Vidējā izglītība iespējami ātrāk skolēniem būtu jāiegūst 18 gadu vecumā.
Par to trešdien vienojušies Valsts prezidents Andris Bērziņš un izglītības ministrs Rolands Broks.
Tas veicinātu jauniešu ātrāku iesaistīšanos augstākās izglītības apguvē un pievienošanos tirgum, vēsta Prezidenta preses dienests.
A.Bērziņš, argumentējot savu pozīciju vidējās izglītības reformu jautājumos, sarunā uzsvēra, ka šī prioritāte viņa darba kārtībā ir pakārtota bērnu un jauniešu interesēm: “Es runāju par bērniem un par izglītības kvalitātes paaugstināšanu Latvijā. Pedagogi un mācību programmas ir bērnu dēļ, nevis otrādi. Tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai veicinātu izglītības kvalitāti un mūsu jaunās paaudzes konkurētspēju darba tirgū.”
Komentāri (26)
kreëstliv 13.07.2011. 17.23
Satversme ir ta pati. Ministrs par to var vienoties tikai ar Ministru Prezidentu vai deputatiem, bet ne jau ar Prezidentu, kura Satversme noteiktais uzdevums ir valsts starptautiska parstavesana. TIkpat labi vareja ar to vienoties ar LB prezidentu Rimsevicu.
1
Gunārs Nažinskis > kreëstliv 14.07.2011. 09.02
Pilnīgi piekrītu – šī patiesi nav prezidenta f-ja. Tomēr jāsaprot arī prezidents, kuram jākļūst “populāram”, tādēļ izdevīgi ir dot padomus kas daļai varētu patikt (11 klases tik ļoti pazīstamas padomijā);
Problēma paliek – kā kļūt diplomātiskam, vienlaicīgi reprezentablam un tautā cienītam.
Vēl pieredzēsim daudz izgāšanos – bet lai tik mācās :)
0
loptik 13.07.2011. 19.20
Nezinu, vai tam ir kada nozime, bet nozime noteikti ir tam, ka Latvijaa ir triis meneshu brivlaiki. Nekad neesmu sapratis, kapec tas ir nepiecieshams un kapec beidzot nevar kaa visaa normala pasaule but tikai julijs/augusts. Ok, saprotamas ir skolotaju dizhaa nepiecieshamiba atpusties ilgak, tachu diez vai tas ir arguments. Tas arii butu papildus menesis gadaa. Tad ari varetu domat ar ietaupito menesi ko darit – macit varbut vairak matematiku vai anglu valodu vai noisinat skolas gadus…
8
Oslejs > loptik 14.07.2011. 00.37
Latvijā ir tumši, lietaini rudeņi, garas, nomākušās ziemas, auksti, pelēki pavasari. Un tikai 3 silti vasaras mēneši, kad spīd saule, kura bērniem tik ļoti vajadzīga. Jau maijā, kad dienas kļūst siltākas, skolēniem grūti nosēdēt solos. Jā, rīdziniekiem ir problēmas, kā nodarbināt bērnus vasarā, bet Rīga jau vēl nav visa Latvija – mazpilsētu un lauku bērni var izbaudīt vasaru pilnībā. Bez tam, visiem vecākiem atvaļinājums nav jūlijā, lai tieši tad to pavadītu kopā ar bērniem. Tas trešais mēnesis tomēr ir ļoti vajadzīgs. Un kaut kā jau tās pilsētnieku ģimenes gadu desmitiem tomēr pratušas izgrozīties un atradušas iespēju organizēt bērnu atpūtu.
Bērns ir bērns, viņam vajag kustības, svaigu gaisu un D vitamīnu, lai attīstītos un augtu vesels. Pieaugs un viņam vairs nevajadzēs tik ilgu atpūtu.
0
modriss > loptik 13.07.2011. 23.52
->Gundars Dāvidsons
Vienreiz derētu beigt arī to sovjetismu piesaukt kā kaut ko dikti nelāgu. Pēdējos divdesmit gados piekoptā nekritiskā rietumnieciskuma pārņemšana radījusi krietni vairāk problēmu. Daudzi pēdējā perioda jaunradītie “know how” ir kritizējamā perioda rīmeiki.
Runājot par līdzekļiem, tad tie nevis tiek izzagti, bet iztērēti tērēšanas pēc nevis kāda vienota mērķa labad. Lūk tieši to arī prognozēju kārtējo reformu veikšanas gadījumā. Visticamāk paies pāris gadi, nomainīsies ministrs, arī prezidents un atkal sāksies jaunas reformas…
“Performance” reitinga IZM nav un diez vai būs, jo reāli nav arī kritēriju tā sastādīšanai. Vai pats varat viennozīmīgi nodefinēt pamatskolas izglītības kvalitāti raksturojošās metrikas?
0
kreëstliv > loptik 13.07.2011. 21.26
3 menesu gars brivlaiks ir tikpat svets mantojums no Padomju Savienibas domasanas ka budzeta vietas universitate, bernu nodarbinasana vasara un vel visadas divainibas. Man zinamajas valstis, kas pasreiz visu liek uz konkuretspejas paaugstinsanu, vasaras brivlaiks ir 4-6 nedelas, kas pa dalai pieskanots vecaku atvalinajumam. Un tiesi si iemesla del citas valstis ari labak veicas ar ta saucamajam studiju praksem (kas tiek ari apmaksatas – kaut ar minimalo likmi, bet tiek), jo tas notiek, kamer parastie darbinieki – vecaki ar berniem – vasara atpusas. Varbut vienkarsi butu mazak jalasa latviesu melanholiskie rakstnieki, bet pusi no sim stundam jaatvel matematikai, tad varetu skolu ar 1 menesa vasaras brivlaiku pabeigt ari 18 gados. Ka neka – pieauguso dzive ari nav 3 menesu atvalinajums no darba (skolena darbs ir macisanas).
0
aivarstraidass > loptik 13.07.2011. 21.39
3 mēnešu brīvlaiks pārāk nekaitē tiem bērniem, kuriem ir konkrēti laukos darāmi darbi, ar kuriem vecāki vai vecvecāki vasarā nodarbojas vai kurus iekārto nometnēs. Sliktāk iet tiem bērniem, kuru vecāki visu vasaru strādā pilsētās – un tad bērni spiesti garlaikoties, pārāk ilgi skatīties televizoru vai bezmērķīgi tusēt apkārt.
Vasaras brīvdienas ir sava veida sods sociāli mazāk aizsargāto ģimeņu atvasēm; toties tas ir nenoliedzams ieguvums skolotājiem, kuriem tad iznāk vismaz divus mēnešus garš atvaļinājums.
0
modriss > loptik 13.07.2011. 22.49
No kāda plauktiņa Jūs esat nokrituši?! Vai sen esat satikuši vidusmēra LR skolnieku dabiskajos apstākļos?
Izbrīna pārliecība, ka visu spēs atrisināt tikai brīvdienu samazināšana vai nedēļas pagarināšana. Nu, tikai tas neveicinās konkurētspējas veidošanos. Daudz kas atkarīgs no attieksmēm un dominējošajām vērtībām, kuru pamati tiek radīti jau kopš mazotnes ģimenē un tikai vēlāk veidojas jauni uzslāņojumi vēlākos laikos (tai skaitā arī skolā). Bet šai jomā daudz kas ir pietiekami greizi
0
loptik > loptik 13.07.2011. 23.14
2 Maxss
Jus ar ko runajat? Kads ir teicis, ka tas visu atrisinas? Nu vismaz es nee. Tas butu labs saakums, vairak ziime, ka ir velme kaut ko reali darit. Bet nu tipiskajam sovjetu viedoklim, ka “tapat neko nevar izmainit, visu izzags”, atvainojiet, nepiekritishu. Latvijaa piemeram, IZM nesniedz informaciju par relativo pamatskolu performance (vismaz nekur internetaa neesmu redzejis, ja kads ir redzejis – pastastiet). Vecaaki reali piedalas loterejaa sutot savus bernus skolas. Bet kapec IZM ir tik noslepumaini? Tapec, ka raustaas, ka veertibas varbut nemaz tik ljoti degradejushas nav un no drankigam skolam saks bernus raut aaraa. Nevis veertibu degradacija, bet nezinaashana un caurspidiguma trukums reali tur sistemu pie dzivibas.
0
aivarstraidass > loptik 14.07.2011. 01.38
>>> Bērns ir bērns, viņam vajag kustības, svaigu gaisu un D vitamīnu, lai attīstītos un augtu vesels. Pieaugs un viņam vairs nevajadzēs tik ilgu atpūtu.
======
(1) Ja nodarbības turpinātu pirmās trīs jūnija nedēļas (līdz Jāņiem) – pa 11 skolas gadiem sanāktu 33 nedēļas. Faktiski – ietaupās vesels mācību gads. Man šāds modelis patiktu vislabāk.
(2) Ādažu Valdorfskolā rīkojas drusku citādi. Viņi ir saīsinājuši par pāris nedēļām vasaras brīvdienas, toties pielikuši pa vienai nedēļai rudens un pavasara brīvlaikiem.
(3) Polijā, kur ir mums līdzīgi klimatiskie apstākļi – vasaras brīvdienas sākas pirmajā sestdienā pēc 18.jūlija, bet beidzas ar septembra pirmo darbadienu. Savukārt Somijā un Dānijā skola beidzas maija beigās, toties atsākas – augusta vidū. Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Summer_vacation .
Nenoliedzu, ka var būt kaut kādi pedagoģijas lietpratēju apsvērumi – bet man grūti iztēloties, kā var zinātniski precīzi pamatot, ka vasaras brīvlaikam ir jābūt tieši 3 mēnešiem. Nevis 2 mēnešiem, vai 2.5 mēnešiem (kā Polijā vai Somijā), vai pat 4 mēnešiem? Maijs (un septembra sākums) Latvijā arī ir gana sauss un silts – varbūt to arī piepulcināt pie vasaras baudīšanas?
Savukārt Vidusāzijas republikās PSRS laikos bija paradums rudens mēnešos vākt kokvilnu – visus skolēnus aizdzina uz kokvilnas lauku un viņi tur strādāja – sk. http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/8340630.stm . (Pēckara gados arī Latvijā praktizēja biešu talkas un kartupeļu talkas – kuras rudens mēnešos aizstāja lielu daļu no mācību laika.) Secinājums – “vēsturiski pamatotajiem” skolēnu brīvlaikiem ir ļoti liels sakars ar pieaugušo ērtībām. Bērnu vajadzības pēc atpūtas (vai pēc kārtīgas darbaudzināšanas kokvilnas plantācijā, ja ir runa par Uzbekistānu) pēc tam var izdomāt kā ērtu attaisnojumu.
0
loptik > loptik 13.07.2011. 21.49
IZM kadreiz attaisnoja jociigo sistemu ar to, ka “luuk, veel dazhaas valstiis pasaulee ari taa ir”. Varbut atceros neprecizi, bet man liekas, ka to valstu kopa, kas ari izcelas ar 3 meneshu (un kaut kam bija pat garaks) brivlaikiem, pashlaik sakriit ar jeedzienu PIGS… :) Nez kapec? Liekas, ka kadreiz IZM ministrs Maris Vitols kadreiz sho ideju par 2 meneshu brivlaiku aizstaveja. Par to vinju noeeda, bet tas kopsh 1991. reali arii ir bijis vienigais kaut cik nozimigais reformas meginajums padomju pamata un videjas izglitibas sistema… Par ko visu cienju.
0
kkristaps 13.07.2011. 17.39
Tagad mums prezidenta vietā būs notes puļķis, kas bāzīsies visos caurumos?
5
0
0
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@reksa > kkristaps 13.07.2011. 22.58
to Andrew
Neviens taču nesaka, ka nav jādara būtiskākie darbi.
Bet ja lielo darbu ir maz un ja tie cilvēkiem nav īpaši pamanāmi, tad kāpēc gan tos nepapildinātu arī ar mazākiem darbiem?
Ja katrs Vienotības ministrs papildus paveiktajiem lielajiem darbiem būtu paveicis arī dažas sīkākas lietas, viņu veikums cilvēku acīs būtu daudz pievilcīgāks. Kāpēc to neizmantot?
Dzīve sastāv no sīkumiem. Un arī no emōcijām. Dzīves uztvere ir svarīga. Sīkumi var padarīt dzīvi skaistāku. Smaids mēdz būt vērtīgāks par latu.
Tavos pieminētajos okupācijas laikos sīkumiem gan nebija pievērsta uzmanība. Galvenais bija smaga rūpniecība ieroču ražošanai, bet par cilvēku ērtībām nevienam nebija nekādas daļas.
0
ltvpanorama > kkristaps 13.07.2011. 19.30
tieši tā .tēlu un nevis saturu..riebjās..it kā 18 gadīgs stulbenis dzīvē sasniegs vairāk kā 19 gadīgs stulbenis..šajā valstī kaut mainīsies tikai tad ja sāks nodarboties ar reāliem darbiem nevis tēla veidošanu.,.bet tēlu parasti veido tikai tie kam iekšā nekā nav..kā skaistums kas no turienes spraucās ārā pa treniņtērpa piedurknēm..tipisks savoku obkoma propaganadas gājiens..pofig ka desa nau gastranomu vitrīnās…toties pievērsiet uzmanību, mums ir visātrākie pulksteņi pasaulē un vislielākie mikrokalkulatori ar,,,un ko no veca savoka citu gaidīt?
0
modriss > kkristaps 13.07.2011. 22.34
..tā vismaz būs cita – dzīvei pietuvinātāka izglītība ar citām metodēm.
——————————————————————
Nepamatotas cerības, cienījamo Kalvi Apsīti!
Tā ir tikai sava veida nostaļģija pēc “vecajiem labajiem laikiem iz pašu jaunībsdienām”. Realitātē izglītības sistēma tiks izpurgāta vēl vairāk, iztērējot ļoti daudz līdzekļu
0
aivarstraidass > kkristaps 13.07.2011. 21.56
Nav svarīgi, kurš ir nācis klajā ar konkrēto iniciatīvu – bet tā ir atbalstāma. Ja sāk apmācīt jau 6-gadīgus, tad var paturēt 12 klases. Bet ja sāk apmācīt 7-gadīgus, tad ir labāk 11 klases. Tas nav tikai kosmētisks uzlabojums. Ieguvumi ir vairāki:
(1) Vidusskolās pierastās apmācību metodes ir maz piemērotas 19-gadīgiem jauniešiem. Jau tagad daudzi 19-gadnieki sen jau nokārtojuši autovadīšanas tiesības; daudzi pārīši uzsākuši kopdzīvi. Bet vienlaikus spiesti deldēt skolas solu, klausīt skolotājām, paturēt pie sevis spriedumus par to, kas dzīvē būs un kas nebūs noderīgs. Jaunietis, kuram būtu laiks kārtīgi studēt, apgūt profesiju, domāt par ģimenes dibināšanu, tiek mākslīgi turēts infantilā stāvoklī.
(2) 12 apmācību gadi tiek izmantoti visnotaļ neefektīvi. Nenormāli gari brīvlaiki, dažādu ieganstu dēļ izkrīt stundas, liela daļa stundu paiet nevis aktīvu praktisko darbu un semināru veidā, bet gan skolotājam tēlojot videomagnetofonu (atskaņojot “jauno vielu”), bet skolēniem – garlaikojoties. Video var uzdot noskatīties arī mājās. Sk. http://www.khanacademy.org/ .
(3) Cilvēks, kurš par 1 gadu ātrāk beidz skolu, par 1 gadu ātrāk nonāk darba tirgū (arī ja mācās tikpat ilgi augstskolā). T.i. viņš no apgādājama sabiedrības locekļa ātrāk pārvēršas par tādu, kurš pats maksā nodokļus. Cilvēka mūžs ir tikai 70 gadi – tādēļ, ja vienu gadu var ietaupīt, tas ir ļoti daudz.
Protams, vispārējā izglītība ir liela vērtība; un neierobežoti to apcirpt nevar. Un, iespējams, 12.klases noņemšana būs jākompensē ar nedaudz ilgāku profesionālu iemaņu mācīšanu. Bet tā vismaz būs cita – dzīvei pietuvinātāka izglītība ar citām metodēm.
0
reksa > kkristaps 13.07.2011. 19.12
Toties Vienotība varētu pamācīties – kā ar sīkiem nenozīmīgiem darbiem veidot savu tēlu.
Tas, ka cilvēks pabeidz skolu 18 gadu vecumā, taču ir labi. Bet līdz šim neviens tam nebija pievērsis uzmanību. Un šādu sīkumu ir tūkstošiem. Bieži vien tie neprasa nekādus īpašus ieguldījumus, bet rada iespaidu, ka kaut kas notiek, kaut kas tiek sakārtots (un varbūt pat tiešām kļūst sakārtots).
0