Līdz gada beigām uz ceļiem varētu parādīties fotoradari • IR.lv

Līdz gada beigām uz ceļiem varētu parādīties fotoradari

41
Lauris Vīksne, F64

Atsevišķos ceļu posmos varētu palielināt oficiālo braukšanas ātrumu

Iekšlietu ministrijā (IeM) beidzies konkurss par fotoradaru uzstādīšanu, un radari uz ceļiem varētu parādīties jau gada beigās, vēsta aģentūra BNS.

Slēgtajā konkursā par 160 jaunu stacionāro fotoradaru piegādi par uzvarētāju atzīta trīs juridisku personu apvienība – AS "Vitronic Baltica" kopā ar vācu kompāniju "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme" un SIA "Komeccentrs DATI grupa", vēsta aģentūra LETA.

Iekšlietu ministrijas (IeM) preses pārstāve Gunta Skrebele informējusi, ka piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti: AS "Inkomerc Holding" kopā ar SIA "Nameks", SIA "Armgate" kopā ar SIA "BMS Tehnoloģija", AS "Vitronic Baltica" kopā ar vācu kompāniju "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme" un kopā ar "Komeccentrs DATI grupa", kā arī atsevišķi AS "Alarmtec" un pilnsabiedrība "Fima Group".

Iepirkuma komisija izskatīja pretendentu tehniskos un finansiālos piedāvājumus un izvērtēja, vai tie atbilst nolikuma un tehniskās specifikācijas prasībām. No pretendentiem, kuru piedāvājumi atbilda šīm prasībām, tika izvēlēts viens – tas, kuram būs jāmaksā viszemākais procents no fotoradaru darbības laikā iekasētajām soda naudām.

Par to Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē otrdien pastāstījis Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš. "Doma ir tāda, ka komersants uzstāda fotoradarus, ātruma kontroli un informāciju nodod Valsts policijai, kura šo informāciju apstrādā un nosūta automašīnas īpašniekam. Uz gada beigām tas viss varētu strādāt," norādīja Zivtiņš.

Komentējot "Providus" pētījumā secināto, ka fotoradaru izmantošana neatbilst Satversmei, jo pie atbildības tiek saukts automašīnas īpašnieks, kurš ne vienmēr izdarījis pārkāpumu, Zivtiņš teica, ka parlaments ir pieņēmis likumu normas, kas tiešā mērā taupa valsts resursus, taču autovadītāja meklēšana radītu problēmas.

Plānots, ka Latvijā tiks uzstādīti 30 pārvietojamie fotoradari, 110 stacionārie un vēl 20 tukšie statīvi. Patlaban Latvijā ir četri fotoradari.

Jau ziņots, ka janvārī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz mainīt fotoradaru darbības nodrošināšanas finansējuma modeli. Par piemērotāko tika atzīts modelis, kurā lielāko daļu risku uzņemas pakalpojuma sniedzējs, kas par saviem līdzekļiem iegādājas tehnisko aprīkojumu un nodrošina tā uzturēšanu, kā arī iegūto informāciju nodod attiecīgajām institūcijām tālākai apstrādei. Par to komersants saņem samaksu no valsts budžeta ieņēmumiem.

IeM iecerējusi, ka fotoradaru darbība palīdzēs līdz 2013.gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu salīdzinājumā ar 2001.gadu samazināt par 70%. Izvērtējot notikušo ceļu satiksmes negadījumu apstākļus, konstatēts, ka vismaz 40% gadījumu negadījuma iemesls ir bijis tiešā vai netiešā veidā saistīts ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Zivtiņš arī pieļāva, ka jau šogad Latvijā atsevišķos ceļu posmos oficiāli varētu palielināt atļauto braukšanas ātrumu. "Mūsu Latvijas ceļi ir būvēti pēc tāda principa, ka drošs ātrums ir 90 kilometru stundā, pat ne visās vietās. Vispārēja atļauja, ka varētu pacelt latiņu kaut vai par desmit kilometriem stundā, mums varētu draudēt ar zaudētām dzīvībām. Taču es piekrītu, ka ir vietas, kur tiešām to var darīt. Tās ir vietas, kur ir jaunizbūvēti ceļu posmi ar īpašu drošību, piemēram, Jūrmalas virzienā", klāstīja Zivtiņš un piebilda, ka līdz ar to policijai nav iebildumu pret braukšanas ātruma palielinājumu, taču tad uz ceļiem būt jābūt īpašām ceļazīmēm.

Pēc sēdes žurnālistiem Zivtiņš konkrētus ceļu posmus negribēja nosaukt, taču sacīja, ka šāda kārtība varētu būt uz ceļiem, kur ir vienvirziena kustība, proti, lai nebūtu pretimbraucošo.

Konkrētu ātruma palielinājumu Zivtiņš arī neminēja, taču ātruma palielinājumam būtu jābūt, izejot no konkrētās vietas. "Kāds ir ceļš, kāda ir satiksmes drošība, kādas ir ceļa barjeras, kāds segums. Bet noteikti ir ceļa posmi, kur varētu palielināt", norādīja Zivtiņš.

Šā jautājuma risināšana esot Satiksmes ministrijas pārziņā. Ieceri pērn uzņēmums "Latvijas valsts ceļi" ar Zivtiņu pārrunājis, taču līdz šim konkrēti risinājumi nav bijuši.

 

Komentāri (41)

anita_meistere 09.03.2011. 09.14

ceļi kā ceļi. turklat gāzējiem šis dažas bedres nu notiekti nav šķērslis.

no otras puses, personīgi man tie ātrumparkāpēji netraucē, drīzāk man kaitina agresīvie autovādītāji, apdzīšanas 3 joslās, līšana rindā, pagriezienu radītāju nerādīšana utt. iebrauc tai pašā Igaunijā..brauciens ir kā atpūta..90 kmh vieglieun 85 kmh fūres. un neviens nekur nekavē, un atbrauc laikā.

ja CP domā, ka lidz ar ātrumakameru uzlikšanu, kas pats par sevi ir kolosāla doma, viņiem darbiņa būs mazāk..un varēs savas bikšelēs turpināt deldēt “pie sievasmātes” krodziņā, kā tad!!! tāda patvaļa, kā pie mums uz ceļiem, nekur nav manīta. kad beidzot sāks reāli strādāt netrafarētais transports!!!

+3
0
Atbildēt

0

buy cialis tadalafil uk 28.04.2021. 10.42

buy cialis tadalafil uk

USA delivery

0
0
Atbildēt

0

mxblack 08.03.2011. 16.01

Tad vismaz ir cerība ka kaut nedaudz vienam otram karstgalvim par savu milzīgo pašpārliecinātību, nāksies samaksāt arī naudiņas. Tagad jau viss ir atkarīgs tikai no veselā saprāta, bet ļoti daudziem “grīdā minejiem” tieši tā pietrūkst un viņš paņem sev līdzi uz viņsauli daudzus nevainīgus cilvēkus.

+2
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu