Kurp ej, Latvija?! • IR.lv

Kurp ej, Latvija?!

33
Foto: Emīls Desjatņikovs, F64
Jēkabs Trušiņš

Pienācis laiks dzīves kvalitāti atzīt par atbilstošāko attīstības mērķi visos līmeņos

Pienācis laiks atkal izstrādāt Latvijas Nacionālo attīstības plānu (NAP) nākamajam laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam. Valsts prezidenta paspārnē izveidota starpresoru analītiskā grupa, kam uzdots izstrādāt jauno NAP līdz 2012.gada septembrim.

Pirmais solis, ko veikusi šī grupa, ir NAP prioritāšu pamatojums, kas nodots plašā apspriešanā, tajā skaitā arī Latvijas Radio. Iepazīstoties ar pamatojuma tekstu un noklausoties radio pārraidi, rodas bezcerības sajūta. Tādas pašas sajūtas rodas, lasot NAP-2020 patlaban publicēto sākotnējo redakciju.

Atkal un joprojām nav atbildes uz jautājumu – kāds ir attīstības mērķis?

Ja iepriekšējā NAP 2006-2013 bija izvirzīts ilgtermiņa stratēģiskais mērķis – dzīves kvalitāte, tagad no šā mērķa autori ir atteikušies un nolēmuši ignorēt visu NAP izstrādes pēctecību, pieņemot par pamatu “Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģiju (LIAS) 2030”, kura arī izstrādāta bez skaidri noteikta stratēģiskā mērķa.

No LIAS ņemtas septiņas prioritātes, katra ar savu patstāvīgu mērķi, kas reducētas (?!) uz trim prioritātēm, kuras aptver cilvēku resursus, ekonomiku un dabas resursus. Šāda struktūra it kā atbilst labklājības izveidošanas pamatam un tāpēc var aizvietot mērķa funkciju. Šīs transformācijas rezultātā radusies haotiska situācija, kur NAP ir kļuvis par LIAS daļēju detalizāciju.

“Prioritātēs” norādīts, ka NAP vadmotīvs (?!) ir “gudra izaugsme” (acīmredzot no angļu valodas “smart growth”), ko varētu pieņemt par NAP mērķi. Šeit būtu vieta atgādināt, ka mērķis jebkurā gadījumā ir stāvoklis, nevis process. Tāpēc jebkura izaugsme ir uzskatāma kā līdzeklis mērķa sasniegšanai.

Ir pienācis laiks beigt izrīkoties ar dzīves kvalitāti kā ar karstu kartupeli un atzīt to par atbilstošāko attīstības mērķi visos līmeņos.

Palūkosimies pāri mūsu robežām. ES IAS vispārīgais mērķis ir identificēt un attīstīt akcijas, kas veicina ES panākt nepārtrauktu dzīves kvalitātes uzlabošanu gan pašreizējai, gan nākotnes paaudzēm, izveidojot ilgtspējīgas kopienas, spējīgas efektīvi izmantot resursus un dot impulsu ekonomikas, ekoloģiskās un sociālās inovācijas potenciālam, nodrošinot pārticību, vides aizsardzību un sociālo kohēziju. Tātad ekonomika ir viens no mērķa sasniegšanas līdzekļiem.

Tas ir Eiropas Savienības mērķis, kas ir saistošs visām ES dalībvalstīm.

Ieskatoties ES dalībvalstu IAS tekstos, var pārliecināties par lojalitātes un pārmantojamības principu ievērošanu. Piemēram, Igaunijas IAS izsrādāta, balstoties uz ES IAS principiem. Somijas stratēģiskais redzējums ir nodrošināt labklājību nacionālā un globālā līmenī dabas nestspējas robežās.

Apvienotās Karalistes ilgtspējīgās attīstības mērķis ir – labāka dzīves kvalitāte ikkatram, tagad un nākamām paaudzēm. Šī stratēģija balstās uz ES IAS atslēgmērķiem galveno izaicinājumu (prioritāšu) risināšanai – klimata maiņa, dabas resursu aizsardzība, ilgtspējīgs transports, iedzīvotāju novecošanās, sabiedrības veselība un globālās ilgtspējīgās attīstības dimensijas. Šie atslēgmērķi aptver visu stratēģiju un citas valsts programmas.

Dzīves kvalitāte (DK) ir rādītājs, cik lielā mērā objektīvas cilvēka vai sabiedrības vajadzības ir apmierinātas, salīdzinot ar personisko vai grupas subjektīvo labklājību. Dzīves kvalitātes pētījumos pielieto divas paradigmas.

Uz līdzsvara paradigmu (att. 1) balstās LIAS un NAP 2014 prioritātes, nosakot, kādā mērā atsevišķas apakšsistēmas (vide, ekonomika un sociālā sistēma) ietekmē dzīves kvalitāti. Tāda pieeja vairāk piemērota individuāla cilvēka dzīves kvalitātes noteikšanai.

Valsts, reģionu un kopienu līmenī piemērotāka ir hierarhiskā paradigma (att.2), kurā tiek uzstādīts sociālais mērķis un modelēta atbilstoša atbalsta sistēma, kas nodrošina mērķa sasniegšanu, rēķinoties ar savām iespējām un dabas sistēmas potenciālu (resursiem). Dzīves kvalitāti var definēt kā tālu vīziju, nosakot tās rādītājus dažādiem plānošanas posmiem, kas jāsasniedz attīstības gaitā.

NAP tālākajā izstrādes gaitā būtu jādefinē mērķis un jānosaka, kādi reāli līdzekļi ir šā mērķa sasniegšanai plānotajā termiņā. Sasniegšanas konkretizācija var koriģēt mērķa rādītājus.

Autors ir RTU profesors, Dr. habil. arch.

 

Komentāri (33)

Ilona Auziņa 28.08.2012. 11.06

>ege_indran. Lai arī ļoti bieži daudzās lietās es jums nepiekrītu, šoreiz mēs esam vienisprātis. Arī es no visa agrāk TV redzētā un dzirdētā esmu secinājis ka visa “Latvjas Ceļa” kliķe, kā arī vēlāk pie varas nonākušie, mērķtiecīgi grāva un postīja visu to uz ko vajadzēja balstīt šīs valsts sākumu. Tas viss tika veikli nostiprināts ar Latvijas likumiem, kuri arī šodien neļauj notiesāt zagļus un parazītus, bet visādi atvieglo viņu nelietības pret mums. Un ir naivi cerēt ka viens plāns to visu izlabos. Bet mainīt valdošās elites kopējo attieksmi, kā arī izlabot likumus, nevar tik īsā laika sprīdī. Cilvēki turpina pamest šo noziedznieku radīto “laimes zemi”, bet ģimenēs dzimst arvien mazāk bērnu. “Latvijas ceļš” bija ceļš uz kapsētu. Turp arī šodien mēs ejam. Bet ilūzija par valsts uzplaukumu faktiski ir materializējusies tikai valdošajai elitei. Mums pārējiem tā ir nolemtība dzīvot nabadzībā, vai kravāt koferus.

+8
-1
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > Ilona Auziņa 28.08.2012. 16.26

    —-Janka (..) Arī es no visa agrāk TV redzētā un dzirdētā esmu secinājis ka visa “Latvjas Ceļa” kliķe, kā arī vēlāk pie varas nonākušie, mērķtiecīgi grāva un postīja visu to uz ko vajadzēja balstīt šīs valsts sākumu.
    ==============================================================================
    Janka’s ‘funktieris’ gluži kā nelaiķim, Saeimas deputātam G.Valdmanim, kas ar NEAPJĒDZA, kāpēc PSRS/LPSR un padomju sociālās sistēmas grāvēji viņu savā kompānijā nepaņēma (sk. nodaļu ‘Hadsona institūts nosprauž reformas Latvijai’ – grāmatā Starp dzirnakmeņiem).

    http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/04/03/starp%C2%A0-dzirnakmeniem-%EF%BB%BF-gundars-valdmanis-bruninieka-cina-pret-jauno-slepeno-paktu/

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    zauls > Ilona Auziņa 28.08.2012. 11.23

    Un atkal piekrītu. Tas, ka no NAP pazudusi “dzīves kvalitāte katram” nav nejaušība, tā ir apzināta valdības politika. Izvēles ir 3: 1) cīnīties pret valdošo kliķi, kā to darīja Nelsons Mandela, Martins Luters Kings, Gunārs Astra, 1905.gada latvieši; 2) nosprāgt nabadzībā; 3) braukt prom.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

ivetao2007 27.08.2012. 13.54

Manā grāmatā “Cilvēki un Notikumi”, ko apsolījusi izdot izdevneicības “Zvaigzne ABC” ir nodaļa “Kurp eji Latvija”. aplukoti iemesli kapēc 20 brīvības gadi ir tikpat kā norakstāmi. Taču svarīgāka ir nodaļa “Taupīga un gudra Latvija”, kuras recenzents Vilis Vītosla atzinis par 200 % pareizu. Nodaļa izklastīta Latvijas politika nākamajiem 20 gadiem, kas vajadzīgi, lai mūsu valsts, izpildot šos nosacījumus, sasniegtu Eiropas labklajībai tuvu līmeni. Šo rakstu Latvijā nepublicēja ne IR,ne “Latvijas Avīze” nepaskaidrojot iemeslus. Toties laikraksts LATVIETIS šo rakatu publicēja piln;ībā. To, droši vien, var lasīt http://www.laikraksts.com arhīvā. Sovetiskie ielāpi neglābs Latviju. Neticamā greznība un izšķērdība, arī Dr Ulža Ģērmaņa brīdinājums par latviešu letticību ir nopietni ņemami vērā.

+7
0
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > ivetao2007 27.08.2012. 14.54

    ——
    Laikraksts Latvietis Nr. 137, 2011. g. 23. martā
    Zigurds Mežavilks –
    Situācija. Latvijā dziļo krīzi likvidēt ar ielāpiem neizdosies. Autors atveseļošanās un labklājības ceļa bruģēšanai iesaka dzelžainu programmu, kas balstīta uz prioritāru virzienu stingru ievērošanu, tikpat dzelžainu taupību.
    http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1174
    ==============================================================================

    ‘Skaidra’ bilde. Es nemaz tālāk nelasīju, jo komentāri par ‘veiksmes stāstu’ jau sarakstīti pietiekošā skaitā.
    p.s.
    U.Ģērmanis gan bij’ izveicīgs zellis. 1940.g. spēja LU galaeksāmenu marksismā-ļeņinisma nokārtot, uz vēlēšanām aiziet, labā darba vietā (zinātniskais līdzstrādnieks) Vēstures institūtā iekārtoties, karā aizejot ”mugursomā līdzi bija civilais uzvalks. Biju gatavs ātri pārģērbties, dokumenti kabatā….8.maija (1945.g. – Edge) vakarā es sēdos laivā un pārbraucu pāri. Pašā pēdējā dienā.” (Avots, nr.4,1990.g.aprīlis).

    Šodienas Latvijā arī izveicīgu zeļļu netrūkst:
    ‘Zīle: pēdējais laiks doties Rietumu virzienā’
    http://www.robertszile.lv/2010/09/zile-pedejais-laiks-doties-rietumu-virziena/

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

Ilona Auziņa 28.08.2012. 13.33

Tieši mūsu milzīgā pacietība un tolerantā attieksme pret šiem divkosīgajiem parazīiem ir tas, kas tiem atļauj mūs izmantot un gūt sev visus labumus no šīs valsts. Gadījums ar šo ar “mirušajām dvēselēm” “apaugušo” tiesas priekšnieku ir tikai viens no daudziem tūkstošiem šādu gadījumu šeit. Kāda gan var valdīt taisnība un vienlīdzība valstī, kurā tiesnesis vienlaicīgi ir arī liela mēroga zaglis, pie kam absolūti likumīgs. Un vai tikai šis tesnesis? Tāda šeit ir visa valdošā elite, jo viņi zina ko viņi var atļauties, pie kam nav dzirdēts ka kāda partija tam pievērstu īpašu uzmanību. Tas viss ir it kā pats par sevi saprotams, pierasts un nekas īpašs. Tādu mēs šo valsti esam izveidojuši ar ar savu bezgalīgo pacietību un pietāti pret varu un pie varas esošajiem neliešiem, kuru īstais vārds ir zagļu banda. Arī tas ir zaglis kurš atbalsta zagšanu, kā mūsu varas elite.

+5
0
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Ilona Auziņa 28.08.2012. 16.38

    ——-Janka:'(..)Tādu mēs šo valsti esam izveidojuši …
    ==============================================================================
    Ja kāds pus-līdz saprastu, kas īsti ir izveidots? Sociologs, prof. A.Zinovjevs apgalvo, ka tāds ‘hibrīds’, kas salipināts no rietumnieciskajām, padomju un nacionālajām sastāvdaļām – tāds nekad pasaules vēsturē nav pieredzēts. Jauna, neizpētīta parādība….
    Ja kas, tad ‘zagšana’ vai godīgs bizness – to jau pat Valsts Kontrole nevar noteikt, tāpēc sūta materiālus Prokuratūrai. Tādi, vot, laiki pienākuši……bet vēl jau nav ‘vēstures beigas’ – vēl ‘cīņa nav galā’:

    Kriminālziņas

    VK lūgusi Ģenerālprokuratūru izvērtēt pārkāpumus Dienvidu tilta būvniecības lietā

    http://www.apollo.lv/zinas/vk-lugusi-generalprokuraturu-izvertet-parkapumus-dienvidu-tilta-buvniecibas-lieta/519455

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu