Futbols peldbaseinā • IR.lv

Futbols peldbaseinā

68
foto: Raitis Plauks/f64
Lolita Čigāne

Lietussargu revolūcijas aktīvisti par 24.marta protestiem

Pēc dažām sarunām ar protestētājiem pie Saeimas nama 24. martā un padaloties iespaidos ar kolēģiem Saeimas deputātiem, secinājām, ka lielākā sāpe pie Saeimas sanākušajiem cilvēkiem bija par to, ka mūsu valstī visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki par citiem. Proti, ka visi it kā kopā esam vienojušies, ka peldbaseinā spēlēsim futbolu, t.i. ejot smagu budžeta konsolidācijas ceļu, mēģināsim samērot valsts ieņēmumus ar izdevumiem, bet daļa no spēlētājiem, ignorējot noteikumus, metas peldus.

Vēl pirms tam, kad šodienas protestētāji sāka pulcēties pie prezidenta pils, Saeimā notika plašas debates par grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Satiksmes ministrija aizstāvēja viedokli, ka pašreizējā situācija, kurā pasažieru autopārvadājumu tirgū darbojas daudz mazu komersantu, atstāj negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmumiem, kas ir uzvarējuši konkursos un saņem valsts dotācijas autopārvadājumu maršrutiem – gan rentabliem, gan nerentabliem. Jau ierastais ‘mazā pilsoņa’ aizstāvis deputāts Ainārs Šlesers vaimanāja par to, ka, atļaujot autorpārvadājumu tirgū darboties arī citiem spēlētājiem, tiek apdraudētas attālo novadu iedzīvotāju pārvietošanās iespējas. Patiesībā ir tā, ka pašreizējie autopārvadātāji ir tikuši pie ļoti izdevīgiem līgumiem ar valsti, kas ir spēkā līdz 2020. gadam. Šie līgumi šiem autorpārvadātājiem ar valsts dotācijas palīdzību garantē pilnu zaudējumu kompensāciju un 3.8 procentu peļņu. Kurš gan negribētu tikt pie tik izdevīga, bezriska līguma šajos skarbajos laikos? Kurš gan negribētu peldēt, kamēr citi spēlē futbolu?

Šādu piemēru, ka dzīvojam ar acīm redzami valstij neizdevīgiem līgumiem un lēmumiem, kas ļauj atsevišķiem indivīdiem vairot savu turību, ir milzums. Piemēram, 2008. gadā valsts noslēdza līgumu ar Lattelecom, kas valstij, salīdzinājumā ar Igauniju, par sabiedriskās televīzijas apraidi liek pārmaksāt 3 reizes, sauktu arī par “digitalizācijas maksu”. Tāpat valstij daļēji piederošā airBaltic nesaprātīgi pārdotā zīmola atgūšanai Latvijas valstij vajadzētu tērēt milzu naudu.

Domāju, ja nebūtu šādu smalki un nekaunīgi savērptu valsts nozagšanas shēmu, būtu arī daudz vieglāk sabiedrībai paskaidrot, kāpēc mums nepieciešama budžeta konsolidācija un kāpēc mēs nevaram atļauties katru dienu iztērēt 2 miljonus latu nenopelnītas naudas, kā to darījām 2010. gadā. Tāpat būtu daudz vieglāk runāt par to, ka jāatceļ piemaksas pie lielajām pensijām, jo šādu piemaksu sistēmu mūsu valsts nevar uzturēt un mēs vistiešākajā veidā apēdam savu bērnu nākotni. Tāpat arī būtu vieglāk vienoties, ka maksāt algas aploksnēs ir principā nepareizi un nepieņemami.

Lai cīnītos ar valsts nozagšanu, 2002. gadā tika izveidots KNAB. Diemžēl šodien, kad no KNAB sabiedrībai vajadzētu saņemt visskaidrākos signālus, ka smagajā futbola spēlē būs jāpiedalās visiem, pēc vienādiem noteikumiem, tajā skaitā arī augstām amatpersonām, šādu KNAB darbu traucē KNAB priekšnieks, kas KNAB vadošos darbiniekus dzenā, dodot tiem prettiesiskas pavēles un uzdevumus.

 

Komentāri (68)

martins_spravniks 24.03.2011. 21.54

Bet šāda saruna ne tikai ar Ir auditoriju kopā ar vienkāršu un saprotamu ekonomikas izklāstu ir tas, kas jums jādara. Vienotībai jāatlasa ļaudis, kuri var izglītot tautu un katru brīvu brīdi jāizglīto. Citas iespējas nav.

+14
-3
Atbildēt

1

    Līga Leiba > martins_spravniks 25.03.2011. 15.00

    bet tas ir darbs brīvajā laikā, par ko, pieņemu, neko daudz vis nemaksā :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

indzax24 25.03.2011. 12.32

Blogs jau ir labs. Arī mēs(mana ģimene) atbalstām Lolitu Čigāni, bet atkal un atkal ir baigā neizpratne, kā šādas lietas var gadiem ilgi mierīgi turpināties visdažādākajās sfērās. Neizpratne par totālo valsts varas bezspēcību, gribas trūkumu, nezinu, kas tas ir. Visādi personāži var klaji ņirgāties par valsti un sabiedrību – kā Fliks, bet visi bezspēcīgi kā pūkaini cālīši.
Kaut kas te galīgi nav Ok.

+10
-3
Atbildēt

1

    Mārtiņš Ozoliņš > indzax24 25.03.2011. 13.36

    Var turpināties, inguci, un turpināsies arī, ja neizdosies politikā saniegt zināmu “kritisko masu” cilvēku ar patiesu vēlēšanos lietas labot, es gan teiktu, tikai normalizēt. Bijušie lietussargu revolūcijas aktīvisti, ex-sabiedrotie tagad gatavi plosīt un bez sāls nograuzt presē un twitterī to pašu L.Čigāni bez racionāla iemesla. Nu ko – nekas te šitā nebūs.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

mary75 24.03.2011. 23.15

Skaidrot jau var, bet, vairākums absolūti nesaprot, ka korupcija un valsts nozagšanas shēmas grauj gan ekonomiku, gan konkurenci, no valsts politbiznesmeņu kabatās un ofšoros tiek nopludinātas milzu naudas, līdz ar to ir daudz mazākas iespējas investēt naudu Latvijā, maksāt lielākas algas, pabalstus, utt,
Ja tie, kas balso par “saimnieku” Lembergu, kurš ir viens no lielākajiem, ja ne pats lielākais valsts nozadzējs, un agrāk balsoja par PLL, būtu spējīgi domāt un saprast šīs ābeces patiesības, Latvija nekad nebūtu tāda situācijā, bet, no politiskās atbildības šis valsts nozadzējs sekmīgi izvairās.
Nav arī juridiskā bāze, kad amatpersonas, par klaji valstij neizdevīgiem lēmumiem, varētu saukt pie atbildības, arī tad situācija uzlabotos, patreiz tās nevar saukt pie atbildības pat par valsts naudas absolūti nelikumīgiem tēriņiem, ko konstatē VK.
Nu bet latvju tauta atkal nobalsojusi, kā nobalsojusi, tāpēc arī viss ies, kā gājis līdz šim, joi tiem kam valsts ir tikai personiskās bagātināšanās avots atkal, ar SC palīdzību, ir vairākumā, pie kam V izturas kā paralizēta pelīte, ko tūlīt aprīs pitons.
SM Lemberga pārziņā, tāpēc skaidrs, ka tur nekas, izņemot personālijas, nemainīsies.
Saprast jau var, ekonomika uzlabojas, un PLL atliekām rokas niez tikt pie naudas dalīšanas, tad jau Lembergam arī būtu vieglāk starp mentāli tuvajiem saskaniešiem un PLL.
Un “sorosieši, kas “noveda tautu līdz nabadzībai”, domājot tikai par zviedru bankām”, nevis par “tautu”, varētu pasēdēt maliņā, kamēr “glābēji” atkal dalītu naudu.

+11
-4
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu