Viņķele pensiju indeksācijas prasību līdz Ls 250 sauc par šantāžu • IR.lv

Viņķele pensiju indeksācijas prasību līdz Ls 250 sauc par šantāžu

21
Foto: Raitis Plauks, F64

Pensionāru federācija: indeksējamo pensiju slieksnis jāpaaugstina līdz Ls 250

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde pirmdien nolēma atbalstīt pensiju indeksāciju ar indeksu 1,04 ar nosacījumu, ka tiek indeksētas visas pensijas līdz 250 latiem, nevis Ls 200, kā tika runāts iepriekš, ziņo LETA.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo federācija ir nobažījusies par to pensionāru labklājību, kuriem pensijas kaut par latu pārsniedz 200 latus. Šis variants no valsts budžeta 2013.gadā prasītu 12,3 miljonus latu, bet 2014.gadā – 37,2 miljonus latu, skaidroja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Kā sacīja LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš, federācija adresēs šo lūgumu Saeimai. Viņš gan piebilda: “Ja naudas nebūs, atgriezīsimies pie zemākā varianta.”

Prasība indeksēt pensijas līdz 250 latiem ir pielīdzināma šantāžai, uzskata labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Latvijas Televīzijas raidījumam “Panorāma” ministre skaidroja, ka pensiju indeksācijas atsākšana šogad jau ir kompromiss, ko šāgada valsts budžets neparedz. “Ja vidējā pensija ir 168 lati, tad, pēc elementāras loģikas, mazs ir kaut kas, kas ir mazāks par vidējo,” skaidroja ministre.

Viņķele uzsvēra, ka minimālā alga valstī ir 200 lati, tādēļ ļoti grūti argumentēt, ka maza pensija ir 250 latu. “Ir cilvēki, kas strādā par minimālo algu, kura ir mazāka par 250 latiem. Līdz ar to prasīt indeksēt šīs pensijas ir mazliet šantāža,” teica ministre.

Diskusiju ceļā LPF valde nonāca pie trīs iespējamiem pensiju indeksācijas variantiem. Pirmais paredzēja piekrist Senioru konsultatīvajā padomē nolemtajam, kam piekrita divi federācijas valdes locekļi no 15 klātesošajiem. Otrs variants paredzēja pastāvēt uz iepriekšējā LPF valdes sēdē nolemto – indeksēt pensijas, kuras nepārsniedz 300 latu diferencētā veidā ar indeksu 1,07. Šo modeli atbalstīja četri LPF valdes pārstāvji. Savukārt trešais, kā minēts, paredzēja piekrist indeksēt pensijas ar indeksu 1,04, bet paaugstināt pensiju slieksni līdz 250 latiem, par ko nobalsoja deviņi LPF valdes locekļi.

LPF valdes vidū bija daudz pretinieku Senioru konsultatīvajā padomē pieņemtajam risinājumam indeksēt visas pensijas līdz 200 latiem ar indeksu 1,04. Daži klātesošie sadusmoti vaicāja Siliņam, kas viņam deva tiesības piekrist šādam variantam visu LPF biedru vārdā. Tikmēr Siliņš atbildēja, ka negribēja “noštopēt” indeksācijas jautājumu, atstājot to bez virzības.

Kāds Jelgavas Pensionāru biedrības pārstāvis norādīja, ka viņa biedrība kategoriski aizliegusi viņam kā tās pārstāvim piekrist jebkuram indeksācijas variantam, kas atšķiras no biedrībā sākotnēji nolemtā.

Savukārt bijusī LPF priekšsēdētāja Aina Verze teica, ka LPF varētu piekāpties visu pensiju līdz 200 latiem indeksācijai, bet ar koeficientu 1,05%, lai pieaugums būtu vismaz deviņu latu apmērā.

Tikmēr Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa informēja LPF valdi, ka sociālās apdrošināšanas sistēmai jāpāriet uz jaunu valūtu – eiro -, tādēļ lēmumam par pensiju indeksāciju obligāti jābūt pieņemtam līdz jūnija beigām. Viņa teica, ka Senioru konsultatīvās padomes piedāvātais risinājums ir vienkāršākais variants, ko iespējams īstenot, ņemot vērā sistēmas pāreju uz eiro. Vērienīgāku izmaiņu veikšanai nepietiekot laika. Tieši VSAA esot mudinājusi Labklājības ministriju pārcelt indeksācijas termiņu no oktobra uz septembri, jo jau oktobrī jāsāk sistēmas testēšana uz jauno valūtu. “Negribam riskēt, ka gada sākumā tiek kļūdīgi izmaksātas pensijas. Ja nebūtu eiro, būtu cita runa,” izteicās Šmitiņa.

LPF valde pirmdien apsprieda 5.jūnijā ar Labklājības ministriju (LM) panākto vienošanos, ka šogad ar indeksu 1,04 tiks indeksētas tās pensijas, kas nepārsniedz 200 latus.

Kā iepriekš skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), indekss 1,04 atspoguļo patēriņa cenu groza izmaiņas no 2009.gada līdz 2013.gadam. Visas pensijas līdz 200 latiem tiks indeksētas no šā gada septembra. To vidējais pieaugums varētu būt 4,60 lati. Šādam pensiju indeksācijas modelim 2013.gadā nepieciešami papildu nedaudz vairāk kā 10 miljoni latu, savukārt 2014.gadā 30,5 miljoni lati.

(papildināta ar labklājības ministres viedokli)

Komentāri (21)

Andris Jautriņš 10.06.2013. 14.52

Es par to, ka pensijas jāindeksē. Visas vai daļa? Domāju, ka pareizi indeksēt mazās pensijas. Kādam jābūt slieksnim? Slieksnis ir valstī noteiktā MINIMĀLĀ ALGA! Tad arī pensionāri balsos par minimālās algas paaugstināšanu :)
Ja slieksnis ir augstāks minimālo algu, nodokļu pelnītājs nonāk sliktākā stāvoklī par nodokļu naudas lietotāju. Demotivācija…

+13
-2
Atbildēt

6

    ilzezeebolde > Andris Jautriņš 10.06.2013. 23.51

    Kāpēc jāindeksē mazās pensijas? Mazās pensijas ir mazas, jo to saņēmēji savā laikā ir slinkojuši vai darījuši darbu, kas nav prasījis intelekta klātbūtni.

    Ja indeksē, tad pirmās ir jāindeksē lielākās pensijas, jo tās nav saņemtas par pīpēšanu zivju cehā.

    Skarbi varbūt izklausās, bet kāpēc sava laika bezģeļņikus ir jāceļ augstāk par čaklajiem?

    +3
    -11
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Andris Jautriņš 11.06.2013. 11.16

    vēl viens neoliberāls plānprātiņš !

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    alexander > Andris Jautriņš 12.06.2013. 10.54

    Piekrītu, indeksējamo pensiju slieksnis jāpielīdzina minimālajai algai, pretējā gadījumā tas būs netaisnīgi pret nodokļu maksātājiem. Turklāt nodokļu maksātāji ne vien nodrošina pensijas, bet lielākoties palīdz arī saviem vecākiem pensionāriem, tādēļ ne visiem pensionāriem ar nelielu pensiju klājas tikpat grūti kā nodokļu maksātājam ar salīdzinoši nelielu algu un apgādājamiem bērniem un vecākiem. Tādājādi lielākā problēma ir nevis mazas pensijas, bet maza minimālā alga, kas apdraud iespēju pienācīgi investēt bērnos, kuri savukārt ir nākamie nodokļu maksātāji un pensiju sistēmas uzturētāji. Paaudžu solidaritāte tomēr ir abpusēja. Piekrītu arī, ka valdība ir pelnījusi pateicību par šo inicatīvu, kas budžetā nebija plānota, tādēļ pensionāru organizācijām būtu adekvātāk jāskaidro šis lēmums pensionāriem, kuri ir pietiekami spriestspējīgi.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > Andris Jautriņš 11.06.2013. 09.06

    Mr.V
    Tu laikam nezini, kā veidojās pensija ārstiem, kas pensionājās, teiksim 1995.g.
    Nez vai viņi varēja pīpēt zivju cehā…

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    Andris Jautriņš > Andris Jautriņš 11.06.2013. 06.01

    Vai runa ir par čaklo prezidentu Bērziņu?

    +11
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Andris Jautriņš 10.06.2013. 15.06

    Piekritīšu ! Nu nav īsti labi pensionāriem tagad celt latiņu līdz 250 ls indeksācijas robežai, ņemot vērā cik slikti dzīvo liela daļa strādājošo, kas saņem mazas algas – 200ls uz papīra pat 160ls nesanāk !

    +12
    -1
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 10.06.2013. 16.49

Izskatās, ka pensionāru biedrības iet uz visu vai neko! Ja nemaldos, tad Viņķele teica, ka iespējamas korekcijas ir 40 milj. robežās (jo par tik aktuālā situācija atšķiras no plāna). Tā kā indeksācijas izmaksas ir 30 milj. gadā un ir jāieplāno kaut kāda rezerve, tad patiesībā LM piedāvā maksimālo iespējamo summo, no kuras pensionāru padome atsakās!

+10
-3
Atbildēt

0

dro 11.06.2013. 10.15

Pensionāru biedrībai pirmām kārtām vajadzētu rūpēties par tiem pensionāriem, kuru vecums tuvu 80 un vairāk, kuriem ar katru gadu vairāk palielinās nepieciešamība pēc medikamentiem, bet to pensijas vismazākās…

+5
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu