JAB: Pareizticīgo baznīcas projekts Dzintaros ir neiederīgs

Baznīca vēlas celt Jūrmalas apbūves noteikumiem neatbilstošu milzu torni; speciālistus satrauc pilsētas kultūrvides izmaiņas

Latvijas Pareizticīgo baznīcas (LPB) dievnama projekts Dzintaros pārkāpj apbūves noteikumus un neatbilst Latvijā iedibinātajām tradīcijām, uzskata Latvijas Arhitektu savienība (LAS). Savukārt Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) noraida konkrēto projektu un pieprasa domei rīkot konkursu par ēku, ko vēlas celt Turaidas ielā 11.

“Baznīcas jaunbūve būs ne tikai Jomas ielas telpiskā dominante, bet pārstāvēs arī Jūrmalas pilsētas un visas Latvijas atjaunoto kultūrvidi. Tāda uzdevuma risināšana prasa visaugstāko profesionālo līmeni, balstītu uz vietējām tradīcijām,” 21.jūnijā rakstītajā vēstulē Jūrmalas domei secina JAB.

„Visi Majori, Jomas iela visā tās krāšņumā, Dzintaru koncertzāle, Turaidas iela – visai šai teritorijai tiek piešķirts nepārprotams simbols, jo pareizticīgo baznīcas tornis kļūs redzams jau no Majoru stacijas,” par LPB ieceri mainīt Jūrmalas kultūrainavu satraukts ir Rihards Pētersons, JAB loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas docents un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) arhitektūras eksperts.

Lai arī iecere atjaunot dievnamu Dzintaros varētu būt apsveicama, taču šogad janvārī Jūrmalas domē publiskai apspriešanai iesniegtais ēkas skiču projekts liecina, ka „tiks būvēts kaut kas tāds, kas nekad Jūrmalā nav bijis un neiederas kopējā kultūrainavā”. Tā par apjomīgās baznīcas projektu ar 38 metrus augstu zvanu torni teic Pētersons. Viņš uzsver, ka iecerētais baznīcas tornis trīskārt pārsniedz šajā teritorijā atļauto ēku augstumu, kas ir 12 metri.

Patlaban līdz 12. jūlijam Jūrmalas dome ir izsludinājusi projekta otro publisko apspriešanu. Tomēr JAB aicina iedzīvotājus pievienoties savai vēstulei Jūrmalas domei, kurā JAB noraida šo projektu un aicina rīkot konkursu, kā arī atjaunot vēsturisko koka dievnamu, kas tika nojaukts padomju laikā.

Turklāt JAB ir arī aizdomas par izsludinātās publiskās apspriešanas korektumu, jo domes mājas lapā atrodamajā anketā netiek jautāts par konkrēto projektu, bet par būvniecības ieceri, kas pēc būtības nav noraidāma.

Projekta arhitekts Didzis Bērziņš JAB gan informējis, ka pirmās publiskās apspriešanas laikā par projektu savākti aptuveni 8000 parakstu. Tomēr biedrība uzskata, ka „tā ir sabiedrības maldināšana”. 

„Cilvēki parakstījušies par baznīcu, taču viņi nav redzējuši nedz projektu, nedz [izpratuši] tā nianses,” saka biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms. Turklāt iedzīvotāji JAB informējuši, ka paraksti tiekot vākti arī vilcienos. Patiesi, iepazīstoties ar Jūrmalas domes mājas lapā izvietoto aptaujas anketu, redzams, ka tajā nav minēts nedz jaunās baznīcas augstums, nedz citi ēkas apmēri, pret kuriem iebilst speciālisti.

Dzintaru sirdī

Jūrmalnieku satraukums kļūst saprotams, ja iztēlojas vietu, par ko ir runa – tā ir Turaidas iela 11 Dzintaros, pa ceļam uz Dzintaru koncertzāli, kur padomju laikā un vēl dažus gadus neatkarīgajā Latvijā atradās izstāžu paviljoni. Plašu atpazīstamību sabiedrībā šī vieta iemantoja ar metālā veidoto milzu globusu.

Tikai retais jūrmalnieks zina, ka šajā vietā 1896.gadā Jomas ielas galā tika uzcelta Kazaņas Dievmātei veltīta neliela koka baznīca. Tās arhitekts Aleksejs Kīzelbašs bija rēķinājies ar Rīgas Jūrmalas mazstāvu koka arhitektūras mērogu un pareizticīgo baznīcu būvniecības tradīcijām Latvijā, informē JAB.

Padomju varas gados – 1962.gadā – dievnamu nojauca un tā vietā uzbūvēja vieglas konstrukcijas izstāžu paviljonus.

2010. gadā LPB piederošais uzņēmums SIA „NP Edinburga” saskaņā ar Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas lēmumu nostiprinājis baznīcai vēsturiski piederējušās īpašuma tiesības uz zemesgabalu Turaidas ielā 11.

Gadu vēlāk uzņēmums domē iesniedza iesniegumu par baznīcas ēkas atjaunošanu un vēl pēc dažiem mēnešiem izsoles kārtībā par 25 500 latu iegādājās laika zoba skartās izstāžu zāles celtnes.

Pareizticīgo baznīcas mājas lapā rakstīts, ka “esam par soli pietuvojušies Latvijas pareizticīgo mērķim – Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonas pareizticīgo baznīcas, kuru reiz apgānījušas un izpostījušas ateistiskās varas, atjaunošanai”. Turpat norādīts, ka baznīcu iecerēts būvēt par ziedojumiem, ar kuru vākšanu nodarbojas Turaidas ielā 11 reģistrēts fonds. Bet ar pašiem baznīcas pārstāvjiem Ir.lv pagaidām neizdevās sazināties.

Iebilst pret formu un augstumu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) 28. februārī notikušajā projekta apspriešanā tās dalībnieki, izņemot projekta skiču autoru arhitektu Didzi Bērziņu, ieceri kritizējuši un rosinājuši rīkot konkursu, kā arī izsvērt vairākus projekta variantus konkrētajai videi, jo “priekšlikums neatbilst Dzintaru – Majoru kultūrainavai un nav pieņemams”. Tajā ignorētas Latvijas “teritorijā celto pareizticīgo baznīcu arhitektūras tradīcijas un kanoni”.

Pētersons uzskata, ka plānotais objekts ir „neproporcionāls savās masās”. Zvanu tornis, salīdzinot ar pārējo apjomu, ir „neprofesionāli risināts arhitektūras veidojums”. Viņaprāt, iecerētā baznīca tās apjoma un augstā zvanu torņa dēļ atgādina musulmaņu mošejas minaretu.

Savukārt pareizticīgo dievnamu arhitektūras teorētiķe un projektētāja Ludmila Kļešņina secina – pārkāpts arhitektoniskās kompozīcijas hierarhijas princips, proti, pareizticīgo dievnamiem galvenā ir vidustelpa un tās ārējais apjoms, taču izstrādātajā projektā pamata daļa nav uzsvērta, gluži pretēji – pār to dominē augstais zvanu tornis.

Tāpat abi uzsver, ka jaunās baznīcas izbūve nozīmētu atteikšanos no iedibinātajām vietējām tradīcijām. Pētersons norāda, ka projekts ir latviskai videi neraksturīgas arhitektūras „neveiksmīgs atdarinājums”.

„Latvijas arhitekti nav centušies kopēt tradīcijas, kas sastopamas Krievijā, bet gan izveidoja savu īpatnējo izteiksmes veidu un stilu, izveidojot tradīcijas, kas raksturīgas tikai šim reģionam,” skaidro Pētersons. „Ja mēs braucam pa Krieviju un salīdzinām turienes baznīcas ar mūsējām, uzreiz redzam, ka šeit ir zināmas atšķirības, kuras pat nespeciālistam pasaka priekšā, ka te ir cita kultūrvide.”

„Projekta zemā kvalitāte ir dievnama idejas nesaprašanas rezultāts,” – tā pēc apspriedes LAS secinājusi Kļešņina. Savukārt Pētersons pauž, ka apzināti tiek virzīta iecere Jūrmalai uzspiest vizuālu dominanti, nevis vainīga arhitekta neizpratne.

JAB satraukumu raisa arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), kas sākotnēji iebilda pret projektu, tomēr, kad tas 8. maijā tika iesniegts inspekcijā skiču saskaņošanai, tās saskaņotas vienas dienas laikā. Turklāt nav ņemtas vērā LAS sanāksmes dalībnieku iebildes, bet skicēs „ieviestas nebūtiskas izmaiņas, izmainīta tikai ieeja”.

VKPAI vadītājs Juris Dambis Ir.lv atzina, ka „objekts arhitektūras kvalitātes un rakstura dēļ nav pieņemams Jūrmalas pilsētai”. Tomēr Dambis neesot iepazinies ar projekta niansēm, par projektu izvērtēšanu un saskaņošanu atbildot Kultūras pieminekļu pārveides projektu izskatīšanas komisija. Tajā šā projekta saskaņošanu veikuši seši cilvēki, no kuriem pieci balsojuši „par”, viens atturējies.

VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, kurš piedalījies projekta izskatīšanā un atbalstījis ieceri, skaidro, ka rasts kompromiss. Sākotnēji bijis „monstrāls lievenis ar ļoti resnām kolonnām”. Lieveņa korekcijām piekritusi arī baznīca.

Vaicāts, vai VKPAI nemulsina fakts, ka torņa augstums krietni pārsniedz Jūrmalā pieļaujamo apbūves augstumu, Asaris skaidro – atsevišķām celtnēm, tai skaitā arī dievnamu torņiem, pieļaujami stūra akcenti, kuri pārsniedz pieļaujamo augstumu.

Asaris norāda, ka bijuši iebildumi par torņa arhitektonisko veidolu un tā neatbilstību Latvijā iedibinātajām tradīcijām, tomēr inspekcija nonākusi pie slēdziena, ka „tas ievirzīts priedēs, neizlec virs to galotnēm”. Sākotnēji bijušas pretenzijas pret pamatapjomu un konceptuālo tēlu. „Par iekļaušanos vai neiekļaušanos vidē esam sprieduši un varam to darīt vēl ilgi, tomēr, ja iecere nepārkāpj regulējošās normas, tā strikti pateikt “nē un nekad” mēs nevaram,” skaidro Asaris.

Savukārt komisijas locekle Dace Čoldere, kura vienīgā balsojumā atturējās, savu nostāju pret iecerēto dievnamu pauž lakoniski: „Neuzskatu, ka šī arhitektūras kvalitāte ir piemērota Jūrmalas pilsētas vēsturiskajai vai modernajai videi.”

Ir alternatīvas

JAB uzsver, ka iebilst nevis pret teritorijas apbūvi, bet gan konkrēto projektu. Kā alternatīvu biedrība piedāvājusi vecās koka celtnes atjaunošanu, kas varētu būt labākais iespējamais risinājums, jo koka arhitektūra „lieliski iederas Jūrmalas kultūrvidē”.

„[Vecā] baznīca bija unikāla, arhitektūras vēsturē uzskatāma kā paraugs, tādu Latvijā ir maz,” skaidro JAB pārstāvis Rihards Pētersons. Viņš uzsver, ka pasaulē vēsturisku celtņu atjaunošana vai zudušu vēstures liecību rekonstruēšana ir izplatīta, tiekot atdzīvinātas gan nelielas celtnes, gan lieli, monumentāli veidojumi.

Viņam piekrīt arī VKPAI pārstāvis Asaris – koka baznīcas atjaunošana būtu viens no risinājumiem, tomēr „kopēšana nav inspekcijas uzstādījums”.

JAB un VKPAI ir vienisprātis, ka Dzintaros varētu izveidot arī kaut ko modernu un Jūrmalas kultūrainavai atbilstošu, jo arī baznīca, pēc Pētersona domām, kaut arī ir kanoniska, meklē jaunus XXI gadsimtam atbilstošus risinājumus. Tieši tāpēc biedrība Jūrmalas domei piedāvājusi rīkot konkursu, kurā tiktu meklēti labākie varianti.

JAB priekšsēdētājs Kronblūms cer uz domes „saprātu”, pēc 12.jūlija sakot savu galavārdu par Dzintaru centra apbūvi.

Pagaidām Jūrmalas dome klusē – divu dienu laikā Ir.lv tā arī neizdevās sazināties ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS), kurš esot ļoti aizņemts. Ir.lv uzdotos jautājumus Trukšņa preses sekretārs Reinholds Pelše solīja nodot pilsētas būvvaldei.

Klusē arī Pareizticīgo baznīca un projekta arhitekts Didzis Krūmiņš, kurš atrodoties atvaļinājumā.