PB ekonomists: Latvija varētu kļūt par Eiropas Singapūru

Intervija ar Pasaules Bankas vecāko ekonomistu Marcinu Pjatkovski par jauno „Doing Business” reitingu

Latvijai izdevies ne tikai pakāpties par desmit vietām, bet pirmo reizi arī aizsteigties priekšā kaimiņiem igauņiem – jaunākais Pasaules Bankas pētījums „Doing Business 2012″ mums sagādājis patīkamu pārsteigumu. Šis pētījums tiek veikts kopš 2003.gada, un tajā analizēti desmit ar uzņēmējdarbības veikšanu saistīti kritēriji, lai novērtētu biznesa vidi valstī. „Doing Business” reitingu ņem vērā investori izvēloties, kurā valstī attīstīt uzņēmējdarbību, tāpēc Latvijas kāpums no reitinga 31. uz 21.vietu (kamēr Igaunija noslīdēja uz 24., savukārt Lietuva – uz 27.vietu) ir laba ziņa. Kā mums tas izdevies un ko reitings atklāj par globālo ekonomiku, par to saruna ar Pasaules Bankas vecāko ekonomistu Marcinu Pjatkovski (Marcin Piatkowski), kurš strādā Pasaules Bankas Varšavas birojā.

Kā jūs skaidrojat Latvijas lielo lēcienu reitingā? Vai Latvija ļoti aktīvi un veiksmīgi uzlaboja biznesa vidi, vai arī citas valstis vienkārši bija slinkākas?

Arī citas valstis ir veikušas reformas, bet Latvija pagājušā gada laikā ir bijusi viscentīgākā valsts. Tā ir ieviesusi visfundamentālākās reformas starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvija ir ieviesusi četras reformas, no kurām trīs, manuprāt, ir kritiski svarīgas biznesa klimatam un ilgtermiņa izaugsmei.

Latvija ir padarījusi daudz vieglāku uzņēmuma izveidi, samazinot nepieciešamo kapitālu un apvienojot PVN reģistrāciju ar uzņēmuma reģistrāciju. Latvija ir arī turpinājusi atvieglot īpašuma reģistrāciju, kas ir svarīgi, jo jūs vēlaties nodot īpašumu, cik ātri vien iespējams, lai to varētu izmantot kā aktīvu, pret ko jūs varat aizņemties naudu un finansēt jaunas investīcijas. Jūs vēlaties, lai visi šie aktīvi strādātu ekonomikas labā. Trešais – ir uzlabots arī maksātnespējas process. Tirgus ekonomikās daži uzņēmumi ir neveiksmīgi, un, kad tie ir neveiksmīgi, tiem ir jāpalīdz, tos iespējami ātri likvidējot. Jo ātrāk tos likvidē, jo lielāku vērtību var atgūt no tā, kas palicis uzņēmumā.

Tātad Latvija ir ieviesusi trīs nozīmīgas reformas, kas tai ļāvis uzlabot savu vietu reitingā par desmit vietām, kas ir liels sasniegums.

Latvija patiesībā ir to piecu pasaules valstu vidū, kas pagājušajā gadā reformas veica visstraujāk.

Tā rezultātā jūs tagad esat pirmajā vietā no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Jūs esat pārspējuši savus kaimiņus un visas citas jaunās dalībvalstis.

Kurās jomās Latvijai tagad darāms visvairāk darba, kurās – vismazāk? Vai mums vajadzētu turpināt darbu jūsu minētajās trīs jomās vai koncentrēties uz pārējām?

Latvijai nav citas iespējas kā turpināt reformas visās jomās visu laiku, ja tā vēlas saglabāt konkurētspēju, bet vienmēr vajag noteikt prioritātes. Manuprāt, ir trīs skaidras prioritātes, kas labi parādās reitingā.

Trīs jomas, kurās ir kritiski svarīgi veikt uzlabojumus, ir būvniecības atļauju saņemšana, nodokļu administrēšana un investoru tiesību aizsardzība. Visvairāk no citiem Latvija atpaliek būvniecības atļauju ziņā, reitingā ieņemot tikai 112.vietu pasaulē. Tas tāpēc, ka ir vajadzīgas 205 dienas, lai saņemtu būvniecības atļauju Latvijā. Tāpēc es domāju, ka reformas būvniecības atļauju jomā būs ārkārtīgi svarīgas. 

Lai Latvija turpinātu ekonomikas atkopšanos un izaugsmi un iespējami ātri tuvotos Rietumeiropai, būs nepieciešams palielināt privāto investīciju līmeni ekonomikā. Šīm investīcijām vajag vairākas lietas – finansējumu, biznesa idejas -, bet vienlaikus uzņēmējam jābūt iespējai viegli kaut ko uzbūvēt. Reformām būvniecības atļauju jomā, manuprāt, vajadzētu būt prioritātei. Labā ziņa ir tā, ka valdība pilnībā izprot šo nepieciešamību, un es zinu, ka Saeimā atrodas [Būvniecības] likums, kura iespējami ātru stāšanos spēkā valdība vēlas panākt. Pēc valdības sniegtās informācijas šis likums radikāli pārveidos būvniecības atļauju saņemšanas procesu Latvijā.

Ja tas notiks, Latvijā būtiski uzlabosies biznesa vide, un es domāju, ka Latvijai būs iespēja sasniegt savu mērķi – pievienoties Top 20 pasaules ekonomikām ar labāko biznesa klimatu. Tas ir ļoti reālistisks mērķis. Ņemot vērā valdības apņemšanos un to, ko es šodien (intervija notiek piektdien, 21.oktobrī – aut.) dzirdēju no premjera un ministriem, es domāju, ka Latvija ir ļoti labā pozīcijā, lai iekļūtu divdesmitniekā ļoti drīz – varbūt pat nākamgad. 

Latvija varētu kļūt par Eiropas Singapūru. Bet tas būs atkarīgs gan no Latvijas rīcības, gan no tā, ko darīs citas valstis. Varu derēt, ka jūsu kaimiņi ļoti rūpīgi skatīsies uz Latviju un centīsies izdomāt veidus, kā kļūt tikpat konkurētspējīgiem. Turklāt globālajā vidē, kur kļūs arvien sarežģītāk atbalstīt ekonomiku ar fiskāliem stimuliem, citas valstis arvien vairāk apzināsies, ka jāuzlabo biznesa klimats, jo tas ir vislētākais veids, kā atbalstīt ekonomikas izaugsmi. Tāpēc es paredzu, ka konkurētspējas spiediens un reformu veikšanas ātrums pasaulē visdrīzāk pieaugs. Latvijai nāksies „skriet” ar reformām, lai uzlabotu vai pat tikai saglabātu savu vietu.

Vai jūs redzat skaidrojumu tam, ka Latvija savu vietu reitingā ir uzlabojusi, savukārt Igaunija un Lietuva ir noslīdējušas zemāk? Vai tam ir kādi objektīvi iemesli, vai tam ir saistība vienīgi ar prioritātēm politiskā līmenī?

Vienīgais, ko varu teikt – Latvija pagājušajā gadā vienkārši ieviesa vairāk un fundamentālākas reformas nekā kaimiņi. Tas nozīmē tikai to, ka pagaidām Latvija ir labāka, bet kaimiņvalstis, ar ko Latvija sevi salīdzina, noteikti negribēs apturēt reformas. Tās gribēs saglabāt konkurētspēju. Latvijai nāksies turpināt uzlabojumus, īpaši jomās, kurās novērtējums nav augsts, lai saglabātu pirmo vietu.

Kā Latvija izskatās uz kaimiņvalstu fona? Pirmo reizi mēs reitingā esam apsteiguši gan Lietuvu, gan Igauniju, tomēr arvien ir jomas, kur mēs zaudējam, piemēram, minētajā būvniecības atļauju jomā. Vai investori galvenokārt skatās uz valsts kopējo vietu reitingā, vai arī viņus interesē reitingi konkrētās jomās?

Es domāju, ka investoriem biznesa klimats ir ārkārtīgi svarīgs, taču tas nav vienīgais apstāklis, kas nosaka, vai viņi investēs Latvijā vai Lietuvā, vai Igaunijā. Biznesa klimats ir tikai viens no faktoriem. Citi būtiski faktori ir darbaspēka izmaksas, cilvēkkapitāla kvalitāte un līdz ar to spēja ātri paaugstināt ražīgumu, makroekonomiskā stabilitāte, kas nozīmē fiskālo pozīciju, valsts parādu un inflāciju, infrastruktūras kvalitāte – vai ir viegli tirgoties, eksportēt un importēt -, tāpat augsti kvalificēta personāla pieejamība.

Vai Latvija kaut ko var gaidīt tikai no šī lēciena rangā vien? Vai esat pētījuši, vai uz valstīm, kas reitingā atrodas visaugstāk vai visstraujāk kāpj uz augšu, plūst lielākas investīcijas?

Arvien palielinās literatūras klāsts, kas fokusēta tieši uz „Doing Business”, un redzams, ka ilgtermiņā – tieši ilgtermiņā – biznesa klimats sekmē ātrāku ekonomisko izaugsmi. Īstermiņā tas tā var nebūt, jo būtiski ir arī citi aspekti. Bet ilgtermiņā noteikti pastāv pozitīva saikne starp biznesa klimata kvalitāti un ekonomiskās izaugsmes tempu, un līdz ar to konverģenci ar attīstītajām valstīm.

Ziņojumā minētas divpadsmit valstis, kas visstraujāk uzlabojušas uzņēmējdarbības vidi. Vai jūs redzat kādas līdzības starp valstīm, kas uzrādījušas vislabākos rezultātus? Piemēram, vai redzama tendence, ka valstis, kuras vissmagāk skārusi ekonomiskā krīze, visvairāk cenšas situāciju uzlabot?

Tas ir viens no faktoriem, un Latvija tam ir galvenais piemērs. Cits faktors – ja paskatās uz reitingu, citas valstis, kas arī veikušas uzlabojumus, ļoti bieži ir relatīvi mazas. Mazas valstis droši vien apzinās, ka to tirgus izmērs, kas ir viens no svarīgiem faktoriem ārvalstu tiešajām investīcijām, nav nozīmīgs, līdz ar to vienīgais veids, kā mazās valstis var būt konkurētspējīgākas par lielākām ekonomikām, ir būt pēc iespējas biznesam draudzīgākām. Arī daudzas valstis, kas atrodas reitinga augšgalā, kā Singapūra un Honkonga, arī pierāda hipotēzi, ka nozīmīgākais veids, kā mazākām un ļoti atvērtām ekonomikām kļūt tiešām konkurētspējīgām, ir padarīt uzņēmējdarbības veikšanu tik vienkāršu, cik vien iespējams.

Vai iemesls ir tas, ka mazās valstis vairāk grib veikt reformas, vai arī tas, ka mazajām valstīm to ir vieglāk izdarīt?

Varētu būt vieglāk, lai gan es neesmu pārliecināts, ka vienmēr ir šāda saikne. Esmu daudz vairāk pārliecināts, ka iekšējā tirgus mazā izmēra dēļ valdības saprot, ka tām jābūt labākām nekā ekonomikās ar lielāku tirgu, lai tās būtu pievilcīgas ārvalstu investīcijām.

Kas ir būtiskākās tendences, kas saskatāmas jaunajā reitingā?

Valstis turpina sevi reformēt tiešām ātri. Mūsu reģions, Centrālās un Austrumeiropas un Centrālāzijas reģions, gadiem bijusi tā globālās ekonomikas daļa, kas reformējas visvairāk. Pagājušajā gadā gandrīz deviņas no katrām desmit valstīm mūsu reģionā ieviesa vismaz vienu reformu. Latīņamerikā tās bija mazāk nekā piecas valstis no katrām desmit. Tāpēc var teikt, ka ir pasaules reģioni, kuros apzinās, ka biznesa klimats ir svarīgs valstu ilgtermiņa attīstībai, un mūsu reģions no šī viedokļa sevi ir parādījis vislabāk. Bet kopumā reitinga valstis turpina sevi reformēt. Saskaņā ar reitingu divas trešdaļas no globālās ekonomikas turpina veikt reformas.

Vai reitings jebkādā veidā palīdz noteikt, kuras valstis ir vislabāk sagatavotas iespējamajam ekonomiskās krīzes otrajam vilnim?

Mēs nezinām, vai globālās krīzes otrais vilnis būs. Mēs ceram, ka nebūs. Ja šāds scenārijs tomēr piepildīsies, domāju, ka būs vairāki faktori, kas noteiks, kā ekonomikas tiks galā ar krīzi. Latvijai ir gājis ārkārtīgi grūti – tā bija viena no pasaules valstīm, ko krīzes pirmais vilnis skāra visspēcīgāk. Daudzām citām pasaules valstīm Latvija noteikti var kalpot par piemēru, kā tikt galā ar krīzi, un tas varētu būt avots nacionālajam lepnumam.

Svarīgi, lai būtu spēcīgas valsts finanses un spēcīgs biznesa klimats, svarīgi turpināt uzlabot cilvēkkapitālu un turpināt koncentrēties uz tehnoloģisko progresu.

Izaugsmes pamati nav mainījušies, vienīgais izaicinājums ir nodrošināt, ka valstis spēj reāli īstenot to, ko iecerējušas.

Ko jūs ieteiktu valstu valdībām mācīties no jaunajiem datiem?

Reformas ir iespējamas. Ja paskatās uz 10 aktīvāko reformētāju sarakstu, šīs valstis ir no dažādiem kontinentiem, ar dažādām kultūrām, dažādām ekonomiskajām situācijām un politisko vidi. Tik atšķirīgas valstis kā Maroka, Maķedonija un Latvija. Tas tikai parāda, ka valstīm nav nepārvaramu šķēršļu uzlabot biznesa klimatu. Pirmais secinājums – to var izdarīt ikviens. Tam vajadzētu būt īpaši viegli  valstīs, kurās sākuma punkts ir relatīvi zems. Otrkārt, ja es kaut ko ieteiktu, tas būtu – uzsvērt valstīm, ka biznesa klimats ir patiešām būtisks, lai atbalstītu ekonomikas atkopšanos, lai norobežotu valsti no iespējamas globālās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un uzturētu stabilu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un ekonomikas konverģenci.