Jūrmalas dome lūgs teju piecu miljonu aizņēmumu Ķemeru sanatorijas iegādei

Pašvaldība Ķemeros grib atjaunot kūrortu

Jūrmalas pilsētas domes sēdē ceturtdien nolemts palielināt pašvaldības saistības par 4,67 miljoniem latu Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādei, vēršoties Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu kredītu piešķirt jau šogad, aģentūru LETA informēja domē. Sanatorijas iegādei nepieciešamo finansējumu pašvaldība plāno aizņemties no Valsts kases.

Sarunas un konsultācijas ar Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomi par atļaujas saņemšanu notiks līdz 14.augustam, kad šo jautājumu varētu iekļaut padomes sēdē.

“Eižena Laubes projektētā Ķemeru sanatorija ir Latvijas neatkarības laikmeta simbols, arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis. Lai sabiedrības interešu vārdā saglabātu šo unikālo objektu, pašvaldība ir gatava uzņemties atbildību par tā turpmāko attīstību. Ķemeru sanatorijas veiksmīgu atdzimšanu lielā mērā saistām arī ar visas Jūrmalas kā kūrortpilsētas nākotni,” norādīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS).

Pašvaldība sākusi darbu pie projekta “Kūrorta parka atjaunošana un kūrortiem atbilstošas infrastruktūras izveide Ķemeros”. Šim nolūkam izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir saistīto domes struktūrvienības vadītāji. Darba grupas pirmais uzdevums ir izvērtēt ar objekta pārņemšanu un saglabāšanu saistītās darbības.

Paralēli darba grupa nodarbojas arī ar Ķemeru kūrortsanatorijas attīstības plāna izstrādi, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus. Darba grupas sastāvā ir arī izpilddirektore, pilsētplānošanas, juridiskās, tūrisma un ārējo sakaru, budžeta nodaļas vadītāji.

Jau ziņots, ka Jūrmalas pilsētas dome nolēmusi iegādāties Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā tieši vai pastarpināti ar pašvaldības kapitālsabiedrības starpniecību “Ominasis Latvia” mantas kopumu – nekustamos īpašumus Jūrmalā, Tukuma ielā 42, Emīla Dārziņa ielā 15, Alejas ielā 6, Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvē 5 un kustamo mantu – bez izsoles, nepārsniedzot piespiedu pārdošanas vērtību, kā arī inventāra vērtību un normatīvajos aktos paredzēto nodokļu apmēru, ja tādi būtu maksājami.

Pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai.

Maksātnespējīgās SIA “Ominasis Latvia” kreditoru sapulce 17.jūlijā vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei vai pašvaldības dibinātam uzņēmumam atbilstoši piespiedu pārdošanas vērtībai – 4,6 miljoni latu.

Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka šī kultūrvēsturiskā īpašuma uzturēšana prasa būtiskus līdzekļus – Ķemeru sanatorijas apkures sistēma ir daļēji izdemolēta, līdz ar to būtu nepieciešami līdzekļi, lai to atjaunotu un nodrošinātu apkuri, skaidroja administrators Ainars Kreics. Sanatorijas ātra pārdošana ļautu no šiem papildizdevumiem izvairīties.

Šis lēmums gan izraisījis nesaskaņas ar diviem arābu investora advokātiem, kuri uzskata, ka Ķemeru sanatorija jāpārdod izsolē un tad varēs iegūt iespējami augstāku cenu. Tomēr Kreics būtiskus apdraudējumus saistībā ar šiem advokātu iebildumiem nesaskata, jo kreditori var motivēt, kāpēc rīkojās tieši šādi. Proti, labāk sanatoriju pārdot ātrāk, jo tā stāvokli var pasliktināt, iespējams, vēl viena ziema “bez nopietnas siltumapgādes”, turklāt nepieciešamas investīcijas, lai novērstu dažādas problēmas, piemēram, salabotu tekošu jumtu. Nākamajā pavasarī, iespējams, tik lielu samaksu par šo īpašumu nevarētu saņemt, piebilda Kreics.

Saeimas deputāts Dāvis Stalts, kurš vada Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Ķemeru sanatorijas situāciju, iepriekš norādījis, ka likumā precīzi noteikti gadījumi, kad publiskā persona drīkst iesaistīties komercdarbībā, piemēram, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, kas šajā gadījumā skaidri redzams kurortoloģijas jomā. Tāpēc valstij un pašvaldībai “vajag uzņemties procesu uz saviem pleciem”, tālāk meklējot labāko risinājumu, kādā piesaistīt vai nepiesaistīt privāto investoru šim objektam.

Par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi interesējušies vairāki investori no austrumiem – Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, kā arī Uzbekistānas.

Ķemeru sanatorijas privatizācijas process ilga vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā un tie paredzēja, ka desmit gadus no “Ķemeru” ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils – kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.

2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar “Ominasis Latvia”, bet vēlāk no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.

1.martā Jūrmalas pilsētas tiesa “Ominasis Latvia” pasludināja par maksātnespējīgu.