīdē neeju nevis tāpēc, ka bail, bet gan tādēļ, ka nav pārredzamības un ceļš šaurs, tādēļ neriskēju atiet no labās malas, turklāt ceļš uzbūvēts ar nepareizu izliekumu un līkumā saķere nevis palielinās, bet samazinās, tādēļ aiziet pa pieskari tur var ļoti viegli. Teiksiet, ka tās ir bailes, es iebildīšu, ka ir starpība starp drosmi un atsaldētību, slēdziet posmu vai vismaz izcērtiet kokus, lai ir pārredzams līkums, tad es Jums parādīšu, kā tur varbūt var braukt uz 70 km/h ar mērenu slīdi.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Kristīne > ineta_rr 26.08.2013. 10.50

    “man auto pie 50 km/h tur jau iet slīdē”
    ===
    So? Var takš paslidināties vai braukt lēnāk. Zīmēs parasti norāda maksimālo pieļaujamo, nevis minimālo ātrumu. Auto ir dažādi, slidinās dažādi un arī braucēji ir dažādi un ne visi sānslīdi uzskata par avārijas situāciju.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > ineta_rr 25.08.2013. 14.32

    Pēc Jūsu loģikas uz lielajām šosejām var uzlikt 200 km/h, un braucēji domās ar galvu. Laikam pat es iebilstu, ka vairāk par 110 km/h atļauto + 15-20 km/h toleranci nevajag. Nē, labāk pat 100 km/h atļauto + 15-20 km/h toleranci, ko uzraudzītu ar kamerām, kas rēķina vidējo ātrumu. Lielāku ātrumu var vienīgi tur, kur braukšanas virzieni ir nodalīti, piemēram, A2, tur varētu varbūt līdz 130 km/h, kas pirms radaru ērā nereti bija 3. joslas ātrums ideālās vasaras dienās. Lieki piebilst, ka ceļiem bez cietā seguma atļautais ātrums nav jāmaina.

    +6
    -4
    Atbildēt

    0

    ilma > ineta_rr 26.08.2013. 07.47

    Jautājums – ar kādu ātrumu DROŠI un ĀTRI jāapdzen auto, kurš brauc ar 80-85 km/st? Ja kāds ir jebkad sēdējis pie stūres, tad zinās – tas NAV 90 km?st. Tie vismaz ir 100 km?st. Un fūres?
    Esmu ļoti apzinīgs autovadītājs, kurš ievēro CSN, tomēr, kā minēju, apdzīšanas gadījumā ir reizes, kad ātruma ierobežojums ir jāpārkāpj, tās pašas satiksmes drošības dēļ. Protams, ja apdzen auto, kurš brauc ar 80 km/st. ar ātrumu 90 km/st., tas notiks gribi vai nē. TIKAI, cik ilgs laiks tam jāpatērē un no satiksmes drošības viedokļa tas IR ļoti slikti.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 23.08.2013. 18.36

Tas tikai nozīmē to, ka ministrs atzīst ceļu satiksmes zīmes ir nepareizi saliktas, jo nenodrošina vienādus drošības apstākļus uz visiem ceļiem, bet pie vienām un tām pašām zīmēm drošība uz dažiem ceļiem var būtiski atšķirties.
Vai elastīgā pieeja nozīmēs arī to, ka pieļaujamās robežas tiks definētas atkarībā no budžeta izpildes nevis par svarīgāko kritēriju nosakot drošības līmeni?
Nav jau jāieliek likumā konkrēti vērtēšanas kritēriji, bet ja CSDD piem. publicē visas iespējamās dažādās situācijas un pieļaujamo pārkāpuma apmēru, tad visi var pārliecināties, ka sistēma ir pārskatāma un/vai loģiska.

+5
-3
Atbildēt

0

marchaeva 24.08.2013. 21.56

Lai tad maina zīmes, ja grib paaugstināt ātrumu pēc Timrota 12 tūkst. iniciatīvas.
Kā tad lai ārzemnieki, ka te brauc arvien vairāk saprot kāpēc viņi brauc uz 90, bet liela daļa vietējo vietām nesas garām uz 105.

Jāliek īstais max ātrums un jāņem ciet no pirmā km kas pāri. Sorry, bet tā ir Šveicē un Norvēģijā, un visi tur ciparus pareizi prot, nevis kaut kas jāmin vai jāskatās Timrot TV. Man tas raidījums piem. nepatīk Timrota balss tembra dēļ, bet pa ceļu braucu un ceļa satiksmes drošība un prognozējamība man ir svarīga.

+6
-5
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu