Vienošanās par budžeta samazinājumu vēl nav panākta
Latvijas valdības sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem rit smagi un vienošanās par konsolidācijas apjomu nav panākta, pirmdien intervijā Latvijas Radio teica labklājības ministre Ilze Viņķele.
Viņķele pastāstīja, ka aizdevēji uzstāj uz konsolidāciju 150 miljonu latu apmērā, kam Latvija vēl nav piekritusi. Sarunas turpinās arī pirmdien, ziņo BNS.
“Sarunas norit ļoti smagi. Lai arī kolēģi teica, ka šogad tās ir bijušas vieglākas nekā iepriekšējos gadus, tomēr sarunas nav slēgtas. Par konsolidācijas summu vienošanās nav panākta. Latvijas puse turpinās pārliecināt aizdevējus, ka prognozes par nākamā gada ieņēmumiem ir precīzas, kā arī par to, ka piedāvātie izdevumu samazināšanas pasākumi ir pietiekami ilgtspējīgi,” stāstīja Viņķele.
Labklājības ministre informēja, ka aizdevēji sākotnēji uzstājuši uz 175 miljonu latu konsolidāciju. “Vakardien šīs vienošanās sākumpunkts tika noteikts 150 miljonu latu apmērā. Latvija vēl nav piekritusi šim skaitlim – tās sarunas un pārliecināšana turpināsies arī šodien,” teica Viņķele. Viņa piebilda, ka Latvija ir apliecinājusi, ka iekļausies 2,5% budžeta deficīta robežās.
Jau ziņots, ka valdība pašlaik strādā pie nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un pēdējās aizdevēju pārskata misijas noslēgšanas. Ministru kabinets ārkārtas sēdē 4.novembrī panāca vienošanos par vairākiem 2012.gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem, kas skar gan ieņēmumu, gan izdevumu daļu, kā arī apstiprināja ministriju un iestāžu papildu budžeta pieprasījumus 35 miljonu latu apmērā.
Komentāri (16)
elvonix 07.11.2011. 10.39
Kārtējais negatīvisms no komentāriem – “balso ar koferiem”, “birokrātija nemazinās”…
Nestrīdos, ka ļoti daudz, kas vēl būtu jāveic valsts pārvaldes optimizēšanā, taču būsim godīgi – viss sākas ar cilvēku, ar mums – iedzīvotājiem. Varu tikai piekrist Ēlertei, ka cilvēki grib nesalīdzinoši daudz no valsts. Taču ko cilvēki pasi dod valstij, lai tas notiktos? Pilnīgi piekrītu, ka sistemātiski nemaksāt nodokļus, lamāt valdību, bet reizē arī prasīt, lai maksātu labus pabalstus ir vairāk kā bezkaunīgi. Pabalstiem nav jābūt kā pensijas ģenerālmēģinājumam – kā tas ir padzīvot uz valsts rēķina. Tiem ir jābūt tikai atbalsta mehānismam. Taču lai vispār varētu operēt ar kādiem pabalstu līdzekļiem, visiem ir jāmaksā nodokļi. Attiecīgi, ja kādam mūsu paziņam ir sava “ēnu ekonomika” mājsaimniecībā, tad pieverot uz to acis, mēs paši apzogam sevi.
Attiecīgi visas šīs Dombrovska krīzes valdības pat īsti nav ne pie kā vainojamas, jo vienkārši darbojas ar tiem līdzekļiem, kas tiem tiek doti, bet ja līdzekļu nav un cilvēki šos līdzekļus nevēlas nemaz pārmaiņām piešķirt, tad esam tur kur esam un šādas sistēmas spilgtākais piemērs ir Grieķija. Un kā reize šajā valdībā ir cilvēki, kas pārmaiņas velētos, bet nekas nevar notikt pats no sevis. Birokrātijas mazināšana, nozīmē cilvēku izmešanu uz ielas – atkal nepieciešama nauda pabalstiem. Izglītības sistēmas reformas arī prasa līdzekļus. Taču ja mēs turpināsim būt negatīvi pret jebkuriem cilvēku centieniem, tad vezumiņš uz priekšu tā arī neizkustēsies un būsim turpat kur Grieķija…
4
piziks > elvonix 07.11.2011. 14.52
Redz, cik Grifam labi!
Birokrātijas mazināšana izmetot cilvēkus uz ielas un prasot pabalstus. Tad jau atliek šo gēniālo domu Valdiņam Dombrovskim pateikt, — tas nav attapies, ko darīt ar 100 000 bezdarbniekiem, kuri bez iztikas līzdekļiem palikuši: atliek tos ievilkt birokrātijā un laime rokā, jopcik! …
0
elvonix > elvonix 07.11.2011. 18.21
Tēmekli. Tu tēmē uz maziņu punktu, bet šauj kā no lielgabala…
neviens jau nesaka, ka birokrātija būtu jāveicina vai jāsaudzē, runa ir tikai par to, kamēr nav skaidras pieejas, kā šo sistēmu mainīt, tikmēr nevajag nodarboties ar demagoģiju un uzdot vēlamo par esošo. mazinot birokrātiju, cilvēki kļūst lieki, bet nereti ierēdņa darbs ir specifisks, ar kura zināšanām cilvēks kopējā darba tirgū ir reti kad konkurēt spējīgs. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams plāns par pārkvalifikāciju, kura pašlaik nav. Pie kam nav arī īsti idejas, kur tad šos cilvēkus vajadzēs arī tad kad pārkvalificēsies. Kaut kā neredzu, ka uzņēmumi tā vien gaidītu jaunus darbiniekus pašlaik. Mazināt birokrātiju – skan skaisti, bet tad, kad tev no saviem nodokļiem vajadzēs apmaksāt viņu pabalstus un apmācībās, kuras viņiem tik un tā nenoderēs, tad varēsi čīkstēt, ka lūk dīkdieņi uzradušies, lai gan cilvēki pirms tam vienkārši darīja darbiņu, kas valstij bija vajadzīgs tajā brīdī un cilvēks vismaz kaut ko darīja.
Un arī – tad, kad patiešām ir iespējas kaut ko mainīt, kā piemēram idejas par izglītības reformu, kad izglītības sistēma ir sapuvusi un pārveidojama, jo neražo speciālistus, bet tikai papīrus, tad studenti iziet ielās, jo, redz, nedos viņiem kauliņu par velti. Nožēlojami.
Un tā ir vienmēr – slikti, gan kad cilvēki kaut ko dara, gan kad nedara… Laikam atkarīgs no kuras puses paskatās.
0
Una Grinberga > elvonix 07.11.2011. 11.56
@Bronks
Jocīgākais, ka lielākie brēkas cēlāji ir tie, kas nemaksā nodokļus vai pārtiek no pabalstiem, tā teikt, meklē attaisnojumu savai rīcībai vai slinkumam.
“No valsts nav nekas jāgaida, bet valstij ir jābūt par piemēru.” – tur ir tādi paši cilvēki, kā šeit lejā, jo tur augšā nonāk cilvēki no šejienes lejā! No sūda eklērs nu nekādīgi nesanāks!
0
Elīna Barkovska > elvonix 07.11.2011. 11.09
Grifs: Viens jautājums- kas Jums liek domāt, ka iedzīvotāju 100% nomaksātie nodokļi tiks lietderīgi izmantoti, nevis izpumpēti ar valsts vadošo darbinieku privātuzņēmumiem, kas reģistrēti uz trešajām personām?
No valsts nav nekas jāgaida, bet valstij ir jābūt par piemēru. Kāds mums ir piemērs visi zina, jo Jaundžeikara aizturēšana visiem ir ikdienas notikums nevis valsts līmeņa skandāls!
0
Elīna Barkovska 07.11.2011. 10.06
Es protams visu saprotu… bet neviens nemazina ministrijas, ierēdņu armija joprojām noēd visus ieņēmumus un aizdevuma lauvas tiesu. Birokrātija nemazinās, ( četrpadsmit rezolūcijas uz viena dokumenta) Uzņēmējiem dzīvi neviens neatvieglo, grāmatvedība laikam viena no sarežģītākām ES.
Kāda jēga griezt pliku naudu, ja neveicina tās nopelnīšanu.
0
helis 07.11.2011. 11.39
Uz valsts iestādēm ministriem būtu jāraugās kā uz SIA, kur neviens liekēžus netur, jo lūk privātā biznesā visam jābūt maksimāli optimizētam.
Neticu, ka ir veikta pienācīga “tīrīšana”.
0