Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru neielaiž Krievijā • IR.lv

Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru neielaiž Krievijā

13
Andris Sprūds. Foto: Reinis Hofmanis, F64

Krievija tādējādi atriebjas par Koļerova un Pavlovska iekļaušanu melnajā sarakstā

Latvijas Ārpolitikas institūta direktoram Andrim Sprūdam, kurš grasījās šonedēļ piedalīties dialogam Baltijas jūras reģionā veltītā konferencē Sanktpēterburgā, atteikta Krievijas vīza, ziņo LETA. “Sākotnējais skaidrojums bija, ka tehnisku iemeslu dēļ viņi nevar pieņemt manus dokumentus,” sacīja Sprūds.

Latvijas Ārlietu ministrija saņēmusi Krievijas Ārlietu ministrijas apstiprinājumu, ka Sprūds ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ir liegta ieceļošana Krievijā.

Krievijas puse ir apliecinājusi, ka minētais lēmums saistīts ar bijušo ziņu aģentūras “Regnum” vadītāja Modesta Koļerova un “Regnum” galvenā redaktora vietnieka Igora Pavlovska pasludināšanu par Latvijai nevēlamām personām, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijas Preses un informācijas departamentā.

“Šāds Krievijas solis izsauc dziļu nožēlu. Ārlietu ministrija uzskata, ka minētais Krievijas lēmums ir neadekvāts,” uzsver ĀM, norādot, ka Sprūds ir starptautiski atzīts ārpolitikas eksperts, kura līdzšinējā darbība ārpolitikas ekspertīzes laukā ir bijusi profesionāli kvalitatīva, korekta un augstu novērtēta.

“Ir jāatzīmē, ka vīzas atteikums ir nācis brīdī, kad Sprūdam bija jāpiedalās starptautiskā konferencē Sanktpēterburgā, kas veltīta Eiropas Savienības un Krievijas attiecību tematikai. ES un Krievija piešķir lielu nozīmi savstarpējam dialogam, un akadēmiskajiem ekspertiem vienmēr ir bijusi nozīmīga loma, meklējot optimālos risinājumus sadarbības uzlabošanai. Apzināta kaimiņvalsts akadēmiska eksperta dalības ierobežošana šajā un līdzīgos forumos liek uzdot retorisku jautājumu par Krievijas patieso vēlmi veidot daudzpusīgu dialogu par ES-Krievijas attiecību jautājumiem,” norāda ĀM.

ĀM uzskata, ka Krievijas puse rīkojas pretēji tās deklarētajai nostājai par nepieciešamību veicināt dažāda līmeņa divpusējus kontaktus, pieļaujot, ka politisku motīvu dēļ tiek negatīvi ietekmēts patiesi profesionāls un perspektīvs Latvijas un Krievijas akadēmisko aprindu dialogs.

Sprūds iepriekš kaimiņvalstī viesojies vairākkārt. Turklāt šogad viņš Krieviju apmeklējis jau divas reizes – gada sākumā un šā gada jūlijā, un nekādas ķibeles ar vīzas noformēšanu viņam nebija radušās.

Konferences organizatori aicinājumu apmeklēt šonedēļ plānoto pasākumu nosūtījuši Sprūdam un Latvijas ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā. Balstoties uz šo aicinājumu, Sprūdam vīzas noformēšanai bijis ģenerālkonsula ielūgums, ar kura palīdzību vīzu iespējams nokārtot dienas laikā.

Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors pieļāva, ka vīzas atteikums, iespējams, skaidrojams ar šā gada augustā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) pieņemto lēmumu par Latvijai nevēlamām personām pasludināt bijušo ziņu aģentūras “Regnum” vadītāju Modestu Koļerovu un “Regnum” galvenā redaktora vietnieku Igoru Pavlovski. “Krievija vienkārši nevarēja palikt parādā par šādu rīcību,” pieļāva Sprūds.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktoram bija grūti prognozēt, vai viņš vēl kādreiz varēs doties uz kaimiņvalsti. “Ja es esmu kaut kādos sarakstos, tas var nozīmēt, ka es varu neiebraukt kādu ilgāku laiku. Varbūt tas ir tikai šobrīd,” bilda Sprūds.

Jau ziņots, ka 8.augustā Rinkēvičs paziņoja – par Latvijai nevēlamām personām pasludināts Koļerovs un Pavlovskis. Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā bija teikts, ka lēmums pieņemts tāpēc, ka Latvijas kompetentās iestādes sniegušas informāciju par Koļerova un Pavlovska Latvijā slēptā veidā īstenotajām aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas drošības interesēm, tajā skaitā teritoriālo vienotību un valsts ekonomisko drošību.

Asi uz šādu Latvijas rīcību reaģēja Krievijas vēstniecība, kura izplatīja paziņojumu, paužot dziļu izbrīnu par ārlietu ministra lēmumu. Savukārt šā gada martā par Latvijai nevēlamām personām tika pasludināti divi skandalozi Krievijas vēsturnieki – Aleksandrs Djukovs un Vladimirs Simindejs.

 

Komentāri (13)

oktaavs 20.11.2012. 13.52

Kāds dialogs ? Priekš kam ?
Režīms sen jau zina patieso vēsturi, bet to nekad neatzīs, jo nav politiski izdevīgi. Viņi taču iznīks bez kopējā ārejā ienaidnieka, jo tad tautai beigsies narkoze un tā sāks uzdot nepatīkamus iekšpolitiskos jautājumus.
Nevajag vairs pazemoties un piekrist piedalīties tādos saietos Krievijā.

+10
0
Atbildēt

0

    kristaps_drone > Sandris Maziks 20.11.2012. 15.55

    Forša bilde, un precīzi parāda tās valsts būtību. Tikai lācis no priekšas tāds smaidīgs sanācis, nemaz neizskatās draudīgs :o)

    +3
    0
    Atbildēt

    0

buchamona 20.11.2012. 17.42

Ko mums vajag no tās Krievijas? Ja tā padomā – neko. Gāzi? Mēs esam ES dalībvalsts. Nepiepildāmie tirgi? Tādu nav. Divdesmit gadus mūsu uzņēmēji meklē šo tirgu, bet tirgus vietā atrod sev bankrtotu. Labas kaimiņattiecības mūsu pašu drošības pēc ? Mēs esam NATO dalībvalsts. Mums no Krievijas patiesībā neko nevajag, kādēļ mēs nemācamies no igauņiem un nerunājam ar krieviem caur Briseli? Attiecību veidošana ar Krieviju – tā ir vienīgā lieta, kuru ir vērts mums no igauņiem pārņemt :)

+6
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu