Vai Latvijai vajadzīgs KNAB? • IR.lv

Vai Latvijai vajadzīgs KNAB?

43
KNAB logo. Foto: Edijs Pālens, LETA
Artūrs Zvejsalnieks

Politiskajai elitei izdevīgākas ir mazas kabatas iestādes, kuras var viegli ietekmēt

Labi zinu, ka par virsrakstu vien no komentētājiem saņemšu kārtīgu devu žults. Tāpēc tie, kuriem politiski reliģiskā pārliecība vai sponsoru uzturnauda liek uzskatīt KNAB par svētu un neaizskaramu, iesaku šo rakstu tālāk nelasīt. Pateikšu uzreiz – uzskatu, ka Latvija nav tik bagāta valsts, lai varētu atļauties uzturēt tādu iestādi, kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Šodien KNAB jau kļuvis par pastāvīgu dalībnieku Latvijas politiskajā izrādē. Šī iestāde ik pa brīdim izceļas ar teatrālu uzvedumu cienīgām aizturēšanām, kuras gan bieži vien klusi „izčākst” bez aizturēto notiesāšanas. Tikpat aizraujoša un seriālu cienīga ir arī iestādes iekšējā dzīve, kur priekšnieki cīnās ar padotajiem par varu, viens otru apvaino preses slejās, kā arī skraida pie politiķiem sūdzēties.

Cīnītāju daudz, bet rezultāti mazi

Visā šajā jezgā aizmirstas viens, proti, ka KNAB, pirmkārt, ir tiesību aizsardzības iestāde, izmeklēšanas iestāde un operatīvās darbības subjekts. Viena no daudzajām šādām iestādēm Latvijā. Un tāpēc tās darbība vispirms ir jāvērtē pēc izmeklēto lietu skaita un to sekmīgiem rezultātiem tiesā.

KNAB statistika ir publiski pieejama šīs iestādes mājas lapā. 2011.gadā tie ir 10 notiesājoši spriedumi, 2012.gada pirmajā pusē tie ir astoņi notiesājoši spriedumi. Jaunāku datu diemžēl nav. Var strīdēties, tas ir daudz vai maz, bet tie ir sausi skaitļi un, manuprāt, nekādus izcilos rezultātus neparāda. Turklāt, lielākoties tās nav „skaļās lietas”, bet salīdzinoši nenozīmīgas, kurās kā sodus piemēro piespiedu darbu, naudas sodu un tikai dažos gadījumos reālu brīvības atņemšanu. Tikmēr iestādes budžets gadā ir gandrīz trīs miljoni latu.

Te jāatceras, ka KNAB nebūt nav vienīgā iestāde Latvijā, kura nodarbojas ar valsts amatpersonu kontroli. Papildus to dara Drošības policija, Valsts policijas Iekšējās drošības birojs un speciālas struktūrvienības reģionālajās pārvaldēs, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, savas iekšējās struktūrvienības darbinieku kontrolei ir arī Valsts ieņēmumu dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Valsts robežsardzē.

Visas šīs iestādes arī ir operatīvās darbības subjekti. Citiem vārdiem sakot, tās var cilvēkus noklausīties, izsekot, uzlauzt viņu e-pastus un veikt citas tamlīdzīgas darbības. Daļa var arī cilvēkus aizturēt un, pēc vēlmes, rādīt presei saslēgtus rokudzelžos, likt cietumā, neļaut strādāt savā darbavietā un veikt visādus citādus „audzināšanas” pasākumus.

Izmeklēšanu kavē sadrumstalotība

Kopumā Latvijā ir astoņas izmeklēšanas iestādes, kuras var izmeklēt kriminālprocesus, t.sk. aizturēt, piemērot drošības līdzekļus un tml. Turklāt desmit iestādes ir operatīvās darbības subjekti. Tās ir desmit iestādes, kuras jūs var noklausīties un izsekot.

Ar šādu iestāžu skaitu, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, mums vajadzētu būt drošākajai valstij pasaulē. Taču diez vai tas tā ir. Diemžēl iestāžu funkcijas pārklājas, tās bieži nodarbojas ar vienu un to pašu, savstarpēji konkurējot, jo to funkciju sadalījums ir neskaidrs.

Arī korupcijas apkarošanas jomā nebūt nav tik spīdoši. KNAB darbība aptver tikai šauru jomu, turklāt, koncentrējoties faktiski tikai Rīgā. Pašam, darba praksē, ir bijusi situācija, kad policijas darbinieki pieprasa kukuli Preiļos, bet neviena no daudzajām korupciju apkarojošajām iestādēm nav spējīga dažu stundu laikā reaģēt un veikt nepieciešamās darbības.

Otra problēma ir šaurā specializācija, jo KNAB pēc būtības interesējas vienīgi par kukuļiem. Taču tie nav vienīgie amatpersonu pārkāpumi. Mūsu neskaitāmo valsts, pašvaldības un drošības iestāžu amatpersonas, ne tikai dažreiz paņem pa kādam kukulim. Tāpat tās mēdz arī piekaut aizturētos, braukt dzērumā, vadāt kontrabandas spirtu un cigaretes, draudzēties ar noziedzniekiem, zagt un pat aplaupīt spēļu zāles. Nemaz nerunājot par to, ka nereti šīs darbības mēdz viena otru papildināt.

Taču katru nodarījumu izmeklēs sava iestāde. Piemēram, manā praksē bija gadījums, kad policists un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieks kopīgi alkohola reibumā piekāva cilvēku un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Katras amatpersonas darbības izvērtēja cita iestāde.

Savukārt miljonu izlietošanu politiskajā līmeni kontrolē vienīgi Valsts kontrole, kurai nav nedz izmeklēšanas, nedz operatīvās darbības tiesību. Tas, protams, simpatizē pie varas esošajiem un ļauj viņiem justies visai brīvi.

Reformas reformu pēc

Viena no pamattēzēm, par ko nerimstoši runā mūsu politikāņi, ir strukturālas reformas valsts pārvaldē, efektīvas un nelielas valsts pārvaldes radīšana. Runu daudz, daži pat ieliek reformu vārdu sava politiskā grupējuma nosaukumā. Taču reformas un valsts pārvaldes efektivizācija neseko.

Patlaban Iekšlietu ministrijā pat briest plāns par vēl vienas iestādes, nu jau devītās izmeklēšanas iestādes un vienpadsmitās operatīvās darbības subjekta, izveidi.

Šaubos, vai Latvija var atļauties tik lielu skaitu dārgi izmaksājošu iestāžu. Katra iestāde ir ne tikai darbinieku algas, bet arī priekšnieku algas, tehniskais nodrošinājums, telpas u.tml. Nemaz nerunājot par to, ka pār šīm iestādēm zūd efektīvas kontroles iespējas. Rezultātā mēs, piemēram, presē regulāri lasām no šīm iestādēm apzināti vai neapzināti nopludinātu konfidenciālu informāciju, kas pēc būtības nav normāli. Katras iestādes šaurā specifika neļauj redzēt arī problēmas kopumā. To izmanto organizētā noziedzība, kura aktīvi iefiltrējas un veido savus tīklus tiesībaizsardzības iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav ļaunuma sakne, tajā ir daudz labu un godīgu darbinieku. Problēma ir tiesībaizsardzības iestāžu sistēmā kopumā. KNAB kā atsevišķa iestāde nav nepieciešama, tāpat kā nav nepieciešamas arī citas šauri specializētās iestādes. Daudz efektīvāk un lētāk valstij ir veidot lielu un spēcīgu, labi apgādātu iestādi, kura nodarbotos ar noziedzīgu nodarījumu un citu pārkāpumu apkarošanu un novēršanu valsts pārvaldē.

Diemžēl pašreizējai politiskajai elitei izdevīgākas ir mazas kabatas iestādes, kuras ir viegli ietekmēt un izmantot saviem mērķiem. Arī KNAB diemžēl ir izveidojusies par vienu no šādām viegli ietekmējamām iestādēm. Savukārt nopietna un spēcīga drošības iestāde pie varas esošajiem politikāņiem ir bīstama, jo būtu spējīga izmeklēt arī viņu pašu pretlikumīgās darbības, novedot lietas līdz taustāmākam rezultātam, kaut vai to pašu notiesājošu spriedumu formā.

Autors ir zvērināts advokāts

 

Komentāri (43)

dro 16.07.2013. 09.13

Jā, caurkritis Knab vadītāja kandidāts, bet saka tīru patiesību – drošības iestāžu mums ir krietni par daudz, pie kā tas noved var pārliecināties uz Argentīnas piemēra. Ja Zviedrija jau 60. gados uzskatīja, ka tā nevar atļauties tādu greznību kā municipālo policiju, tad taču Latvijai arī vajadzētu padomāt par efektīvāku drošības iestāžu darbu?
KNAB gan nebūtu jāliek likvidējamo iestāžu pirmajā vietā:)

+11
-2
Atbildēt

0

dace_ampermane 16.07.2013. 08.18

k

vakar: Vai jālikvidē tiesa?

šodien: Vai Latvijai vajadzīgs KNAB?

rītdien: Vai Latvijai vajadzīga Latvija?

+9
-2
Atbildēt

8

    ligakalnina > dace_ampermane 16.07.2013. 10.15

    Portāls tiešām panīcis un degradējies, pārsvarā, palikuši tikai NA un SC atbalstītāji, kuriem, istenībā, sevišķi nav par ko diskutēt, jo par daudzām lietām viedoklis pilnībā sakrīt, vienīgā atšķirība – vieni sevi tikai dēvē par Latvijas “patriotiem”, otrie tiešām ir Kremļa režīma “patrioti”.

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > dace_ampermane 16.07.2013. 11.08

    Attieksme pret minoritātēm ir tikai epizode, kas vieno SC un NA.
    Vēl tos vieno:
    -abu draudzība ar Lembergu, vieni ( NA), to sludina atklāti, atzīstot, ka bijušie komunisti no ZZS ir to tuvākie ideoloģiskie partneri, otri (SC) to pierāda ar kopējiem ar ZZS balsojumiem, kuru dēļ Latvijā ir pilnībā sagrauta tiesībsarg. sistēma, tātad, secinājums ir skaidrs – ja ir kopēji draugi, tad, acīmredzot, arī kopējas vērtības
    -populisms, gan sociālpopulisms, gan nacionālpopulisms
    -absolūta nespēja pieņemt liberalas vērtības
    -liekulība un bezprincipialitāte
    orientēšanās, pārsvarā, uz mazāk izglītotu vēlētāju, vieni to apmuļķo ar “sovoku” ideoloģiju, otri ar nacionālpopulismu
    – domāšanas stils, kas neizprot demokrātiskas vērtības, un ir tuvāk autoritārajam, utt.

    +5
    -6
    Atbildēt

    0

    gundega_heiberga > dace_ampermane 16.07.2013. 19.41

    Dzeris,
    Labprāt pastrīdētos, bet komentāra formāts par īsu, lai neriskētu sarunai piesaistīt NA atbalstītājus, kuru izglītības līmenis tūdaļ sāks rezonēt ar SC.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Vaira Tempele > dace_ampermane 16.07.2013. 15.40

    “-absolūta nespēja pieņemt liberalas vērtības”
    Par šito sasmējos! Liberālisms ir kautkāda vērtība? Manā izpratnē tas ir nekam nederīgs mēsls un, jo ātrāk no tā atteiksimies, jo labāk. Francija, Vācija, Itālija un visa attīstītā Rietumu civilizācija to sāk apjaust un sāk piebremzēt ar liberālismu, tik pie mums (kā jau Eiropas nomalē) to uzskata par pēdējo modes kliedzienu.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > dace_ampermane 16.07.2013. 09.27

    klejotājs k

    rītdien;
    ___________________
    vai parītdien likvidēsim panīkušuo portālīti?

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

    dro > dace_ampermane 16.07.2013. 10.49

    dzeris49. Nemet plinti krūmos. Vēl jau daži tavi domu biedri palikuši, piem. Zālītis, nulle. Pazuduši tikai svārstīgie kā nasing spešal un īpaši pārliecinātie vikmaņi. Žēl, ka morāli salauzts susurs…tur pie vainas laikam arī personīgā traģēdija – draudzenes neuzticība – “izmainīja” susuram:)

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > dace_ampermane 16.07.2013. 12.52

    >dzerim
    “vieni ( NA), to sludina atklāti, atzīstot, ka bijušie komunisti no ZZS” – ar ko bijušie komunisti no ZZS būtu sliktāki par bijušajiem komunistiem no vienotības (piem. Ēlerte, Čepāne utt. un utt.) vai no Reformu partijas (zatlers utt. un tā jpr.)? Vispār, mums pēdējo 20 gadu laikā visās partijās un augstos amatos mudž no bijušajiem komunistiem un čekas āģentiem.
    “orientēšanās, pārsvarā, uz mazāk izglītotu vēlētāju, vieni to apmuļķo…” – toties vieonotība savus augsti izglītotos vēlētājus apmuļķo ar pasaciņām par eUro labumiem, bet RP – ar pasaciņām par reformām un cīņu pret oligarhiem.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > dace_ampermane 16.07.2013. 09.48

    lama. Nesteidzies. Portālītis pirms saeimas vēlēšanām atspirgs un kļūs vēl “nacionālāks” par Ēlerti:)

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

Ligiña Doniña 16.07.2013. 10.24

Lai kas arī nebūtu autors, nākas piekrist. Skaļu lietu maz, lai gan esam korumpētāko valstu virsotnē. Piemēram par Liepājas Metalurga vadības ciešo “draudzību” ar politiķiem ir zināms gadiem. Milzīgi dārga un kvantitatīva visa veida ierēdņu armija visos līmeņos barojas no budžeta. Paši sev gādā darbu, naudu un likumus. Un ja pārvērš naudā visu šo ierēdņu darbu, tad esam top ierēdņu valsts pasaulē. Lielveikals, kurā kasieru, vadības un apsardzes daudzums un resursi ir gandrīz tādi paši kā lielveikala ienākumi būtu neiedomājams. Tikai LV atgādina lieveikalu kurš pieder pašiem apsargiem nevis klientiem, kas aizmirsuši kā patiesībā būtu jābūt. A ko darīt…

+7
0
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > Ligiña Doniña 16.07.2013. 11.29

    ——-IvarsA:”(..)
    Tikai LV atgādina lieveikalu kurš pieder pašiem apsargiem nevis klientiem, kas aizmirsuši kā patiesībā būtu jābūt. A ko darīt…”
    ============================================================================
    Ir dažādi varianti – vari kļūt par esošās sistēmas/iekārtas apsargu, propagandistu, atbalstītāju – kā saka: “Pastāvēs, kas pielāgosies” (anti-Rainis).

    Var gulēt zaļā zālē, skatīties debesīs un uzdziedāt:

    http://www.youtube.com/watch?v=o0Hj5BZlYmk

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    gundega_heiberga > Ligiña Doniña 16.07.2013. 19.55

    Piedāvāju: “Pārstāvēs, kas pielāgosies”.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu