SVF: Latvijas ekonomika pēc krīzes kļuvusi spēcīgāka • IR.lv

SVF: Latvijas ekonomika pēc krīzes kļuvusi spēcīgāka

24
Foto: Jānis Saliņš, F64

Risks joprojām saistīts ar lielo bezdarbu un kvalificētu strādājošo trūkumu

Latvijas ekonomika pēc krīzes kļuvusi spēcīgāka un veiksmīgi tuvinās eiro ieviešanai, taču tā joprojām cieš no augsta bezdarba un kvalificētu strādājošo deficīta, kā arī iekļaujošas izaugsmes trūkuma, pirmdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), izplatot pirmo ziņojumu pēc atbalsta programmas.

Pirmdien publiskotajā pārskatā novērtēti maijā notikušās pirmās pēcprogrammas uzraudzības misijas rezultāti, vēsta portāls tvnet.lv. SVF eksperti secinājuši, ka Latvijas ekonomikā norit strauja atveseļošanās, neraugoties uz parādu krīzi eiro zonā.

«Iekšzemes pieprasījuma atkopšanās pērn izraisīja [iekšzemes kopprodukta (IKP)] pieaugumu par 5,5%, kas bija trešais straujākais Eiropas Savienībā (ES). Par spīti gaidāmajam eksporta un privāto investīciju pieauguma samazinājumam, spēcīgie pirmā ceturkšņa dati ļauj uzskatīt, ka [Latvijas IKP] pieaugums šogad varētu sasniegt 3,5% vai pat vairāk, pieņemot, ka nenotiks eiro zonas krīzes spēcīga intensifikācija,» norādīts pārskatā.

Kā liecina ‘’Eurostat’’ dati, Latvijā gada pirmajos četros mēnešos bijis straujākais eksporta pieaugums Eiropas Savienībā, vēsta aģentūra LETA. Tiesa gan, arī importa kāpums bija lielākais.

SVF ziņojuma autori brīdina, ka ekonomikas izaugsmes tempu noplakums, iespējamais kvalificētu strādājošo deficīts un nepietiekama darbaspēka mobilitāte valsts iekšienē nozīmē, ka bezdarba līmeņa straujš kritums, visticamāk, Latvijā nav gaidāms, tāpēc ir nepieciešams spēcīgs sociālās drošības tīkls un pasākumi nodarbinātības veicināšanai.

Pārskatā minēts, ka bezdarbs saglabājas augstā līmenī, veidojot vairāk nekā 16% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, un sevišķi lielas bažas rada augstais ilgtermiņa bezdarbs. Pēc pārskata autoru prognozēm, kvalificēta darbaspēka deficīts Latvijā var kļūt par ekonomikas izaugsmi bremzējošu faktoru un radīt spiedienu uz algām, ja vien darba tirgū neatgriezīsies ilglaicīgie bezdarbnieki.

Ziņojumā secināts, ka fiskālās konsolidācijas dēļ Latvijas budžeta deficīts 2011.gadā samazinājās līdz 3,5% no IKP un maksājumu konta deficīts – līdz 1,2% no IKP, jo ekonomika ‘’atdzisa’’ un tās konkurētspēja uzlabojās. Turklāt finanšu sektors, kuru 2008.gada beigās destabilizēja «Parex bankas» krahs un aktīvu kvalitātes pasliktināšanās, ir labi kapitalizēts un ir atjaunojis rentabilitāti.

Lai arī detaļās situācijas vērtējums nedaudz atšķiras, kopumā Finanšu ministrija (FM) piekrīt SVF ekspertu ziņojumā paustajam, Latvijas Radio sacīja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Komentāri (24)

::Vai cis :: 16.07.2012. 16.35

Kvalificēta darbaspēka trūkums varētu liecināt par greizu izglītības sistēmu, respektīvi, par tās nesaskaņo’tibu ar reālajām tautsaimniecības vajadzībām. Diezin vai to tuvākajā laikā izdosies uzlabot, taču, cik man zināms, daudzās ES valstīs bezdarba līmenis ir krietni augstāks.

+9
-3
Atbildēt

3

    kreëstliv > ::Vai cis :: 16.07.2012. 23.52

    Reālās darba tirgus vajadzības nav tukša kvalifikācija, bet kvalifikācijas un algas sakarība pie noteikta valūtas kursa.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    modriss > ::Vai cis :: 16.07.2012. 21.36

    Vēl vairāk tas liecina cik greizi darbojas bezdarbnieku “pārkvalifikācijas” sistēma, kura būtībā būtu vistiešāk saistītai ar darba tirgus vajadzībām…
    Nez kālab parasti tiek piemirsta šī izglītības sistēmas sastāvdaļa, kurā apgrozas pietiekami lieli līdzekļi un kuru pārsvarā kontrolē noteikts privāto apmācības centru loks

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > ::Vai cis :: 16.07.2012. 23.49

    Kur ir tas trūkums?

    Trūkums ir tajā, ka deflācija nedarbojas, cilvēki nav ar mieru strādāt par piedāvāto algu, downward wage rigidity. Pēc šis pašas loģikas drīz trešdaļa grieķu būs neizglītoti.

    Var jau māžoties un sākt subsidēt pārdevēju darbu, saucot par mācīšanu, vai gaterus. Tur tāpat darba apstākļi apšaubāmi, taču tas nedos neko, tikai kāds varēs bagātināties un palielināt ienākumu nevienlīdzību, kamēr pārdevēji vergos. Ekonomiski pamatotākais ir maksāt pabalstus emigrācijai, Vācijā darbu ātri atrod gan grieķu inženieri, gan citi, kas uzskatīti par mazizglītotiem…

    Mīta turpināšana par slinkumu un stulbumu pavairo emigrāciju, Latvijas ekonomikā nav pieprasījuma un nav pareiza valūtas paritāte, tāpat kā ES Dienvidos, nekas cits.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

brigita_damme_rtk_lv 17.07.2012. 01.28

Atzinums par krīzi un ekonomiku rada iespaidu, ka nepieciešama vēl kāda krīze, lai ekonomika kļūtu vēl spēcīgāka…

+1
0
Atbildēt

1

brigita_damme_rtk_lv 17.07.2012. 01.23

Kvalifikācijai protams jābūt, un vēlams augstākai, nekā nepieciešams…
http://cvvp.nva.gov.lv/vakance/47766

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu