Normund, Vienotība neticēs. Un vēl apvainosies par Veisbrota minēto terminu “šmaukšanās”.
«Jāņem vērā, ka Latvijas ekonomika saruka par 25%, pirms tā sāka atgūties. Cik cilvēku darbu zaudēja! Tas, ka ekonomika galu galā sākusi augt, nav nekāds panākums, jo jūsu kritums ir postošākais visā pasaulē. Jūs esat zaudējuši ceturto daļu savas ekonomikas, atgūta ir tikai niecīga daļa, esat zaudējuši cilvēkus emigrācijas dēļ, nodarbinātība ir stipri zem pirmskrīzes rādītājiem. Kur šai situācijai rast atbilstīgu salīdzinājumu vērtējumam?”
Veisbrots: «Mans viedoklis ir, ka neviens šo nevar saukt par veiksmes stāstu, tāpēc mani izbrīna, ka Latvija tiek par tādu dēvēta.»
Veisbrots ironizē par premjera Valda Dombrovska (V) un ekonomista Andersa Oslunda grāmatu, kurā stāstīts, kā Latvija ir izgājusi no krīzes.
«… Tā nav Argentīnas tipa atveseļošanās, kur ekonomika pēc devalvācijas sarāvās vienu ceturksni, un tad viņu izaugsme bija 8% līdz 10% gadā nākamos deviņus gadus. Ja jums būtu tā, tad tas būtu drusku labāks arguments veiksmes stāstam,» skaidro Veisbrots.
Viņš akcentē, ka neviens – ne grieķi, ne kāds cits – nav gājis cauri pat ne tuvu nekam tādam, ko ir pārdzīvojusi Latvija.
Kā uzskata Veisbrots, LATVIJA IR PIEMĒRS TAM, KA, NOKĻŪSTOT ŠADĀ SITUĀCIJĀ, NEVAJAG ĪSTENOT TĀDU POLITIKU, KĀDU ĪSTENOJA LATVIJAS POLITKAS VEIDOTĀJI.
«Jo maksa par to ir ārkārtēja. Protams, ja ignorē 25% ekonomikas sarukumu, var teikt, ka galā notiek arī kaut kas pozitīvs. Vispārēji ņemot, kritienam ir jau kaut kāds dibens, kur tālāk nevar,» uzsver Veisbrots. «Eiropa nevar atļaut nevienai no pašreizējām krīzes valstīm iet cauri tam, ko Latvija ir piedzīvojusi. Pirmkārt, tāpēc, ka šīs tautas to nepieļaus. Ja gribat baisāko ekonomikas kritumu pasaulē, varat darīt kā Latvija un kā to iesaka Dombrovskis un Oslunds. Bet viņi to nekad nepieļaus. Viņi nav piedzīvojuši ne pusi no tā, un viņu ļaudis jau ir ielās katru mīļu dienu. Turklāt tā ir šmaukšanās – ieslēgt skaitītāju tikai tad, kad ekonomika sākusi augt.»
Latvijā, protams, daudzviet neizskaidrojamu iemeslu dēļ Veisbrota loģika tomēr loģiskāka.
Uz valsts iestādēm ministriem būtu jāraugās kā uz SIA, kur neviens liekēžus netur, jo lūk privātā biznesā visam jābūt maksimāli optimizētam.
Neticu, ka ir veikta pienācīga “tīrīšana”.
Kārtējais negatīvisms no komentāriem – “balso ar koferiem”, “birokrātija nemazinās”…
Nestrīdos, ka ļoti daudz, kas vēl būtu jāveic valsts pārvaldes optimizēšanā, taču būsim godīgi – viss sākas ar cilvēku, ar mums – iedzīvotājiem. Varu tikai piekrist Ēlertei, ka cilvēki grib nesalīdzinoši daudz no valsts. Taču ko cilvēki pasi dod valstij, lai tas notiktos? Pilnīgi piekrītu, ka sistemātiski nemaksāt nodokļus, lamāt valdību, bet reizē arī prasīt, lai maksātu labus pabalstus ir vairāk kā bezkaunīgi. Pabalstiem nav jābūt kā pensijas ģenerālmēģinājumam – kā tas ir padzīvot uz valsts rēķina. Tiem ir jābūt tikai atbalsta mehānismam. Taču lai vispār varētu operēt ar kādiem pabalstu līdzekļiem, visiem ir jāmaksā nodokļi. Attiecīgi, ja kādam mūsu paziņam ir sava “ēnu ekonomika” mājsaimniecībā, tad pieverot uz to acis, mēs paši apzogam sevi.
Attiecīgi visas šīs Dombrovska krīzes valdības pat īsti nav ne pie kā vainojamas, jo vienkārši darbojas ar tiem līdzekļiem, kas tiem tiek doti, bet ja līdzekļu nav un cilvēki šos līdzekļus nevēlas nemaz pārmaiņām piešķirt, tad esam tur kur esam un šādas sistēmas spilgtākais piemērs ir Grieķija. Un kā reize šajā valdībā ir cilvēki, kas pārmaiņas velētos, bet nekas nevar notikt pats no sevis. Birokrātijas mazināšana, nozīmē cilvēku izmešanu uz ielas – atkal nepieciešama nauda pabalstiem. Izglītības sistēmas reformas arī prasa līdzekļus. Taču ja mēs turpināsim būt negatīvi pret jebkuriem cilvēku centieniem, tad vezumiņš uz priekšu tā arī neizkustēsies un būsim turpat kur Grieķija…
Grifs: Viens jautājums- kas Jums liek domāt, ka iedzīvotāju 100% nomaksātie nodokļi tiks lietderīgi izmantoti, nevis izpumpēti ar valsts vadošo darbinieku privātuzņēmumiem, kas reģistrēti uz trešajām personām?
No valsts nav nekas jāgaida, bet valstij ir jābūt par piemēru. Kāds mums ir piemērs visi zina, jo Jaundžeikara aizturēšana visiem ir ikdienas notikums nevis valsts līmeņa skandāls!
@Bronks
Jocīgākais, ka lielākie brēkas cēlāji ir tie, kas nemaksā nodokļus vai pārtiek no pabalstiem, tā teikt, meklē attaisnojumu savai rīcībai vai slinkumam.
“No valsts nav nekas jāgaida, bet valstij ir jābūt par piemēru.” – tur ir tādi paši cilvēki, kā šeit lejā, jo tur augšā nonāk cilvēki no šejienes lejā! No sūda eklērs nu nekādīgi nesanāks!
Birokrātijas mazināšana izmetot cilvēkus uz ielas un prasot pabalstus. Tad jau atliek šo gēniālo domu Valdiņam Dombrovskim pateikt, — tas nav attapies, ko darīt ar 100 000 bezdarbniekiem, kuri bez iztikas līzdekļiem palikuši: atliek tos ievilkt birokrātijā un laime rokā, jopcik! …
Tēmekli. Tu tēmē uz maziņu punktu, bet šauj kā no lielgabala…
neviens jau nesaka, ka birokrātija būtu jāveicina vai jāsaudzē, runa ir tikai par to, kamēr nav skaidras pieejas, kā šo sistēmu mainīt, tikmēr nevajag nodarboties ar demagoģiju un uzdot vēlamo par esošo. mazinot birokrātiju, cilvēki kļūst lieki, bet nereti ierēdņa darbs ir specifisks, ar kura zināšanām cilvēks kopējā darba tirgū ir reti kad konkurēt spējīgs. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams plāns par pārkvalifikāciju, kura pašlaik nav. Pie kam nav arī īsti idejas, kur tad šos cilvēkus vajadzēs arī tad kad pārkvalificēsies. Kaut kā neredzu, ka uzņēmumi tā vien gaidītu jaunus darbiniekus pašlaik. Mazināt birokrātiju – skan skaisti, bet tad, kad tev no saviem nodokļiem vajadzēs apmaksāt viņu pabalstus un apmācībās, kuras viņiem tik un tā nenoderēs, tad varēsi čīkstēt, ka lūk dīkdieņi uzradušies, lai gan cilvēki pirms tam vienkārši darīja darbiņu, kas valstij bija vajadzīgs tajā brīdī un cilvēks vismaz kaut ko darīja.
Un arī – tad, kad patiešām ir iespējas kaut ko mainīt, kā piemēram idejas par izglītības reformu, kad izglītības sistēma ir sapuvusi un pārveidojama, jo neražo speciālistus, bet tikai papīrus, tad studenti iziet ielās, jo, redz, nedos viņiem kauliņu par velti. Nožēlojami.
Un tā ir vienmēr – slikti, gan kad cilvēki kaut ko dara, gan kad nedara… Laikam atkarīgs no kuras puses paskatās.
Es protams visu saprotu… bet neviens nemazina ministrijas, ierēdņu armija joprojām noēd visus ieņēmumus un aizdevuma lauvas tiesu. Birokrātija nemazinās, ( četrpadsmit rezolūcijas uz viena dokumenta) Uzņēmējiem dzīvi neviens neatvieglo, grāmatvedība laikam viena no sarežģītākām ES.
Kāda jēga griezt pliku naudu, ja neveicina tās nopelnīšanu.
Izskatās, ka mūsu mīļotā valdība kā mazs bērns pārbauda visatļautības robežas – cik tālu var iet un cik sabiedrība vēl spēj norīt. Bet cilvēki sen vairs nespēj, vienkārši brauc projām. Balso ar koferiem. Nez kad beidzot tiks publicēti tautas skaitīšanas rezultāti? Jeb vispār netiks publicēti tāpēc, ka tad valdošajiem jāiet pagrīdē?
Komentāri (16)
zauls 07.11.2011. 13.51
Patiesība par Dombrovska – Godmaņa panākumiem ir šeit: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/255067 ASV ekonomists: Latviju nevar dēvēt par veiksmes stāstu
1
piziks > zauls 07.11.2011. 15.20
Normund, Vienotība neticēs. Un vēl apvainosies par Veisbrota minēto terminu “šmaukšanās”.
«Jāņem vērā, ka Latvijas ekonomika saruka par 25%, pirms tā sāka atgūties. Cik cilvēku darbu zaudēja! Tas, ka ekonomika galu galā sākusi augt, nav nekāds panākums, jo jūsu kritums ir postošākais visā pasaulē. Jūs esat zaudējuši ceturto daļu savas ekonomikas, atgūta ir tikai niecīga daļa, esat zaudējuši cilvēkus emigrācijas dēļ, nodarbinātība ir stipri zem pirmskrīzes rādītājiem. Kur šai situācijai rast atbilstīgu salīdzinājumu vērtējumam?”
Veisbrots: «Mans viedoklis ir, ka neviens šo nevar saukt par veiksmes stāstu, tāpēc mani izbrīna, ka Latvija tiek par tādu dēvēta.»
Veisbrots ironizē par premjera Valda Dombrovska (V) un ekonomista Andersa Oslunda grāmatu, kurā stāstīts, kā Latvija ir izgājusi no krīzes.
«… Tā nav Argentīnas tipa atveseļošanās, kur ekonomika pēc devalvācijas sarāvās vienu ceturksni, un tad viņu izaugsme bija 8% līdz 10% gadā nākamos deviņus gadus. Ja jums būtu tā, tad tas būtu drusku labāks arguments veiksmes stāstam,» skaidro Veisbrots.
Viņš akcentē, ka neviens – ne grieķi, ne kāds cits – nav gājis cauri pat ne tuvu nekam tādam, ko ir pārdzīvojusi Latvija.
Kā uzskata Veisbrots, LATVIJA IR PIEMĒRS TAM, KA, NOKĻŪSTOT ŠADĀ SITUĀCIJĀ, NEVAJAG ĪSTENOT TĀDU POLITIKU, KĀDU ĪSTENOJA LATVIJAS POLITKAS VEIDOTĀJI.
«Jo maksa par to ir ārkārtēja. Protams, ja ignorē 25% ekonomikas sarukumu, var teikt, ka galā notiek arī kaut kas pozitīvs. Vispārēji ņemot, kritienam ir jau kaut kāds dibens, kur tālāk nevar,» uzsver Veisbrots. «Eiropa nevar atļaut nevienai no pašreizējām krīzes valstīm iet cauri tam, ko Latvija ir piedzīvojusi. Pirmkārt, tāpēc, ka šīs tautas to nepieļaus. Ja gribat baisāko ekonomikas kritumu pasaulē, varat darīt kā Latvija un kā to iesaka Dombrovskis un Oslunds. Bet viņi to nekad nepieļaus. Viņi nav piedzīvojuši ne pusi no tā, un viņu ļaudis jau ir ielās katru mīļu dienu. Turklāt tā ir šmaukšanās – ieslēgt skaitītāju tikai tad, kad ekonomika sākusi augt.»
Latvijā, protams, daudzviet neizskaidrojamu iemeslu dēļ Veisbrota loģika tomēr loģiskāka.
0
Zane Degro 07.11.2011. 12.46
Ņemot vērā pasaules ekonomisko situāciju, šāds variants “ar rezervi” ir tieši laikā.
0
helis 07.11.2011. 11.39
Uz valsts iestādēm ministriem būtu jāraugās kā uz SIA, kur neviens liekēžus netur, jo lūk privātā biznesā visam jābūt maksimāli optimizētam.
Neticu, ka ir veikta pienācīga “tīrīšana”.
0
elvonix 07.11.2011. 10.39
Kārtējais negatīvisms no komentāriem – “balso ar koferiem”, “birokrātija nemazinās”…
Nestrīdos, ka ļoti daudz, kas vēl būtu jāveic valsts pārvaldes optimizēšanā, taču būsim godīgi – viss sākas ar cilvēku, ar mums – iedzīvotājiem. Varu tikai piekrist Ēlertei, ka cilvēki grib nesalīdzinoši daudz no valsts. Taču ko cilvēki pasi dod valstij, lai tas notiktos? Pilnīgi piekrītu, ka sistemātiski nemaksāt nodokļus, lamāt valdību, bet reizē arī prasīt, lai maksātu labus pabalstus ir vairāk kā bezkaunīgi. Pabalstiem nav jābūt kā pensijas ģenerālmēģinājumam – kā tas ir padzīvot uz valsts rēķina. Tiem ir jābūt tikai atbalsta mehānismam. Taču lai vispār varētu operēt ar kādiem pabalstu līdzekļiem, visiem ir jāmaksā nodokļi. Attiecīgi, ja kādam mūsu paziņam ir sava “ēnu ekonomika” mājsaimniecībā, tad pieverot uz to acis, mēs paši apzogam sevi.
Attiecīgi visas šīs Dombrovska krīzes valdības pat īsti nav ne pie kā vainojamas, jo vienkārši darbojas ar tiem līdzekļiem, kas tiem tiek doti, bet ja līdzekļu nav un cilvēki šos līdzekļus nevēlas nemaz pārmaiņām piešķirt, tad esam tur kur esam un šādas sistēmas spilgtākais piemērs ir Grieķija. Un kā reize šajā valdībā ir cilvēki, kas pārmaiņas velētos, bet nekas nevar notikt pats no sevis. Birokrātijas mazināšana, nozīmē cilvēku izmešanu uz ielas – atkal nepieciešama nauda pabalstiem. Izglītības sistēmas reformas arī prasa līdzekļus. Taču ja mēs turpināsim būt negatīvi pret jebkuriem cilvēku centieniem, tad vezumiņš uz priekšu tā arī neizkustēsies un būsim turpat kur Grieķija…
4
Elīna Barkovska > elvonix 07.11.2011. 11.09
Grifs: Viens jautājums- kas Jums liek domāt, ka iedzīvotāju 100% nomaksātie nodokļi tiks lietderīgi izmantoti, nevis izpumpēti ar valsts vadošo darbinieku privātuzņēmumiem, kas reģistrēti uz trešajām personām?
No valsts nav nekas jāgaida, bet valstij ir jābūt par piemēru. Kāds mums ir piemērs visi zina, jo Jaundžeikara aizturēšana visiem ir ikdienas notikums nevis valsts līmeņa skandāls!
0
Una Grinberga > elvonix 07.11.2011. 11.56
@Bronks
Jocīgākais, ka lielākie brēkas cēlāji ir tie, kas nemaksā nodokļus vai pārtiek no pabalstiem, tā teikt, meklē attaisnojumu savai rīcībai vai slinkumam.
“No valsts nav nekas jāgaida, bet valstij ir jābūt par piemēru.” – tur ir tādi paši cilvēki, kā šeit lejā, jo tur augšā nonāk cilvēki no šejienes lejā! No sūda eklērs nu nekādīgi nesanāks!
0
piziks > elvonix 07.11.2011. 14.52
Redz, cik Grifam labi!
Birokrātijas mazināšana izmetot cilvēkus uz ielas un prasot pabalstus. Tad jau atliek šo gēniālo domu Valdiņam Dombrovskim pateikt, — tas nav attapies, ko darīt ar 100 000 bezdarbniekiem, kuri bez iztikas līzdekļiem palikuši: atliek tos ievilkt birokrātijā un laime rokā, jopcik! …
0
elvonix > elvonix 07.11.2011. 18.21
Tēmekli. Tu tēmē uz maziņu punktu, bet šauj kā no lielgabala…
neviens jau nesaka, ka birokrātija būtu jāveicina vai jāsaudzē, runa ir tikai par to, kamēr nav skaidras pieejas, kā šo sistēmu mainīt, tikmēr nevajag nodarboties ar demagoģiju un uzdot vēlamo par esošo. mazinot birokrātiju, cilvēki kļūst lieki, bet nereti ierēdņa darbs ir specifisks, ar kura zināšanām cilvēks kopējā darba tirgū ir reti kad konkurēt spējīgs. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams plāns par pārkvalifikāciju, kura pašlaik nav. Pie kam nav arī īsti idejas, kur tad šos cilvēkus vajadzēs arī tad kad pārkvalificēsies. Kaut kā neredzu, ka uzņēmumi tā vien gaidītu jaunus darbiniekus pašlaik. Mazināt birokrātiju – skan skaisti, bet tad, kad tev no saviem nodokļiem vajadzēs apmaksāt viņu pabalstus un apmācībās, kuras viņiem tik un tā nenoderēs, tad varēsi čīkstēt, ka lūk dīkdieņi uzradušies, lai gan cilvēki pirms tam vienkārši darīja darbiņu, kas valstij bija vajadzīgs tajā brīdī un cilvēks vismaz kaut ko darīja.
Un arī – tad, kad patiešām ir iespējas kaut ko mainīt, kā piemēram idejas par izglītības reformu, kad izglītības sistēma ir sapuvusi un pārveidojama, jo neražo speciālistus, bet tikai papīrus, tad studenti iziet ielās, jo, redz, nedos viņiem kauliņu par velti. Nožēlojami.
Un tā ir vienmēr – slikti, gan kad cilvēki kaut ko dara, gan kad nedara… Laikam atkarīgs no kuras puses paskatās.
0
Elīna Barkovska 07.11.2011. 10.06
Es protams visu saprotu… bet neviens nemazina ministrijas, ierēdņu armija joprojām noēd visus ieņēmumus un aizdevuma lauvas tiesu. Birokrātija nemazinās, ( četrpadsmit rezolūcijas uz viena dokumenta) Uzņēmējiem dzīvi neviens neatvieglo, grāmatvedība laikam viena no sarežģītākām ES.
Kāda jēga griezt pliku naudu, ja neveicina tās nopelnīšanu.
0
disassociative 07.11.2011. 09.38
Izskatās, ka mūsu mīļotā valdība kā mazs bērns pārbauda visatļautības robežas – cik tālu var iet un cik sabiedrība vēl spēj norīt. Bet cilvēki sen vairs nespēj, vienkārši brauc projām. Balso ar koferiem. Nez kad beidzot tiks publicēti tautas skaitīšanas rezultāti? Jeb vispār netiks publicēti tāpēc, ka tad valdošajiem jāiet pagrīdē?
0