Zinātnē būtu īpaši jāatbalsta jau esošās starptautiskās izcilības
“Cītīgi pieturoties pie ES vadlīnijām, mēs nevis proaktīvi mēģinām uztaustīt nākotnē [zinātnē] perspektīvo, bet it kā atražojam pagātni. Man subjektīvi šķiet, ka vajadzētu mēģināt rast jaunu [finansējuma] sadalījumu,” – tā par valsts atbalsta sadalījumu zinātnei un gaidāmo zinātnisko institūtu izvērtējumu saka izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Intervijā avīzei “Diena” Ķīlis teic, ka Latvijas problēma ir tā – “prioritārie virzieni noteikti, ņemot vērā arī zināmus Eiropas Savienības kopējos uzstādījumus šajā jomā”. Lai gan ministrs nenoliedz, ka tas ir pareizi, tomēr problēma esot tāda, ka Eiropa ir diezgan smagnēja struktūra. Proti, tās uzstādījumi balstās atziņās, secinājumos, kas radušies jau pirms krietna laika.
Tieši tāpēc Ķīlim liekas, ja Latvija cītīgi pieturēsies pie ES vadlīnijām, “mēs nevis proaktīvi mēģinām uztaustīt nākotnē perspektīvo, bet it kā atražojam pagātni”.
Ministrs domā, ka, izvērtējot aptuveni 136 Latvijas zinātniskos institūtus, vajadzētu mēģināt rast jaunu finansējuma sadalījumu. “Viens variants ir īpaši atbalstīt tos zinātniekus, zinātnieku grupas, kas jau demonstrē starptautisku izcilību,” norāda Ķīlis, minot Eiropas un pasaules līmeņa kvantu datoru pētnieku Andri Ambaini, kā arī tās zinātnieku grupas, kas strādā ar bioķīmiju.
Ķīļa ideja ir – nevis dot daudziem pa mazumiņam, bet koncentrēt atbalstu tiem, kuriem jau ir redzmai sasniegumi vai tādi gaidāmi.
“Ja mēs tomēr paliekam pie nozaru modeļa, tad atbalstu vajag terminēt laikā. Proti, tu zini, ka tev ir, teiksim, trīs gadi, lai nostātos uz kājām, nevis, ka tu paļaujies uz piešķīrumu ik gadu,” prāto ministrs.
Jau rakstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā iecere pēc augstākās izglītības programmu izvērtēšanas ir ķerties klāt zinātniskajiem institūtiem. Tiek minēts, ka izvērtēs “apmēram 136 vienības”, no kurām gandrīz puse ir “mirušās dvēseles”, kas neko faktiski nav darījušas pēdējo gadu laikā. Ķīlis lēš, ka reāli būs jāvērtē 50-60 zinātniskie institūti, un to varot paveikt dažu mēnešu laikā.
Ir.lv jau publicēja Latvijas humanitāro zinātņu pārstāvju atklāto vēstuli, kurā tiek pausta neizpratne un celta trauksme par valsts pārvaldes attieksmi, kas novedusi nacionālo zinātni līdz krīzei, kādu tā valsts neatkarības 20 gados nav pieredzējusi.
Komentāri (19)
Janis 29.01.2013. 09.39
Viss pareizi, ideja laba, tagad tikai jāskatās vai varēs dabūt garām Vienotības tantukiem, “nopelniem bagātajām” LPSR zinātnes darbiniecēm utml.
7
garausiitis > Janis 29.01.2013. 10.00
j_zalītis – ideja varbūt laba taču noteikti diskutabla , bet maziņš “bet” – es izlasīju sekojošu tekstu – “Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā iecere pēc augstākās izglītības programmu izvērtēšanas ir ķerties klāt zinātniskajiem institūtiem” .
Ir jau sausa mute izrunāta – vai nav jāsāk ar pamatiem ? Kur idejas par pamatizglītības stiprināšanu? Vai tad Ķīlis ir no tiem , kas mandeles “caur pakaļu” operē ? Kāda jēga sākt ar jumta remontu , ja pamati drūp?
0
garausiitis > Janis 29.01.2013. 10.59
j_zālītis – es to jau visu biju izlasījis kādu laiku atpakaļ. Neiedziļināšos niansēs , bet saistībā ar vidējo izglītību tas pasākumu plāns izskatās tāds stipri garlaicīgs salīdzinot ar pārējām Ķīļa idejām – man acīs iekrita divi uzsvari – mācību gada pagarināšanas ideja un valodu apguve. Pirmā cik saprotu ir sākusi buksēt …
Toties AI un zinātnes laukā tiek virzītas revolūcijas :) Varbūt ,ka tas pat ir savā ziņā labi , jo galīgi neuzspridzinās pamatus :)
0
Janis > Janis 29.01.2013. 15.30
Krix, redzams, ar vēsturi ir stipri uz Jūs.
Padomju laikā izgudrojumi, lielākoties, notika propagandistu prātos, nevis laboratorijās.
Pārejais ir nostaļģiskas fantāzijas vai reti izņēmumi.
0
lebronj2356 > Janis 29.01.2013. 14.42
Zalītis laikam nav dzirdējis, ka arī LPSR laikos zinātne bija augstā līmenī, ka ir izgudrotas daudzas lietas….20 reformātoru un uzblīdušo “pētnieku” gados gan ir kā ir…
0
Janis > Janis 29.01.2013. 10.18
klusais, pirms izrunāt muti sausu, var arī mēģināt nedaudz izglītoties.
Piemēra, skatiet šo sadaļu IZM lapā:
http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/politikas-planosana.html
Tieši dokumentu “Reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā”
Tas, ka publiskā retorika kādā konkrētā momentā ir par vienu IZM atbildības nozari, nenozīmē, ka jebkura no citām ir apstājusies.
0
Una Grinberga > Janis 29.01.2013. 15.08
@Krix
Tikko aizgāju uz šķūnīti pēc VEF telefona – mēģināju uzgriest Internetu, bet tā arī nesanāca! :)
0
Una Grinberga > Janis 29.01.2013. 10.14
@klusais
Kamēr remontēsim pamatus, jumts būs sabrucis un iedzīvotāji pārcēlušies uz citu māju! Māja ir jāremontē regulāri nevis jātaisa kapitālais remonts reizi piecdesmit gados!
0
anesteeziste 29.01.2013. 16.44
Dala, pārdala un atkal pārdala to pašu vienīgo latu. Kāda jēga? Kamēr Latvija būs vienā no pēdējām vietām zinātnes finansējumā Eiropā, nekāda kvalitatīva izrāviena nebūs. Būs viens Ambainis un viss, ne jau kopumā augsta līmeņa zinātne.
0
janazakovica 29.01.2013. 09.05
jadod tadiem kaa ambainis..nevis LPRS zinatnes dzivajiem likiem..un zobijiem runajosam galvam un melu un tenku un karjeras vaceleem..
0